Imunitāte
Šajā rakstā parunāsim par tādu, šodienā, nepopulāru lietu, kā dabīgā imunitāte. Zinu, zinu šodien vienādības zīmi vārdam imunitāte liek ar farmācijas izstrādēm un savādāk nevarot būt. Taču, diemžēl, tas ir pilnīgi greizi un, kā paši redzat, farmācijai krāniņš ir par īsu. Protams, ja skatāmies no perspektīvas, palīdzēt cilvēkiem, ja skatāmies no perspektīvas palīdzēt sev, tad viss ir pareizi.
Jums ir iespēja pašiem papētīt vai ticēt, tam ko saku es. Imūnā sistēma ir ļoti sarežģīta sistēma, par kuru zinātne zina, pieņemu, ka ļoti maz. Ir atklāts, ka tā darbojas vairākos līmeņos, tas nav tikai cilvēka veselības stāvoklis uz konkrēto mirkli, tā teikt, ja esam padzīvojuši kaitīgi, tad imūnā sistēma ir vāja vai otrādi. Padzīvojot veselīgi, imūnā sistēma būs super spēcīga. Ir, protams, imunitātes daļa, kura darbojas šī aisberga virsotnes līmenī, taču ir arī dziļāka, kas saistās ar ģenētiku, šūnu atmiņu u.t.t. Un jau dziļākiem slāņiem, ēdot burkānu, nu neko neizdarīsiet. Un tad nu, lūk, vadoties pēc pieņēmuma, ka ir izprasta cilvēka imūnā sistēma, tiek radītas dažādas izstrādes un brīnums- tās nestrādā. Bet, nu labi, gan jau konkrētās izstrādes, savus sākotnējos mērķus sasniedz- nu, ne jau rūpes par Jums.
Es, pilnībā saprotu, ka riebjas jau šī tēma, bet prelūdija ir vajadzīga, lai atvērtu tālāko tēmu. Un, rakstot es ļoti labi saprotu, ka nekas svētāks par ierasto sistēmu nav, kritiski domāt šodien nav populāri un vēl vairāk izdevīgi.
Tā tad mums ir dots ķermenis, par kura funkcijām šodienas zinātne zina virspusēji. Un tā tas ir pilnīgi visā zinātnes nozarē, zinātne nav objektīva, kaut īstenībā šajā pasaulē nekas nav objektīvs. Līdz ar to tā saistās ar konkrētu subjektu interpretāciju.
Taču, šīs subjektīvās interpretācijas par cilvēku nekādā veidā nemaina organisma unikalitāti un nekādā veidā neietekmē tā darbību. Protams, līdz procesos nesāk iejaukties. Lielisks, piemērs, ir ar dabu kopumā- tur kur cilvēks ir iejaucies, bijis, tas ir redzams uzreiz. Taču, it kā mēs esam zinoši, tikai rokas aug ne no tās vietas.
Attiecīgi, mums svarīgi ir skatīties uz mūsu imūno sistēmu, ne no principa, kā tā strādā, ar vēlmi būt gudriem un iejaukties tās darbībā, bet gan palūkoties uz rezultātu. Ir pasaulē daudz cilvēku, kuri ir pierādījuši organisma unikālas spējas- sēž sniegā, peldas aukstā ūdenī, puspliki ceļo pa kalniem un kas tik vēl ne. Visbiežāk, šie cilvēki, kuri rāda it kā cilvēkam neierasto ir savādāk domājoši un spējīgi sevi pārorganizēt. Es domāju, ka varam mierīgi runāt arī par to, ka mūsu imunitāte tiešā veidā sasistās ar mūsu uzstādījumiem, pieņēmumiem un kopējo redzējumu.
Protams, mūsu organisms ir fizisks un tam ir nepieciešama enerģija, kuru mēs iegūstam no dažādām fiziskām izpausmēm. Un ir svarīgi, lietot gan labu pārtiku, gan nodrošināt sevi ar aktivitātēm, kustību un dažādi sevi rūdīt, trenēt.
Un nē, sports nav risinājums, vismaz ilgtermiņā nē. Bet tā ka tas būtu kaitīgs, tā arī nav. Tik daudz cik jājūt mēra sajūtu. Es, saprotu, ka sporta aktivitātes pie slodzes organismā iedarbina, konkrētus ķīmiskos procesus no kuriem var pakaifot.
Ir svarīgi padomāt, par to, ka organisms ir sevis mobilizējoša sistēma. Kura sevi spēj organizēt pati. Dzīvojot pilnvērtīgi, Jūsu imūnā sistēma būs atbilstoša Jūsu organisma iespējām.
Pilnvērtīgs uzturs, aktivitātes, mēģinājums neprogrammēt sevi uz to sviestu, kas notiek sabiedrībā, adekvāta, notiekošo procesu uztvere, organisma nepārslogošana ar neko- nedz pārtiku, aktivitātēm, psiholoģisku stresu. Ir nepieciešams, palūkoties uz organismu daudz plašāk, pat ar vienu skrūvgriezi var izdarīt vairāk funkcijas, kā šobrīd mums mēģina iestāstīt, par mums, ka esam kaut kādi nespējnieki!
Bet drīkst, saglabāt naivumu un domāt, ka kāds par Jums rūpējās!