Ālante helēniju
INULA HELENIUM

 

  • Angliski: Elecampane
  • Vāciski: Echter Alant
  • Zviedru: ålandsrot
  • Igauņu: aedvaak
  • Lietuviešu: didysis debesylas
  • Krievu: девясил высокий

Helēniju ālante ir daudzgadīgs augs, augumā līdz 150cm. Saknenis resns, līdz 5cm, gaļīgs un bieži ar vairākām galotnēm. Saknenis veido arī sānu saknes. Stublājs stāvs, apmatots, rievots, augšdaļā sazarots. Lapas lielas, izkārtotas pamīšus, izstiepti eliptiskas ar nevienmērīgi zobotām malām.

Ziedu kurvīši lieli 3-7cm uz resnām ziedturu kājiņām, atrodas stublāja augšpusē. Ziedi zeltīti dzelteni. Augļi- četršķautņu sēkliņa. Augs zied jūlijā- augustā, augļi nogatavojas augustā- septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto helēniju ālantes sakneņus un saknes. Sakneņus un saknes rok rudenī, retāk agrā pavasarī. Ievāktos sakneņus un saknes attīra no zemes, skalo tekošā ūdenī, atdala ar nazi virszemes daļu, griež gabalos un mazliet savītina. Sakneņus un saknes žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos 35-50C temperatūrā.

Augs Latvijā, savvaļā, satiekams reti, taču ir gadījumi, kad tas iesējas no kāda dārza. Biežāk šis augs tiek kultivēts, kā ārstniecības augs.

Helēniju ālantes saknenis un saknes sevī satur ēterisko eļļu (<4%). Pēc smaržas tā atgādina mazliet smaržīgo vijolīti. Tajās ir arī inulīns (<40%), inulenīnu, pseidoinulīnu, gļotvielas, organiskās skābes (etiķskābi, benzoskābi), vitamīnu E, saponīnus, gumijvielas, sveķvielas, nelielā daudzumā alkaloīdus, mikro un makro elementus.

Ārstnieciskā nozīme

Helēniju ālantei ir daudz vērtīgu īpašību. Sakneņu un sakņu novārījums der kā atkrēpošanos veicinošs līdzeklis. Augs iedarbojas arī kā pretiekaisuma, antimikrobu, žulti un urīna dzenošs līdzeklis. Ālante aptur asiņošanu un palīdz dziedēt brūces.

Helēniju ālanti saturoši preparāti samazina bronhu sekretālo darbību, veicinot atkrēpošanos procesus. Augā esošie saponīnu un ēteriskā eļļa pastiprina bronhos gļotu izstrādi, tādi pastiprinot gļotu izdali. Lietojot helēniju ālantes eļļas izvilkumus, samazinās lipīdu peroksidācijas process un pastiprinās antioksidējošo fermentu aktivitāte, kas veicina iekaisuma procesu samazināšanos, krēpu ķīmiskā sastāva izmainīšanos, attiecīgi tās kļūst šķidrākas un ātrāk notiek to evakuācija.

Saknenim un saknēm piemīt hipoglikēmiska aktivitāte, kura pamatojama ar inulīna klātbūtni. Klīniski ir noteikts, ka auga eļļas ekstrakts normalizē glikozes saturu asinīs, 2. tipa cukura diabēta slimniekiem. Turklāt pacientiem zūd tādi simptomi, kā sausums mutē, slāpes un bieža urinācija.

Lietojot helēniju ālantes nostādinājumu samazinās zarnu peristaltika un sekrētu aktivitāte, taču palielinās žultsrade un tā pastiprināti tiek dzīta uz 12-pirkstu zarnu. Ievērojot šo īpašību un ņemot vērā auga pretiekaisuma un antiseptiskās īpašības, , tas kļūst par lielisku gremošanas orgānu ārstējošu līdzekli.

Lietojot šī auga preparātus, kuri gatavoti uz tā saturošo ēteriskās eļļas bāzi, kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas ārstēšanā, zūd sāpes, uzlabojas apetīte, palielinās ķermeņa masa, īpaši pie samazināta uztura. Rezultātā, čūlas ievērojami ātrāk sadzīst vai samazinās apmēros.

Ēteriskā eļļa pastiprina asins apgādi kuņģa sieniņās, palielinot reģenerācijas procesus, stimulējot bufervielu izstrādi.

Helēniju ālantes pretiekaisuma īpašības arī nodrošina augā esošā ēteriskā eļļa. Turklāt tā iedarbojas arī antiseptiska un spēcīgi pret helmintiem, kā arī nelielu pret fungicīdu aktivitāti. Šīs īpašības var izmantot, lai izstrādātu līdzekļus pret mikotisko ekzēmu.

Tikai der zināt, ka helēniju ālantes ēteriskā eļļa ir ūdenī nešķīstoša, līdz ar to ieteicams, gatavot izvilkumus alkoholā vai vīnā.

Helēniju ālantes fitopreparāti iedarbojas iznīcinoši uz sarkanajiem un starppirkstu trihofitoniem, mazāk aktīvi, bet arī aktīvi uz zelta stafilokoku, šigellām, salmonellu, ešerihijām, holēras vibrionu un neaktīvi uz tuberkulozes mikrobaktēriju.

