- Angliski: Yellow-cress
- Vāciski: Sumpfkresse
- Zviedru: fräne
- Igauņu: kerss
- Lietuviešu: čeriukas
- Krievu: жерушник
Ķērsas morfoloģija var stipri atšķirties pēc auga sugas. Tas ir augs, kurš augumā sniedzas līdz 60cm, tam mēdz būt stāvs vai ložņājošs, parasti kails, retāk apmatots. Lapas izkārtotas pamīšus. Ziedi izvietoti vairogveida ziedkopās, ziedi var būt no baltiem līdz violetiem.
Pļavas ķērsai (Cardamine pratensis L.) ir īss saknenis. Stublājs stāvošs, vienkāršs vai vāji zarots, augumā izaug līdz 15-30cm. Lapas saliktas, pa 4 līdz 10 pāriem, vāji apmatotām lapiņām, izstieptas formas. Augšējām stublāja lapām 2-3 pāri, lineāras, sēdošas lapiņas.
Pļavas ķērsas ziedi savākti ziedkopās no 10-20 ziediņiem, ziedkopa ziedēšanas sākumā ir čemura veida, vēlāk jau kļūst izstieptākas formas. Ziedlapiņas 10-12mm garas, baltā krāsā ar violetu dzīslojumu. Augļi ir daudzsēklu pākstis, 4cm garas, novietotas uz sāniski noliektiem ziedu kātiem.
Rūgtā ķērsai (Cardamine amara L.) ir garš un ložņājošs saknenis, kails vai mazliet apmatots stublājs, augumā līdz 60cm. Lapas saliktas ar 4-7 pāriem lapiņu, kuras ir apgriezti ovālu vai izstieptu formu ar zobotu malu. Galējā lapiņa ir ar lapu kātu, kā arī tā atšķiras no sānu lapiņām- garāka un platāka. Ziedi skrajā ķekarā stublāja galotnē (ziedēšanas laikā čemura veida ziedkopa) parasti pa 15 (retāk 6-30) ziediem. Ziedlapiņas ovālas 3-4mm garas. Ziedlapiņas baltas, dažkārt rozīgas.
Auglis daudzsēklu pāksts, līdz 4cmm garš, sēklas vidēji 1mm lielas, īsa ovālā formas, dzelteni brūnas vai rudas.
Auga virszemes daļu ievāc ziedēšanas laika sākumā (aprīlis- jūnijs). Augu žāvē svaigā gaisā, ēnainā vietā. Žāvētu ķērsu var uzglabāt 1 gadu.
Rūgtās ķērsas lapās ir atrodams: askorbīnskābe, ēteriskā eļļa, rūgtvielas un glikozīds kohlearīns.
Pļavu ķērsas virszemes daļā esošās vielas ir līdzvērtīgas rūgtās ķērsas sastāvam. Atsevišķi tiek pieminēts liels C vitamīna saturs, kā arī šajā augā ir tioglikozīds un flavonoīdi: kvercetīns un kempferols. Pļavu ķērsas sēklās ir 22-36% augu tauku, kuru sastāvā ir <10% aminoskābju.
Ārstnieciskā nozīme
Ķērsas ārstnieciskās īpašība saistās ar tajā esošo C vitamīnu, kurš stimulē un stiprina imūnsistēmu, piedalās daudzos vielmaiņas un oksidācijas procesos, veicina dziedzeru normālu darbību, piedalās asins radē, stiprina asinsvadus un uzlabo saistaudu stāvokli (locītavas un saites).
Flavonoīdi, kuri atrodas auga lapās, labvēlīgi ietekmē organisma stāvokli, pastiprina fermentu aktivitāti, kā arī piedalās oksidācijas procesos.
Tautas medicīnā šis augs pazīstams jau vairākas simtgades. Tautas medicīnā, kā ierasts arī citiem augiem, nenošķir ķērsas pa sugām, lieto vienādi, gan rūgto, gan pļavu, gan sīkziedu ķērsu (šī Latvijā nav).
Ķērsas nostādinājumus pielieto, lai ārstētu dzelteno kaiti, tūskas, nervu slimības, kuras pavada lēkmes un krampji. Augu var izmantot arī diabēta ārstēšanai.
Lapu un stublāju novārījumus lieto mazasinības, saaukstēšanās slimību, vispārējā vājuma gadījumos. Sasmalcinātas lapas izmanto, lokāli, lai ārstētu un atvieglotu sāpes reimatisma gadījumā. Svaigai sulai piemīt žulti dzenošas, asins radošās, pret krampju un diurētiskas īpašības.
Tālajos austrumos populāra ir pļavu ķērsa, kuru lieto zobu sāpju gadījumā (kā skalošanas līdzekli), diabēta un STS gadījumā. Sibīrijā šī auga ziedus pielieto, lai ārstētu epilepsiju bērniem.