Kāpēc savvaļas augi?
Pētot šo tēmu, zinu ka daudzi iesmīn, par to ka varētu ēst nezāles. Nav jau tāds bads! Vai ne? Īstenībā bads jau ir sen un esošie kultūraugi mums jau sen nespēj nodrošināt visu kas mums nepieciešams.
Balstīties uz dažādiem sintētiskiem produktiem, kas tiek iekapsulēti, domāju, arī nav tas prātīgākais. Ieguvums no tā nebūs liels, taču kaitēt sev varat gan. Kaitēt sāksiet jau ar to mirkli, kad izdomāsiet, ko vajadzētu padzert. Ar to ilūziju, ka kāds zina, kas organismam ir vajadzīgs. Savukārt, dabīgs produkts, iedarbosies kompleksi.
Augstāk varat aplūkot attēlu, kurā ir norādītas dažādu kultūraugu šķirnes 1903. gadā un kas palicis pēc 80 gadiem, 1983.gadā. Un nē, nav saglabātas šķirnes, kuras būtu vitamīniem un minerāliem bagātāki- noderīgāki cilvēkiem. Bet gan izturīgākās, mazāk prasīgas, spēcīgāk ražojošās u.t.t. šķirnes. Šķirnes, kuras bieži vien ātri nogatavojas, ilgi var mētāties noliktavās vai veikalos un kā likums, nav pat tuvu pēc garšas intensitātes un kvalitātes, attiecīgi, arī ķīmiskā sastāvā līdzīgi vērtīgākiem sugas pārstāvjiem.
Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ieskatīties savvaļā un kāpēc pētīt ēdamo savvaļas augu iespējas. Tieši tas, ka savvaļas augi spēj Jūs apgādāt daudz spēcīgāk ar nepieciešamajām vielām, kā šodienā dobēs izaudzējamais.
Atradi un apēdi
Šogad es vēlētos aicināt ik vienu pievērst uzmanību un vairāk papētīt uzturā lietojamās dabas veltes. Mūsu dabā ir daudz augu, sakņu, sēņu, augļu u.t.t., ko var lietot pārtikā, kā normālus, ēdamus pārtikas produktus.
Šī kultūra Latvijā praktiski ir zudusi, tradicionāli, atstājot tikai daļu no uzturā lietojamām dabas veltēm. Taču redzot Rietumu pasaules attīstības ceļu, kur baidās ēst pat pīlādzi vai irbeni un pēc sēnes iet uz veikalu. Mūsu perspektīvas nav diži labākas. Tuvā nākotnē arī mēs varam nonākt tur pat!
Un tieši Tev, man ir iespēja šo kultūru uzturēt, saglabāt un nodot jau nākamajām paaudzēm. Es, protams, saprotu, ir ērti visu nopirkt gatavu un neiespringt. Taču, nopirktais ne vienmēr atbilst vēlamajai kvalitātei, jo ražotājs fiziski nevar nodrošināt atbilstošus apstākļus. Izaudzēt vēl nenozīmē, ka produkts ir uzturvielām bagāts.
Sākt var arī ar vienkāršāko, tās ir ogas un augļi, kurus varat brīvi ievākt dabā. Un iespēja kļūdīties ir neliela, ja pieiesiet ar prātu.
Paplašināt ievācamo sēņu klāstu, iemācīties tās pareizi apstrādāt un uzglabāt. Pareizi, lai tās būtu arī ar uzturvērtību, ne tikai garšīgs glumeklis.
Iepazīties ar dažādākajiem salātu augiem. Tūlīt, klāt būs pavasaris un neejot tālu no mājas jau varēsiet ievākt svaigu podagras gārsu, lielo nātri, balto un purpura panātri, pieneni, pļavu āboliņu, ugunspuķi un citus vērtīgus salātu augus.
Mazliet vēlāk, jau varēs ķerties klāt dažādu sakņu ievākšanai- lielais diždadzis, bumbuļu kārvele, pienene, mauraga, ugunspuķe, bitene u.t.t.
Un par sēklām ar neaizmirstam nemaz- lazdu rieksti, naktssveces u.c.
Un nē, tas viss nav nepieciešams, tāpēc ka ciestu badu, bet gan lai padarītu pilnvērtīgu savu uzturu. Tieši savvaļas dabas veltes ir tās, kuras spēs uzlabot dzīves kvalitāti.
Ar ko tad savvaļas dabas veltes ir tik vērtīgas? Kā jau labi zināt, tad nekas nerodas ne no kā. Lai augs izaugtu, tam ir nepieciešama atbilstoša augsne un vides apstākļi. Audzējot uz lauka, spēsiet augus nodrošināt ar tiem un Jums nepieciešamajiem elementiem 2-3 gadus, tālāk zeme jau arī būs “tukša”. Protams var mēslot ar dabīgiem mēslojumiem un bagātināt augsni, bet tas būs ievērojami sarežģītāk, kā arī lauks piesaistīs konkrētu kaitēkļu grupu, kas prasīs milzu cīņu, savas ražas saglābšanai. Papildus, tiklīdz sāksiet apstrādāt zemi, tā ‘sveika, pelējuma sēnīšu grupa!’
Savvaļā augi iesējas un aug tur kur tiem ir labi. Tie paši izvēlas atbilstošu augsni un atbilstošus vides apstākļus. Tā kā augsne nav “izēsta” ar dažādiem kultūraugiem, tajā ir ievērojami lielāks daudzums dažādu vērtīgo vielu, kuras ir nepieciešamas arī mums. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dabas veltes biežāk skata no ārstnieciskā viedokļa.
Neviens kultūraugs nespēs Jums nodrošināt, tādu vērtīgo vielu daudzumu, kā savvaļā augošie. Turklāt, to patēriņš būs ievērojami mazāks, lai sasniegtu organisma piesātināšanu ar tam nepieciešamo. Rezultātā, labāks veselības stāvoklis, iespējams, pat garāks mūžs!
Šogad, iesaku likt uzsvaru uz savvaļas pārtikas velšu pētīšanu un apzināšanu! Mēģināt, eksperimentēt, gatavot ēdienus un ieviest tos savā ikdienā! Īpaši tos, kuri Jums patīk pēc garšas!
Un vēl ideālākā gadījumā, ar savvaļas veltēm vismaz daļēji aizstāt, veikala nelikvīdu ēšanu. Bet nu līdz tam tāls ceļš ejams un pilnībā šāds variants nebūs iespējams! Bet skatīties tajā virzienā par sliktu nenāks!
Profesionālis
Šajā rakstā
parunāsim par profesionālu dabas velšu ievācēju! Tas vairāk ir domāts, lai ir
iespēja saprast virzienu, kurp doties un kādas tam ir sekas. Ik viens,
ieinteresēts, dabas velšu vācējs “iet cauri” dažādām stadijām, līdz kļūst par
profesionālu dabas velšu ievācēju. Un nav svarīgi, vai tas nodrošina savus
tuvos vai sevi.
Visi reiz ir iesācēji, visi reiz nonāk tajā stāvoklī, kad domā, ka nu jau saprot un tad pienāk arī tas mirklis, kad patiešām saprot un nomierinās. Saprast, protams, ir ļoti izstiepts jēdziens, jo ik gadu saproti vairāk, kā saprati līdz šim.
Profesionāls dabas velšu vācējs ir cilvēks, kurš darbojas ar savu arodu, maksimāli maz ietekmējot dabu. Rīkojas apzināti un atbildīgi. Nodrošinot gan kvalitāti, gan drošumu savām izstrādēm. Un pats svarīgākais, šis cilvēks turpina sevi izglītot visu savu dzīves laiku.
Lai cik arī jocīgi tas neskanētu, profesionāls dabas velšu vācējs, tuvojas tam stāvoklim, kad praktiski dabas veltes netiek ievāktas vispār. Ir iespējams, konkrētas dabas veltes, kuras tam stāv rezervē, jo pašam vai tuvajiem ir nepieciešamība pēc tām. Taču velšu dažādība ir samazināta līdz minimumam. Un lai arī var šķist, ka profesionālim, ir piekabināta pilna māja ar dažādākām ārstnieciskajām dabas veltēm. Tad patiesībā tā nav! Protams, ja tas nav viņa darbs un šīs veltes viņš tirgo vai arī ir “ciema šamanis” un zina, ko viņam vajag, lai nodrošinātu visu ciemu ar dabas veltēm.
Profesionāli dabas velšu vācēji darbojas tikai un vienīgi ar tām dabas veltēm, kuras tam tiešām ir nepieciešamas un tādos daudzumos, kādos nepieciešams. Tāpēc profesionāli dabas velšu vācēji ir piesaistīti konkrētām cilvēku grupām, savam “ciemam” un ik gadu tos nodrošina tieši ar to, kas nepieciešams viņa “ciemam” vai arī darbojas tikai sev. Un tas nebūt nenozīmē, ka cilvēks nepārzina dabas velšu iespējas un to dažādību. Biežāk, vienkārši negrib nīcināt audzes, kā arī padomā par Tevi! Ja, Tev būs nepieciešama, kāda dabas velte, Tev būs kur to ievākt! Tā ir atbildīga dabas velšu ievākšana, kad domā par dabu un arī par citiem cilvēkiem.
Kas vēl raksturīgi ir profesionālam dabas velšu ievācējam! Tas, ka tas zina, kādas dabas veltes tas var ievākt visa gada garumā, ja ievajadzēsies. Tieši šos dabas velšu vācējus ir iespējams sastapt dabā cauru gadu, ne tikai ap Jāņiem, kad zied asinszāle un vīgrieze! Un bieži vien, ar aizdomām aplūkosiet, ko tas cilvēks, sniegā līdz zvaniem, tur krūmā darās.
Ir svarīgi saprast, ka profesionāls dabas velšu vācējs nav ārsts, zintnieks vai vēl kāda cita ārstējoša persona. Profesionāls dabas velšu vācējs spēj ievākt dažādas dabas veltes pēc nepieciešamības, pareizā laikā, pareizā vietā un tās arī atbilstoši apstrādāt. Nodrošinot perfektu kvalitāti, kura konkrētai dabas veltei piemīt! Bieži, cilvēki šos jēdzienus jauc- dabas velšu vācējs un zintnieks. Dabas velšu vācējs vāc, zintnieks strādā ar cilvēkiem. Protams, ir zintnieki, kuri ievāc dabas veltes paši un vēl paspēj strādāt ar cilvēkiem. Bet šie arodi nav viens un tas pats. Profesionāls dabas velšu vācējs strādā tieši ar dabu, to izzinot un tai pievēršot pastiprinātu uzmanību.
Varu pateikt vēl vairāk, profesionālie dabas velšu vācēji reti, kad saistās ar cilvēkiem. Gribi vai nē, par “meža vecīti/ vecenīti” kļūsti tāpat. Un būt sabiedriskai būtnei vai dabas bērnam, vienlaicīgi nesanāks!
Protams, ka dabas velšu vācējs arī labi pārzina, kur kādu dabas velti izmantot, pēc tā arī vadās apstrādes procesā, zinot nepieciešamo gala kvalitāti.
