Kaulene klinšu
RUBUS SAXATILIS

Klinšu kaulenes augs sasniedz vidēji 30cm augstumu, sānu dzinumi sniedzas līdz pat 1,5m plašumā un tie paliek virs zemes. Augam ir taisns stublājs. Lapas krokotas ar rupjiem matiņiem. Pie stublāja lapas stiprinās uz iegareniem kātiņiem.. Auga ziediņi maziņi un balti, atrodas auga virspusē, vidēji no 3-10 ziediem. Augļu krāsa var būt no spilgti sarkanas līdz oranžai. Katrā no tām ir paliela izmēra kauls. Augļa garša ir līdzīga granātābola garšai. Augļi nobriest jūlijā- augustā un ievākt tos var līdz septembra beigām, pēc tam tiek zaudētas ārstnieciskās īpašības.

Augu var ievākt visu vai arī tikai augļus un lapas. Augs ir samērā bieži sastopams, taču nepostiet audzes pilnībā, atstājiet vidēji 30%, lai tās spētu atjaunoties. Augus ievāc ziedēšanas laikā, saknes rudenī. Ievāktais augs ir derīgs 1 gadu, saknes 2 gadus. Saknes pirms žāvēšanas tiek noskalotas, tekošā, aukstā ūdenī. Ieteicams žāvēt žāvētājos pie 45-50C temperatūras. Kaulenes augļus ievāc sausos laika apstākļos, neizmantojot palīgierīces un krauj nelielās kārbiņās- lai tās ar svaru viena otra nebojātu. Žāvē žāvētājos 45-50C temperatūrā.

Kaulenes lapas ir bagātas ar miecvielām, alkoloīdiem, mikroelementiem- cinks, varš, dzelz un angāns. Augļi ir bagāti ar askorbīna skābi, pektīna un miecvielām, kā arī cukurs, organiskās skābes, ogļhidrāti, flavonoīdi, fitoncīdi un tokoferols.

Ārstnieciskā nozīme

Augam piemīt temperatūras mazinoša, sviedrējoša, urīna dzenoša, pretiekaisuma, pret mikrobu un pret cingas iedarbība.

Tautas medicīnā šim augam ir sava goda vieta. Viss lielāko popularitāti šīs augs ir ieguvis Sibīrijā!  No auga lapām dziednieki veido nostādinājumus, kuri palīdz sirds slimību ārstēšanai un izmanto kā pret sāpju līdzekli. Ūdens nostādinājums, iedarbojas, kā nomierinošs līdzeklis migrēnas lēkmes gadījumā.

Par ārstnieciskām tiek uzskatītas visas auga daļas, no tām gatavo spirta izvilkumus, ūdens nostādinājumus, novārījumus u.c., kuriem piemīt pret mikrobu, sviedrējoša, urīndzenoša un pretiekaisuma iedarbība.

No kaulenes lapām gatavo novārījumus, kuri palīdz kuņģa- zarnu trakta saslimšanas, podagras un onkoloģisko saslimšanu gadījumos. Pateicoties, lielam C vitamīna saturam, kauleni izmanto, lai ārstētu avitaminozi, saaukstēšanos slimības un mazasinību- protams, kā profilaktisku līdzekli.

Galvas saslimšanas gadījumā ieteicams, skalot matus ar kaulenes lapu un augļu novārījumu.

Ar kaulenes lapu palīdzību var ārstēt arī ādas sēnīšu slimības.

No kaulenes augļiem spiež sulu, kuru izmanto, lai attīrītu organismu no toksīniem, mazinātu holesterīna līmeni, stiprinātu asinsvadus un uzlabotu vielmaiņu. Kaulenes sula ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem, lai mazinātu temperatūru un, lai ārstētu mazasinību. Sulu iegūst, augļus spiežot sulas spiedē, vai vienkārši traukā saspiežot augļus, tos pēc tam izfiltrējot. Šī sula būs noderīga arī gastrītu un čūlu gadījumā.

Nostādinājuus no lapām un saknēm, dziednieki gatavoja līdzekli pret reimatiskām sāpēm, kompreses veidā, liekot pie sāpošās locītavas uz 30 minūtēm.

Kaulenes lapu tēja palīdzēs nieru slimību gadījumā, tā kā tam ir spēcīgas diurētiskas īpašības. Bieža kaulenes lietošana, uzlabos urīnvadu sistēmas darbību un palīdzēs izvadīt lieko šķidrumu no organisma.

Nav ieteicams lietot

To nevajadzētu lietot, ja pret to ir alerģija, vai nepanesat kādu no vielām, kura ir tās sastāvā. Dziednieki iesaka to nelietot, varikozo vēnu, tromboflebīta un hipertonijas. 

Lasīt par zilgano kazeni ->