- Angliski: yellow Water-lily
- Vāciski: Große Mummel
- Zviedru: gul näckros
- Igauņu: kollane vesikupp
- Lietuviešu: paprastoji lūgnė
- Krievu: кубышка желтая
Dzeltenā lēpe ir hidrofīts, kura mīt ūdenī. Augs ir daudzgadīgs ar līdz 2-3m resnu, zaļganu augšpusē un bālu apakšpusē sakneni, kurš turas gruntī. Turklāt saknenis ir klāts ar daudzām rētām, no iepriekš nokritušiem lapu kātiem un ziedkātiem. Lapas ādainas, veselu malu, sirds formas un eliptiskas, ar padziļinājumu pie pamatnes, lapas peld pa ūdens virsmu. Lapas virspusē zaļas, visnotaļ lielas, vairāk kā 15cm garumā. Lapu kāti peldošajām lapā 50-350cm gari. Lapas virspuse nekad nepaliek slapja pateicoties biezam vaska aplikumam. Jaunās lapas klātas ar gļotu, kuru izdala speciāli dziedzerīšu- trihomas. Gļotas fizioloģiskā nozīme pašlaik vēl nav noskaidrota. Turklāt ar gļotu ir klātas ne lapas ārpuse, bet diafragmas, kuras iet caur gaisa saturošām dzīslām, kuras nesaskaras ar ūdeni, bet ar iekšējo lapas kātu atmosfēru. Lapās un saknēs ir spēcīga un sazarota, gaisu dzīslu sistēma, kura nodrošina ne tikai gāzu apmaiņu, bet arī auga lapas notur uz ūdens virsmas.
Ziedi aktinomorfi, divdzimuma, lieli, ap 4cm diametrā, vientuļi uz gariem ziedu kātiem (līdz 5m garumā). Kausiņš spilgti dzeltens, funkcionāli aizstāj stipri reducētas, mazās, zvīņveida ziedlapiņas.
Auglis- sinokarpa ogveidīga daudzlape, ne lielāka par 10cm diametrā, pēc formas atbilst kausam. Sēklas sīkas, ar nelielu asnu, kurš iegrimis vāji attīstītā endospermā, zem kura atrodas spēcīgs cietes perisperms. Augs zied jūnijā- augustā, dienvidu reģionos zied arī maijā. Ziedēšana ilgst pāris stundas. Lēpei ir novērojama protogīnija, kas nodrošina ziedu apputeksnēšanos. Neskaitot spilgto krāsu un aromātu, kas pievilina kukaiņus- apputeksnētējus, ir arī nektārs uz abaksiālās puses rudamentajām ziedlapām.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto dažādas dzeltenās lēpes daļas- sakneni un saknes, ziedus, lapas un sēklas. Pamatā izmanto sakneņus un saknes, kuras ievāc vasarā, ziedēšanas un augļu nobriešanas laikā vai arī rudenī. Sakneņus ievāc ne pārāk dziļās ūdens tilpnēs, griežot saknes apakšpusē; dziļās ūdenstilpnēs izgūst visu augu un atdala sakneņus. Sakneņus attīra no lapu kātiem un saknēm, noskalo, griež ripās (1-1,5cm) un pēc apvītināšanas, žāvē labi vēdināmās un apēnotās vietās, izklājot tās plānā slānī. Ir atļauts žāvēt arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50-60C temperatūru. Izžāvētam saknenim ir vājš aromāts un rūgta garša, uzglabā labi vēdināmās, speciālās stelāžās. Uzglabāšana līdz 2 gadiem.
Dzeltenās lēpes ķīmiskais sastāvs ir pētīts nepietiekami. Saknenī atrasti sēru saturoši alkaloīdi- nufaridīni, starp kuriem galvenais ir nufleīns, tiobinufaridīns, dezoksinufaridīns, allotiobinufaridīns, kā arī tanīdi, saharoze 5-6%, metarabīnskābe, ciete 20%, miecvielas 2,3% , rūgtvielas, sveķvielas, sitosterīns, stigmasterīns, fenolkarbonātskābes, C vitamīns un karotīns.