Kāpēc, gan es to Jums stāstu?! Dabas velšu vācēji bieži mulst, kad tiem raksta, zvana saistībā ar veselību un prasa tiem to, ar ko tie nemaz nenodarbojas. Dabas velšu vācējs ir profesionālis saistībā ar dabu. Tas pārzina dabas veltes, māk tās atšķirt, māk novērtēt vidi. Redz, kas notiek ar audzi, redz ko var un ko nevar. Apzināti spēs izvēlēties veltes, kuras nerada bīstamību ne pašam, ne līdzcilvēkam. Zina, kā strādāt ar katru konkrētu dabas velti, to nesabojājot. Kā arī ir atbildīgs pret dabu, nedarot postījumus ne audzēm, ne dabai kopumā.
Profesionāls dabas velšu vācējs nenodarbojas ar cilvēku ārstēšanu un dziedināšanu. Vēl jo vairāk, tas pat nav interesanti, jo šim stāvoklim dabas velšu vācējs iziet cauri sākot darboties ar dabu- vēlmi kādu izglābt!
Tāpēc, ja esi profesionāls dabas velšu vācējs neapšaubi sevi, tikai tāpēc, ka nerealizē to kas nav Tavs, bet apkārtējo stereotipi par Tevi!
Dabas veltes iztikas nodrošināšanai
Šajā rakstā parunāsim par dabas velšu kultūru, no darba aspekta puses. Raksts top atbilstoši laikam, kad valsts vēršas pret tautu un daudz tautiešu paliek bez iztikas iespējām. Lai arī es vienmēr esmu uzsvēris, ka dabas velšu kultūra nav perspektīva no darba perspektīvas un uz to pelnīt īsti nevar. Tad šoreiz parunāsim pretēji, kā tomēr sevi piespiest uz to arī pelnīt sev iztiku. Protams, raksts sevī ietver vispārēju virzienu. Iespēju ir neierobežoti daudz.
Svarīgākais no darba ar dabas velšu kultūru ir zināšanas. Un zināšanas nāksies papildināt vienmēr. Jo plašāka izpratne par dabas veltēm būs, jo ar mazākiem zaudējumiem strādāsiet un varēsiet piedāvāt daudz ekskluzīvāku produktu. Zināšanas ir nozīmīgas no praktiskā viedokļa, kaut vai tamdēļ vien, ka aizbraucot uz mežu, vienmēr spēsiet atrast dabas veltes- nepaliksiet tukšā, iztērējot laiku un citus resursus. Šajā virzienā nebaidieties investēt savus resursus. Iegūtās zināšanas ir nezūdoša vērtība.
No dabas veltēm, visefektīvāk ir strādāt ar sēņu kultūru, taču darbs ar tām ir arī pats sarežģītākais. Sēnes nepiedod kļūdas, tās ir viegli sabojāt, turklāt, sajaucot sugas vai tās nepareizi apstrādājot ir pavisam reāli radīt indi. Ir jāņem vērā arī tas, ka sēņu apstrādes procesā ievērojami zaudējat to īpatsvaru. Vidēji 90% sēņu masas ir ūdens.
Neatkarīgi no tā, ka sēņu kultūra ir visizdevīgākā dabas velšu pasaulē un arī šodienā tā ir pati populārākā, nāksies darboties arī ar citām dabas velšu grupām- augiem un ķērpjiem. Tīri no tā viedokļa, ka jo plašāku dabas velšu segmentu pārklāsiet, jo lielākas iespējas būs ko arī nopelnīt. Uzsvaru, vienmēr, lieciet uz dabas veltēm, kuras ir pašas populārākās. Izjautājiet savus līdzcilvēkus, lai viņi nosauc dabas veltes vai to izstrādājumus, kurus viņi zina. Iegūsiet nelielu sarakstu ar tām veltēm, kuras konkrētā teritorijā cilvēki pazīst, attiecīgi arī nebaidās lieto.
Atsakieties no bīstamām un specifiskām dabas veltēm. Strādājot ar dabas veltēm vienmēr sastapsieties ar tādām, kuras var apdraudēt cilvēku veselību. Jāsaprot arī, ka ir varbūtība, ka ne pilnīgi visu par konkrēto dabas velti zināt. Kā rezultātā varat apdraudēt līdzcilvēku- sekas visdažādākās.
Darbā ar dabas veltēm ir nepieciešams dažādot savu piedāvājuma un pakalpojuma klāstu. Piedāvājiet svaigas dabas veltes, apstrādātas un visdažādākos izstrādājumos un pat ja spējat, apmācības. Nekad neapstājieties uz sava piedāvājuma dažādošanu.
Ir nozīmīgi sadarboties ar pārpircējiem, kuri gadiem strādā savā jomā. Tādi iemācīsieties strādāt ar lieliem apjomiem, nodrošināt konkrētas prasības un nodrošināt sevi ar pamata ienākumu. Protams, pelnīt šajā lauciņā daudz nevarēs, taču pamatizmaksas nosegt izdosies gan- degviela, instrumenti u.t.t.
Ideālā variantā, kļūstiet par ražotāju vai sadarbojieties pa tiešo ar ražotāju. Tā nodrošināšanai, vienmēr, atcerieties, ka būs nepieciešams ieguldījums. Visas savas darbības laikā, veltiet savus sākotnējos resursus, lai pilnveidotu savu darbību un attīstītu maksimāli plašu iespēju klāstu.
Ieguldījumam, protams, jābūt adekvātam un tikai procentuālam no kopējās darbības. Bet tam ir jābūt vienmēr. Mācieties un attīstiet savu darbību, tad var arī izdoties uz to nopelnīt sev ikdienas nepieciešamos resursus!
AGFonds protests, bez selfija
Vakar sanāca mazliet padomāt, pēc tā ka mūsu tautas glābējs atzinās, ka vienkārši veic akciju, lai savāktu vēlētājus savai aizdomīgajai partijai. Atzīstos godīgi, pavilkos arī es- man ir tendence cilvēkiem uzticēties.
Tad nu iedomājos, ko gan var darīt! Kā gan var reāli protestēt pret pastāvošos, kroplo sistēmu ar morāli kroplajiem elementiem.
Pirmā doma, kas man ienāca prātā, protesta akcijai ir jābūt balstītai uz identisku taktiku, kādu izmanto pati valdība.
Lai ko arī tauta nedarītu, valdībai ir dziļi vienalga, tā iet savu nosprausto kursu un cilvēcība tai ir sveša.
Rezultātā, pēc pārdomām, es nonācu pie pavisam vienkārša secinājuma un izdomāju pats savu protesta akciju. Kurā nevienam nebūs jāsit bungas un jāpiedalās fotosesijā.
Lūk, piedāvāju savu protesta akciju, kurā jāiemācās vienkārši neko nedarīt.
No šodienas, atslēgt sevī to funkciju, lasīt jeb kādus masu mēdijus. Ne internetā, ne televīzijā, ne radio un pat ne presē. Visu informāciju, kura satur “ziņu” formātu izslēgt no savas dzīves. Tāpat arī neuzklausīt nekādu propagandu no pašiem bijušajiem un esošajiem politiķiem un to partijām.
Mēdijiem nekas nenotiks, tos apmaksā no budžeta- uzpērk, zem visdažādākajiem saukļiem. Attiecīgi, tie raksta ko tiem liek rakstīt. Un, pat ja tie atklās šausmīgāko pārestību, ko valdība ir izdarījusi, valdībai par to nekas nebūs- viss kā vienmēr. Lai, ko tā atklātu mēs tāpat neko nevaram izdarīt.
Tieši tāpat, arī ja mēs sāksim ignorēt to, ko dara valdība, kaut vai zog un ko tik vēl ne, arī to mēs neietekmēsim. Ja būs izlēmuši nozagt, tad vienā vai otrā variantā to izdarīs tāpat.
Lūk, pavisam vienkārša protesta akcija, kurā neviens necietīs, netiks apcietināts, piekauts un pat saselfijots. Un šāds protests būs tikai un vienīgi uz Tevis paša atbildības. Neviens izņemot Tevi to nekontrolēs.
Ko der zināt, visiem masu mēdijiem ir sava statistika. Arī Tv, radio veidojas statistika un viņi redz, cik viņus skatās. Ja, šis statistikas cipars būs tuvu nullei, kāds sāks stresot, ka savus slimos lēmumus nevar aiznest līdz tautai un sāk zaudēt kontroli pār to! Masu mēdīji, ir viens no labākiem propagandas līdzekļiem ar kuriem vadīt tautu, kurp vien vēlies!
Un es nesaku, ka nedrīkst izmantot internetu, televīziju un visu pārējo. Drīkst un pat vajag, tikai izmantot, sevis izglītošanas, izklaides, darba vajadzībām!
Nākamais solis. Dzīvot bez starpnieku (liekēžu) iesaistes/ atbalstīšanas. Apskati sev cilvēkus apkārt, liec sludinājumus un atrodi sev, savu lauku cilvēku, kurš Tevi var apgādāt ar lielāko daļu pārtikai nepieciešamo. Man, piemēram, lielu daļu produktus pieved pie durvīm, papildus tam es pats dodos uz tirdziņiem un iegādājos nepieciešamo. Man ir tāds mīnus, ka nedzīvoju laukos, līdz ar to pašam izaudzēt nav iespējas. Taču, ja dzīvo tuvu laukiem, pameklē kādu lauku cilvēku, kaut vai kādu omīti vai opīti, kurš pats netiek galā ar savām zemes platībām un elementāri sarunā, ka Tev vajag zemi, dažādu produktu audzēšanai. Rezultātā apgādāsi sevi un padalīsies ar zemes īpašnieku- labi Jums abiem!
Nākamais solis. Ir nepieciešami ieroči pret valdību! Nē, ne šaujamie. Šoreiz vajadzīgi tādi, kas reāli darbojas. Neatbalsti lielos tirgotājus, vienalga kādus. Tāpat arī ļauj no šīs situācijas ciest lielajiem ražotājiem, kuri paklausīgi izpilda varas iegribas. Un atkal Tev nekas nebūs jādara, viņi izdarīs tavā vietā. Viņus valdība nevar atļauties neklausīties un tie pateiks ko domā.
Protams, protams, savedīs gastrabaiterus un viņi sāks strādāt. Tas varbūt strādātu, ja mēs būtu kāda Eiropas bagātā valsts. Liepājā te viens uzņēmums centās nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus, pirmais aizgāja no darba pēc pāris stundām! Pēdējais, pēc aptuveni mēneša, redzot, ka te cilvēkus uztver tāpat par vergiem un nopelnīt nevar neko!
Un tie ir tikai pāris soļi, kā atbildēt pastāvošai varai, neizdarot neko pretlikumīgu, kaut arī cik saprotams, šobrīd likumus var interpretēt, kā vien tīk! Var kā celtnieki, var kā pianisti, var visādi!
Bezjēdzīgās dabas veltes
Šajā rakstā mēģināšu izskaidrot par dabas veltēm, kāpēc tās nav oficiālā medicīna un kāpēc tās droši var arī nelietot vai pat to lietošana ir bezjēdzīga. Jā, ir ārkārtīgi daudz cilvēku uz kuriem dabas veltes nestrādā jeb pareizāk, nesniedz pašu izdomātu, vēlamo efektu.
Te man nāksies, lūgt, atslēgt racionālo domāšanu, veselības, tobiš “oficiālās medicīnas” prizmā, rāmjos.
