Milzu akmens!
Es, vēlos
atvainoties lasītājiem, kuru vēstulēm neatbildu vai arī atbildu ļoti novēloti.
Bieži vien es tās izlasu laikus, bet tā arī atbildei neatrodu laiku.
Šajā rakstā es
pastāstīšu, kāpēc un kāda ir AGFonda dzīve, kuru lasot lapu nav iespējams
pamanīt. Tā teikt AGFonds dzeltenais raksts!
Sen atpakaļ, kad
sāku pētīt dabas veltes un to iespējas, es pārlasīju daudz informācijas avotu,
kuri vēstī par dabas velšu iespējām! Un man pat sāka šķist, ka es no tā visa
kaut ko saprotu. Bet man raksturs ir tāds, ka ja es apstājos savos pētījumos,
tas ir tāpat, kā pazaudēju interesi par pētāmo objektu. Rezultātā pārtraucu
darbību konkrētā jomā un aizeju citā un turpinu darbu.
Attiecīgi, lai paplašinātu
savu pētījumu iespējas, es nonācu pie zinātniskajiem rakstiem- tieši tā,
konkrētas atskaites, ko sniedz dažādos specifiskos interneta avotos dažādas
specifiskas laboratorijas un zinātniskās akadēmijas. Sākotnēji, šo pētījumu
atskaites ir samērā nesakarīgas un nesaprotamas, parastam cilvēkam, kas ar to
nesaista savu ikdienu. Paiet laiks, kas mērāms gados un rodas izpratne, ko īsti
zinātnieki vēlas pateikt! Vēl šodien nesaprotu, kāpēc zinātne ir tik nepieejama
ikdienas cilvēkiem un kam tā ir domāta.
Zinātniskās
publikācijas vēl aiz vien ir mana ikdienas izklaide un to ir milzums daudz un
dažādos virzienos. Bet jāsaprot, ka ik katrs, viens zinātniskais pētījums, parasti, ir virzīts vienā virzienā, apskatot pētāmo objektu no viena aspekta.
Paejot vēl
vairākiem gadiem, es sapratu, vienu pavisam interesantu lietu- ka es neko
nesaprotu. Parādījās tāda interesanta parādība, kuru minēšu tēlaini- te
atslēdzam jeb kādu mistiku, jo to es nevēlos teikt.
Tāds milzīgs
akmens, kaut kur virs galvas! Nu, tāds neaptverams, pilns ar informāciju. Kaut
kādām milzums daudz faktu frāzēm, kuras es nespēju savilkt kopā!
Tā, loģiski
izskaidrot es pat nemāku, bet pamēģināšu! Tas akmens ir tāda milzu informācija,
kuru gadiem kal, kal vai drīzāk grauz, grauz un visu laiku iegūsti jaunu
izpratni. Mācoties no dažādām grāmatām un zinātniskiem rakstiem, varētu teikt
ir tāds treniņš, sava veida joga, lai notrauktu no tā milzu akmens sūnas. Un
kad nonāc pie tā akmens tuvāk, sāk veidoties aiz vien plašāka un plašāka tā
informācijas gūzma, bet piekļūt tai pilnvērtīgi, ir kā ar pirkstu rubināt
granīta bluķi, lai atklātu aiz vien vairāk jaunu virsmu.
Ir zināmi dažādi
fakti, dažādi zinātniski pierādījumi, bet saproti, ka zinātne ir noteikusi
tikai to ko tā var noteikt. Bet realitātē šī informācija ir daudz milzīgāka (tas
mans tēlainais akmens) un nav aprobežota, tikai ar cilvēka pašreizējām
iespējām.
Sākot veidoties
šai izpratnei, ka ir kas daudz vairāk, par to fiziski taustāmo šodien. Un nē,
tajā nav nekā mistiska. Tas ir kas līdzīgs, ka mēs zinām, ka ir atomi, taču tos
neredzam! Tieši tāpat arī dabas velšu iespējas ir daudz plašākas, kā mums
šodien ir iemācīts un pieejams.
Un te sākas pats,
pats interesantākais- šajā mirklī, visa Tava dzīve aiziet kaut kāda nezināmā
pētniecībā! Vēlmē atrast cilvēka un dabas sasaistes. Un neviens to pirms Tevis
pat nav darījis un iespējams, arī es dodos nepareizā virzienā un pēc gadiem
pateikšu, ka kļūdījos un ir tikai tas, ko saka zinātne! Varbūt ir darījis,
tikai neesmu ar šo informāciju sastapies!
Un vēl jo vairāk,
es labi saprotu, ka ar manu mūžu būs par maz, lai paspētu- vajag vēl pāris
klonus, ar kuriem veidot darba grupu, kas strādā pie dažādiem jautājumiem un to
risinājumiem.
Diemžēl, bet
AGfonds sākotnēji nodarbojas ar pētniecību un tikai tad ar praktisko daļu, kuru
publicēju arī lapā un mēģinu dalīties.
Lūk, kur pazūd
atbildes uz vēstulēm un mans laiks! Kam tas ir vajadzīgs- man!
P.S. Jā, šādiem rakstiem man laika pietiek, jo apzināti tiem veltu savu uzmanību, kamēr atpūšos! Atpūšos mainot nodarbošanās veidu!