Ziedos ir alkaloīdi un glikozīdi; sēklās 44-45% cietes, 6,7% miecvielas, sitosterīns un nimfalīns; lapās- ellagotanīns, luteolīns, kafijskābe, ferulskābe, sinapskābe un p-kumārskābe.
Ārstnieciskā nozīme
Dzeltenās lēpes farmakoloģiskās īpašības tieši saistās ar to ķīmisko sastāvu. Auga specifiskā, farmakoloģiskā aktivitāte saistās ar tajā esošiem alkaloīdiem, piemēram, lutenurīns, kurš ir labi izpētīts eksperimentālā kārtā.
Lutenurīns ir plaša spektra iedarbības antimikrobs preparāts, kurš nomāc grampozitīvās, tai skaitā pret antibiotikām rezistento baktēriju, kā arī sporu veidojošās un skābju izturīgās baktērijas un patogēnās sēnes, tai skaitā candida attīstību, kā arī tam piemīt pret trihomonādu aktivitāte. Lutenurīna bakterostatiskā iedarbība ir izteiktāka, vāji sārmainā vidē. Turklāt, lutenurīnam piemīt spēcīgs spermatocīds efekts.
Dzeltenai lēpei piemīt arī daudzas citas ārstnieciskās īpašības- pretiekaisuma, nomierinošas, sāpju remdējošas, fungicīdas, miegu raisošas, pretaudzēju u.c. Der pieminēt, ka auga visās daļās ir arī unikāls alkaloīds nimfalīns, kuram piemīt daudz vērtīgu īpašību, spējot iedarboties uz cilvēku psihoaktīvi.
Tautas medicīnā dzelteno lēpi pielieto plaši, kā pretiekaisuma, spazmolītisku, nomierinošu, miegu raisošu, sāpju remdējošu, pret drudža, pretaudzēju, hipotensīvu, asiņošanu apturošu, sedatīvu līdzekli.
Svarīgi atcerēties, ka dzeltenās lēpes ir indīgi augi un to lietošanai ir jābūt pamatotai un ir jāievēro piesardzība. Lietošanas devām ir jābūt mazām. Tautas medicīnā sakneņu un sakņu novārījumus lieto, lai ārstētu nieru (pielonefrīta) iekaisumus, urīnpūšļa un urīnceļu (cistīta) iekaisumu, gremošanas trakta slimības, pneimoniju, plaušu tuberkulozi, reimatismu, kā arī, lai palielinātu vīriešu potenci un novērstu sieviešu frigiditāti. Sakneņu nostādinājumus iesaka lieto kuņģa spazmu, gastrīta, asiņošanas, podagras, garā klepus ārstēšanai, kā arī, lai mazinātu arteriālo asinsspiedienu.
Dzeltenā lēpe ir atradums cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar imunitāti, pēc smagām operācijām un ķīmijas terapijas. Svaigu ziedu ūdens nostādinājums, iedarbojas miegu veicinoši un nomierinoši pārlieku liela dzimumuzbudinājuma un nakts pollūcijas gadījumā. Savukārt, dzeltenās lēpes sēklas iedarbojas miegu veicinoši un nomierinoši, taču tās plaši pielieto arī seksuālās aktivitātes palielināšanai.
Eiropas tautu medicīnā, lai ārstētu ļaundabīgus audzējus izmanto visas augu daļas, ūdens nostādinājumu veidā. To lieto arī, kā dabīgu kontraceptīvu.
Dzeltenās lēpes preparāti ir noderīgi, lai ārstētu dzemdes asiņošanu, dzemdes noslīdēšanu, drudzi, saaukstēšanās slimības, bronhītu, nakts enurēzi (īpaši bērniem), bezmiega un slikta miega gadījumā.
Dzeltenā lēpe tiek plaši pielietota arī mājas kosmetoloģijā un dermatoloģijā. Sakneņu un sakņu novārījumu izmanto matu stiprināšanai un seborejas gadījumā (pievienojot apiņus), iekaisuma un dažādu ādas slimību gadījumā.
Svaigas, sasmalcinātas lapas un ziedus liek uz iekaisuma, lai mazinātu iekaisuma procesus. Ziedu nostādinājumus lieto vannās un lai apmazgātos, ādas iekaisuma gadījumā un kā sāpju remdējošu līdzekli reimatisku, podagrisku un locītavu sāpju gadījumā.