Dabas veltes nav un nebūs oficiālā medicīna, tikai tāpēc, ka neviena dabas velte nestrādā, kā medikaments, zāles vai kā to nosaukt. Lai arī pēdējā simtgade ir daudz ieguldījusi, lai arī uz ārstnieciskajām dabas veltēm skatītos no šāda rakursa. Bet, kā jau iepriekšējā rakstā minēju “krāniņš par īsu”. Dabas veltes ir un paliks dabas veltes, lai kā tās nevēlētos ielikt kaut kādos kontrolējamos rāmjos, attiecīgi, lai būtu iespējama manipulācija, gan pozitīva, gan negatīva.
Oficiālā medicīna jau arī ir skaista, ja tā būtu palikusi sākotnējā nostādnes līmenī, nu, to jaunatklājēju, kas uguntiņām acīs, cerēja, ka atklājums nesīs cilvēkiem mieru visā pasaulē.
Dabas veltes tas ir līdzsvars, vai kā moderni teikt, harmonija. Līdzsvars dabā, mēs neesam ārpus tās, mūsos ir viss un viss ir dabā. Viss ir viens un nekad bez līdzsvara. Ja, izjuktu līdzsvars, iestātos sabrukums. Šajā sistēmā vienmēr viss ir harmonisks un nekādi savādāk. Līdzsvars nav jāsasniedz, nav arī jāsēž lotusa pozā un jārūc uz sevi. Bet nekādā gadījumā, es nesaku, ka nevar arī tā- galvenais, lai cilvēkam ir jautri.
Vai esat ievērojuši? Cilvēks, kurš sevī ir laimīgs, mīlestības pilns, kļūst pats par sevi skaists un tam nav nekāda sakara ar sabiedrībā pieņemtajiem skaistuma kanoniem. Un tai pat laikā ir cilvēki, kuri redz visu negatīvi, visur ir problēmas, viss ir slikti- ir nelaimīgi, nemīlēti, var lietot pasaules pašus labākos līdzekļus, skaistuma kopšanai un tāpat nenostrādā. Tas vienkārši, ir līdzsvars. Tas ir par to, ko mēs pieņemam un ko nē.
Dabas veltes ir tikai viens no līdzekļiem, kas ļauj mums atcerēties, ka esam viens vesels ar visu, kas ir ap mums un mūsos iekšā. Dabas veltes ir mums radnieciskas, mēs neesam dalīti un arī tās nav dalītas. Tajās neārstē esošā viela, bet gan vielu kopums. Tāpat, kā mēs nesastāvam tikai no viena orgāna, vienas slimības, vienas sāpes. Tāpat, kā mūsu organisms strādā ka viens vesels, arī dabas veltes strādā, kā viens vesels.
Mūsu organisms zina sevi un caur to arī pazīst dabas veltes. Nedomājiet, ka organismu pārsteigsiet tam iedodot ko no dabas. Tas visu pazīst jau no dzimšanas un atbilstoši arī spēs reaģēt.
Iepazīstoties ar dabas veltēm, atradīsiet aprakstus par iedarbību, tas pateicoties zinātniekiem. Taču, iedarbība nav, kā farmācijas līdzekļiem, es teiktu drīzāk, ir tikai tendences, redzot augā esošās vielas. Salīdzinājums tiek veikts ar farmācijas radītiem preparātiem, zinot, ko kura raisa organismā. Tikai ir viens bet! Farmācija ir cilvēku radīta, ilūzijā, par to ka saprotam, kā funkcionē organisms. Tāpēc ārstē pa daļām, līdz noārstē līdz nāvei.
Jūs taču neesat vairs tik naivs un saprotat, ka jeb kura veselības liksta nesaistās ar konkrētu orgānu un viss, bet saistās ar visu organisma funkcionalitāti kopumā. Un vai esat ievērojuši, ka lietojot farmācijas līdzekļus, tie iedarbojas daudz ātrāk, taču rezultāts, ne vienmēr ir noturīgs. Tas tāpēc, ka farmācija ārstē konkrētu cilvēka daļu. Sāp sirds, dzer sirds zāles, bet vai problēma ir sirdī un tikai? Vai iespējams, ir vēl kas?
Dabas veltēs ir atkal kas cits. Ir zinātnieku noteiktās vielas, kuras darbojas līdzvērtīgi zālēm, taču! Ir viens taču! Dabas veltēs, ir it kā nenozīmīgas līdzās pastāvošas vielas, kuras esot tik tā un jēga esot maza! Tieši šīs vielas, palīdz darboties tām “nozīmīgajām”. Tādā veidā darbojoties uz visu organismu kopumā, tās neārstē konkrētu orgānu, nenoņem tam simptomus, ignorējot, ka organismā ir citas problēmas, kuras saasināja esošo likstu.
Un, tad cilvēki, kuri māk strādāt ar dabas veltēm, sāk veidot dažādus augu, sēņu un citu velšu salikumus. Zinot, ka cilvēkam ir problēmas, kādā organisma funkcijā, tie salasa tādas dabas veltes, kuras ir tendētas iedarboties uz konkrēto jomu un tad ir neskaitāmas veltes, kuras pēc zinātniskās literatūras, it kā neiederas. Taču, tās īstenībā tikai paplašina iedarbību uz organismu kopumā.
Saprotot, šo pavisam vienkāršo parādību, viegli atradīsiet atbildes uz tēmām, vai dabas veltes var izārstēt, piemēram, pašu lielāko bubuli- onkoloģiju. Var! Bet nav dabas velte, kas ārstēs tieši onkoloģiju, tendences jā, izārstēt nē! Dabas velte iedarbosies uz organismu kopumā un tādā veidā veicinās organisma atlabšanu, taču tās nekad neko neārstēs no “medicīnas” skatu punkta.
Uz pasaules viss ir viens, līdz to vienu sāk dalīt gabalos. Un tieši šeit arī sākās visas ziepes, pat urāns nav tik nāvējošs, kamēr cilvēks to nesāk apstrādāt un bagātināt. Dabā ir daudz it kā indīgu vielu, taču koncentrācijas nav bīstamas mums un dažkārt pat iegūstams ārstniecisks efekts no esošās koncentrācijas un pavadošajām vielām. Bet tad kāds izdomā, ka šī viela taču ir ārstnieciska, to atdala, koncentrē un aiziet...
Vai varam iegūt ārstniecisku efektu no indīgās sarkanās mušmires? Vai sevi nobeigsim apēdot vienu cepurīti (tā ir tāda tautas vidējā deva)? Taču, ja sāksim lietot sintezēto vai no mušmirēm izgūto muscimolu tīrā veidā? Kā būs efektīvāk, tieši ārstnieciskā nolūkā? Kā būs vieglāk pārdozēt? Lietot tīru muscimolu vai muscimolu, kopā ar visām pavadošajām vielām? Atklāšu noslēpumu, sarkanajā mušmirē ir savienojumi, kuri pastiprina muscimola efektivitāti vairākkārt. Sintezētajā vai izgūtajā šo savienojumu vairs nav.
Un tā mēs arī nonākam pie tā, ka dabas veltes nestrādā! Cilvēks lietojot dabas velti vēlas, ka tā iedarbosies, kā norīta tablete! Protams, tā nebūs, nekad un, vēl jo vairāk, tā nav bijis nekad. Dabas velte, kā jau izrunājam, iedarbojas uz visu organismu. Un pat ar garantiju, palietojot vienu dabas velti mēnesi, netiks iegūts nekas! Nē, nu organisms priecāsies, ka tam iedoti kaut kādi jauni materiāli un tas arī viss. Tā ir atkal greizā paralēle, kad cenšas dabas velšu kultūru savilkt ar medicīnas izpausmēm.
Dabas velšu kultūra paredz vienu veselu dzīves veidu. Tas nav ārstniecības kurss, bet dzīves uztvere un tikai tādā gadījumā ir vērts. Saprotat, dabas velšu kurss uz kursa, pēc kursa, atkal nākamais kurss?
Meklējot dabā medikamentus, vienīgā cerība ir tos atrast, mūsu kultūrā pieņemto gružu izmešanas vietā. Jā, mums vēl aizvien ir cilvēki, kuri var atļauties automašīnu, ar ko aizvest atkritumus uz mežu, bet nevar atļauties nodot atkritumus utilizācijā! Dabas velšu vidū neatradīsiet. Un šajā gadījumā, dabas velšu kultūrai ķerties klāt ir pilnīgi bezjēdzīgi!
Dabas velšu lietošanas kultūra un mūsu veselība, diemžēl, nesastāv tikai no dažādu elementu esamības vai neesamības. Viss ir daudz sarežģītāk, tik vienkārši, ka mums jau par sarežģītu! Bet tas jau ir cits stāsts un to mēs parunāsim, tad kad pie tā jau būsi nonācis pats! Es vienkārši apstiprināšu, kā vienmēr, to ko jau senas dienas zināji- tāpat, kā tagad!
Imunitāte
Šajā rakstā parunāsim par tādu, šodienā, nepopulāru lietu, kā dabīgā imunitāte. Zinu, zinu šodien vienādības zīmi vārdam imunitāte liek ar farmācijas izstrādēm un savādāk nevarot būt. Taču, diemžēl, tas ir pilnīgi greizi un, kā paši redzat, farmācijai krāniņš ir par īsu. Protams, ja skatāmies no perspektīvas, palīdzēt cilvēkiem, ja skatāmies no perspektīvas palīdzēt sev, tad viss ir pareizi.
Jums ir iespēja pašiem papētīt vai ticēt, tam ko saku es. Imūnā sistēma ir ļoti sarežģīta sistēma, par kuru zinātne zina, pieņemu, ka ļoti maz. Ir atklāts, ka tā darbojas vairākos līmeņos, tas nav tikai cilvēka veselības stāvoklis uz konkrēto mirkli, tā teikt, ja esam padzīvojuši kaitīgi, tad imūnā sistēma ir vāja vai otrādi. Padzīvojot veselīgi, imūnā sistēma būs super spēcīga. Ir, protams, imunitātes daļa, kura darbojas šī aisberga virsotnes līmenī, taču ir arī dziļāka, kas saistās ar ģenētiku, šūnu atmiņu u.t.t. Un jau dziļākiem slāņiem, ēdot burkānu, nu neko neizdarīsiet. Un tad nu, lūk, vadoties pēc pieņēmuma, ka ir izprasta cilvēka imūnā sistēma, tiek radītas dažādas izstrādes un brīnums- tās nestrādā. Bet, nu labi, gan jau konkrētās izstrādes, savus sākotnējos mērķus sasniedz- nu, ne jau rūpes par Jums.
Es, pilnībā saprotu, ka riebjas jau šī tēma, bet prelūdija ir vajadzīga, lai atvērtu tālāko tēmu. Un, rakstot es ļoti labi saprotu, ka nekas svētāks par ierasto sistēmu nav, kritiski domāt šodien nav populāri un vēl vairāk izdevīgi.
Tā tad mums ir dots ķermenis, par kura funkcijām šodienas zinātne zina virspusēji. Un tā tas ir pilnīgi visā zinātnes nozarē, zinātne nav objektīva, kaut īstenībā šajā pasaulē nekas nav objektīvs. Līdz ar to tā saistās ar konkrētu subjektu interpretāciju.
Taču, šīs subjektīvās interpretācijas par cilvēku nekādā veidā nemaina organisma unikalitāti un nekādā veidā neietekmē tā darbību. Protams, līdz procesos nesāk iejaukties. Lielisks, piemērs, ir ar dabu kopumā- tur kur cilvēks ir iejaucies, bijis, tas ir redzams uzreiz. Taču, it kā mēs esam zinoši, tikai rokas aug ne no tās vietas.
