Mugurene
Poligonatum

    

Mugurene ir daudzgadīgu lakstaugu dzimta, kuriem raksturīga simpodiāli samezglots saknenis ar apaļā zīmoga līdzīgiem iespiedumiem. Auga stublājs šai dzimtai var būt dažāda auguma sākot no 2,5cm līdz pat 2m un vairāk, tas ir stāvs, augšdaļā lokveidīga. Lapas izkārtotas pamīšus, pretēji vai mieturī, tās ir veselas, lineāras, ovālas, izstieptas vai plati eliptiskas (4-10cm garumā un 2-5cm platumā), smailas, sēdošas, ar lokveida dzīslojumu, nereti ar “ūsām”.

Ziedi divdzimuma, lieli, parasti zaļganbalti, retāk dzelteni, rozā vai violeti. Auglis- bumbveidīga oga ar 1-2 sēklām. To apputeksnē, pamatā, kamenes, kā arī tā spēj pašapputeksnēties. Vairojas ar sēklu palīdzību. Zied maijā un jūnijā.

Latvijā visbiežāk sastapsiet ārstniecības mugureni (Polygonatum odoratum Mill.) un daudzziedu mugureni (Polygonatum multiflorum L.)

Ārstniecības mugurene ir daudzgadīga, augumā 30-120 cm, ar asi šķautņainu stublāju, tas ir horizontāls, nosacīti smalku sakneni, apmatots pa dzīslojumu lapas apakšpusē. Tai veidojas vientuļi (retāk pa 2) pazarīšu ziedi, baltā krāsā (2-2,5cm gari). Lapas, visbiežāk, izkārtotas pamīšus, vērstas augšup. Ziediem piemīt rūgto mandeļu smarža, tie ir bagāti ar nektāru. Tos spēj apputeksnēt tikai kamenes. Auglis tumši zila, gandrīz melna oga. Zied maijā un jūnijā.

Daudzziedu mugurene ir daudzgadīgs augs, augumā 15-50cm ar gludu, cilindrisku stublāju. Lapas viegli klātas ar aplikumu, novietotas gandrīz horizontāli. Ziedi balti (2-2,5 cm gari), izvietoti pa 3-5 lapu pazarēs. Šo augu apputeksnē kamenes un bites. Auglis ir zaļi melna oga. Zied maijā un jūnijā.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga saknes, lakstus, lapas un ziedus. Sakneņus rok vēlā rudenī vai vasarā, attīra no augsnes un mazajām saknītēm, var noskalot arī ar aukstu, tekošu ūdeni un žāvē siltās, labi vēdināmās telpās.

Lakstus un ziedus ievāc auga ziedēšanas laikā, kad ārā ir sauss un neapmācies. Žāvē ēnā uz sietiem vai siltās un labi vēdināmās telpās, vai piespiedu žāvēšanas iekārtās. Retāk, bet mēdz ievākt arī ogas. To dara, kad tās ir pilnībā nogatavojušās, tiek lietotas svaigas vai žāvētas.

Drogu uzglabā papīra maisos, koka kastēs- atsevišķi no citiem ārstniecības augiem. Augu var uzglabāt 2 gadus.

Ārstniecības mugurenē ir atrasts alkaloīds glikonīns (īpaši daudz tas ir saknenī), sirds glikozīdi (konvalarīns, konvalamarīns) un steroīdu rakstura saponīni, gļotvielas un miecvielas, skābes (helidonskābe un askorbīnskābe), asparagīns, glikoze, mannīta arabinoze, karotīns, un bagātīgs mikroelementu klāsts.

Daudzziedu mugurenes pazemes daļā ir steroīdi (dioshenīns <0,52%); steroīdie saponīni <2,5%; slāpekli saturoši savienojumi (alfa, gamma diaminosviestskābe un acetidīn-2-karbonskābe). Virszemes daļā atrasti saponīni, lapās ir steroīdi (dioshenīns <0.09%); flavonoīdi (viteksīna ksilozīds, kvercetīns, apihenīna glikozīdi un citi).

Ārstnieciskā nozīme

Mugurenei piemīt daudz ārstniecisko īpašību, tā iedarbojas, kā pretiekaisuma, atsāpinošs, asiņošanu apturošs, vemšanu izraisošs, temperatūras mazinošs, asins attīrošs, mīkstinoši, pārklājoši u.c. ne mazāk vērtīgas īpašības. Taču augu pielieto tikai tautas medicīnā, lai arī tas satur lielā koncentrācijā sirds glikozīdus.

Tautas medicīnā lieto ārstniecības mugureni un daudzziedu mugureni, lai ārstētu dažādas saslimšanas. Piemēram, ar mugurenes sakneņiem ārstē hidrofobiju, reimatismu, podagru, diareju, dažādas ādas slimības, akūtu bronhītu un pneimoniju, kā arī pielieto, kā savelkošu, nomierinošu, brūču dziedējošu un urīna dzenošu līdzekli.

Mugurenes ogas izmanto, kā vemšanu raisošus un caureju veicinošu līdzekli. Tautas medicīnā mugureni lieto, lai ārstētu limfātiskās un imūnās sistēmas saslimšanas, kā arī dažādus procesus, kuri norisinās audzēju attīstības laikā.

Sakneņu izvilkumi vai ūdens novārījumi veicina jauno veidojumu uzsūkšanos, īpaši ja tas ir audzējs rīklē vai gremošanas traktā. Daudzziedu mugurenes sakneņa novārījums ir efektīvs arī, lai ārstētu klepu, bronhītu un plaušu iekaisumus. To lieto ne tikai iekšķīgi, bet arī kompresēs, kā atsāpinošu līdzekli lumbago, radikulīta, reimatisma, podagras, hemoroīdu gadījumā, kā arī tas veicina ātrāku zilumu uzsūkšanos.

Sausa un sasmalcināta sakneņa nostādinājumu lieto, lai ārstētu akūtu bronhītu, plaušu iekaisumus, dzelteno kaiti, tūskas, cukura diabētu, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlu, trūces un lai izdzītu no organisma cērmes. Mugurenes stublājus izmanto hipertonijas gadījumā. Mugurenes saknenis ir nozīmīgs līdzeklis, gadījumos kad ārstē no hormoniem atkarīgus audzējus.

Mājas dermatoloģijā un kosmetoloģijā arī pielieto mugureni. Mugurenes sakneņa sula un novārījums tiek lietots, kā kosmētisks līdzeklis- padara sārtāku ādu. Ar svaigu mugurenes sulu ir iespējams atbrīvoties no vasaras raibumiem, kā arī ar sulu un novārījumiem paātrina brūču dzīšanu, neļaujot tām arī sastrutot.  Ar šo augu var arī mazināt saules iedegumu, kā arī mazināt pigmentācijas plankumu krāsas intensitāti.

Nav ieteicams lietot

Mugurene ir indīgs augs! Šo augu ir jālieto uzmanīgi! Šis augs ir aizliegts grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to nepielieto, lai ārstētu bērnus.

Viss augs, īpaši tā ogas veicina vemšanu, tāpēc ar to ir jārēķinās, ja deva būs kaut mazliet augstāka, kā pieļaujams.

Lasīt par muskarēm ->

 .