Katru reizi dari tikai labāk!

Parunāsim par kvalitāti! Kā, jau esat raduši, es radu šādus rakstus tai mirklī, kad rodas pietiekami daudz jautājumi, lai es sava slinkuma vadīts radītu kopēju rakstu. Lai nebūtu jāatbild ar vienu un to pašu atbildi, katram interesentam individuāli. Kā arī ja jau jautā, tad iespējams ir arī aktuāli citiem- tiem kuri kautrējas jautāt.

Stāstīšu no savas personīgās pieredzes par to, kā radīt kvalitatīvu produktu, kā izdarīt tā, lai tas smaržotu, iedarbotos un uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Kas būtībā arī ir galvenais, kāpēc mēs vispār strādājam ar dabas veltēm.

Pirmā, mana personiskā nostāja ir maksimāli maz ar savu darbību ietekmēt dabu. Pirms sākt, jel kādas dabas veltes ievākšanu, es nopietni izvērtēju audzi. Vai tā ir pietiekami liela, vai tā ir veselīga, kādi ir riski šajā audzē, dalu audzi sektoros, izvērtējot augšanas apstākļus un daudz citu parametru, kas ir svarīgi, pirms vispār ko sākt. Tālāk izvērtēju, ko es konkrētajā audzē varu ievākt un vai vispār ir vērts uzsākt darboties. Tāpēc bieži cilvēki mani nesaprot, kuri dodas man līdzi uz mežu, pļavu- kāpēc es atsakos, kādā konkrētā vietā ko darīt un vēlos doties tālāk. To, protams, ir ļoti grūti izskaidrot uz lauka, kā es to izvērtēju, bet tas nāk ar pieredzi. Visam izvērtējumam pats, pats pamats ir tajā, cik pašu, pašu spēcīgāko augu vari ievākt, maksimāli atstājot tik, lai pēc pāris gadiem audze nepaliktu kropla un turpinātos spēcīgu augu augšana. Jo šie spēcīgākie augi ir nepieciešami man un ir nepieciešami arī audzei. Un tā, kā man kvantitāte ir pats mazākais kas interesē, tad es kvalitātes ietvaros varu atļauties, ierasties no audzes mājās ar vienu nelielu maisiņu ar ievāktām dabas veltēm un rūpīgi ar tām strādāt.

Kvantitāte ir viens no neizdevīgākajiem pasākumiem, gan Jums, gan dabai, gan tiem cilvēkiem, kuriem vēlēsieties ar tām palīdzēt. Daudz efektīvāki būsiet, ja strādāsiet kvalitātes interesēs. Ievāksiet reizes 100 mazāk, taču katra ievāktā lapiņa ar pilnu pārliecību būs efektīva. Un tāda, kāda tai ir jābūt no ārstnieciskās teorijas viedokļa.

Nākamais solis, ir ievākto dabas velšu saglabāšana, tā tad apstrāde. Te ir svarīgi ievērot pilnvērtīgu tehnoloģiju, katrai dabas veltei individuāli. Jā, iespējams, esat redzējuši manu žāvētāju, kurā žāvēju vairums zāļu. Un varētu likties, kā tad es nodrošinu, individualitāti. Viss ir pavisam vienkārši- žāvētājs ir ieregulēts ar tādu siltā gaisa izplūdi, ka katrā stāvā ir sava temperatūra, ar pieaugošu tendenci tuvāk izplūdei. Siltais gaiss ceļas uz augšu, izplūde ierobežota, attiecīgi, veidojas temperatūras diapazons- zemākais siets stāv 20-30C, augšējais 50-60C. Protams, mainās, lauka temperatūra, mainās iedarbības temperatūra, bet diapazonus nosaucu tuvu maksimālos. Zemākās temperatūrās augiem nekas nenotiek.

Kāpēc, es to Jums stāstu? Šo, tehnisko informāciju. Lai aptuveni ir saprotams, cik dziļu ir nepieciešams pieiet tehnoloģiskajiem procesiem un ir nepieciešams pasēdēt, atcerēties skolas tēmas, pamodelēt situācijas, paeksperimentēt un tā. Pamatprincips, kas jāievēro apstrādē, tai ir jābūt ievērojami maigai. Šeit lapā, pie augiem varat redzēt maksimālo apstrādes temperatūru, taču vairums augiem, mazāka temperatūra nebūs bīstama, ar retiem izņēmumiem. Ir jāeksperimentē un maksimāli, eksperimentiem ir jābūt vērstiem uz dabīgu principu ievērošanu, cik nu tas ir iespējams, bet tajā virzienā ir jāstrādā.

Vienmēr, der atcerēties, ka ievāktās dabas veltes gatavojat sev un pat ja vēlaties ar tām dalīties ar citiem cilvēkiem, tāpat gatavojiet tās tā, kā gatavotu sev un pat vēl labāk. Negatavojiet pakaišus lopiņiem vai vitamīnu barību tiem. Gatavojiet cilvēkiem.

Aizmirstiet par jeb kādu biznesu šajā lauciņā. Tas nav un nekad nebūs! Veidojiet adekvātāku nodomu, kas saistās ar palīdzību sev, tuviniekiem un foršajiem cilvēkiem. Bizness uz dabu ir pats, pats nepateicīgākais pasākums, cietīs gan kvalitāte, gan mīlestība pret dabu un tuvāko. Beigās nebūsiet laimīgi ne paši, ne tuvākie Jūs uztvers nopietni.

Vienmēr, domājiet par kvalitāti un attīstiet sevi kvalitātes jomā! Nebojājiet audzes, ievāciet labākos augus, paņemiet to efektīvākās daļas un pasniedziet tās, pareizi tehnoloģiski apstrādātas, saviem tuvākajiem.

Tā ir tāda sajūta, kad cilvēks Tev pasaka paldies par to, ka ir sevi sakopis un kas vēl vairāk ir pamēģinājis pirmo reizi mūžā labu un kvalitatīvu dabas izstrādi. Jo ir arī biznesmeņi, kuri piedāvā dzert tikai nosaukumu ar kaut kādu mirušu zāles kumšķīti. Kā rezultātā rodas iespaids, ka visa dabas velšu kultūra ir pilnīgs sviests!

Kā jau vienmēr saku- ir nepieciešams, maksimāli sevi ieguldīt izglītības jomā! Nē, tiem nav jābūt kursiem, varat sevi apmācīt arī paši un bieži vien ar daudz lielāku efektivitāti un kvalitāti. Jo iemācīsieties ne tikai ko jaunu par dabas veltēm, bet arī par darbu ar informāciju. Izveidosiet savus algoritmus un neiedzīsiet sevi dogmās, kuras nereti iedod “skolotāji”. Bet ja Jums ir skolotāji, tad jeb kuru tā pasniegto tēzi pamēģiniet apgāzt sevī un atrodiet tai pamatojumu, ka nē, tā nav vai arī tā nav pilnībā. Protams, necīkstieties ar savu skolotāju, tā būs necieņa pret sevi pašu, ja cīnīsieties ar cilvēku, kuru esat izvēlējušies par savu skolotāju. Skolotāju vienmēr ir jāciena, bet sevī apgāziet tā tēzes un topiet augstāks. Paceliet sava skolotāja akcijas ar sevi!

Ar šo rakstu es vēlējos Jums likt pārdomāt, par nopietnību attiecībā pret dabu un dabas velšu pasauli. Par nostāju un pieeju tai! Tieši tas ir pirmais ceļš, kādā veidā Jūs spēsiet radīt unikālu un iedarbīgu produktu. Un tad jau es Jums jautāšu- “Kā?”

Skaistā sākumam

Parunāsim par ko skaistu un noderīgu. Nē, nē šoreiz ne par mani. Šoreiz, tīri praktisku informāciju, visiem, kas vēlas sākt ar dabas veltēm vai meklē kaut kādu attīstību šajā lauciņā.

Zinu, ka lielākais vairums cilvēku interesējas par dabas veltēm, taču vēl nav sākuši ar tām darboties praktiskā plaknē. Iespējams, tas nemaz arī nav vajadzīgs, katram savs. Un tiem, kas nodarbojas, ir arī uz kādu jātaisa savi melnie miljoni.

Bet, ja nopietni, tad arī šajā jomā var tīri labi sevi attīstīt- strādājot ar teoriju. Izmācieties, iemācieties un kā Visums to paredz, sāciet mācīt citus. Tas ir perspektīvs pasākums un uz to pat ir iespējams dzīvot, tikai jābūt aktīvam un ideju bagātam. Galvenais, neaizejiet pārlieku dziļi- tas nevienam nav vajadzīgs, pat ne Jums. Mācieties vienkāršas, praktiskas lietas, kuras arī kāds spēj atkārtot un redz Jūsu stāstītajā, kādu vērtību. Botānus neviens nemīl, tāpat kā Tiktokerus.

Taču, ja ir radusies ideja apgūt dabas velšu pasauli un apzinaties, ka esat iesācējs šajā jomā, sāciet ar augu pasauli. Sākt nepieciešams ar pašu vienkāršāko. Tas, protams, ir nosacīti, nav tādu vienkāršo augu. Tad kur tos atrast? Padomājiet kādas zāļu tējas zināt, pajautājiet omei, kuras zina viņa un aplūkojiet aptiekas plauktos esošās tējas. Pat ja negribat bojāt figūru ar staigāšanu, to visu var izdarīt interneta aptiekā. Paši populārākie arī ir vienkāršākie, parasti, tie nav indīgi un bīstami veselībai.