Attiecīgi, mums svarīgi ir skatīties uz mūsu imūno sistēmu, ne no principa, kā tā strādā, ar vēlmi būt gudriem un iejaukties tās darbībā, bet gan palūkoties uz rezultātu. Ir pasaulē daudz cilvēku, kuri ir pierādījuši organisma unikālas spējas- sēž sniegā, peldas aukstā ūdenī, puspliki ceļo pa kalniem un kas tik vēl ne. Visbiežāk, šie cilvēki, kuri rāda it kā cilvēkam neierasto ir savādāk domājoši un spējīgi sevi pārorganizēt. Es domāju, ka varam mierīgi runāt arī par to, ka mūsu imunitāte tiešā veidā sasistās ar mūsu uzstādījumiem, pieņēmumiem un kopējo redzējumu.
Protams, mūsu organisms ir fizisks un tam ir nepieciešama enerģija, kuru mēs iegūstam no dažādām fiziskām izpausmēm. Un ir svarīgi, lietot gan labu pārtiku, gan nodrošināt sevi ar aktivitātēm, kustību un dažādi sevi rūdīt, trenēt.
Un nē, sports nav risinājums, vismaz ilgtermiņā nē. Bet tā ka tas būtu kaitīgs, tā arī nav. Tik daudz cik jājūt mēra sajūtu. Es, saprotu, ka sporta aktivitātes pie slodzes organismā iedarbina, konkrētus ķīmiskos procesus no kuriem var pakaifot.
Ir svarīgi padomāt, par to, ka organisms ir sevis mobilizējoša sistēma. Kura sevi spēj organizēt pati. Dzīvojot pilnvērtīgi, Jūsu imūnā sistēma būs atbilstoša Jūsu organisma iespējām.
Pilnvērtīgs uzturs, aktivitātes, mēģinājums neprogrammēt sevi uz to sviestu, kas notiek sabiedrībā, adekvāta, notiekošo procesu uztvere, organisma nepārslogošana ar neko- nedz pārtiku, aktivitātēm, psiholoģisku stresu. Ir nepieciešams, palūkoties uz organismu daudz plašāk, pat ar vienu skrūvgriezi var izdarīt vairāk funkcijas, kā šobrīd mums mēģina iestāstīt, par mums, ka esam kaut kādi nespējnieki!
Bet drīkst, saglabāt naivumu un domāt, ka kāds par Jums rūpējās!
Parastās dabas veltes
Jā, tāds labs apzīmējums “Parastās dabas veltes”. Tieši ar tādu apzīmējumu es sastopos ikdienā runājot ar saviem lasītājiem. Tas laikam, lai kaut kā atbilstu, tad man tiek paziņots, ka cilvēks ievāc pats arī “parastās dabas veltes”. Domātas ir tās klasiskās, ko zina ik viens.
Īstenībā parasto dabas velšu nav, ievācot to pašu kumelīti, bet nepērkot to aptiekā, jau darāt vairāk kā to dara 97% tautas! Ievācat, žāvējat, gatavojat- Jums jau ir visas dotības, lai strādātu ar dabas veltēm, principu jau esat izbaudījuši! Un tas ir lieliski!
Salīdzināt sevi ar mani ir bezjēdzīgi, es to daru eksperimenta vadīts. Es esmu fanāts šai nodarbei- es no tā ķeru kaifu! Iedomājieties, ja mēs visi līstu tik dziļi, kā to daru es- tad kāda jēga no AGFonda? Kam tas būtu vajadzīgs? Varētu te viens kūkot ar saviem aprakstiem. A, tagad man ir sava dabas velšu sekta. Forši, taču!
Es, ļoti priecājos, ka cilvēks kaut ko dara, mēģina un cienu par to, ka cilvēks ievāc klasiskās dabas veltes, savām un savu mājnieku vajadzībām. Cienu, jo cilvēks dara un apzinās, ko spēj un ko nespēj. Tas būtu pilnīgi stulbi, ja cilvēks nezinot augu vai sēni, to ievāktu un eksperimentētu uz sevi un savējiem.
Es katru jaunu augu, sēni vai ķērpi, pirms ievācu izpētu no zinātniskās literatūras viedokļa, izpētu pieejamos pētījumus, izpētu noteiktās sastāvdaļas, iepazīstos ar tautas medicīnas pieredzi un tikai tad uzsāku jel kādus eksperimentus uz sevi. Nedomājiet, ka salasu sev kaut ko uz dullo un aidā, zirga devās maucu iekšā. Dulls, es esmu, bet ne muļķis.
Katra dabas velte, kuru ievācat un ja vēl izlasāt par to AGFonds lapā, manī rada prieku. Jūs to esat izdarījuši sevis pēc un ar katru soli, kļūstat universālāks. Un, kas nav mazsvarīgi, Jūs redz Jūsu bērni un pieaugot viņi arī zinās! Mēs attālinām, to mirkli, kad būsim pilnībā atkarīgi no sistēmas. Nu, tas kas notiek šodien, kas jau bija sen parādīts dokumentāli- pareģojošā filmā “Kin-dza-dza”! Par ‘pacakiem’ un ‘četlaņiniem’, ar klanīšanos un “Q” skaņas izdvešanu.
Tāpēc, Jūs esat forši!
Jauns gads, jauna sezona
Pavisam drīz sāksies jauns gads, jauna sezona, nu, vismaz tās aktīvākā sezona. Taču, gaidot aktivitātes, tad kad dabā sāks aktīvi kūsāt dzīvība un arī pašiem negribēsies ietīties segā, lai dotos, kādā garākā pastaigā, mums ir ļoti daudz jāiespēj!
Jaunā 2022.gada aktīvā sezona būs ar uzsvaru uz sēnēm, tās nav manas tendences, bet gan pasaules tendences kopumā. Ar sēnēm aktīvi darbojas lielie zāļu ražotāji, aktivizējas entuziasti un aizvien vairāk un vairāk par tām tiek runāts. Gan jau atceraties, kādu rezonansi, pavisam nesen, ieguva sērpiepes meklēšana un ēšana.
Sēņu izstrādājumi, protams, ir ļoti dārgi un tie viennozīmīgi arī nākotnē nekļūs lētāki, drīzāk vēl dārgāki un nepieejamāki. Sēnes ir tas, kas tiek aktīvi pētīts un rodas aiz vien jauni un jauni pētījumi un jauni rezultāti, ko izdodas atrast. Un, lai cik skumji tas arī nebūtu, mēs ticam zinātnei, kaut 90% gadījumos, zinātne vienkārši apstiprina, ko iepriekš teica entuziasti. Zinātnei jau ir jāpieķeras, kādam apgalvojumam, kuru pārbaudīt.
Jau pēdējos gadus 3 cilvēki aiz vien vairāk un vairāk pievērš uzmanību sēņu valstībai un aiz vien mazāk augu pasaulei. Kaut īstenībā augus aizmirst nedrīkst nekādi. Sēņu produkti ir ļoti efektīvi un visādi lieliski, bet ja tos apvieno vēl arī ar augu valstības produktiem.
Darbojoties ar dabas veltēm, es veicu visdažādākos testus, galvenokārt, uz sevi, lai saprastu, kas ir kas un kā tas strādā. Un varu atklāt godīgi, ar katru gadu manā ikdienas uzturā, tajā daļā, kurš skaistās ar ārstniecisku nozīmi, parādās aiz vien vairāk un vairāk sēņu. Un nē, tā nav visiem tik iemīļotā čaga vai zemestauki. Kaut arī, šīs sēnes tiek lietotas.
Manos tējas maisījumos parādās brūnā bērzupiepe, raibā tauriņpiepe, parastā plakanpiepe, gan parastās, gan zeltkāta un sekstainās gailenes, abu veidu rudmieses un neticēsiet, bet arī baravikas. Un tā dienu no dienas, kaut kas nāk klāt, kaut ko iebremzēju, kaut ko uzsāku. Viss atbilstoši tam kas ir pieejams. Aizbrauc uz mežu, salasa brūnās bērzpiepes, tad dzer tās. Zinu, zinu pareizās devas, lietošanas biežums un viss pārējais. Laikam esmu jau par ilgu šajā sfēra, ir sauja tas, sauja tas- padzer, ir labi. Šodien, gribas ko citu, dzer ko citu. Un ir pat dienas, kad gribas vienkārši padzert kafiju, bez visām papildus ekstrām. Nav nekādu devu, esmu es un manas vēlmes, viss tik vienkārši.
Mani mīļākie, ilggadējie sekotāji, gan jau ka ir pamanījuši, ka es baigi neieslīgstu tēmās par dzīvībai bīstamajiem augiem un sēnēm. Par visu, protams, apraksti ir un tam tiešām ir jābūt, taču... Sāks vēl sevi ārstēt ar kādiem akonītiem vai delfīnijumiem un sastrādās vairāk ziepes, kā labuma. Es, protams, saprotu, ka cilvēkiem patīk, ja es rakstu par mušmirēm, nu tām bīstamajām, varētu vēl par kaut kādiem velna rutkiem un velna āboliem parakstīt. Vai vispār, par to augu un sēņu daļu, no kuriem Latvijā var noķert kaifu. Ir, ir Latvijā arī šādi augi un sēnes. Bet narkotiskie apraksti nebūs, ne tāds mērķis AGFondam.
Tā tad, atgriežamies pie tā, kas tad mums jāiespēj līdz aktīvās sezonas sākumam. Kā parasti ņemam lapiņu, blociņu vai skrāpējam uz galda, ko tad mēs no jaunās sezonas vēlamies. Ejot cauri šai lapai, viennozīmīgi atradīsiet dabas veltes, nu, tās, kuras noteikti sezonā vajag ievākt. Tas ir obligāts pasākums, ieplānot, jo tā Jūs kļūsiet aiz vien elitārāki dabas velšu pasaulē. Daļu no iecerētā neatradīsiet, bet daļu atradīsiet, pamēģināsiet un izsecināsiet, ir labais vai vairs nevācam.
Tā ir lieliska daļa no izzināšanas darba, kas noderēs un šie sarakstiņi galvā malsies vēl daudzus gadus. Ne uzbāzīgi, bet ejot pa pļavu vai mežu, ieraudzīsiet, kādu dabas velti un uzreiz tidinkš, galvā! “Lūk, beidzot es Tevi atradu!”, nodomāsiet.
Šis laiks ir lielisks, lai pētītu, izzinātu, plānotu un sapņotu par siltajām vasaras dienām, kad laiski dosities uz pļavām un ievāksiet skaisti ziedošās puķītes. Arī šobrīd, protams, var doties uz mežu, jo pļavās pašlaik nav ko darīt, tik daudz cik paelpot burvīgo rudens gaisu.
Tikai der atcerēties, ka viss, kas saistās ar dabas veltēm ir tieši saistīts ar skaistumu, siltumu un vieglumu. Nedariet, ja tas rada smagumu, nepatiku, riebumu, tad vienkārši nedariet, nevajag! Atrodiet ko jaukāku. Ar nepatiku, riebumu un apgrūtinājumu ievākta dabas velte nenesīs nedz laimi, nedz veselību.
Plānojot savus ceļus un neceļus, ir vērts piedomāt arī par tādu tēmu, kā apjomi. Palūkojiet cik šoziem patērējat dabas veltes, īpaši vairāk nākamgad nevajadzēs.
