Kodolbīstamība
Parunāsim par kodolkatastrofām! Tas vairāk tāpēc, lai esat mazliet, kritiskāk domājoši. Šodien, visiem, kam nav slinkums spekulē uz to, kas vislabāk darbojas uz cilvēkiem- bailes. Kara ietvaros, darbības notiek ap AES pie Černobiļas un arī Energodarā. Zinu, zinu tos jaunos pilsētas nosaukumus, bet apzināti tos nelietoju. Plus vecais marazmātiķis krata savas raķetes, draudot tās uzmest visai pasaulei.
Sāksim ar vienkāršāko- kodolraķetes! Ja nonāksiet to darbības teritorijā, būtībā cerību tur vairs nav. Var palūkot Hirosimas un Nagasaki pieredzi. Šodienas raķetes ir tikai nedaudz efektīvākas. Bet nevajag domāt, ka vienas raķetes ietvaros tiek nonestas veselas valstis- to darbība nemaz nav tik neierobežoti plaša. Cerība, ka dzīvojot Latvijā, kāds tērēs kodolieročus uz mums...nu, jūs sapratāt!
Un tagad par daudz sarežģītāku lietu, kā AES. Sākumā atcerēsimies, ka Ukrainai apkārt atrodas abas agresoru valstis! Kuras, būtībā iešautu sev kājā, ja uzspridzinātu šos reaktorus, tāpēc apzināti to neviens nedarīs.
Černobiļā atradās RBMK 1000 tipa reaktori, no drošības viedokļa šie reaktori ir tādi, taka bumba ar laika degli un ja, ekspluatācija tiek pieļautas kļūdas, tad nekas labs tur nenotiks. Te var papētīt Černobiļas AES 4.bloka sprādzienu 86.gadā un tā iemeslus. Savukārt, Energodarā atrodas tāda tipa reaktors, kā VVER 1000. Skaitlis norāda jaudu. VVER tipa reaktori ir vieni no drošākiem pasaulē un arī ievērojami dārgāki. Tos sabojāt ir tiešām jābūt talantam un tos nav tik viegli novest līdz kritiskam stāvoklim, kā to var izdarīt ar RBMK tipa rūpnīcām. Es varētu mēģināt skaidrot darbības principus abiem reaktoriem, bet tas būs garlaicīgi.
Pirmais, ko cilvēki pasāk darīt, izpirkt visa veida joda tabletes. Es pieņemu, ka te jāpateicas superīgajiem Černobiļas avārijai veltītiem seriāliem. Kuros parasti velta veselu epizodi ar joda tablešu ēšanu.
Tad kāpēc tiek lietots jods? Kodolreaktoros, kad tie ir darba režīmā, reakcijas rezultātā izdalās 131 jods, kurš ir radioaktīvs. Černobiļas gadījumā tas būs ievērojami mazākos daudzumos, jo pamatā viss kodolmateriāls stāv baseinos, kā atkritumi. Tajos reakcija ir ievērojami mazāka. Mūsu vairogdziedzeris, pie iespējas, piesātina sevi ar jodu. Lai tas nenotiktu, izmanto kālija jodu, retāk nātrija jodu. Piesātina vairogdziedzeri un tas neuzņem 131 jodu. Nu, nosacīti, bet nu neuzņem.
Ko dara cilvēki? Mauc uz aptiekām un iepērk visa veida jodu. Arī to, ko iegūst no aļģēm un visādus uztura bagātinātājus, kuros jods ir tādos daudzumos, ka lai piesātinātu vairogdziedzeri, būtu jāapēd pāris kilogrami šo tablešu. Pie tam, joda saturoši līdzekļi spēj radīt nopietnas problēmas veselībai.
Un atklāšu vēl kādu noslēpumu. Jods 131 izplatās vidēji 100km ap avārijas vietu un sabrūk, līdz cilvēkam drošai formai 8 diennakšu laikā.