Paralēli der apgūt, kā ievākt, kur ievākt, kā apstrādāt un kā uzglabāt. Tas ir pats pamats, lai ievākto nesabojātu. Vēlāk, jau var sākt pētīt augu lietošanu un eksperimentēt ar dažādiem maisījumiem. Un te pat ir iespējams, eksperimentēt uz radiniekiem.

Par citiem augiem interese radīsies pati no sevis un to apgūšanai būs nepieciešams tikai piemācīties klāt. Un jau veidosies izpratne, ko ir jāņem vērā, kādus lielumus ievērot. Taču, tik un tā es iesaku nespiest uz indīgajiem augiem, jo Latvijas daba ir tik ļoti bagāta un daudzveidīga, ka indīgo augu efektu varat aizstāt ar neindīgiem.

Pēc kāda laika, jau apzinot augu pasauli. Protams, pilnībā to apzināt nav iespējams. Sāciet pētīt jau sarežģītākas tēmas. Par ķērpjiem un sēnēm.

Ķērpju sarežģītība ir tajā, ka par tiem publiskas informācijas ir maz un nāksies iespringt to atpazīšanā. Bet ir arī savi plusi, ja tā var teikt! Cilvēkam aktuālo ķērpju daudzveidība nav liela, līdz ar to tikai jāpamācas.

Sēnes gan ir plaša tēma un jeb kura neprecizitāte un pārgalvība var beigties bēdīgi. Augi ar var radīt nelāgas sekas, taču sēņu pasaule ir līdere šajā jautājumā. Tāpēc sēņu sugas ir jāpazīst “sejā”. Sēņu pasaule ir viena no perspektīvākajām. Sēņu pasaule piedāvā daudz plašākus ārstniecības līdzekļus, kā augu pasaule. Pareizāk būtu teikt, ka vienā sēnē ir daudz lielāks dažādu vērtīgo elementu kopums, kā augā. Protams, var taisīt tēju maisījumus un panākt līdzvērtīgu efektu. Taču, kurš te nav slinks un negrib veselību un piena upes, palietojot vienu sēnīti ikdienā un viss.

Tam visam, protams, ir nepieciešams laiks, bet nebremzējiet un neatrunājiet sevi arī pēc 20 gadu pieredzes, ka vēl neesat gatavi. Interneta laikmetā ir tik daudz informācijas, lasiet, pētiet un kaut ko nedaudz no tā visa arī atcerieties.

Izmantojiet, tādu “fīču”, kā prakse! Tas ir labākais veids, kā kaut ko apgūt! Atrodiet puķīti, noskaidrojiet, kas tā ir un ko ar to var darīt un viss, vairs jau neaizmirsīsiet. Un soli pa solītim ejiet uz priekšu. Nepaies ne 10 gadi un visu jau zināsiet un mācīsiet citus!

Produkta sastāvdaļas

Šis raksts vairāk būs veltīts plašākam skatam uz dabas velšu produktu. No kā tas sastāv un kas veido tā vērtību.

Redzot gala produktu var šķist, ka nekas jau īpašs tajā nav. Iepakojums un konkrēta dabas izstrāde. Bet, kas gan veido tās vērtību.

Dabas velte, loģiski, ka sastāv no dabas veltēm. Taču ir svarīgi, kādos apstākļos šī dabas velte ir ievākta. Jā, svarīga ir augsne, biotops, sezonas īpatnības, dabas velšu audzes veselība, infrastruktūras klātesamība un citi tīri fiziski faktori, kas tiešā veidā ietekmē dabas veltes kvalitāti.

Tālākais jau ir apstrāde. Principā, jeb kuru dabas velti var apstrādāt visdažādākos veidos un iegūt vizuāli t vienādu rezultātu. Piemēram, puķīti varat izžāvēt tai atbilstošā temperatūrā un varat arī cepeškrāsnī, pie augstām temperatūrām. Abos variantos iegūsiet izžāvētu augu. Bet vai abos gadījumos augs būs vienādi efektīvs?

Nereti dabas velšu izstrādēs ir jāizmanto arī rūpnieciskas sastāvdaļas. Eļļas, vaski, tauki u.t.t. Un te es domāju, ka man nav jāpaskaidro, ka šādas sastāvdaļas kvalitātē un attiecīgi arī cenu diapazonā atšķiras. Tāpat arī dabas velte ir jāiepako, kas īstenībā nav nemaz tik lēti.

Nonācām arī pie pašām dārgākām sastāvdaļām un tās ir zināšanas. Tieši Jūsu zināšanas veido produkta dārgāko sastāvdaļu. Īstenībā, zināšanas ir pati galvenā sastāvdaļa jeb kuram dabas velšu produktam. Jo vairāk savu prātu esat uztrenējuši, jo Jūsu radītais produkts paliek vērtīgāks.

Pietiek nepareizi apstrādāt dabas veltes, nepareizi izveidot receptūru, nepareizi uzglabāt, jeb kura kļūda iznīcina Jūsu produkta vērtību. Kā nekļūdīties- iegūt zināšanas.

Zināšanas nodrošina kvalitāti, nodrošina arī produkta vērtību. Gan efektivitātes ziņā, gan arī cenas izteiksmē.

Un var likties, ka lieku uzsvaru, ka jo vairāk zināsiet, jo augstāku cenu spēsiet noteikt. Bet īstenībā tā nav! Jo vairāk zināsiet, jo specifiskāka paliks darbība ar dabas veltēm, jo vairāk tās prasīs laika, jo vairāk specifisku procesu un tas viss arī sadārdzinās gala produktu.

Un, praktiskam uzdevumam, par kuru padomāt! Latvijas aptiekās, esmu redzējis mono tējas, kuras maksā savi 3 eiro par 50gr. Iedomājieties visus procesus, kas nepieciešams, lai kvalitatīvi, uzsvars uz kvalitatīvi ievāktu, apstrādātu, iepakotu, samaksātu algas, nodokļus, tālāk aptieka uzliek vēl savu uzcenojumu utt. Un rezultātā tas maksātu 3 eiro. Tu uz ko tādu būtu gatavs? Kāda būs kvalitāte produktam? Vienkārši padomājam par šo procesu tā plašāk! Bet, protams, man patīk tie saukļi: “Zāļu tējas ir placebo! Zāļu tējas nestrādā. U.t.t.” Iespējams, kāds nekad nav dzēris zāļu tēju? Iespējams, ka lopiņam paredzēti pakaiši, nav adekvāts ārstniecības līdzeklis?

Kāpēc atšķiras?

Nereti, cilvēkam ir neizprotams, kāpēc viens un tas pats produkts vai pakalpojums ir dažādās cenu kategorijās. Kaut principā, gala rezultāts ir viens un tas pats produkts vai pakalpojums, kas tad atšķiras? Protams, es runāšu par dabas tēmu. Princips attiecas arī uz citām nozarēm, taču es nē!

Sāksim ar pašu vienkāršāko un aplūkosim vienu no ekonomiskajām shēmām, kā var tapt produkts vai pakalpojums.

Shēmā ir parādīti trīs galvenie aspekti, kuri ietekmē produkta vai pakalpojuma radīšanu un ar kuriem saskaras jeb kurš radītājs. Tā ir “Cena- Kvalitāte- Laiks”. Protams, gribētos kaut ko radīt lēti, kvalitatīvi un lai tas aizņem maksimāli maz laika. Bet, diemžēl, tā ir utopiska ideja, kura nekad nestrādās. Turpinot aplūko shēmu, redzat starpvienības. Apskatīsim katru individuāli, kas reāli strādā!

Lēti+ Kvalitatīvi= Ilgi

Mēs varam ieguldīt maz resursu un radīt ārkārtīgi kvalitatīvu produktu. Taču tas prasīs lielus laika ieguldījumus. Un tagad pajautājiet sev, kurš pasaulē ir pats, pats vērtīgākais resurss? Tieši tā, Jūsu laiks!

Piemēram, varat žāvēt zāļu tējas šķūnītī, dabīgos apstākļos un radīt ārkārtīgi kvalitatīvu zāļu drogu. Taču apstrādes apjomi būs nelieli, jo apstrāde prasīs ievērojamus laika ieguldījumus, attiecīgi, arī darba telpas būs aizņemtas ilglaicīgi. Droga ne tikai lēni žūs, bet piemēram, laika apstākļu ietekmē var tikt arī sabojāta.

Pakalpojuma izpratnei, šajā situācijā, varat ņemt AGFonds mājas lapu. Lasot informāciju, ieguldījums minimāls (internets, elektrība utt). Kvalitāte informācijai ir pietiekama, lai Jūs varētu kļūt par zinošu. Taču veltīsiet tam ilgu laiku un nāksies daudz pētīt arī pašiem.