Gribu mācīties
Nereti nākas dzirdēt šādu apgalvojumu. Bet varu uzreiz pateikt, reāli no 100 cilvēkiem, 5 reāli arī kaut ko darīs. Tāpēc, te laikam ir jābūt kaut kādam iekšējam aicinājumam, jo avantūra vēl tā. Arods prasīs daudz laika, jo neviens neapmācīs, skola nebūs un ja būs tad no oficiālās medicīnas puses. Protams, var mācīties par auto mehāniķi, galdnieku skolā, tikai rezultāts būs neparedzams. Papildus tam, ar šīm zināšanām turīgs nekļūsiet un pieprasīts darba tirgū arī nē. Bet, ja tas neattur, un tik un tā ir iekšā aicinājums nodarboties ar dabas veltēm, tad turpinām!
Tā tad, kas ir nepieciešams, lai vispār sāktu apgūt dabas velšu tēmu? Sākt vajag ar nodomu! Atbildiet sev, kam tas Jums ir vajadzīgs. Ja, pirmā iedoma ir, ka varēsiet kādu glābt, tad pasēdiet, nomierinieties. Visticamāk, Jums ir kāda problēma un ir jārisina to, ne jānodarbojas ar blakus lietām. Bet, ja ir vēlme izzināt, saprast, izpētīt- tad vairs jau nekas Jūs neglābs, esat jau nolemti, aiziet šajā tēmā!
Pirmais, ar ko vajag sākt, ir ar reālu praksi! Nemeklējiet nekādus skolotājus, tusiņus un visādi citādi bezjēdzīgus pasākumus. Ja, bez tā nevarat, iespējams, Jums vienkārši gribas sabiedrību. Paņemiet grāmatu vai internetu, vai grāmatu internetā līdzi uz pļavu vai mežu. Sastopoties tur ar konkrētām dabas veltēm sāciet tās pētīt. AGFonds arī ir maksimāli pielāgots tam, lai varētu tiešsaistē meklēt sev nepieciešamo! Un uz vietas noskaidrot, konkrētās dabas veltes īpašības. Tāpat varat izmantot, kādu augu/ sēņu noteicēju telefonā, lai uzzinātu, ko esat atraduši un tad meklēt informāciju vai konkrētā dabas velte Jums ir interesanta, tālākai izpētei, ievākšanai un apstrādei.
Sākumā, vāksiet daudz un visu ko, bet tas pāries, par to varat būt droši. Kad būsiet visu apstrādājuši un vienu gadu nodzērušies un noēdušies līki ar dabas veltēm, tad nākamajā jau dažas puķītes pļavā un dažas sēnītes mežā atstāsiet. Un tā tas turpināsies katru gadu, līdz izkristalizēsies konkrētas dabas veltes, kuras ievācat un kurām vienkārši dodaties garām. Izņēmuma kārtā, atgriežaties pie tām, tikai kāda eksperimenta realizācijai. Piemēram, izlasījāt jaunākos pētījumus un atkal gribas pārbaudīt vai tiešām ir tāds efekts, vai tomēr nav. Bet viss šis ceļš ir nepieciešams, jo tikai tādā veidā labi atpazīsiet, kas ir kas.
Daudzi izvēlas sēdēt mājās un lasīt dažādas grāmatas, bet no tā jēga būs tiešām maza, jo nav tā praktiskā komponente. No teorijas viedokļa būsiet zinoši, bet nebūs praktiskā pielietojuma šīm zināšanām. Tāpēc sāciet no otra gala. Ejiet dabā un tikai tad meklējiet konkrētu informāciju, par to, kas nepieciešams- stimuls būs lielāks un pamatotāks. Attiecīgi arī atmiņā saglabāsies labāk, jo būs ne tikai teorija, bet nostrādās arī redzētais, pasmaržotais, pagaršotais un pataustītais. Lielāka notikumu saite.
Un, lai cik skarbi tas arī nebūtu, tas arī ir vienīgais, kādā veidā ko varat iemācīties! Vienkārši prakse un nekas vairāk. Prakses laikā radīsies jautājumi, radīsies atbildes, veidosies pieredze. Un nepaies ne desmit gadi un jau zināsiet daudz vairāk, kā sākotnēji cerējāt.
Un nebaidieties kļūdīties strādājot ar dabu! Veiksmīgākie cilvēki ir ne tie akadēmiski gudrākie, bet gan enerģētiskākie. Kuri mēģina, kļūdās, labo savas kļūdas un mēģina atkal un atkal.
Dabas veltes šodienai
Tad nu šis raksts vairāk veltīts tam, lai izskaidrotu, kādus augus var lietot, lai uzlabotu savas nervu sistēmas darbību, uzlabotu miega kvalitāti, ikdienas uztveri un tam līdzīgi. Jāsaprot, ka vairums augu, kuri iedarbojas uz nervu sistēmu spēj to arī nomākt, radīt atkarību un dažādas nepatīkamas sekas. Tāpēc ievērojam nelielas, sev atbilstošas devas un nepārcenšamies.
Augi ar nomierinošu iedarbību:
Protams, tas nav pilns saraksts, augu kuri iedarbojas uz nervu sistēmu ir daudz vairāk, taču izlases kārtībā saliku tabulu. Ar augiem, kurus ir cerība arī sastapt! Tabulā, katrs ieraksts strādā, kā saite!
Paracelzs un Galēns
Sāksim ar pāris gadsimtiem atpakaļ, jo šodienā, dabas velšu kultūrai piedēvē tādu mazliet “arhaisma” piegaršu! Kā šodien uzdāvināt, jaunai meitenei dzintara krelles. Un pat neminēšu par parādību, kad dabas velšu kultūrai piedēvē placebo efektu.
Dabas velšu kultūra vistiešāk attiecas uz laiku, kad medicīna veidojās balstoties, sākotnēji uz Hipokrāta, tālāk jau uz Galēna zināšanām. Un izbeidzās, tai mirklī kad sāka attīstīties burvja Paracelza medicīna, tā kas ir šodienā! Un jā, slavenajam Hipokrāta zvērestam, nav ne mazākā sakara ar Paracelza medicīnas piekopējiem. Hipokrāts izveidoja pamatu, Galēns virsotni adekvātai medicīnai un tālāk jau Paracelzs visu pagrieza citā virzienā! Vislabāk, ir palasīt par pašu Galēnu un Paracelzu, lai vieglāk būtu uztverams, ko es te stāstu- kurp virzījās viens, kurp otrs. Un, kāpēc, kā vecticībnieks, es saucu Paracelzu un šodienas mediķus par burvjiem.
Un esam pat tik tālu, kad Galēna medicīnas piekritējus šodienā cenšas aizliegt. Drīkst atzīt tikai Paracelza virzienu! Līdzīgi, kā šodien runāt par imunitātes celšanu, ne no vakcinēšanās viedokļa, ir teju jau sodāmi.
Lielos vilcienos, Hipokrāts, vēlāk Galēns cilvēku redzēja, kā vienu veselumu un tādā perspektīvā arī ārstēja un veidoja savu izpratni par to, burvis Paracelzs cilvēku sadalīja gabalos un ārstēja katru gabalu, kā pašu par sevi pastāvošu vienību un tur arī visa problēma! Tieši tas pats attiecās arī uz Paracelza izmantotajiem medikamentiem- cinks, dzīvsudrabs un citi cilvēkam, “draudzīgi” elementi. Un ja liekas ārprāts, tad palasiet vakcīnu sastāvu, praktiski, jeb kuru!
Un šodien, pilnīgi visa cilvēka veselības izpratne tiek skatīta caur burvju prizmu, pat mūsu mājas lapā apraksti tiek pielāgoti šim skatījumam! Tas ir tāpēc, ka pēdējo simtgažu laikā, dzīvojot pēc Paracelza medicīnas principiem, mēs nespētu adekvāti uztvert Galēna medicīnu un veidotu visu laiku paralēles- kuras, vienkārši nav! Protams, Paracelza medicīnā ir daudz Galēna medicīnas pamatprincipi, kaut vai ķirurģijas pamati! Taču, ja mājas lapu mēs veidotu tikai pēc Galēna medicīnas principiem, mēs taptu par dezinformātoriem, “fake”, vai kaut kādu mistikas lapu, jo nekas nebūtu zinātniski apstiprināts- uz kādu medicīnu balstās medicīnas zinātniskie pētījumi? Tieši tā! Tāpēc bez Paracelza nekādi.
Ceru, ka dienās AGF lapa, kalpos, kā resurss, kuru būs iespēja pārveidot tuvāk Galēna medicīnas izpratnei! Būtībā, esošo informācijas avotu ir jāpārnes no Paracelza uz Galēna skatījuma prizmu, ko izdarīt ir ļoti vienkārši un tai pat laikā ārkārtīgi sarežģīti!
Kāpēc esmu tik skeptisks, pret pastāvošos medicīnu, saucamo oficiālo! Jo Paracelza medicīna neparedz cilvēka veselumu, bet gan ārstēšanu ar nosacījumu, ka esi slims. Un to saprot, jeb kurš pieaudzis cilvēks, pat bez maniem komentāriem. Zini, taču to teicienu: “Aizej tik pie ārsta!” Un aidā, Tevi sāk laist pa rokām un noārstē līdz nāvei. Vai arī es kļūdos?
Jau ienākot kabinetā, Tu tiec skatīts kā slimnieks, godīgāki ārsti sauc Tevi par klientu (pacientu). Un gadījumā, kad Tev nevar neko atrast, Tev viennozīmīgi iedos nosūtījumu, kur biedrs atradīs no kā Tevi paārstēt. Un, ja neatradīs biedrs, atradīs laboratorija. Vai arī ir redzēti citi varianti?
Tagad arī sapratīsiet, kāpēc manī rada smaidu, kad kāds meklē sev dabas velšu zinātāju ar mediķa izglītību. Vai kāds lepni sev sit pie krūts, ka ir ārsts- dabas velšu zinātājs! Viens cilvēks, kurš sevī iekļauj jau sākotnēji, divas metodes, kuras ir pretrunā viena ar otru! Bet marketingam varētu nostrādāt!
Dabas velšu pasaule un ārstniecība ar to ir saistāma tikai un vienīgi ar Galēna skatījumu uz cilvēku un tā veselību. Dabas velšu pasaule nekādā veidā nav savienojama ar Paracelza skatījumu uz cilvēku un šajā gadījumā, ārstēšana ir neefektīva. Ko arī paši zināt, ja lūkojaties uz zāļu tējām vai dabas velšu preparātiem, kā uz medikamentiem, tad efektu sasniegt ir praktiski neiespējami. Paracelzs skatījās uz dabas veltēm, tikai un vienīgi no ķīmiskā viedokļa, pieņemot, dažādu elementu ietekmi uz organismu. Attiecīgi, arī kā biologs- ķīmiķis no dabas veltēm izguva atsevišķus elementus, ar kuriem arī ārstēja cilvēku- cilvēka konkrētas daļas!
Šis raksts ir nebeidzamais stāsts, par kuru varētu turpināt un turpināt...bet, lai rosinātu pārdomas pietiks! Pagaidām.
Laužam mītus
Parunāsim par tādu īpatnēju tēmu uz kuru nereti cilvēkiem trūkst atbildes. Taču tam ir Nr.1 dabas velšu saits Latvijā. Un mēs parunāsim!
