Palūkojies savādāk
Visur pandēmija, visur absurda teātris un farss. Tik lieliskā laikā dzīvojam. Un nepieciešami vien divi gadi, lai tik daudz smilšu pilis sabruktu. Mana sajūsma ir bez grama sarkasma.
Tik daudz cilvēku ir pamodušies. Tik daudz lietu ir sabrukušas. Šodien, atklāti var redzēt, kādi mums ir mēdiji. Atklāti redzēt, ka izglītībai nav nekāda sakara ar iespējām dzīvē, Tev nav jābūt gudram, lai kļūtu pat par valsts vadītāju, tikai jābūt pareizā laikā un pareizā vietā un mazliet izdevīgam. Pamani cilvēkos ap sevi, līdz šim neredzētas īpašības, un vai nu viņos iemīlies vai nu atbrīvo sevi no tiem. Sabrūk viss, kas bijis vājš līdz šim! Tik daudz elku šodienā nomirst mūsos!
No sirds priecājos, ka varu dzīvot šajā laikā! Tas no psiholoģiskā viedokļa ir tik interesants, ticu, ka laborants vērojot pelītes savā laboratorijā kaifo līdzīgi. Tāds liels sociālais eksperiments. Kur vari sevi lieliski uztrenēt vai arī sajukt prātā. Kaut arī ne viens, ne otrs variants sevī neiekļauj daudz atšķirību.
Teātris, kurā kāds izlēmis, ka ir svarīgs un tad saujiņa “vergu” pilda svarīgo iegribas un pārējie baidās, nedabūt ar pipku pa pieri. Fantastiski! Un tā visa ir viena valsts, viena tauta. Ar izdomātām hierarhijām vai garīgām veselības problēmām.
Ilgu laiku veidotā teātra iestudējumā ir radusies plaisa un parādās tas, ko nevajadzēja parastajam mirstīgajam pat redzēt. Ziniet, to teātri, kurš bija kādā no Āzijas valstīm, kur fonā staigā cilvēki melnos triko un ir it kā neredzami! Tagad ir līdzīgi.
Šodiena, ir tas laiks kad ir nepieciešams būt “par”! Nē, ne par esošo farsu es runāju! Esi par, to kas Tevi saista, silda! Esi par savējiem, esi par savām idejām! Esi par savu dzīvi un kaifo!
Atbrīvo, sevi no paša bezjēdzīgākā nosacījuma “PRET”, ej uz to par ko esi “PAR”!
Par nozīmē rīkoties, pret nozīmē nerezultatīvi nīdēt. Tāpat, ka te pāris gudrās galvas cenšas vainot pusi tautas, ka viņi ir vainīgi, nav pat svarīgi pie kā! Nu, labi, es atzīstu es esmu vainīgs! Un? Ko tas deva? Palika kādam labāk? Atradām vainīgo un ko tālāk?
Tāpēc arī esi PAR, sev svarīgo! Rīkojies!
Atstāj teātri bez skatītājiem. Tad izrāde arī pajuks!