Kvalitatīvi+ Ātri= Dārgi

Lai palielinātu kvalitatīvas drogas apjomus, nāksies veikt lielus ieguldījumus specializētā tehnikā. Šķiet, ka šis variants ir ekstra izdevīgs, jo spēsiet ātri apstrādāt lielus apjomus ar produkciju, piedāvājot augstu kvalitāti. Taču tā gluži nav- ieguldījumi nebūs vienreizēji. Kaut vai tehnikas uzturēšana, energo resursu nodrošināšana. Jo sarežģītāka tehniskā bāze, jo tā prasīs lielākus ieguldījumus. Dabas velšu jomā, tie nereti var arī pārsniegt ieguvumu no gala produkta.

Pakalpojumam izpratnei, atkal pieminēšu AGFonds mājas lapu. Kā parasti notiek, nu, vismaz kā gribētos, lai notiek. Gribas zināšanas, taču nav vēlmes lasīt, gribas lai visu iedod gatavu. Un tad iekrīt manā kastītē vēstule. Protams, ne vienmēr saņemsiet atbildi. Jo, kvalitatīvi un ātri, nav lēti- tā vienkārši nestrādā.

Lēti+Ātri= Brāķis

Šī situācija ir viena no biežākajām mūsu tirgū. Netiek ievēroti nekādi priekšnosacījumi, tiek vākta masa un ražota masa ar konkrētas vienības nosaukumu. Šajā situācijā tiek ņemta vērā tikai cena, kvalitāte nav būtiska. Nosaukums, atbilst, ko vēl vajag!?

Pakalpojuma izpratnei, ierakstiet googlā, kaut ko par dabas veltēm un atveriet kādu ziņu portālu, kas ieliek rakstu par zālītēm, izklaidei un papildus apmeklējumiem. Darbības simulācijai. Lūk, Jums lēti un ātri. Bet ieguvums un izpratne par konkrēto informāciju... Jūs sapratāt.

Raksts, protams, nav pilnīgs un varētu runāt par milzum daudz dažādiem aspektiem un piesaistīt klāt arī daudzus citus faktorus. Bet, lai raisītu pārdomas, domāju pietiks.

Netērē laiku!

Atgriezīsimies jau pie runātās tēmas, par to, ka izpērciet savus zāļu cilvēciņus jau laikus, līdz nav nekas mainījies. Bet labi saprotu, ka neviens jau īsti mani nevēlas klausīties, jo lielie masu mēdiji ir pilnībā pārslēgušies uz kara komentēšanu un citus procesus atrunā kūtri. Tos procesus, kas notiek Latvijā! Un ja jau lielie propagandas rupori paniku neceļ, tad satraukumam nav pamata. Jā, jā nebūsim naivi, arī mums ir propaganda, ne tikai visi apkārtējie ir slikti un mēs te vienīgie pareizie!

Par ko būtu jārunā? Par tranzītu, par uzņēmumiem kuri ir apstājušies, jo nestrādāt ir lētāk, kā iepirkt derīgos resursus. Pārtikas nozares uzņēmumi, kuri vairs neražo gala produktu, bet pāriet uz izejmateriālu tirgošanu, jo izejmateriālu tirdzniecībā nav jāiegulda ražošanas resurss. Bet, protams, mums viss ir labi. Kāpēc mums degvielai nemazina akcīzi? Protams, protams, mums vajag ieguldīties militārā jomā... laikam būtu lieki komentēt.

Te nu pāriesim pie adekvātākas tēmas, tās kura mums ir daudz svarīgāka un tie esam mēs paši! Katram mums, mīļais pats!

Kā jau saprotat, es tā ļoti, ļoti ceru, ka nu jau saprotat! Valstij uz Jums ir dziļi un paralēli, tāpēc nāksies tikt ar visu pašiem galā. Un te ir svarīgi mobilizēt sevi un pārdomāt savas ikdienas vajadzības un cik tās ir adekvātas un nepieciešamas. Protams, saprotu, ka gribas dzīvot kā cilvēkam, taču dažkārt, ik viens no mums aiziet pārmērībās.

Šoreiz, neaicināšu izpirkt savus zāļiniekus, tiem kam tas bija aktuāli, jau savas rezerves izveidoja un tur viss ir kārtībā.

Šodien, apmeklēju savu iknedēļas pirti un pēc pirts man ir tāds laiks ar sevi, mazliet miegs, mazliet meditācija un uz lapas sametu, kas un kā mainīsies dabas velšu jomā. Neskaidrojot manus savdabīgos aprēķinus, varu pateikt ka uz šo mirkli, dabas velšu izmaksas būs +30% pie cenas. Bet, protams, tas nav nekas stabils, jo ir jāgaida, kad beigsies karš, ne tikai Ukrainā, bet arī visas pasaules ekonomiskais karš pret fašistu. Tas mirklis, kad viss nostabilizēsies un būs daudz maz saprotams, kā mēs tālāk savus desmit gadus, vismaz, dzīvosim.

Saprotu, ka par šo tēmu šobrīd runāt, varbūt, ir netaktiski, jo šobrīd vēl aizvien notiek asiņainas nelietības pret ukraiņu tautu. Taču, arī mums būs jādzīvo tālāk! Es, protams, runāju tikai savas jomas ietvaros un nerunāšu par citiem procesiem, kas notiks. Un nevarētu teikt, ka mēs līdz šim dzīvojām “zaļi” un tagad varam atļauties mazliet savilkt jostas. Mums ir pietiekami daudz problēmu arī pašmājās un savas valsts nolaišana arī mums nav sveša.

Ir jāsaprot, ka tūlīt saražos papīrīšus bez seguma un sāksies inflācija. Brīvās naudas utt, tikai vērtība nekāda. Tāpēc, jau sen saku nekrājiet naudu, lieciet naudai strādāt, ieguldiet kaut vai tehnoloģijās, kuras Jums spēs ienest papildus resursus. Bet ja šķiet, ka vajag iekrāt, tad dariet tā, tikai inflācijas rezultātā atlēksiet vērtībā, pāris gadus atpakaļ.

Šobrīd, kamēr vēl ir pavasaris, ir pēdējais laiks mācīties! Ir labi saprotams, mainoties naudas apjomam katra cilvēka makā, visam kļūstot dārgākam, mēs aiz vien atgriezīsimies pie primārāku lietu izvēles. Un tas ietekmēs ik katra veselību. Mirklī, kad ir izvēle starp maizi un tableti, skaidrs, ka pirksim maizi.

Tieši tagad ir pēdējais mirklis, lai izietu cauri saviem informācijas avotiem. Sastādīt sarakstus ar to, ko vēlaties šogad ievākt. Ieeļļojiet velosipēdus, sakārtojiet mašīnu un apziniet tuvākās vietas, ar īru vidi, kur varat iegūt dabas veltes- atbilstoši izveidotajam sarakstam. Nosacīti, bez maksas, līdzeklis, ar kura palīdzību varēsiet uzlabot savu veselības stāvokli. Protams, ja tas jau nav kritisks.

Zāļinieku tirgus, visdrīzāk, aizklapēsies vai dabīgā nāvē aizies pa skuju taku. Pierēķiniet katram dabas velšu produktam, kuru līdz šim pirkāt +30-40%. Domāju, ka dziļāk nav jāpaskaidro.

Tāpēc, apgūstiet, mācieties un ne kādam, bet sev pašam. Izziniet visu sev nepieciešamo, tūlīt sāksies sezona, kad var viegli darboties. Veidojiet savas rezerves, ieviesiet sev stūrīti, kur žāvēt, glabāt utt. Pārdomājiet, maksimāli lētāko pārstrādes iespēju.

Bet galvenais, nezaudējiet laiku! Un, jā drīkst mani uzskatīt par panikas cēlāju. Bet rudenī, Jūs paši priecāsieties, ka es Jūs pierunāju!

TEATOX

Vārds cēlies no angļu “Tea” un “Detox”, šāds apzīmējums ir ērts, jo šobrīd Detox procedūras iekļauj sevī lērums, dažādu dietu, specifisku augu un augļu ēšanu u.t.t. Tad šis nosaukums ir paredzēt Detox procedūrām, kuras saistās ar tējas lietošanu.

Ko sevī iekļauj šis, mūsdienās, nu jau populārais nosaukums Detox? Tā būtībā ir organisma attīrīšana, jau bioķīmiskā līmenī, uzlabojot organiska kopējo stāvokli. Taču ir jāsaprot, ka šīs procedūras var būt arī nopietni kaitīgas veselībai, labi es nestāstīšu par Detox kopumā, bet pieturēšos tikai pie Teatox.

Pētot dažādu ražotāju piedāvātos risinājumus, ir daļa, kurus es nosaukšu par vienkārši tējām vai caurejas zālē, tad es pievērsos ievērojami dārgākam plauktam, cerībā, ka tur ieraudzīšu ko jēdzīgāku. Protams, skumji, bet nācās arī vilties.

Ražotāji, norāda, ka šīs tējas noder, lai :

• Dedzinātu kalorijas;
• Tievētu;
• Paātrinātu vielmaiņu;
• Atbrīvotu organisku no toksīniem un šlakvielam;
• Mazinātu apetīti;
• Paaugstinātu enerģijas līmeni.

Izejot cauri sarakstam, aizdomājieties, kā tēja šo visu var izdarīt un cik labi tas ir organismam!

Lētākos Teatox līdzekļos ir visdažādākais sastāvs, bet sastāvā ir pāris zālītes, kuras iedarbosies vispārīgi. Palasot lietošanas instrukciju- teikšu, kā saku parasti: “Sliktāk jau nebūs!”