Ārstnieciskās dabas veltes to nesezonas laikā. Ja, mēdzat iziet pie dabas arī ne augu ziedēšanas un ievākšanas periodā, tad viennozīmīgi sastopat arī daudz augu, kuri vēl jo projām zaļo. Sēnes, skaidrs, tām ir divas stadijas- tās ir vai nav.
Ir tāda grupa ar augiem, kā ziemcietīgie augi un tad vēl ir tādi augi, kuri vienkārši, pie mūsu ziemām jūtas ērti un savā nodabā zaļo.
Loģiski, ka no jeb kura zāļu tēju vācēja saņemsiet rājienu, ka šādus augus vairs nevāc, tos vāc konkrētā laikā, konkrētā dienā u.t.t.
Der saprast, ka šie ieteikumi pamatojas ar sākotnēji vienkāršotiem senču ieteikumiem un vēlāk jau daudzus apgāza vai apstiprināja laboratorijas. Tās vienkārši notestēja augu ķīmisko sastāvu un noteica, kurā mirklī augā ir visvairāk ārstniecisko vielu. Attiecīgi, kad visvairāk vielu, tad arī vāc!
Ir interesanti iepazīties ar šādiem pētījumiem, tie parasti sastopami internetā, angļu valodā, zinātniskās publikācijās. Tajos viennozīmīgi neatradīsiet plašus pētījumus par katru augu, sēni vai ķērpi. Taču, viens otrs augs, sēne vai ķērpis ir izpētīti un tajos bieži ir pilns ķīmisko vielu sastāva apskats, un galvenais, apskats pa dažādām augšanas fāzēm. Piemēram, ārstniecības pienene un tās vērtīgākā daļa, sakne! Viena no vērtīgākām pienenes saknes sastāvdaļām ir inulīns, kurš pienenei mēģinot ieziemoties paaugstinās līdz ~4%, un pavasarī, augšanas sezonas sākumā tas ir ~2%. Un tādi var arī viena auga ietvaros, komplektēt sev ārstniecības līdzekļus, pēc nepieciešamā efekta- ne vienmēr vajag, lai viss ir lielās koncentrācijās!
Tad nu, lūk! Sastopoties ar augiem to "nesezonā" arī tos var droši ievākt un pagatavot sev nepieciešamo. Tas parasti ir tāds, bezizejas gājiens, kad nav variantu un ir jāatrod risinājums. Protams, devas var nākties palielināt un tās var neatbilst ieteikumiem. Bet tad, kad vajag, tad vajag!
Sezona nesezonā
Tuvojoties gada aukstajam periodam, cilvēkos rodas priekšstats, ka vairs jau neko dabā ievākt nevar un jāgaida atkal jaunā sezona. Īstenībā, tas ir nepamatots stereotips, kurš neatbilst patiesībai un dabas velšu pasaule vai daba kopumā ir atsaucīga visa gada garumā. Īpaši dzīvojot tādā klimata zonā, kāda ir Latvijā- Dieva azotē.
Protams, pavasara beigas, vasara un rudens sākums ir daudz bagātāks dabas velšu daudzveidībā. Un tajā ir vairāk tradicionāli ievācamo dabas velšu- tie, kurus vāca mūsu omīte. Taču arī pārējā laikā nav ko sēdēt mājās un vajag doties pie dabas, galvenokārt, uz mežu. Tā laikam arī ir lielākā atšķirība, ka aktīvās sezonas laikā mēs dodamies mazāk uz mežu, vairāk uz pļavām. Tad sākot ar rudens vidu un līdz pat pavasarim jādodas ir uz mežu.
Rudens sezona sākās ar dažādu augu saknēm un to var turpināt līdz pirmajiem sniegiem, kamēr augs vēl ir identificējams. Kā likums, Latvijā tas ir līdz novembra beigām. Un pat ja līdz novembra beigām nav uzsnidzis sniegs, tad augs jau virszemes daļu ir nopūdējis.
Sakņu dažādība ir liela, sākot no tradicionālajām, ārstniecības pieneņu un dažādu diždadžu saknēm, beidzot jau ar pilsētas bitenes un citu retāk ievācamu augu saknēm. Visvieglāk saknes ir meklēt mežos, jo ap mežu ceļiem būs vienmēr siltāks, kā klajās pļavās un auga daļas būs vieglāk identificējamas.
Mežos varam lūkoties pēc visdažādākajām piepēm, kuras sastopamas ir visas ziemas garumā, svarīgi ir tās iemācīties atpazīt un ievācot iemācīties noteikt vai tās ir svaigas un atbilstošas ārstniecībā. Latvijā, indīgu piepju nav, ir viena otra, kura var apdraudēt dzīvību, to sporu dēļ. Taču ja vērsīsiet uzmanību uz klasisku piepju ievākšanu, tad indīgu neatradīsiet. Klasiskās domātas, tie pakavi, kas uz kokiem aug un asociējās ar piepi! Tai skaitā, ievācama ir arī melnā spulgpiepe (bērzu čaga) un raibā tauriņpiepe, uz kuru aci nāksies uztrenēt.
No sēnēm ir vēl tādas lieliskas sēnes ko varat sastapt vēlā rudenī un pat ziemā, tās ir austeru sānauses un samtainās ziemenes, biežāk sastopamas, tautā ar nosaukumu austersēnes un ziemas celmenes. Austeru sānause būs lieliska sēne pusdienām, ārstniecībā, to izmantot nebūs praktiski, savukārt, samtainā ziemene ir unikāls ārstniecības līdzeklis, kuru Āzijā izmanto izsens, pie tam ar labiem rezultātiem.
Neejot prom tālu no kokiem varat pilnīgi droši pameklēt alkšņus un ievākt to “čiekuriņus”, tie būs vērtīgs miecvielu avots, turklāt, neaizvietojams.
Mežos meklējot raibo tauriņpiepi cirsmās, varat droši palūkot pēc jauniem avenāju dzinumiem. Kurus var ievākt, izkaltēt un nepieciešamības gadījumā tos novārīt un iegūt savā rīcībā lielisku tēju, veselībai.
Staigājot pa smilšainākiem mežiem, viennozīmīgi, sastapsieties ar dažādiem ķērpjiem uz zemes, kurus pilnīgi droši varat arī ievākt! Protams, tos parasti ievāc vasaras sezonā, taču var visa gada garumā. Piemēram, oktobris- novembris ir tas laiks, kad Islandes cetrārija, aktīvi audzē jaunos dzinumus, tas saistās ar mitruma pārbagātību. Nesanāk atrast ķērpjus uz augsnes, varat lūkoties koku zaros, arī tajos ir daudz vērtīgu ķērpju sugu.
Priežu mežos, līdz janvārim varam lūkoties pēc priežu čiekuriem. Vislabāk šo darbību veikt tuvāk janvārim. Palūkojieties pēc aizvērtiem čiekuriem, kuri būs zaļgani- zilā tonī. No tiem varēsiet gatavot lieliskus sīrupus, jo tieši šos čiekurus ir atļauts vārīt. To galvenā sastāvdaļa vairs nav vitamīni, bet temperatūras izturīgākas vielas, piemēram, tanīni, kuru sairšanas temperatūra ir ap 230C. Pēc janvāra varat ievākt arī atvērušos un pārkoksnējušos čiekurus, kurus var izmantot tēju novārījumos. Šādu tēju parasti iesaka lietot, lai ātrāk atveseļotos pēc insulta- stiprinātu asinsvadus.
Tuvojoties atkušņiem vēršam savu uzmanību uz brūklenājiem un nepieciešamības gadījumā, no vienas audzes, reizi 5 gados ievācam sev nepieciešamo mētras daudzumu.
Tālāk jau vēršam savu uzmanību uz jaunajiem pumpuriem un vienlaicīgi koku mizām. Atceramies, ka koku mizas neievācam no lieliem kokiem. Mizu ievāc kokam nogriežot jaunos zarus vai tīrot grāvjus, izgriežam jaunos kociņus. Tāpat arī ievācot pumpurus, nereti ir ieteicams lapu kokiem tos griezt ar visiem zariņiem (bērzam), sarežģītāk ir ar priedi- ievākšanas tehnoloģiju apgūt nāksies, lai nekropļotu kokus.
Un es ticu, ka gan jau ka esmu kaut ko no visa arī aizmirsis, bet arī saucamā “nesezona” ir sezona, tikai ar savām īpatnībām! Tāpēc vajag doties mežā, kaut vai veselīgu pastaigu dēļ un ja vēl ko ievāksiet, tad vispār lieliski!
Kaut kādas veselības aprūpe
Aiz vien biežāk sastopos ar rakstiem, kur dabas veltes tiek nievājoši “noliktas”. Pēdējo rakstu ko lasīju, kādā no propagandas rupora lapām, kaut kādu runu no Daugavpils infektoloģes, kur atkal bija uzsvars par to, ka ar zāļu tējām neko nevar izdarīt. Protams, murgojums, bija daudz plašāks! Atvainojos, sievietēm, bet tāds bābas kliedziens publikā!
Šajā rakstā pafilozofēsim par cilvēka veselību un veselības aprūpi kopumā. Kā, parasti, centīšos pārlieku gari neizplūst, jo zinu, ka nelasīsi gari! Bet runāsim par to, ko jau sen zini!
Mūsu veselības stāvokli ietekmē dzīves kvalitāte. Dzīves kvalitāte mums veidojas no fiziskās, garīgās un dvēseliskās labsajūtas. Attiecīgi, cilvēks var slimot fiziski, taču problēma būs gan garā, gan dvēselē. Var slimot dvēselē, taču kairinātāju atradīsiet arī fiziskā plānā. Mazliet sarežģītāk ir ja cilvēks slimo garā. Taču visi šie trīs “vaļi” ir savstarpēji saistīti un veido vienu veselumu- mūs! Var mūs sadalīt un ārstēt pa daļām?
Šodien, vairs nav noslēpums, ka mūsu daudzlīmeņu imūnā sistēma ir tieši saistīta arī ar mūsu dvēseles stāvokli! Kā Tu jūties, kad lasi, statistiku par mirušajiem, par to ka tūlīt paliksi bez darba, par to ka nedrīkstēsi iet uz veikalu un pat no mājas ārā- nu, saprati mani.
Un tajā mirklī, kad cilvēks ir iesprindzis uz šīm šausmām, kas ar viņu paredzētas un piesolītas, kādā stāvoklī ir viņa imūnā sistēma? Kā, domā ir uzņēmīga pret dažādām slimībām? Un pat ar iespēju izveidoties, kādai smagākai saslimšanai! Labi, labi saprotu, šodien ir tikai viena saslimšana, citu nav! Mēs beidzot esam atklājuši, kā apkarot visas šīs pasaules saslimšanas, atstājot tikai vienu!
Un tagad runāsim par medicīnisko aprūpi uz kuru mēs liekam visas cerības. Nu, labi ne es, bet pasaule kopumā! Mums ir pieejama tikai medicīnas aprūpe fiziskā līmenī un nekas vairāk! Vai kupējot veselības problēmas fiziskā līmenī, cilvēks tiek atveseļots? Kādi ir galvenie cēloņi šodienas veselības stāvoklim, cilvēcē kopumā? Un, ja mēs zinām, šos cēloņus, tad kāpēc tie pastāv? Kāpēc mēs no bērnības netiekam mācīti veidot attiecības paši ar sevi? Kāpēc pastāv sistēma, kura mūs pašus iznīcina?
