Tautas medicīna, kā dzīves veids. III daļa.
Tautas medicīna īstenībā ir nepareizs termins, pareizāk būtu
runāt par tautas dziedniecību jeb ārstniecību. Par to tad šajā rakstā arī
parunāsim!
Tautas medicīnas nosaukums nav īsti pareizs, jo apzīmējums
“medicīna” plaši sašaurina skatījumu uz tautas metodēm šodienā. Tam tā teikt ir
sava artava ar stereotipiem piešķirta. Apzīmējumu “dziedniecība” jeb
“ārstniecība” būtu lietot adekvātāk un tas sevī ietver plašāku nozīmi, kas
tieši atbilst tautas metodēm.
Tautas dziedniecība jeb ārstniecība nav tikai dažādu dabas
velšu pielietošana, tā sevī ietver daudz plašākas izpausmes, kas vērstas uz veselības
atjaunošanu, uzturēšanu, kā arī ikdienas dzīves nodrošināšanu.
Tautas dziedniecības metodes ir sastāvdaļa no ikdienas
dzīves veida. Tās izpaužas sākot ar atbilstošu cilvēkam uzturu līdz pat kosmētiskai
iedarbībai un tās nav ārpus ikdienas, tās ir tieši ikdienā, kā neatņemama tās
sastāvdaļa. Tautas dziedniecības metodes ietver sevī arī dažādus garīgus
elementus, kas visbiežāk izpaužas, kā apkārtējās pasaules uztveres forma. Tas,
kā mēs redzam visu ap sevi, kā mēs pret to attiecamies un kādas sajūtas tas
mūsos rada.
Tautas dziedniecība nav konkrēta metodika ar kuru sevi
ārstēt, kā tas ir ierasts šodienā ar oficiālo medicīnu. Tautas dziedniecība ir
viena šķautne no dzīves veida. Un šī šķautne izpaužas ik dienas.
Ietverot tautas dziedniecības metodes savā ikdienas dzīvē,
mēs sevi nodrošinām ar pietiekami lielu resursu bāzi, kas liek organismam arī
atbilstoši reaģēt.
Protams, varat nosaukt daudz dažādu dabas līdzekļu, kuri
iedarbojas ārstējoši, kaut īstenībā, tie vienkārši papildina organisma rezerves
ar atbilstošām vielām un tālāk organisms sevi spēj sakopt! Taču, ja tautas
dziedniecības metodes tiek lietotas ikdienā, tad ir visnotaļ liela garantija,
ka ārstēšanās stāvoklis netiks sasniegts. Organisms, funkcionēs atbilstoši savam
uzstādījumam.
Oficiālā medicīna šodienā saskaras ar kritiskiem veselības
stāvokļiem, jo tās iespējas arī veicina, ka cilvēks līdz tām sevi arī noved.
Tautas dziedniecība, savukārt, nodrošina organismu ikdienā un nav paredzēta
kritisku stāvokļu novēršanai, protams, izņēmumi ir vienādi. Var ar tautas
dziedniecības metodēm arī iedarboties spēji un piedzīt organismu ar dažādām
vielām un panākt visnotaļ ātru efektu. Taču ir jāsaprot, ja tautas
dziedniecības metodes nav iekļautas ikdienas dzīvē, tad tā būs visnotaļ
neefektīva.
Pati “sāls” ir dzīvot līdzsvaroti, kad garīgā pasaule ir
līdzsvarā ar fizisko pasauli un šoreiz ne par “Veselā miesā, vesels gars!”, jo tas ne vienmēr tā ir, bet par to ka daba
mums sniedz iespēju dzīvot komfortabli! Praktiski daba spēj nodrošināt pilnīgi
visas cilvēkam nepieciešamās vajadzības, gan no fiziskā viedokļa, gan no garīgā
viedokļa!
Mazliet, atkāpjoties no fiziskās pasaules un pievēršoties
garīgai pasaulei, tad varu droši teikt to, ka cilvēks nav tehnokrātiska būtne. Lai
cik dīvaini arī nešķistu, tad pamatā visus garīgos aspektus mūsu organismā
ietekmē tieši daba. Praktiski, jeb kuru cilvēku var sakopt ar dabas palīdzību,
ir nepieciešams zināt tikai kur un kad iet- nerunājot par klīniskiem
gadījumiem, kad novirzes ir neatgriezeniskas.
Tā tad! Der saprast tikai vienu, tautas dziedniecības
metodes ir cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļa, tā nav ārstēšanās forma, kā to
ierasts redzēt oficiālajā medicīnā. Veselība slēpjas kopumā- gan fiziskajā, gan
garīgajā. Un der saprast, lai cik mēs būtu attīstīti un šķietami, pašpietiekami
šajā tehnoloģiskajā laikmetā, mums agru vai vēlu būs jāatgriežas pie dabas! Un,
jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk! Nav noslēpums, ka cilvēks pret dabu ir tik
tālu nogrēkojies, ka drīz dabas iznīcība būs neatgriezeniska- attiecīgi, arī
mēs esam daba!