Jau dārgākām tējām, parādās plašāks augu klāsts, un daudz spēcīgu caurejas veicinošu līdzekļi, piemēram, Sennas lapas. Te atkal rodas jautājums, vai lietot caurejas zāles ir lietderīgi, ja nav aizcietējumu, bet, nu labi, ko skaistuma dēļ neizdarīsi!

Dārgākās tējas iedalās jau dalītos kursos- rīta tējas un vakara tējas. Rītas tējas veicina organisma ātrāku darbību (metabolismu), mazina apetīti, pateicoties vitamīnu devai, palielina rīta enerģijas devu. Šai devai ir lielāks caureju veicinošo un urīna dzenošo līdzekļu daudzums klāt.

Vakara tējas, vairāk paredzētas, lai veicinātu toksīnu izdali no organisma, radītu ciešāku miegu, palīdzētu reģenerēt šūnas un esošās attīrīt. Vakara devai, parasti, nepievieno caureju veicinošas tējas, bet mēdz arī, jo sennas lapas, piemēram, iedarbojas apmēram pēc 6h.

Attīrīšanās kurs ilgst vidēji 14-28 dienas, kā kurš ražotājs norāda. Lietojot tēju visas dienas garumā.

Būtībā visas Teatox tējas, kuras pieejamas šobrīd tirgū ir caureju veicinošas un urīna dzenošas, kas rada viegluma un svara zaudēšanas ilūziju. Protams, neskaitot tējas, kuras būtībā ir neatbilstošas Teatox nosaukumam, taču ražotājs norāda, ka tā ir Detox tēja, saprotams, ka šis apzīmējums ir nosacīts, jo ja tā ņemam, visam piemīt Detox efekts, tikai lielākā vai mazākā mērā.

Ko es varu teikt par biežāk sastopamo sastāvu šīm tējām- kam šīs tējas nevajadzētu lietot! Pirmkārt jau grūtniecēm un nepilngadīgām personām, cilvēkiem ar gremošanas trakta, nieru un aknu problēmām.

Tējas var radīt blaknes, kuras būs visnotaļ, normāla parādība- sāpes vēderā, caureju, biežu urinēšanu, sliktu dūšu, var pat gadīties vemšana.

Turpinot pētīt šo tēmu, es varu viennozīmīgi apgalvot, ka šīs “attīrošās” tējas ir vienkārši organismam stresu radošas. Un iedarbības jēga no tām ir pavisam maza, jo zinu, ka šodienā, daudzas mēģina ar tām tievēt. Ir, protams, ražotāji, kas norāda arī speciālus plānus, ar dietām un aktivitātēm, kuras jāievēro labākam rezultātam, tad šie līdzekļi arī pēc sastāva un adekvātuma ir jau tuvāk īstenībai!

Bet, šeit ir jāpiemin arī sapratne, pret ražotāju, tas cenšas apmierināt pieprasījumu, veidot savu biznesu, saskaņā ar cilvēku pieprasījumu. Šodienā, cilvēkam piedāvāt beramu tēju, kuru ir pareizi jānovāra, jāiztur pareizu temperatūras režīmu, noteiktu laiku jānostādina, laicīgi jāatdala biezumus un jālieto katru dienu 3 reizes dienā, pa 1/3 glāzes vai otra versija, sabērt visu gružu maisiņos ( tā saucu pašu pieprasītāko tējas formu, kuru izmanto, lai varētu safasēt arī tējas augu pārpalikumus, pēc vērtīgo drogu safasēšanas), iepakot smukā kastītē un pārdot par minimālu cenu. Kā Jūs domājat, kura versija ir ejošāka? Lūk, arī ražotājam, iespēja izpausties ir stipri ierobežota, jo tas rēķinās ar produkcijas realizāciju, ne gaida tās termiņu, lai izsviestu ārā.

Kas tad būtu tas, ko vajadzētu, reālam Teatox!? Ja mēs, nespiežam uz to, ka visa pamats ir notievēt, bet reāli vēlamies attīrīt un sakopt organismu.

Pirmais un laikam pats galvenais, kas ir jāsaprot, ka organisms nav netīrs un tas māk sevi attīrīt pats un mūsu galvenā iecere, ka mēs ar dažādiem maisījumiem tagad vadīsim un kontrolēsim organismu, jo mēs taču zinām labāk, izgāžas jau pirmajā piegājienā (šo nereti nesaprot pat ražotāji). Rezultātā, mēs novedīsim organismu pie kāda ārkārtas stāvokļa. Tā tad mums ir jāpalīdz organismam darīt, to ko tas pats līdz šim jau dara, attiecīgi atvieglojot tam darbu.

Organisms piesārņojas, galvenokārt, kaitīgas vides ietekmē, piemēram, strādājat ar dzīvsudrabu vai citām toksiskām vielām, kuras uzkrājas organismā, taču šeit laikam teatox nebūs pareizā izvēle, te vajadzēs aknas sakopt pie mediķiem.

Organisma attīrīšana viennozīmīgi sākas ar organisma vispārēju attīrīšanu- tas nozīmē, attīrīt ķermeņa ārpusi un sakopt plaušas. Papildus klāt pakāpeniski pievienojam fiziskas aktivitātes un vērtīgāku uzturu, kārtojam zarnas- neizraisam caureju, bet sakārtojam to normālu funkcionalitāti. Tālāk, jau iet cauri kurs ar asins attīrīšanu, asinsrites orgānu sakopšanu. Un tikai tad, mēs varam sākt pastiprināti iedarboties uz žultspūsli, aizkuņģa dziedzeri, aknu un nierēm. Protams, šīs visas procedūras viena otra pārklāj, bet uz ko es vēlos vērst uzmanību- detoksikācijas procedūras ir pilnībā nepareizas, ja iedarbojaties tikai uz gremošanas un vielmaiņas orgāniem, iedarbība ir nepieciešama daudzkārt plašāka. Kaut vai no sākuma organisms ir jāattīra no parazītiem un tad to var sākt mocīt ar dažādām attīrošām procedūrām.

Pati lielākā kļūda, ko šodienas cilvēks dara, kad lieto dažādus detox līdzekļus, netiek pielietotas, nekādas citas veselību veicinošas procedūras- pirtis, treniņi, diētas u.t.t. Un pats drausmīgākais, ko es esmu ievērojis, ka meitenēm patīk iet detoxa kursiņus un rezultātu nostiprināt ar piektdienas vakara vīniem- tas ir pilnīgi un galīgi garām. Cilvēks, sākotnēji ieslēdz organismam pastiprinātu režīmu un tad tajā ielej alkohola saturošus dzērienus..., bet nu labi.

Šobrīd strādāju pie receptes un procedūru izstrādes, kā pareizi veikt teatox procedūru, kādus augus izmantot, kādas papildus procedūras vēlams ievērot un šobrīd pēc mana minimālā zāļu augu pielietojuma sanāk 25 augi (tikai tie, ko katrs var ievākt dabā pats- bieži sastopami).

Tāpēc esmu pilnīgi drošs, ka pieejamās Teatox procedūras ir vienkārši urīndzenoši un caureju veicinoši līdzekļi, ar ilūziju, par to ka notievēsiet un citi mīti, kurus piesaista šīm brīnumu procedūrām! Un 95% gadījumu, tie ir izveidoti pilnīgi nepareizi, kas veicinās tikai veselības pasliktināšanos ilgā laika periodā, īslaicīgi radīs sajūtu, ka ir labāk.

Diemžēl, jāatzīst, ka neko vairāk, kā par laba mārketinga biznesu neatradu, tajā ko piedāvā pašreizējie ražotāji- es, protams, zinu, ka to īsto un pareizo, un strādājošos nebūšu atradis un apskatījis, bet nu...

Garīgā labsajūta

Aktuāls kļūst jautājums par garīgo labsajūtu, protams, tas ietekmē arī garīgo veselību kopumā. Aktuāls, jo jau ilgāku laiku dzīvojam pastiprināta stresa un emociju varā. Par to tad arī šajā rakstā parunāsim. Nekādas diagnozes es neminēšu un ceru, ka arī Jūs, pat ja nejūtaties garīgi labi, nemeklēsiet sev diagnozes, bet gan izeju no esošā stāvokļa.

Gadījumos, ja netiekat paši ar sevi galā un jūtat sevi apdraudošu stāvokli, es aicinu vērsties pie atbilstoša speciālista un jau risināt problēmu nopietnāk. Es šajā rakstā runāšu par preventīvām darbībām, lai līdz šādam stāvoklim nenonāktu. Un mazliet pieskarsimies arī dabas velšu tēmai.

Bieži, cilvēks meklē vieglāko ceļu un maksimāli meklē iespēju neko nedarīt. Kā rezultātā, pat bez nopietnas nepieciešamības sāk lietot dažādus antidepresantus un meklē līdzvērtīgas dabas veltes, kuras mainīs stāvokli, cilvēka nekontrolēti. Lielākā problēma antidepresantiem un to alternatīvām, dabīgo velšu pasaulē, ir bieža problēmas remisija. Pabeidzot kursu, pavisam drīz problēma atgriežas un bieži vien pat spēcīgāk, jo saprasts nav nekas, atrisināts nav nekas. Līdzīgi, kā alkoholiķis slīcina savas problēmas alkoholā un tikai ar laiku saprot, ka nekas jau nekur nepazūd, bet paliek tikai sliktāk. Pie tam rodas arī atkarība, kā papildus problēma. Diemžēl, antidepresanti arī rada atkarību, ja pat ne fizisku, narkotisku, tad psiholoģisku gan.