Tautas medicīnā augu pielieto plaši, ar to ārstē saaukstēšanās un plaušu slimības, kā arī gremošanas trakta slimības- diareja, gastroenterīts, gastrīts, samazināts kuņģa sulas saturs. Helēniju ālante rosina apetīti, uzlabo gremošanu, palīdz sievietēm problēmu gadījumā ( sāpīgas mēnešreizes, to neesamība, dzemdes noslīdēšana), kā arī to lieto aknu un urīnpūšļa slimību gadījumā, ar to ārstē cukura diabētu, migrēnu, epilepsiju, tahikardiju, nierakmeņu slimību, hemoroīdus un izmanto kā pret helmintu līdzekli. Augu izmanto arī lai ārstētu nieru apsaldējumus un iekaisumus.

Helēniju ālantes ziedu novārījumu vai nostādinājumu lieto paģiru gadījumā. Augs palīdz ātrāk atgūt skaidrību, ja to iedzer pirms un pēc alkohola lietošanas. Maisījumos ar citiem augiem, helēniju ālanti izmanto, lai ārstētu impotenci, prostatītu, prostatas adenomu, pastiprinātu erekciju, kā arī novērstu vīriešu neauglību.

Vīriešiem

Augu izmanto maisījumos, ar kuriem ārstē prostatītu un prostatas adenomu.

Tāpat augs ir arī spējīgs uzlabot erekcijas kvalitāti.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nevajadzētu lietot nieru pataloģiju un smagu, hronisku nieru slimību un aterosklerozes gadījumā. Aizliegts augu lietot grūtniecības un laktācijas periodā. Pārdozēšanas gadījumā var rasties nieru darbības un sirdsdarbības traucējumi, arī ja iepriekš problēmas ar šiem orgāniem nav bijušas.

Pārtikas nozīme

Helēniju ālantei ir spēcīgs aromāts, tāpēc to, galvenokārt, izmanto kā garšvielu augu. Pārtikā to izmantojot ir jābūt uzmanīgam, jo tā smarža un garša var kļūt ēdienā arī par vadošo un tādi pat sabojāt ēdienu. Atbilstoši, augu pievieno dažādiem stiprinātājiem dzērieniem, ķīseļiem, kompotiem, dažādām biezputrām, zivju un gaļas konserviem. Retāk gatavo viena auga ēdienus, kā sakņu sukādes, ķīseli, bet šiem ēdieniem, jau būs vairāk ārstnieciska, kā pārtikas nozīme.

Vislabāk ir ievākt jaunu augu sakneņus (pirmais augšanas gads), taču var ievākt arī pieaugušu augu sakņu galiņus. Tādam nolūkam rok grāvīti apkārt augam, izgriež sakņu galiņus un bedri atkal aizrok.

Uztura receptes

Zupa no dārzeņiem un helēniju ālantes

80 gr. kāposta, 200 gr. kartupeļa, 40 gr. burkāna, 20 gr. svaigas helēniju ālantes sakneņa, 20 gr. sīpola, 50 gr. svaigu tomātu, 20 gr. kausēta sviesta.

Vārošam buljonam pievieno kāpostus un kartupeļus. 10- 15 minūtes pirms vārīšanas beigām, zupai pievieno sīpolu, ālantes sakneni un tomātus.

Auzu pārslu biezputru ar helēnijas ālantes sakneni

200 gr. auzu pārslas, 50 gr. ālantes sakneni, 400 gr. piena, 20 gr. cukura, 2 glāzes ūdens.

Verdošā ūdens un piena maisījumā ieber auzu pārslas, samaltu ālantes sakneni, pievieno cukuru un sāli. Vāra uz mazas liesmas, līdz biezputra ir gatava.

Ālantes kompots ar āboliem

300 gr. ābolu, 150 gr. cukura, 50 gr. svaigas ālantes saknes vai 10 gr. žāvētas ālantes saknes, 1 gr. citronskābes, līdz 1 L ūdens.

Verdošā ūdeni ieber cukuru, ižķīdina, pievieno sagatavotus ābolus un ālantes sakneni. Vāra līdz gatavs, pievieno citronskābi un ļauj uzvārīties. Pirms pasniegšanas atdzesē.

Ālantes saknes ķīselis

25 gr. žāvētas ālantes saknes, 150 gr. cukura, 35 gr. kartupeļu cietes, īdz 1 L ūdens.

Saknes vāra ūdenī, līdz tās samīkstē, novārījumam atdala biezumus, pievieno un izšķīdina kartupeļu cieti, pievieno cukuru un uzvāra.

Ālantes dzēriens

300 gr. svaigu vai 50 gr. žāvētu ālantes sakni, 100-150 gr. cukura, pus glāzi dzērveņu sulas, 1L ūdens.

Svaigas saknes sagriež un vāra ūdenī 20 minūtes (žāvētas 25 minūtes). Novārījumam atdala biezumus, pievieno cukuru un dzērvenes sulu, samaisa un atdzesē.

Ālantes saknes izvilkums

0,5L šņabis, 10 gr. žāvētas ālantes saknes. Šņabim pievieno saknes un nostādina 10- 12 dienas.

Ālantes saknes uzlējums

0,5 L šņabja, 15 gr. žāvētas saknes, 500 gr. cukura, pus glāzes ūdens. Saknes vāra ūdenī 30 minūtes, atdala biezumus. Novārījumam pievieno cukuru, izšķīdina, samaisa ar šņabi, uzvāra, atdzesē un salej pudelēs.

Ālantes saknes povidla

1kg svaigas ālantes saknes, 50 gr. etiķskābes esence, 1L ūdens. Ūdenim pievieno etiķskābes esenci un uzvāra. Verdošam ūdenim pievieno samaltas saknes, vāra 2-3h, līdz pazūd etiķa smarža.

Gatavu povidlu atdzesē, pārlikt burciņā un uzglabā, kā ievārījumu.

Lasīt par balto āmuli ->