Klinšu
kaulenes augs sasniedz vidēji 30cm augstumu, sānu dzinumi sniedzas līdz pat
1,5m plašumā un tie paliek virs zemes. Augam ir taisns stublājs. Lapas krokotas
ar rupjiem matiņiem. Pie stublāja lapas stiprinās uz iegareniem kātiņiem.. Auga
ziediņi maziņi un balti, atrodas auga virspusē, vidēji no 3-10 ziediem. Augļu
krāsa var būt no spilgti sarkanas līdz oranžai. Katrā no tām ir paliela izmēra
kauls. Augļa garša ir līdzīga granātābola garšai. Augļi nobriest jūlijā- augustā
un ievākt tos var līdz septembra beigām, pēc tam tiek zaudētas ārstnieciskās
īpašības.
Augu
var ievākt visu vai arī tikai augļus un lapas. Augs ir samērā bieži sastopams,
taču nepostiet audzes pilnībā, atstājiet vidēji 30%, lai tās spētu atjaunoties.
Augus ievāc ziedēšanas laikā, saknes rudenī. Ievāktais augs ir derīgs 1 gadu,
saknes 2 gadus. Saknes pirms žāvēšanas tiek noskalotas, tekošā, aukstā ūdenī.
Ieteicams žāvēt žāvētājos pie 45-50C temperatūras. Kaulenes augļus ievāc sausos
laika apstākļos, neizmantojot palīgierīces un krauj nelielās kārbiņās- lai tās
ar svaru viena otra nebojātu. Žāvē žāvētājos 45-50C temperatūrā.
Kaulenes lapas ir bagātas
ar miecvielām, alkoloīdiem, mikroelementiem- cinks, varš, dzelz un angāns.
Augļi ir bagāti ar askorbīna skābi, pektīna un miecvielām, kā arī cukurs,
organiskās skābes, ogļhidrāti, flavonoīdi, fitoncīdi un tokoferols.
Ārstnieciskā nozīme
Augam
piemīt temperatūras mazinoša, sviedrējoša, urīna dzenoša, pretiekaisuma, pret
mikrobu un pret cingas iedarbība.
Tautas
medicīnā šim augam ir sava goda vieta. Viss lielāko popularitāti šīs augs ir
ieguvis Sibīrijā! No auga lapām dziednieki veido nostādinājumus, kuri
palīdz sirds slimību ārstēšanai un izmanto kā pret sāpju līdzekli. Ūdens
nostādinājums, iedarbojas, kā nomierinošs līdzeklis migrēnas lēkmes gadījumā.
Par
ārstnieciskām tiek uzskatītas visas auga daļas, no tām gatavo spirta
izvilkumus, ūdens nostādinājumus, novārījumus u.c., kuriem piemīt pret mikrobu,
sviedrējoša, urīndzenoša un pretiekaisuma iedarbība.
No
kaulenes lapām gatavo novārījumus, kuri palīdz kuņģa- zarnu trakta saslimšanas,
podagras un onkoloģisko saslimšanu gadījumos. Pateicoties, lielam C vitamīna
saturam, kauleni izmanto, lai ārstētu avitaminozi, saaukstēšanos slimības un
mazasinību- protams, kā profilaktisku līdzekli.
Galvas
saslimšanas gadījumā ieteicams, skalot matus ar kaulenes lapu un augļu
novārījumu.
Ar
kaulenes lapu palīdzību var ārstēt arī ādas sēnīšu slimības.
No
kaulenes augļiem spiež sulu, kuru izmanto, lai attīrītu organismu no
toksīniem, mazinātu holesterīna līmeni, stiprinātu asinsvadus un uzlabotu
vielmaiņu. Kaulenes sula ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem, lai mazinātu
temperatūru un, lai ārstētu mazasinību. Sulu iegūst, augļus spiežot sulas
spiedē, vai vienkārši traukā saspiežot augļus, tos pēc tam izfiltrējot. Šī sula
būs noderīga arī gastrītu un čūlu gadījumā.
Nostādinājuus
no lapām un saknēm, dziednieki gatavoja līdzekli pret reimatiskām sāpēm,
kompreses veidā, liekot pie sāpošās locītavas uz 30 minūtēm.
Kaulenes
lapu tēja palīdzēs nieru slimību gadījumā, tā kā tam ir spēcīgas diurētiskas
īpašības. Bieža kaulenes lietošana, uzlabos urīnvadu sistēmas darbību un
palīdzēs izvadīt lieko šķidrumu no organisma.
Nav ieteicams lietot
To nevajadzētu lietot, ja pret to ir alerģija, vai nepanesat kādu no vielām, kura ir tās sastāvā. Dziednieki iesaka
to nelietot, varikozo vēnu, tromboflebīta un hipertonijas.