Taču ir gadījumi, kad ir vērts lietot dažādas dabas veltes, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Taču šīm dabas veltēm ir jābūt, kā otrā plāna palīdzībai. Kompleksi ar citām darbībām. Ir, piemēram, īstā madara, tā ir lielisks, nomierinošs līdzeklis, kas uzlabos naktsmieru. Nomierinoša efekta dabas velšu ir daudz, populārākās, apinis, baldriāns, māteres. Dabas veltes antidepresanti, piemēram, divšķautņu asinszāle, sarkanā mušmire u.c. Tāpat ir arī vērts skatīties uz dabas līdzekļiem, kuri ir vitamīniem un minerālvielām bagāti. Tas uzlabos pašsajūtu un ķermeņa kopējo stāvokli un veselību. Kā arī nokompensēs, dažādu vielu iztrūkumu, kas netiek uzņemti ar pārtiku.

Tagad parunāsim arī par citiem svarīgiem faktoriem!

No veciem laikiem ir zināms, ka vienas no labākajām zālēm ir darbs. Darbs jeb kādā tā izpausmē, tas nav obligāti, jāatrodas pie konveijera lentas no zvana līdz zvanam. Darbs var būt arī dārzā, mājās, rušināties pa dobēm- jeb kas, kas Jūsu darbības rezultātā sniedz rezultātu. Darbs latvietim ir viens no labākajiem meditatīvajiem stāvokļiem.

Lielisks darbs ir arī savas vides sakārtošana, tīrīt, krāsot, saremontēt, sagrābt. Kārtīgs pavasaris dzīvē. Tīrība arī lieliski nomierina!

Ir svarīgi draudzēties un būt draudzīgam. Ja, Jums ir draugi, tad ir vērts ar tiem veidot ciešākas saiknes. Ciešākas saites, es domāju, ka arī satikt pa laikam, ne tikai uzrakstīt vēstuli sociālajos portālos. Protams, attiecības ģimenē ir vēl svarīgākas, bet tās ir “jāatšķaida” ar neierastāku vidi un te lieliski noder draugi un draudzība. Ģimenē ir daudz vairāk saišu un pienākumu. Draudzība, savukārt, ir vieglāka pēc sava rakstura un tajā ir mazāk kairinātāju uz stresu. Ideālā variantā, ja Jums ir sava uzticības persona. Persona, kura vienkārši, Jūs saprot no skata vien un kuram rūp, kas ar Jums notiek.

Ģimeni es apzināti nepieminu, tāpēc ka šajā gadījumā, ģimenes spēja palīdzēt ir nosacīta. Šodienas, ģimenes modelis un pamats uz kura tā tiek veidota ir atsevišķas, milzīgas tēmas vērta.

Ir daudz jāvelta laika arī sev. Es teikšu, ka pat ir jāiemācās sevi mīlēt ar visiem tiem netīrajiem krekliem, kas dzīves laikā iekrājušies. Svarīgi ir saprast, ka esam dzīvi! Precīzāk, mēs drīkstam būt dusmīgi, naidīgi, satraukti, baidīties un par to sevi nesodīt! Mēs drīkstam būt visādi, kādi vien mēs esam un par to sevi nesodīt! Ir tikai viens nozīmīgs noteikums, neaiziet galējībās nevienā no saviem stāvokļiem, neatkarīgi vai mēs šim stāvoklim esam pielīmējuši pozitīvisma vai negatīvisma etiķeti. Tā ir tikai mūsu izdomāta etiķete. Jeb kura galējība, kā likums ir slimīga.

Ieklausoties sevī un rūpējoties par savu iekšējo pasauli, nedrīkst aizmirst arī par savu fizisko veselību! Nodarbojieties ar sportu, ejiet uz pirti, ejiet pastaigās, brauciet ar riteni, slēpēm, zirgiem. Būtībā kustieties un ideāli, ja to darīsiet svaigā gaisā, neatkarīgi no gada laika.

Principā esam nonākuši pie pavisam elementāra secinājuma, lai nodrošinātu savu garīgo labsajūtu svarīgi ir būt sabiedriskam, aktīvam, mīlēt sevi un nevienā no stāvokļiem neaiziet galējībās. Palīglīdzekļus var lietot, taču neuztvert tos kā risinājumu! Galvenais, garīgās labsajūtas pazeminošais faktors ir tieši galējības- pavisam nesen tā bija vīrusu slimība, daudzi gāja galējībās par vai pret, tagad tas ir karš, kad daudzi karo pie informācijas avotiem diennaktīm. Dusmojās, baidās, ar riebumu iet gulēt, ar riebumu mostas. Nu, Jūs mani sapratāt, ko nevajag darīt un viss būs labi!

Daba šogad!

Šajā rakstā parunāsim par gaidāmo sezonu un kam pievērst uzmanību. Ticēt vai neticēt, tas Jūsu ziņā, es tikai iesaku no pieredzes.

Pirmais, ko es vēlos ieteikt, lasot manus rakstus šajā laikā, nemēģināt tos uztvert ar trauksmi un nevairot to, saistībā ar notikumiem, šodienā. Un, jā, protams, manos rakstos šo kara noskaņu varēsiet just, jo arī es esmu dzīvs un neesmu kaut kur nostāk, bet tepat vien tajā visā arī dzīvoju, vairāk vai mazāk. Arī savā dzīvē es redzu pasaules kopējā fona ietekmi uz savu dzīvi. Un, lai arī es savu dzīvi veidoju savrupu un nosaukt mani par sabiedrisku radījumu ir ļoti grūti, man tik un tā sanāk būt visu laiku starp cilvēkiem un savas darbības rezultātā redzēt, kas notiek apkārt- mūsu sabiedrībā, šeit un tagad.

Runāsim par dabas mijiedarbību ar mums. Par to daļu, kas ir sen aizmirsta vai arī mēs izliekamies neredzam. Lai cik riebīgi mēs izturētos pret dabu, tā ir ļoti atsaucīga vēl aiz vien un tā, labprāt, atsaucas uz mūsu vajadzībām.

No enerģētikas viedokļa, pašreiz notiekošie procesi rada spēcīgas izmaiņas kopējā fonā un daba uz to viennozīmīgi noreaģēs. Paanalizējiet to laiku, kad sākās pasaulē epidemioloģiskā krīze un kā mainījās daba pēdējos gadus. Kāpēc tā? Tāpēc, ka izmainījās slodze uz dabu! Iedomājieties, līdz krīzei pasaulē bija noteikta slodze no rūpniecības un cilvēku saimnieciskās darbības un daba ar šo slodzi nolīdzsvarojās un tā arī mēs dzīvojam. Sākoties krīzei, mēs samazinājām slodzi un izjuka līdzsvars, daba guva pārsvaru- aiziet plūdi, vētras. Mums te Liepājā pēdējos mēnešus spēcīgi vēji, gandrīz vai katru otro dienu bija. Svārstās temperatūras, mainās augu ziedēšanas sezonas un viss mazliet sajūk prātā. Ja esat tuvu dabai, tad gan jau Jums ir savi novērojumi. Tāpat, arī ja paanalizēsiet sezonas pirms krīzes, tad labi pamanīsiet, ka daba jau zināja ko vairāk un mūs laikus jau gatavoja. Pietiks ar pēdējo 3 sezonu analīzi, sākot ar 19.gadu, ieskaitot.

Tāpat, arī nebūsim naivi, cilvēku kopējā noskaņa arī veido notikumus dabā un tās tendences. Līdzīgi, kā suns kurš jūt, ja no tā baidās. Tāpat arī daba labi jūt, ja tā var teikt, kopējo fonu. Viss ir daudz sarežģītāk, tā dabas “jušana” ir tikai apzīmējums. Līdzīgi, kā senos laikos, kad cilvēki nedzīvoja viens otram virs galvas, bet savās lauku mājās, savā saimniecībā. Tad apkārt to dzīves vietai pavērojot augus, vieglā veidā varēja noteikt, kādas veselības problēmas ir šīs teritorijas iemītniekiem. Un, lai arī skaistāk skan, ka daba nāk cilvēkiem palīgā, piedāvājot zāles. Īstenībā, daba nav personificējama, ar mums līdzīgu intelektu. Bet te strādā, savstarpējā izdevīguma princips! Cilvēks, kurš sirgst ar konkrētām veselības problēmām, savā telpā atstāj enerģētiskā līmenī pēdas. Šīs pēdas, tad arī ir pievilcīgas, konkrētas sugas augiem, kuras šādā vidē jūtās labāk un spēj šajā enerģētiskajā fonā, labāk attīstīties. Princips, vienkāršs, kā šodien populārā “Zero waste” kultūra. Daba ar cilvēku mijiedarbojas līdzīgi- kādu mēslojumu dodam, tas arī aug. Zinu, zinu mums vienmēr ir mācīts, ka cilvēks neko neietekmē, esam mazi un nevērtīgi. Ja, tā uzskata tā arī ir, ja uzskata savādāk, tad ir pavisam savādāk un esam daudz varenāki, kā mums patīk domāt.

Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd ne tikai Ukrainā un Krievijā ir agresīvs konflikts, kur notiek ne tikai fiziski sprādzieni, bet arī enerģētiski. Enerģētiskie sprādzieni saistās ar cilvēku emocijām un vardarbīgas dzīvības pārtraukšanu. Zinu, ka valda uzskats, ka kāds nogalina kādu, tad sods būs tikai caur tiesu u.t.t. Īstenībā viss nav tik vienkārši, ja kādam atņem dzīvību, enerģētisko potenciālu, tad pēc tam to kompensēsi. Un tāpat, kopējais fons mainās lielākajā pasaules daļā. Cilvēkos ir pavisam cits skatījums un bieži ne tās pozitīvākās, un veselību nesošu vēsmu bagātas emocijas.

Pateicoties, šādām izpausmēm un kopējam stāvoklim, izmaiņas notiks arī dabā. Mums tās būs izmaiņas, dabā tās būs vienkārši tendences.

Šajā sezonā ir vērts pievērst uzmanību uz dabas veltēm, kuras ir vairāk, kā jeb kad agrāk. Savās interesēs un izglītošanās pēc varat papētīt, kam šie augi ir derīgi, nu vismaz tā daļa, kuru mēs zinām. Un redzēsiet, kādas tendences būs šogad pasaulē. Daba lieliski paredz nākotni.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Galvenokārt, lai saprastu, kam ir vērts gatavoties un ko nepieciešams ievākt. Ja, skatīsieties plašākā mērogā, tad viegli sapratīsiet arī kurā virzienā var veikt savus ieguldījumus, savai dzīvei. Viss ir viens un viss ir saistīts.

Es teikšu, ka gaidāmā sezona mūs pārsteigs ar, visnotaļ, lielu bagātību. Jo šobrīd ir milzīgs kokteilis ar emocijām sabiedrībā- bailes, dusmas, skumjas, nogurums. Es teiktu, ka arī būs uzliesmojums ar dažādām saslimšanām. To ietekmēs arī tas, ka iepriekš mums ārstēja tikai vienu slimību un pārējās bija uz laiku atceltas, pie tam nezinām, vai rudenī atkal mūs nesāks “ārstēt”.

Ko šāds emociju kokteilis var radīt cilvēku dzīvēs un kādu iespaidu tas atstās uz veselību? Saprotams, ka šīs emocijas un cilvēku noskaņojums smagi sitīs pa nervu sistēmu un tas ir pamats, gan fiziskais, gan garīgai veselībai. Dusmas sitīs pa aknām un žultspūsli, bailes pa plaušām un nierēm, satraukums un pārslodze pa aizkuņģa dziedzeri, kaut kādas neizdošanās pa garīgo veselību. Nespēja savākties pa kuņģi. Būtībā, varam gaidīt diezgan nelāgu gadu, nelāgu veselības izpausmēs!

Vai ir vērts celt trauksmi, izlasot šādu informāciju? Viennozīmīgi, nē! Informēts nozīmē aizsargāts! Ja, nodarbojaties ar dabas velšu vākšanu, tad pētiet, kas notiek dabā un ko varat ievākt lielos daudzumos, kam tas ir paredzēts un pārdomājiet, kāpēc tieši tas tiek Jums piedāvāts.

Ja, paši nenodarbojaties ar dabas velšu vākšanu, tad saprotiet, ka ir jāstrādā ar sevi, jābūt mierīgam, nosvērtam. Jāskatās uz dzīvi šeit un tagad. Palūkojieties kur esat, kas notiek apkārt, iespējams, apdraudējuma nav. Saudzējiet sevi un nedzeniet izdomātos strupceļos. Kārtojiet savas ikdienas lietas un viss būs kārtībā.

Šis ir laiks, lai sevi atbalstītu un par sevi parūpētos! Atmetiet lieko, kas laika gaitā pielipis un šķietami kļuvis vajadzīgs. Paliekam daudz racionālāki, izmantojam zināšanas, iegūstam zināšanas. Pievēršamies vairāk viens otram. Mūsu ir daudz, mēs esam zinoši un spējīgi. Ir laiks atgriezties no virtuālā pie fiziskā un praktiskā. Virtuālo izmantojam sevis labā, nekaitējam ar to sev. Jaunu šausmu uzzināšana, tikai pievienos slodzi Jums, neko citu tas nedos!

Ir vērts papētīt un likt uzsvaru šajā sezonā uz dabas veltēm, kuras spēj palīdzēt Jūsu nervu sistēmai, lai esat mierīgāki, lai nav satraukumu. Dabas veltes, kuras atbalstīs imunitāti ar vitamīniem un minerālvielām. Principā, visa uzmanība sevis atbalstīšanā, mīlēšanā un lološanā.

Izmēģiniet to ko vienmēr esat gribējuši un šķiet, ka tam nebija laika. Izveidojiet kaut ko jaunu, kaut ko paši! Izveidojiet unikālu ievārījumu, sīrupu, kosmētisku līdzekli, garšvielas no vietējiem augiem- kaut ko tādu, lai gribas uzsist sev pa plecu un lepni pacelt degunu. Starp citu, nesen skatījos video, kurā tante bija savārījusi ievārījumu no parastajām gailenēm! Laiks trakām idejām!

Ekonomiskā specoperācija

Šoreiz parunāsim par naudiņu. Jā, mēs neesam ekonomikas lapa, bet tas kas notiek šobrīd pasaulē skars arī ik vienu no mums. Es domāju, tā ekonomiskā specoperācija, lai izglābtu Krieviju!

Kādā veidā tas mūs varētu ietekmēt, tīri ekonomiskā ziņā? Saprotams, ka mainās izejvielu tirgus. Pirmais, jau ko mēs visi jūtam ir degvielas tirgus, tāpat būs arī gāzes tirgus, metāla izejvielas, ogles, dažādi ķīmijas elementi u.t.t. Būtībā, Krievija ir tāds liels derīgo izrakteņu poligons, kurš rada daudz dažādu vērtīgu izejvielu, šodienas pasaulei.

Pasaule ir globalizēta un jeb kurš process, notiek sadarbojoties savā starpā visdažādākajām valstīm. Praktiski, jeb kas, kas tiek ražots tiek veidots dažādās pasaules valstīs un pēc tam vienā valstī sakomplektēts. Te es vairāk par tehnoloģisko pasaules daļu.

Ir, protams, iespējams dažādas izejvielas aizstāt, taču te atkal ir jautājums izmaksās. Piemēram, lai aizstātu gāzi no Krievijas, skaidrs, ka mums nāksies to ievest no citurienes, ieguldīt resursus jaunu ceļu izveidei. Attiecīgi, sadārdzinājums uz jaunas sistēmas izveides ir neizbēgams. Un šo resursu nesegs kāds, bet konkrēti mēs katrs.

Es, protams, saprotu, ka šobrīd mūsu valstī runā, ka mēs nemaz tik atkarīgi no Krievijas neesam un mūs tas nemaz tik smagi neskars. Taču realitātē ir savādāk, ja parunāsiet ar konkrētiem uzņēmējiem, kuri ir atkarīgi no tranzīta, degvielas cenām, dzelzceļa un citām lietām. Parunājiet ar konkrētiem uzņēmējiem.

Protams, mēs mēģinām iziet no situācijas, pasūtam gāzi caur Lietuvu, gan jau paņemsim vēl kredītus. Slimošanas laikā paņēmām uz mazbērniem, tagad paņemsim uz maz maz bērniem. Kamēr dod! Un izliksimies, ka mums viss ir kārtībā, kamēr ir sveša nauda kuru tērēt. Bet kādu mirkli tas beigsies, aizlāpīt savu nepietiekamību ar kredītiem nav risinājums. Tas ir tas stāvoklis, kad ņem kredītu, lai samaksātu iepriekšējos kredītus. Tāds veiksmīgs ekonomisks modelis. Tai pat laikā, izliekamies par beigtiem, ka cilvēki izbrauc no valsts, jauni uzņēmumi neveidojas, esošie grimst vai vienkārši stagnē, jēdzīgas investīcijas nekādas- nu, tādā ilgspējošā skatījumā.

Sarunājoties ar cilvēkiem, tad šobrīd daudzi sāk veidot uzkrājumus, gaida X stundu (ar savām vājprāta somām), pērk graudus, sāli. Un uzvedas atbilstoši padomju laiku piedzīvojušam cilvēkam, kurš labi atceras 90 gadus.

Taču šoreiz ir pavisam cita situācija un šodien Latvijā nebūs 90 gadi. Vai dzīvosim sliktāk, jā, iespējams. Vai būs deficīts uz produktiem? Pilnīgi un galīgi nē! Kaut vai iedomājieties par to cik rietumu pasaules uzņēmēji, pazaudēja vienu milzīgu patērētāju un vienu mazāku. Taču uzņēmumu produkciju kaut kur jārealizē būs! Vai kļūs lētāk- nē! Izejvielu cenas sadārdzinās. Bet pieejams būs! Tāpēc, neieguldiet savus resursus, lai tos nezaudētu, pārtikā, tehnikā un vēl visādās nejēdzībās.