Varam runāt arī daudz dziļāk! Kāpēc mēs spēlējamies ar dažādiem vīrusiem laboratorijās un paši veidojam jaunus? Tā tad vēlreiz jautājums vai zinātnes nozare, kas saistās ar mūsdienu medicīnu ir vērsta uz veselības aprūpi?
Varam runāt vēl dziļāk! Kāpēc vairums slimību cilvēkiem, pat ārstējoties kļūst hroniskas? Kāpēc vidēji 7 gadu laikā cilvēkam atjaunojas onkoloģija?
Par kādu veselības aprūpi mēs varam runāt? Kāda veselība tiek aprūpēta? Tā jau tāda drīzāk, pie dzīvības noturēšana! Un, jā zinu, zinu! Kad nebija cilvēkiem pieejama medicīna, tāda kā šodienā, tie dzīvoja mazāk! Bet atslēgas vārds ir dzīvoja!
Es, varu pateikt pilnīgi godīgi, pie manis parasti vēršas cilvēki, tai mirklī, kad medicīna ir uzlikusi uz tiem mīkstu. Un vairs, laiku pa laikam tiem piedāvā tikai, piešpaktelēt rūsu un turpināt vilkt tālāk.
Vai esošā sistēma, tai skaitā medicīna arī nav radījusi ar saviem solījumiem, cilvēkos iespiesto uztveres stāvokli, kāpēc cilvēki reāli arī slimo? Mūs taču varot izārstēt, iedos vakcīnu, tableti, plāksteri un Tev viss būs kedā! Tikai sistēma, kā tāda ir greiza. Saprotat, kopējā cilvēces domāšana, attieksme pret sava veselības stāvokli ir greiza! Un varat aiziet pie pasaules labākā ārsta un tas Jūs neizārstēs, iedos tikai biļeti padzīvot mazliet ilgāk! Bet tam nebūs nekāda sakara ar veselības stāvokļa atjaunošanu!
Veselība ir cilvēka dzīves veids! Ne tas, ko tagad kāds mēģina iesmērēt- arī tagad neviens, nevienu neglābj!
Un tagad kulminācijai! Jūsu veselība ir tikai Jūsu pašu rokās, tikai un vienīgi! Gan Jūsu garīgie, fiziskie un dvēseliskie spēki spēj mobilizēties un realizēt pilnīgi visu paši. Un pašreizējā medicīna nepalīdzēs, tikai kupēs kādu no stāvokļiem, ja sanāks. Ja, nesanāks, nonāksiet tai vienā statistikā, no kuras šodienas cilvēks tikai drīkst nomirt.
Un dabas veltes nepalīdzēs, jo tām nav pilnīgi nekāda sakara ar medicīnu, neviena dabas velte uz šīs zemes nav medikamenti, zāles vai vienalga, kādu stereotipu tām vēlas piedēvēt mediķi! No tās sērijas: “Aizej pie ārsta un noteikti atradīs, ko Tev paārstēt!” Jo, tā ir viņu skata prizma uz otru cilvēku, darba laikā! Atnāci, tā tad slims! Lieto dabas veltes veselības nolūkā, tā tad zāles!
Dabas veltes nav nekad bijušas zāles un nebūs, tādā izpratnē, kā to vēlas pasniegt mediķi, farmaceiti un citi medicīnas pārstāvji! Tieši tāpēc cilvēks, kurš darbojas ar dabas veltēm nelien medicīnas lauciņā un nestāsta kuru paraceptamolu dzert, jo nesaprot. Savukārt, medicīnas pārstāvji, bliež mierīgi, tur kur nav sajēgas!
Palūkojies savādāk
Visur pandēmija, visur absurda teātris un farss. Tik lieliskā laikā dzīvojam. Un nepieciešami vien divi gadi, lai tik daudz smilšu pilis sabruktu. Mana sajūsma ir bez grama sarkasma.
Tik daudz cilvēku ir pamodušies. Tik daudz lietu ir sabrukušas. Šodien, atklāti var redzēt, kādi mums ir mēdiji. Atklāti redzēt, ka izglītībai nav nekāda sakara ar iespējām dzīvē, Tev nav jābūt gudram, lai kļūtu pat par valsts vadītāju, tikai jābūt pareizā laikā un pareizā vietā un mazliet izdevīgam. Pamani cilvēkos ap sevi, līdz šim neredzētas īpašības, un vai nu viņos iemīlies vai nu atbrīvo sevi no tiem. Sabrūk viss, kas bijis vājš līdz šim! Tik daudz elku šodienā nomirst mūsos!
No sirds priecājos, ka varu dzīvot šajā laikā! Tas no psiholoģiskā viedokļa ir tik interesants, ticu, ka laborants vērojot pelītes savā laboratorijā kaifo līdzīgi. Tāds liels sociālais eksperiments. Kur vari sevi lieliski uztrenēt vai arī sajukt prātā. Kaut arī ne viens, ne otrs variants sevī neiekļauj daudz atšķirību.
Teātris, kurā kāds izlēmis, ka ir svarīgs un tad saujiņa “vergu” pilda svarīgo iegribas un pārējie baidās, nedabūt ar pipku pa pieri. Fantastiski! Un tā visa ir viena valsts, viena tauta. Ar izdomātām hierarhijām vai garīgām veselības problēmām.
Ilgu laiku veidotā teātra iestudējumā ir radusies plaisa un parādās tas, ko nevajadzēja parastajam mirstīgajam pat redzēt. Ziniet, to teātri, kurš bija kādā no Āzijas valstīm, kur fonā staigā cilvēki melnos triko un ir it kā neredzami! Tagad ir līdzīgi.
Šodiena, ir tas laiks kad ir nepieciešams būt “par”! Nē, ne par esošo farsu es runāju! Esi par, to kas Tevi saista, silda! Esi par savējiem, esi par savām idejām! Esi par savu dzīvi un kaifo!
Atbrīvo, sevi no paša bezjēdzīgākā nosacījuma “PRET”, ej uz to par ko esi “PAR”!
Par nozīmē rīkoties, pret nozīmē nerezultatīvi nīdēt. Tāpat, ka te pāris gudrās galvas cenšas vainot pusi tautas, ka viņi ir vainīgi, nav pat svarīgi pie kā! Nu, labi, es atzīstu es esmu vainīgs! Un? Ko tas deva? Palika kādam labāk? Atradām vainīgo un ko tālāk?
Tāpēc arī esi PAR, sev svarīgo! Rīkojies!
Atstāj teātri bez skatītājiem. Tad izrāde arī pajuks!
Dabas velšu loma onkoloģijas ārstēšanā
Pētot tēmu onkoloģija, kas ir patiesa problēma visā pasaulē, gan esat saskārušies ar to, ka to grūti nosaukt par tādu klasiskas uztveres slimību. No tām slimībām, kuras var ārstēt, iznīcinot slimības izpausmes, kā to var darīt ar dažādām vīrusa, baktēriju slimībām.
Protams, nodarbojoties ar dabas veltēm es bieži saskaros ar šo tēmu un biežajiem maldiem, ka dabā ir līdzekļi, kas izārstēs onkoloģiju. Tieši tā arī tiek pasniegts, ka lietojot dabas veltes tiks izārstēts vēzis. Tas vairāk ir tāds clickbaite režīms interneta portāliem. Baiļu tirgošana, kas mūsdienās nav reti.
Onkoloģija kā saslimšana ir daudz nopietnāka un es to tiešā veidā saistītu ar gēniem. Pēc manas pieredzes, vēzis attīstās cilvēka dzīves laikā pats, kā arī nereti cilvēks vienkārši veicina ātrāku tā attīstību, bet cilvēkam jau sākotnēji ir nosliece uz šo šūnu pataloģiju.
Sastapies esmu ar visdažādākajiem cilvēkiem, kurus šī liksta ir piemeklējusi! Ir cilvēki, kuri dzīvo stipri neveselīgu dzīves veidu un ir arī cilvēku grupa, kuru dzīves veidu varētu tikai apskaust. Un onkoloģija skar abas cilvēku grupas vienlīdz spēcīgi un atlabšana ar mediķu palīdzību ir vienlīdz efektīva abām grupām.
Onkoloģijas ārstēšana ir komplekss pasākums un tās ārstēšanā nevar paļauties tikai uz dabas veltēm vai mediķu piedāvāto ārstēšanu. Sevis atkopšanai ir nepieciešams plašs darbs ar sevi! Ne tikai uzturs un aktivitātes, bet pat pilnīga domu un pasaules uztveres revīzija. Savādāk, gan mediķi, gan daba būs bezspēcīga.
Par mediķu darbu es nekomentēšu, jo tajā neorientējos, tāpēc pastāstīšu, par pieeju onkoloģijas gadījumā pret dabas veltēm! Kaut esmu pārliecināts dabas līdzekļu lietotājs, atteikšanos no mediķu palīdzības es uzskatu par pilnīgu plānprātību- onkoloģijas gadījumā. Šajā mirklī ir nepieciešams izmantot visus pieejamos līdzekļus.
Onkoloģijas gadījumā var lietot samērā plašu dabas velšu klāstu, jo, galvenokārt, tās ir tendētas uz organisma kopējās funkcijas uzlabošanu. Dabas velšu iedarbība ir balstīta uz organisma funkcionalitāti, kā rezultātā tiek panākts, ka organisms onkoloģiju pats aptur un vietā izveido normālas šūnas.
Der zināt, ja onkoloģija ir nobeigta organismā ar mediķu palīdzību ir jāturpina darboties ar sevi un jāmaina savs dzīves stils tik un tā. Jo, ja iedziļināsieties tad onkoloģija vidēji pēc 7 gadiem atgriežas- tas saistās ar to, ka atjaunojās šūnas. Nu, gan jau Jūs saprotat, ka mēs dzīves laikā vairākas reizes izveidojamies pa jaunu šūnu miršanas un atdzimšanas laikā. Tad nu, lūk, ja cilvēks sevī neko nemaina, tad ir liela varbūtība, ka pēc 7 gadiem, atjaunojoties šūnām, atjaunosies arī vēža šūnas.
Attiecīgi, no dabas veltēm var lietot visdažādākās dabas veltes, tādi uzturot savu organismu tonusā. Taču pierunāt sevi ikdienā lietot dabas veltes ir samērā sarežģīts, grūts un laikietilpīgs process.
Daba ir pretimnākoša un piedāvā mums tādas sēnes, kā parastos zemestaukus, melno spulgpiepi (čaga) un balto āmuli! Āmulis ir stipri indīgs un Latvijā aizsargājams augs, bet tā līdzekļus importē. Var droši palūkoties aptiekās.
Bērza čaga ir spēcīgs antioksidants, kurš palīdz organismam, dzīvot tādā, kā “detox” režīmā. Uzlabojot sasirgušā veselības stāvokli un pašsajūtu. Būtībā, atslogo organismu no dažādiem procesiem, ļaujot ieekonomēt enerģiju. Papildus, tā arī apgādā organismu ar vērtīgām vielām, kas veicina organisma reģenerēšanos.
Zemestauki ir Latvijas viens no unikālākajiem līdzekļiem, kaut arī samērā dārgs. Taču tā efektivitāte ir daudz lielāka uz organismu.
