Līdzsvars IV daļa
Šajā rakstā parunāsim par līdzsvaru vai, kā daudziem,
šodienā labpatīkas, to saukt svešvārdā “harmoniju”. Līdzsvaru attiecībā pašam
pret sevi un attiecīgi arī dabu.
Saprotams, ka līdzsvars ir vienmēr un visā un bez līdzsvara
nekas neeksistē. Jeb kura sistēma, kura zaudē līdzsvaru brūk, līdz atgūst to.
Taču vai esošais līdzsvara stāvoklis mums der un patīk tā rezultāts.
Te, nāksies atcerēties tādu senu latviešu teicienu, ka visu
nepieciešams ar mēru. Svarīgi ir nebūt ‘gābšai’ un zināt, kad pietiek! Lai cik
primitīvi tas arī nešķistu, bet šajā senajā gudrībā ir iekļauta patiesība.
Cik tad liels ir šis mērs? Mēru noteikt ir pavisam
vienkārši- pēc sevis! Piemēram, vēlies celt sev māju un ir vajadzīga koksne,
tad pēc dabas drīksti doties mežā un paņemt sev tik koksnes, cik nepieciešams!
Un Tavai ģimenei uz vairākām paaudzēm būs sava dzīves vieta un saimniecība.
Taču svarīgi ir saprast, ka šis noteikums sevī neiekļauj biznesu uz dabas
rēķina. Protams, amatniecība ir normāla izpausme un tā tiek realizēta
atbilstoši pieprasījumam, bez nejēdzīgas pārprodukcijas. Vai vienkāršāk sakot,
tas kas notiek šobrīd- ir nepieņemami. Līdzsvars tajā visā, protams, ir, taču
ir jāsaprot, ja mēs ietekmējam vienu svara kausiņu notiek izmaiņas arī otrajā-
līdz tie izlīdzsvarojas.
Kāds ir mūsu uzdevums? Dzīvot tā, lai ietekmējot vienu svara
kausiņu, otrā nenotiktu negatīva rakstura izmaiņas, lai tām nesekotu dažādas
nelaimes.
Attīstoties cilvēku sabiedrībai ir iedēstīts savdabīgs
uzskats, ka esam kaut kur pašā augšpusē pēc svarīguma un kaut kādā veidā īpaši.
Taču, kā saprotams tas ir tikai māns, ko esam pieņēmuši balstoties uz savu
nedabīgi izveidoto sistēmu. Nedabīgu no tāda viedokļa, ka tā nav balstīta uz
ierakstīšanos dabā, bet dabas pakļaušanu un tas arī veiksmīgi ir izdarīts.
Diemžēl, cilvēks nav tik spējīgs, lai adekvāti valdītu pār dabu un tas
vainagosies viennozīmīgi ar katastrofu, jo cilvēka valdījumā ir savtīgi nolūki
un tikai.
Līdzsvara panākšanai ir nepieciešams ietekmēt dabu tik lielā
mērā, lai mēs varētu nodrošināt savu eksistenci, tai pat laikā daba no mums
pārlieku neciestu. Paraugu var vērot dabā, tikai atliek to saredzēt un
sadzirdēt.
Līdzsvara nodrošināšanai ir nepieciešams tālredzīgs
skatījums un kārtīga saimnieka saprāts. Un tieši šai mirklī arī veidojas
pozitīvs līdzsvars. Līdzsvars ar pozitīvu rezultātu gan cilvēkam, gan dabai.
Ja palūkosieties apkārt, tad ievērosiet, ka ir ļoti daudz
nevajadzīgu lietu ap mums, tādu kuras mums pat nav nepieciešamas, taču tās ir.
Un aiz tā visa slēpjas konkrēta ietekme uz dabu, bieži iznīcinoša.
Saprātīgi attiecoties pret dabu ir iespēja panākt, ka tā
sniedz pretī daudz vairāk, kā cilvēkam ir nepieciešams. Un te mēs varam
atgriezties pie jau iepriekš atrunātā, ka nepieciešams vien tāds sīkums, kā
zināt mēru.
Ir nepieciešams, mainīt savu nostāju pret esošo un izveidot
sevī jaunu vīziju vēlamajam!