Šobrīd, lai izveidotu uzkrājumus, tiem ir jābūt tādās lietās, kuras pēc laika spēsiet konvertēt atpakaļ naudā. Naudu glabāt šodien ir bezjēdzīgi! Atcerieties mirkli, kad mēs pārgājām no lata uz eiro? Salīdziniet, cik šodien varat par to pašu daudzumu eiro nopirkt, kā tad. Un tas notiek visu laiku, ja iepriekš varējāt nopirkt degvielu pa 1,50eu, tad tagad litrs vairs jau nesanāks. Tādā veidā nauda zaudē savu vērtību. Pēc gada nespēsiet par to pašu summu, kas ir Jūsu iekrājumos, nopirkt to pašu, ko spējat tagad. Naivi cerēt, ka naudai vērtība celsies- tas būtu vairāk, kā naivi. 

Kādi tad ir ieguldījumu veidi, piemēram, zeltā vai nekustamos īpašumos. Protams, ja ir pietiekami iekrājumi, lai tos konvertētu vērtslietās. Bet zelts tāpat nav slikta lieta. Kādā lombardā par lētāku naudu (bez juveliera darba pievienotās vērtības) nopirkt kaut kādus zelta izstrādājumus. Un pēc gada būs pilnīgi vienalga, kādā veidā ir mainījusies eiro vērtība, spēsiet atbilstoši biržai, ar nelieliem zaudējumiem atgūt adekvātu naudas vienību. Zelts nemaina vērtību. Ja, protams, krievs no centrālās bankas savas zelta rezerves nesāks pludināt tirgū un zelts nekļūs alumīnija vērtībā. Bet, visticamāk, ka tas nenotiks.

Tā tad ir vērts padomāt par kaut kādu rezervju izveidi, nebaltai dienai!

Ejam tālāk! Zinot, ka nauda zaudē savu vērtību attiecībā pret produktu un pakalpojumu, ir vērts savu naudu ieliet savā veselībā! Vienalga, kā to realizējat! Kamēr vēl dzīves līmenis ir labāks, kā perspektīvi tas var kļūt. Maksimāli sevi sakārtot, veselības ziņā. Palielinot savus fiziskos un morālos resursus, un labklājību ilgākam laikam. Vai tie ir ārsti, zāles, manipulācijas, medus rezervju papildināšana- der viss, kas der Jums! Vajag uzlabot savu labsajūtu, perspektīvi uzlabojot savu funkcionalitāti nākotnē. Kamēr vēl nejūtam ekonomiskās sekas, spēcinam sevi!

Un beidzamais, ko šobrīd vajag darīt! Ieguldiet savus resursus sevis izglītošanā. Ielejiet vienkārši līdzekļus, lai maksimāli paplašinātu savu pasaules skatījumu un, protams, konkurēt spēju tirgū. Izglītošanās var būt jeb kāda, kāda Jums der. Tā var būt kvalifikācijas celšana, jaunu profesiju apguve. Tā var būt jaunu iekārtu iegāde, materiālu iegāde, jaunu darba vietu izveide u.t.t. Der jeb kas, kas palielina Jūsu funkcionalitāti. Bet uzmanīgi pārdomājiet, kas ir tas, ko ir vērts apgūt un radiet situāciju, ja esošais darbiņš pabeigsies vai Jūs samazinās, Jūs ātrā veidā varat atrast citu nozari, citu vietu un turpināt strādā. Piemēram, ja esat tik unikāls, ka pastāv risks, ka esošā situācijā Jūs varat nebūt arī vairs vajadzīgs. Ka Jūsu nozare, nebūs aktuāla. Ir jābūt, tādai "soma X stundai" galvā.

Un, pats galvenais, beigt sēdēt! Kustēties un darīt!

Kodolbīstamība

Parunāsim par kodolkatastrofām! Tas vairāk tāpēc, lai esat mazliet, kritiskāk domājoši. Šodien, visiem, kam nav slinkums spekulē uz to, kas vislabāk darbojas uz cilvēkiem- bailes. Kara ietvaros, darbības notiek ap AES pie Černobiļas un arī Energodarā. Zinu, zinu tos jaunos pilsētas nosaukumus, bet apzināti tos nelietoju. Plus vecais marazmātiķis krata savas raķetes, draudot tās uzmest visai pasaulei.

Sāksim ar vienkāršāko- kodolraķetes! Ja nonāksiet to darbības teritorijā, būtībā cerību tur vairs nav. Var palūkot Hirosimas un Nagasaki pieredzi. Šodienas raķetes ir tikai nedaudz efektīvākas. Bet nevajag domāt, ka vienas raķetes ietvaros tiek nonestas veselas valstis- to darbība nemaz nav tik neierobežoti plaša. Cerība, ka dzīvojot Latvijā, kāds tērēs kodolieročus uz mums...nu, jūs sapratāt!

Un tagad par daudz sarežģītāku lietu, kā AES. Sākumā atcerēsimies, ka Ukrainai apkārt atrodas abas agresoru valstis! Kuras, būtībā iešautu sev kājā, ja uzspridzinātu šos reaktorus, tāpēc apzināti to neviens nedarīs.

Černobiļā atradās RBMK 1000 tipa reaktori, no drošības viedokļa šie reaktori ir tādi, taka bumba ar laika degli un ja, ekspluatācija tiek pieļautas kļūdas, tad nekas labs tur nenotiks. Te var papētīt Černobiļas AES 4.bloka sprādzienu 86.gadā un tā iemeslus. Savukārt, Energodarā atrodas tāda tipa reaktors, kā VVER 1000. Skaitlis norāda jaudu. VVER tipa reaktori ir vieni no drošākiem pasaulē un arī ievērojami dārgāki. Tos sabojāt ir tiešām jābūt talantam un tos nav tik viegli novest līdz kritiskam stāvoklim, kā to var izdarīt ar RBMK tipa rūpnīcām. Es varētu mēģināt skaidrot darbības principus abiem reaktoriem, bet tas būs garlaicīgi.

Pirmais, ko cilvēki pasāk darīt, izpirkt visa veida joda tabletes. Es pieņemu, ka te jāpateicas superīgajiem Černobiļas avārijai veltītiem seriāliem. Kuros parasti velta veselu epizodi ar joda tablešu ēšanu.

Tad kāpēc tiek lietots jods? Kodolreaktoros, kad tie ir darba režīmā, reakcijas rezultātā izdalās 131 jods, kurš ir radioaktīvs. Černobiļas gadījumā tas būs ievērojami mazākos daudzumos, jo pamatā viss kodolmateriāls stāv baseinos, kā atkritumi. Tajos reakcija ir ievērojami mazāka. Mūsu vairogdziedzeris, pie iespējas, piesātina sevi ar jodu. Lai tas nenotiktu, izmanto kālija jodu, retāk nātrija jodu. Piesātina vairogdziedzeri un tas neuzņem 131 jodu. Nu, nosacīti, bet nu neuzņem.

Ko dara cilvēki? Mauc uz aptiekām un iepērk visa veida jodu. Arī to, ko iegūst no aļģēm un visādus uztura bagātinātājus, kuros jods ir tādos daudzumos, ka lai piesātinātu vairogdziedzeri, būtu jāapēd pāris kilogrami šo tablešu. Pie tam, joda saturoši līdzekļi spēj radīt nopietnas problēmas veselībai.

Un atklāšu vēl kādu noslēpumu. Jods 131 izplatās vidēji 100km ap avārijas vietu un sabrūk, līdz cilvēkam drošai formai 8 diennakšu laikā.

Taču, avārijas gadījumā izplatās daudz, dažādu interesantu elementu, kuru sabrukšanas pusperiods ir sākot no 30 līdz vairāki tūkstoši gadu. Tieši šie elementi ir patiesi bīstami. AES avārijas gadījumā, pie mums radioaktīvie elementi var nonākt tikai putekļu mākoņu veidā- radioaktīvu putekļu veidā. Ne pašās lielākās koncentrācijas, bet nonākt tie var. Arī pārējo elementu lielākā bīstamība ir atrodoties 100km rādiusā no avārijas vietas. Tālākā bīstamība, ir atrasties putekļu mākoņa ietekmē. Ne velti, ap uzsprāgušiem reaktoriem pasaulē ir drošības zonas, konkrētu kilometru rādiusā!

Lai sevi pasargātu ir vēlams ievērot pāris elementāru drošības pasākumu. Izmantojiet sejas maskas, vēlams tādas, lai tās aizsargā no putekļiem un labi pieguļ sejai. Radioaktīvajiem elementiem ir tāda burvīga īpašība- tie nonākot ķermenī, praktiski neizdalās no tā un aktīvi mēģinās uz Jums izlādēties. Avārijas gadījumā vismaz pāris dienu pavadiet slēgtā telpā, bez caurvējiem un spēcīgas ventilēšanas. Tālāk gaidiet, ziņojumus no vietējiem dienestiem. Drošāk, googlējiet citu pasauļu valstu drošības informāciju.

Ko es vēlos teikt- nav jābaidās no jeb kādiem kodoldraudiem! Tie nav vajadzīgi un izdevīgi nevienam. Un, lai cik bunkurā dzīvojošais radījums nebūtu sajucis prātā, viņš neizmantos nedz šos ieročus, nedz veidos avārijas. To viņa režīmam un valstij nepiedos pārāk ilgi. Kā arī domāju, ja šis blefs būtu bijis pamatots, tad tas jau būtu realizējies.