Par šīm dabas veltēm varat palasīt:
Zinu, ka zināt vēl daudz līdzekļu, kurus lieto onkoloģijas gadījumā. Taču ar šo rakstu es vēlējos likt uzsvaru, ka var lietot jeb ko, kas stiprina organismu kopumā! Pat apēsts burkāns, būs plusā! Un nav jāmeklē nekādi super līdzekļi, tādu vienkārši nav.
Ir jāstrādā ar savu dzīves uztveri un jārūpējas par savu organismu un tādi viss arī sakārtosies. Ja, kāds piedāvā izārstēt onkoloģiju, viņš melo! Tāda līmeņa darbs, nevienam uz šīs zemes pagaidām nav pa spēkam. Tāpēc arī mediķi to izdedzina vai izgriež.
7 gadi projektā
AGFonds, publiskā vidē, pastāv jau no 2014.gada 25.oktobra. Ir mainījušies gan nosaukumi, gan informācijas pasniegšanas forma un ceru, ka tā turpināsies tik, cik vien AGFonds pastāvēs.
Vienmēr esam darbojušies ar dabu, bet par pamatu vienmēr ir bijis un būs cilvēks. Tieši cilvēks ir tas pētāmais materiāls. Un ap to veidojas AGFonds. Projekts ir par cilvēku un bez cilvēka tam vērtība ir nulle.
7 gadu laikā, AGFonds ir kļuvis par labāko informatīvo portālu, kurš veltīts dabas veltēm. Esam Nr.1 Latvijā. Un to ir apliecinājuši daudzie lasītāji. AGFonds ir palīdzējis uzņēmumiem, zinātnes darbiniekiem, kuri nodarbojas ar dabu, bet ne ar ārstniecisko īpašību pētīšanu, cilvēkiem kuri vēlas rūpēties par savu un savu tuvāko veselību. Nu, labi, esmu par pieticīgu, par Nr.1 mēs kļuvām jau 2 pastāvēšanas gadā, tagad esam tikai nostiprinājuši savas pozīcijas.
AGFonds vienmēr ir atšķīries ar savu cilvēcību un pieejamību visiem. Veidotie projekti netiek monetizēti. Bet ir iespēja atbalstīt projektu brīvprātīgā kārtā! Attiecīgi, lai iegūtu informāciju un atbildes uz saviem jautājumiem, nav jātērē nekas. Tik cik vajag atvērt mājas lapu, uztaisīt kafiju un siermaizīti un smelties zināšanas.
AGFonds aktīvi strādā pie mājas lapas pilnveidošanas, pat tad, ja tas nekur publiski neparādās. Lapa tiek padarīta aiz vien pieejamāka un ērtāka. Tiek pārveidoti attēli, lai tie būtu mazāki apjomos un ātrāk ielādētos Jūsu ierīcē, teksts tiek kārtots pēc prioritātes informācijā. Un ir daudz izdarīts tā, lai lapa nodrošinātu “ātrās ielūkošanās” funkciju. Tai pat laikā, informāciju veidojam tā, lai tā būtu maksimāli pilnvērtīga, taču neizplūstu pārlieku plašos tekstos. Taču nekādā veidā netiek arī atdalīts cilvēks, kurš vēlas palasīt. Man, ļoti patika, kāda lasītāja atziņa, ka lapa ļauj palasīt un mazliet “atslēgties” no ikdienas informācijas portāliem.
Nākotnē plānojam, protams, būt Nr.1 Latvijā. Taču vēl aizvien saglabājam mērķi popularizēt dabas velšu kultūru Latvijā. Un būtu ļoti forši, piesaistīt, aiz vien jaunāku publiku, lasītāju kārtā.
Bet visam savs laiks, turpinām būt un pateicos ik vienam, kurš ir šīs lapas sekotājs un uzticams līdzgaitnieks! Jūs arī esat tie, kā dēļ šis projekts pastāv un kāpēc tas ir labākais Latvijā!
Rudens, puņķu sezona!
Kā jau ierasts rudenī bieži saasinās dažādas vīrusa saslimšanas un mums ar tām ir jātiek galā. Labākā sevis ārstēšana ir neslimošana, tas nozīmē profilaktiski uzturot savu veselību formā ilgākā laika periodā. Turklāt saslimšana nav nemaz tik slikta, kā to mums cenšas pasniegt. Izslimošana veicina cilvēka imūnās sistēmas attīstību un veidojas vairāku līmeņu imunitāte. Šī imunitāte arī ir tā, kas nodrošina mūsu dzīvotspēju. Ja šodienā, nonāktu cilvēks no pagātnes ar tam atbilstošu imūno sistēmu, visticamāk, tā dzīve nebūtu ilga, jo mums vienkārši pārvarama slimība, šādai personai būtu nāvējoša.
Neslimošana ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks nesaskaras ar slimību un organisms to nepārstrādā. Neslimošanas galvenais faktors, kurš interesē mūs ir labsajūta. Reti kura cilvēka organisms ir 100% vesels, taču ja tas dzīvot netraucē, cilvēks sevi par slimu neuzskata. Tieši tāpat ir arī ar dažādām rudens slimībām- var slimot smagi un var slimot viegli. Tad nu, lūk, pie neslimošanas pieskaitu vieglu izslimošanu.
Lai varētu nodrošināt sev vieglu izslimošanu ir nepieciešams uzturēt sevi tonusā visu laiku un nē, tas nenozīmē, nekad neiedzert šņabi, neuzpīpēt vai ko tādu, kas Jums piešķir kaifu dzīvot. Princips ir pavisam vienkāršs, organismam ir nepieciešams pietiekamā daudzumā saņemt izejmateriālus ar kuru palīdzību, tas pats nodrošinās sev veselību.
Pat nespējat iedomāties, cik cilvēka organisms ir unikāla bioloģiska iekārta, kura spēj sevi organizēt pati un visu sakārtot sevī arī pati. Bet diemžēl, mūsu organisms, lai arī tas ir muļķu drošs, spēj mūs uzklausīt un sadarboties ar mūsu vēlmēm. Kā rezultātā, bieži sanāk tā, kā sanāk. Esam sev iestāstījuši daudz muļķību!
Ko īsti varam darīt, lai uzlabotu savu veselību? Un vēl, jo vairāk tiktu galā ar dažādiem sezonālajiem vīrusiem, kā piemēram, gripas, saaukstēšanās u.t.t.?
Neskaitot pilnvērtīgu dzīves veidu- fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss, peldes, pirtis (ne somu saunas), dažādots uzturs, miegs, pozitīvs noskaņojums, veselais saprāts u.t.t.
Savu dzīvi varam uzlabot izmantojot dabas veltes. Taču jāsaprot, ka dabas veltes nav medikamenti- tās nestrādās tā. Dabas veltes, galvenokārt, stimulēs organismu būt veselam, kā tādam. Un tad organisms izārstē sevī visu pats. Savukārt, varat parādīt man medikamentus, kuri kaut ko arī izārstē?
Kāpēc ar medikamentiem nevar neko izārstēt? Tāpēc, ka tos rada dalot cilvēku pa gabaliem, tie nav vērsti uz veselumu. Tā arī ir galvenā atšķirība, medikamentiem no dabas veltēm, taču, protams, ir akūti gadījumi, kad medikamentu ātrā iedarbība ir pamatota.
Lūk, arī nonācām, ka dabas veltes iedarbojas uz cilvēku, kā vienu veselu organismu, kuru stimulēt. Attiecīgi, dabas veltēm ir tendences, atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam. Taču tās nekad neārstēs konkrētu orgānu. Tās veicinās organisma darbību atbilstoši, lai tas nonāktu normālā stāvoklī pats. Līdzīgi, kā celtnieks, kurš var uzbūvēt māju no ķieģeļiem, ja tam šo ķieģeļu ir. Dabas veltes apgādās organismu ar šiem “ķieģeļiem”.
Un te arī nonākam, kā nodrošināt organisma pilnvērtīgu darbību un neslimot. Organismam ir jāpalīdz visa gada garumā, lietojot dažādas ārstnieciskās dabas veltes, tādi panākot, ka organisms spēj normāli funkcionēt.
Slimošana nav organisma normālais stāvoklis, pat ar dažādām sezonālām slimībām.
Dabas velšu sezonas laikā ievācam un lietojam dažādus augus, sēnes- atbilstoši sagatavotas, ar ārstniecisku efektivitāti. Taču slimību sezonas laikā, vēršam savu uzmanību uz “kokiem”. Lietojam līdzekļus, kuri iegūstami, gan no pašiem kokiem, gan no uz tiem augošām sēnēm.
Dabā jau ir viss sakārtots, mēs esam daļa no dabas, kaut, dažkārt, aizmirstas. Un dzīvojam ar dabu vienādos ritmos. Dabā ir pieejams viss, kas tieši tam mirklim mums visvairāk vajadzīgs. Pat šobrīd, ja iziesiet dabā un palūkosieties, kādus ārstnieciskos līdzekļus varat iegūt, tad palasīsiet rakstus, pētījumus, ko šie līdzekļi spēj nodrošināt... būsiet pārsteigts! Jums pat nav nepieciešams lasīt nevienu informācijas avotu- daba par visu jau ir parūpējusies!
Pēc vakcīnas
Aizvien palielinās skaits ar vēstulēm, kurās pie manis vēršas ar jautājumu, ko darīt pēc vakcinācija. Ir cilvēki, kuri gatavojas vakcinēties un ir cilvēki, kuri jau ir savakcinējušies un maigi sakot jūtas slikti. Atbildēšu šeit uzreiz visiem, lai nebūtu jāraksta katram individuāli!
Es tiešām nezinu kāda zampa tiek ielaista cilvēka organismā vakcinācijas laikā un ko tā tālāk dara tajā. Ja, man šāda informācija būtu pieejama, tad es visticamāk, jau būtu pāris pēdas zem zemes. Tas ko stāsta, masu mēdiji, diemžēl, arī nav ticams, jo vismaz Latvijā, nezinu nevienu no masu mēdijiem, kurš būtu uzticams un nerakstītu diktatoriem vēlamos tekstus.
Tāpēc es nevaru ieteikt pilnīgi neko, no tā ko var lietot! Būtībā varat lietot visu pēc kārtas un eksperimentēt, kas palīdz un kas nē. Melot man nav vēlēšanās, ka ir kaut kādi super līdzekļi, kuri atrisinās visas Jūsu problēmas- teorētiski ir, tikai nezinu kura dabas velte tā ir.
Ir līdzekļi, kuri palīdz tikt galā ar pašu koronovīrusu. Taču, vai tie paši sakārtos organismu pēc vakcinācijas es neesmu drošs- šādu pētījumu nav. Šādas informācijas nav, jo šobrīd visur tiek propogandēts, ka vakcīna ir pats labākais kas vien var būt, attiecīgi kādas blaknes, kāda slikta pašsajūta, nekas tāds nav iespējams. Un ja kāds saka ko savādāk, tad viņš ir antivakseris.
Tāpēc, ja esat nolēmuši vakcinēties, iesaku vērsties pie profesionāliem mediķiem ar kuru palīdzību arī sakārtot veselību, ja tāda nepieciešamība rodas. Pie tādiem speciālistiem, kas saprot kaut ko no medicīnas un nav politiski ietekmēti.
Es, šoreiz, palīdzēt nevarēšu, jo nav pietiekami informācijas par to, kas ir jāpanāk un kādi mehānismi tiek iedarbināti organismā pēc vakcinēšanās!