Taču, avārijas gadījumā izplatās daudz, dažādu interesantu elementu, kuru sabrukšanas pusperiods ir sākot no 30 līdz vairāki tūkstoši gadu. Tieši šie elementi ir patiesi bīstami. AES avārijas gadījumā, pie mums radioaktīvie elementi var nonākt tikai putekļu mākoņu veidā- radioaktīvu putekļu veidā. Ne pašās lielākās koncentrācijas, bet nonākt tie var. Arī pārējo elementu lielākā bīstamība ir atrodoties 100km rādiusā no avārijas vietas. Tālākā bīstamība, ir atrasties putekļu mākoņa ietekmē. Ne velti, ap uzsprāgušiem reaktoriem pasaulē ir drošības zonas, konkrētu kilometru rādiusā!
Lai sevi pasargātu ir vēlams ievērot pāris elementāru drošības pasākumu. Izmantojiet sejas maskas, vēlams tādas, lai tās aizsargā no putekļiem un labi pieguļ sejai. Radioaktīvajiem elementiem ir tāda burvīga īpašība- tie nonākot ķermenī, praktiski neizdalās no tā un aktīvi mēģinās uz Jums izlādēties. Avārijas gadījumā vismaz pāris dienu pavadiet slēgtā telpā, bez caurvējiem un spēcīgas ventilēšanas. Tālāk gaidiet, ziņojumus no vietējiem dienestiem. Drošāk, googlējiet citu pasauļu valstu drošības informāciju.
Ko es vēlos teikt- nav jābaidās no jeb kādiem kodoldraudiem! Tie nav vajadzīgi un izdevīgi nevienam. Un, lai cik bunkurā dzīvojošais radījums nebūtu sajucis prātā, viņš neizmantos nedz šos ieročus, nedz veidos avārijas. To viņa režīmam un valstij nepiedos pārāk ilgi. Kā arī domāju, ja šis blefs būtu bijis pamatots, tad tas jau būtu realizējies.
Bet tomēr, ja baidāties no šādas iespējamības. Tad es Jums atklāšu, kādu noslēpumu. Kopš sāka izmantot miermīlīgo atomu, sāka ražot arī ieročus. Praktiski, katru desmitgadi notiek kāda no kodolkatastrofām, sākot ar kodolieroču izmēģinājumiem, kodolreaktoru avārijām, ieroču plutonija ražošanas rūpnīcu avārijām, atomzemūdenes, amerikāņu atomlidmašīnas u.t.t. Un mēs varam runāt tikai par tām avārijām, kuras mums ir atklājuši un nav izdevies noslēpt.
Populārākās un lielākās no tām:
Fukushima, (March 2011)
Chernobyl (April 26, 1986)
Frenchtown Charter Township, Michigan, USA (October 5, 1966)
Idaho Falls, Idaho, USA (January 3, 1961)
Los Angeles, California, USA (July 1959)
Cumberland (now Cumbria), UK (October 10, 1957)
Kyshtym (September 29, 1957)
Three Mile Island (March 28, 1979)
Windscale (October 10, 1957)
Vēl ir kaudze ar visādiem izmēģinājumiem, neveiksmīgiem. Netīšām nomestas kodolbumbas uz Dienvidu karolīnu, no B-47 amerikāņu lidmašīnas. Lidmašīnu avārijas. Hirosima un Nagasaki. Vien 84 pazudušas kodolgalviņas, viena der uz aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku. Par šādām katastrofām varat palasīt šeit: https://www.atomicarchive.com/almanac/broken-arrows/index.html
Un kā redzat, vēl esam dzīvi! Panika ir sliktākais sabiedrotais jeb kādās bīstamās situācijās. Tāpēc vienmēr domājiet paši, jo masu mēdiji pēdējos gadus īpaši, taisa kaut kādus kreisus rakstus ar nosaukumiem, kas iebiedē!