Tīruma gaurs
Spergula arvensis L.

    

Tīruma gauram ir īss mietveida saknenis ar liela daudzuma sānu saknītēm ar ložņājošu un piepaceltu stublāju, uz stublāja redzamas mezglojuma vietas. Auga dzinumi izaug līdz 40cm garumam vai augstumam, stublāji klāti ar apmatojumu, kuri pēc taustes ir lipīgi un taukaini.

Uz stublāja vietām izvietoti ķekari ar sēdošām izstieptām adatveida lapiņām, ar liekumu uz augšu. Sasniedz tās vidēji 2-5cm garumu, kā arī tās klātas ar lipīgu biezu apmatojumu.

Augam ir balti ziedi ar piecām ziedlapiņām, kuri ir izvietoti uz garu diegveida ziedkātu. Auglis bāli zaļa plata olveida sausa kārbiņa, kura mēdz atvērties piecās daļas vai neatvērties vispār. Sēklas apaļas, melnas vai brūnas, maziņas līdz 1,8mm garumā.

Ārstniecības nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc auga ziedēšanas laikā, kurš parasti ir maijā un jūnijā. Žāvē tīruma gauru izklātu uz sietiem, labi vēdināmā telpā, vai ēnā. Augu var uzglabāt sausos papīra maisos, ne ilgāk par 1 gadu.

Tīruma gaurs no ķīmiskā viedokļa ir pētīts maz, taču ir apstiprināts, ka tajā ir bioloģiski aktīvi savienojumi, precīzāk flavonoīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstnieciskās īpašības šim augam nodrošina tajā esošie flavonoīdi. Šiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas un asiņošanu apturošas īpašības. Flavonoīdu asiņošanu apturošās īpašības lieti noder dzemdes, zarnu asiņošanas gadījumā, kā arī palīdz cīnīties ar dažāda tipa iekaisumiem.

Tautas medicīnā šī auga novārījumus un nostādinājumus lieto, lai ārstētu klepu, sāpes vēderā, bruku un dažādas ginekoloģiskas saslimšanas. Aplikāciju un komprešu veidā šo augu pielieto artrīta un reimatisma gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Tīruma gaurs ir mazpētīts aug, tāpēc to nav vēlams dot bērniem, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā.

Lasīt par podagras gārsu ->

 .