Sezona nesezonā
Tuvojoties gada aukstajam periodam, cilvēkos rodas priekšstats, ka vairs jau neko dabā ievākt nevar un jāgaida atkal jaunā sezona. Īstenībā, tas ir nepamatots stereotips, kurš neatbilst patiesībai un dabas velšu pasaule vai daba kopumā ir atsaucīga visa gada garumā. Īpaši dzīvojot tādā klimata zonā, kāda ir Latvijā- Dieva azotē.
Protams, pavasara beigas, vasara un rudens sākums ir daudz bagātāks dabas velšu daudzveidībā. Un tajā ir vairāk tradicionāli ievācamo dabas velšu- tie, kurus vāca mūsu omīte. Taču arī pārējā laikā nav ko sēdēt mājās un vajag doties pie dabas, galvenokārt, uz mežu. Tā laikam arī ir lielākā atšķirība, ka aktīvās sezonas laikā mēs dodamies mazāk uz mežu, vairāk uz pļavām. Tad sākot ar rudens vidu un līdz pat pavasarim jādodas ir uz mežu.
Rudens sezona sākās ar dažādu augu saknēm un to var turpināt līdz pirmajiem sniegiem, kamēr augs vēl ir identificējams. Kā likums, Latvijā tas ir līdz novembra beigām. Un pat ja līdz novembra beigām nav uzsnidzis sniegs, tad augs jau virszemes daļu ir nopūdējis.
Sakņu dažādība ir liela, sākot no tradicionālajām, ārstniecības pieneņu un dažādu diždadžu saknēm, beidzot jau ar pilsētas bitenes un citu retāk ievācamu augu saknēm. Visvieglāk saknes ir meklēt mežos, jo ap mežu ceļiem būs vienmēr siltāks, kā klajās pļavās un auga daļas būs vieglāk identificējamas.
Mežos varam lūkoties pēc visdažādākajām piepēm, kuras sastopamas ir visas ziemas garumā, svarīgi ir tās iemācīties atpazīt un ievācot iemācīties noteikt vai tās ir svaigas un atbilstošas ārstniecībā. Latvijā, indīgu piepju nav, ir viena otra, kura var apdraudēt dzīvību, to sporu dēļ. Taču ja vērsīsiet uzmanību uz klasisku piepju ievākšanu, tad indīgu neatradīsiet. Klasiskās domātas, tie pakavi, kas uz kokiem aug un asociējās ar piepi! Tai skaitā, ievācama ir arī melnā spulgpiepe (bērzu čaga) un raibā tauriņpiepe, uz kuru aci nāksies uztrenēt.
No sēnēm ir vēl tādas lieliskas sēnes ko varat sastapt vēlā rudenī un pat ziemā, tās ir austeru sānauses un samtainās ziemenes, biežāk sastopamas, tautā ar nosaukumu austersēnes un ziemas celmenes. Austeru sānause būs lieliska sēne pusdienām, ārstniecībā, to izmantot nebūs praktiski, savukārt, samtainā ziemene ir unikāls ārstniecības līdzeklis, kuru Āzijā izmanto izsens, pie tam ar labiem rezultātiem.
Neejot prom tālu no kokiem varat pilnīgi droši pameklēt alkšņus un ievākt to “čiekuriņus”, tie būs vērtīgs miecvielu avots, turklāt, neaizvietojams.
Mežos meklējot raibo tauriņpiepi cirsmās, varat droši palūkot pēc jauniem avenāju dzinumiem. Kurus var ievākt, izkaltēt un nepieciešamības gadījumā tos novārīt un iegūt savā rīcībā lielisku tēju, veselībai.
Staigājot pa smilšainākiem mežiem, viennozīmīgi, sastapsieties ar dažādiem ķērpjiem uz zemes, kurus pilnīgi droši varat arī ievākt! Protams, tos parasti ievāc vasaras sezonā, taču var visa gada garumā. Piemēram, oktobris- novembris ir tas laiks, kad Islandes cetrārija, aktīvi audzē jaunos dzinumus, tas saistās ar mitruma pārbagātību. Nesanāk atrast ķērpjus uz augsnes, varat lūkoties koku zaros, arī tajos ir daudz vērtīgu ķērpju sugu.
Priežu mežos, līdz janvārim varam lūkoties pēc priežu čiekuriem. Vislabāk šo darbību veikt tuvāk janvārim. Palūkojieties pēc aizvērtiem čiekuriem, kuri būs zaļgani- zilā tonī. No tiem varēsiet gatavot lieliskus sīrupus, jo tieši šos čiekurus ir atļauts vārīt. To galvenā sastāvdaļa vairs nav vitamīni, bet temperatūras izturīgākas vielas, piemēram, tanīni, kuru sairšanas temperatūra ir ap 230C. Pēc janvāra varat ievākt arī atvērušos un pārkoksnējušos čiekurus, kurus var izmantot tēju novārījumos. Šādu tēju parasti iesaka lietot, lai ātrāk atveseļotos pēc insulta- stiprinātu asinsvadus.
Tuvojoties atkušņiem vēršam savu uzmanību uz brūklenājiem un nepieciešamības gadījumā, no vienas audzes, reizi 5 gados ievācam sev nepieciešamo mētras daudzumu.
Tālāk jau vēršam savu uzmanību uz jaunajiem pumpuriem un vienlaicīgi koku mizām. Atceramies, ka koku mizas neievācam no lieliem kokiem. Mizu ievāc kokam nogriežot jaunos zarus vai tīrot grāvjus, izgriežam jaunos kociņus. Tāpat arī ievācot pumpurus, nereti ir ieteicams lapu kokiem tos griezt ar visiem zariņiem (bērzam), sarežģītāk ir ar priedi- ievākšanas tehnoloģiju apgūt nāksies, lai nekropļotu kokus.
Un es ticu, ka gan jau ka esmu kaut ko no visa arī aizmirsis, bet arī saucamā “nesezona” ir sezona, tikai ar savām īpatnībām! Tāpēc vajag doties mežā, kaut vai veselīgu pastaigu dēļ un ja vēl ko ievāksiet, tad vispār lieliski!