Organismam nepieciešams mikroelements. Tam ir svarīga nozīme kaulu un saistaudu izvēdē un epitēlija formēšanā.

Alumīnija nozīme

Alumīnijs sastopams praktiski visos cilvēku orgānos un audos. Mērenās devās tas pilda daudz funkciju, taču lielās devās tas nopietni apdraud cilvēku veselību. Alumīnijs uzkrājas plaušās, kaulos un epitēlija audos, smadzenēs un aknās. No organisma izdalās ar urīnu, fekālijām, sviedriem un izelpu. Alumīnijs bremzē kalcija, magnija, dzelža, vitamīna B6 un C un dažu sēra saturošu aminoskābju absorbciju.

Tas veicina ādas epitelizāciju, piedalās saistaudu un kaulu šūnu izveidē, piedalās fosfātu un olbaltumvielu kompleksu izveidē, palielina kuņģa sulas saēšanas spēju, palielina gremošanas fermentu aktivitāti, ietekmē paratheidīta dziedzeru funkciju.

Alumīnija īpatnības

• Pārdozēšanas simptomi:
• Klepus;
• Apetītes zudums;
• Gremošanas traucējumi;
• Atmiņas traucējumi;
• Nervozitāte;
• Aizcietējumi;
• Depresija;
• Alcheimera un Parkinsona slimība;
• Osteoporoze;
• Osteohondroze;
• Rahīts bērniem;
• Nieru funkcijas traucējumi;
• Samazinās eritrocītu un hemoglobīna saturs asinīs;
• Kalcija, magnija, fosfora, cinka vielmaiņa.

Pārdozēšana ar alumīniju parasti notiek, uzturā bieži lietojot produktus, kuri ir bagāti ar šo minerālvielu, piemēram, konservēts uzturs, alumīnija trauku izmantošana, nereti arī ūdensvada ūdens (problēmas, parasti, rodas, tajā daļā, kura atrodas aiz skaitītāja mājas daļā), piesārņots gaiss/ vide. Toksiskā deva sākas ar 50mg.

Alumīniju visbiežāk var sastapt graudaugu produktos, dārzeņos, augļos un ogās, kā arī dzeramajā ūdenī. Augu valsts produktos parasti ir 50-100 reižu vairāk alumīnija, kā dzīvnieku izcelsmes produktos.