Bet tomēr, ja baidāties no šādas iespējamības. Tad es Jums atklāšu, kādu noslēpumu. Kopš sāka izmantot miermīlīgo atomu, sāka ražot arī ieročus. Praktiski, katru desmitgadi notiek kāda no kodolkatastrofām, sākot ar kodolieroču izmēģinājumiem, kodolreaktoru avārijām, ieroču plutonija ražošanas rūpnīcu avārijām, atomzemūdenes, amerikāņu atomlidmašīnas u.t.t. Un mēs varam runāt tikai par tām avārijām, kuras mums ir atklājuši un nav izdevies noslēpt.

Populārākās un lielākās no tām:

Fukushima,  (March 2011)

Chernobyl (April 26, 1986)

Frenchtown Charter Township, Michigan, USA (October 5, 1966)

Idaho Falls, Idaho, USA (January 3, 1961)

Los Angeles, California, USA (July 1959)

Cumberland (now Cumbria), UK (October 10, 1957)

Kyshtym (September 29, 1957)

Three Mile Island (March 28, 1979)

Windscale (October 10, 1957)

Vēl ir kaudze ar visādiem izmēģinājumiem, neveiksmīgiem. Netīšām nomestas kodolbumbas uz Dienvidu karolīnu, no B-47 amerikāņu lidmašīnas. Lidmašīnu avārijas. Hirosima un Nagasaki. Vien 84 pazudušas kodolgalviņas, viena der uz aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku. Par šādām katastrofām varat palasīt šeit: https://www.atomicarchive.com/almanac/broken-arrows/index.html

Un kā redzat, vēl esam dzīvi! Panika ir sliktākais sabiedrotais jeb kādās bīstamās situācijās. Tāpēc vienmēr domājiet paši, jo masu mēdiji pēdējos gadus īpaši, taisa kaut kādus kreisus rakstus ar nosaukumiem, kas iebiedē!

X stunda

Pie mums, kā jau pie mums! Atkal ir iemesls izpirkt sāli, griķus un ātrās zupiņas! Der pieminēt, ka esam aizmirsuši, par saimniecības ziepēm dīvāna kastē, sērkociņu kalnu un vēl arī spilvenu pārvalkus laikus piesist ar kaltētu maizi. Šī plānprātība bija saprotama, vēl tad, kad to darīja cilvēki, kuri bija piedzīvojuši uz savu ādu II pasaules karu un psihe tika ietekmēta uz atlikušo mūžu. Bet šodienā, tas ir kaut kas... pat tam piemeklēt vārdu nevar. Un ja galīgi "kukuha pojehala" var sagatavot somu X stundai! Un laikus vajag sākt evakuēties, transporta jau nebūs, vajag laikus doties, kaut kur uz labāku zemi, satīties ādās un evakuēties uz skandināvu valstīm. Skandināvos tomēr forši, bagātas valstis. Ādās, lai domā ka vikingi atgriežas mājās un nopakaļus velk sev tos somu ratus- zupas, ziepes, griķus jau neatstāt! Bet tas, atkāpītei! Sasmējos, šodien ieejot veikalā un kaut kāds ziņu portāls, tikko izmeta reklāmu, par aktivitātēm Latvijā!

Bet par ko īstenībā es vēlējos ar Jums parunāt! Ir daudzas aptiekas, kuras piedāvā savā klāstā dažādas Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces, kurām alternatīvas nav- piemēram, bērzu darva, dažādas eļļas un īpaši lēto zāļu tēju cienītājiem ir arī tējas! Pavisam drīz šīs preces vairs nebūs pieejamas un alternatīvas daudzām Latvijas teritorijā arī nebūs! Tāpēc ir vērts padomāt par to, ka iespējams, ir kādas lietas, kuras ražo aizliegtās valstis šodienā un laikus sagatavot sev rezervīti, lai pietiek, līdz izdomāsiet alternatīvu. Tīri tā atgādinu, mazums, neaizdomājies!

Īpaši bīstamie augi Latvijas dabā

Ne tikai tropiskajā joslā ir sastopami sevišķi bīstami augi, tādi ir sastopami arī mūsu platuma grādos. Šos augus ir vērts pazīt un vēlams tos lieki netraucēt. Arī mūsu vietējie augi var radīt nopietnas sekas veselībai, tai skaitā letālu iznākumu.

Indīgais velnarutks (Cicuta virosa L.)

Indīgais velnarutks, nosacīti, ir uzskatāms par indīgāko augu mūsu dabā. Protams, tas nenozīmē, ka citi augi nespēj nogalēt cilvēku.

Indīgais velnarutks, visbiežāk, sastopams mitrās, pat purvainās vietās, tāpat tas var augt ūdens tilpņu krastos. Bet šis augs ir jāpazīst pēc izskata, tas var ieaugt arī tam it kā neierastās vietās, ka tik tam pietiek mitruma. Zied augs sākot ar jūniju un līdz pat septembrim.

Augs, galvenokārt, tā sakneņiem un saknēm piemīt patīkama pētersīļa smarža. Sakneņiem ir arī patīkama, saldena garša.

Augā, pati bīstamākā viela ir cikutoksīns. Visvairāk cikutoksīns ir sastopams auga sakneņos un saknēs, agrā pavasarī, pirms augam sācies pilnvērtīgs veģetācijas periods. Taču arī pārējās auga daļas satur šo toksīnu, tik daudz cik mazākās devās.

Cikutoksīns organismā nonāk caur gremošanas traktu, kā arī uzsūcoties cauri ādai. Attiecīgi, varat saindēties arī augu aiztiekot ar plikām rokām.

Saindēšanās pazīmes parādās jau tuvākās stundas laikā. Saindēšanās aina klasiska: slikta pašsajūta, vemšana, pastiprināta siekalu izdale, ādas apsārtumi, reibonis. Turpinoties saindēšanai parādās arī muskuļu krampji un bezsamaņas stāvoklis. Tālāk jau tiek paralizēts elpošanas centrs un tuvākajā diennakts laikā cilvēks iet bojā, parasti, tas notiek 10-12h laikā.

Šo augu ir vērts iepazīt un nodrošināt apstākļus, kad atpūšaties ūdens tuvumā, lai saskarē ar to nenonāktu bērni.

Zilā kurpīte (Aconitum napellus L.)

Latvijā, savvaļā, ir sastopama zilā kurpīte un retāk, dzeltenā kurpīte, kura ir arī aizsargājama. Izsens augs tiek kultivēts dārzos, kā krāšņuma augs. Un piemājas dārzos parasti arī vērojama biežākā saindēšanās ar šo augu. Dabā šis augs biežāk nonāk, kā dārzbēglis, tāpēc nejauša satikšanās ar to ir reti iespējama. Taču, iespēja netiek izslēgta un nejauši varat uziet kādu kurpītes audzi!

Kurpītes, visbiežāk, arī sastapsiet cilvēku tuvumā- pie dārziem, kapsētām un citiem cilvēku veidotiem apstādījumiem.

Zilās un dzeltenā kurpītes indīgumu nodrošina tajā esošie alkaloīdi. Pats bīstamākais no tiem ir akonitīns, taču augā ir arī citi alkaloīdi, kuri ir bīstami cilvēkam. Akonitīns ir tas, kurš rada cilvēkiem smagāko saindēšanos, pietiks ar 2-5mg šī alkaloīda, lai izraisītu nāvi. Drogā, tas būs 1-2gr.sakneņu.

Akonitīns organismā nonāk caur gremošanas traktu, kā arī caur ādu. Tāpēc šo augu ne tikai nedrīkst lietot iekšķīgi, bet arī strādājot ar to, ir jāaizsargā kailās ķermeņa daļas. Tāpat arī pielūkojiet, lai ar šo augu, galvenokārt, tā ziediem nespēlētos bērni.

Saindēšanās sākās pirmo padsmit minūšu laikā. Mutes dobumā rodas sausuma un dedzināšanas sajūta, parādās tirpoņa roku un kāju pirkstos, kā arī ķermenis kļūst nejūtīgāks pret pieskārienu. Vēlāk, sākās klasiskā saindēšanās aina: slikta pašsajūta, vemšana, reiboņi, caureja. Pēdējā stadijā sākas jau muskuļu paralīze, elpošanas traucējumi, sirdsdarbības traucējumi, samazinās asinsspiediens, ķermenī dažādās vietās parādās krampji un spēcīgas sāpes.

Tā kā augs smagi ietekmē sirdsdarbību un elpošanu, tad šo centru paralīzes rezultātā nāve var iestāties sākot no pāris stundām līdz vairākām diennaktīm, pēc šī auga lietošanas.

Ieteicams, izvairīties no šī auga audzēšanas piemājas dārzos, īpaši, ja šajā īpašumā dzīvo arī bērni. Augs ir skaists, bet ārkārtīgi indīgs.

Plankumainais suņstobrs  (Conium maculatum L.)

Savvaļā, Latvijas teritorijā, plankumainas suņstobrs ir sastopams bieži un kas raksturīgi, tam nav konkrētu augšanas vietu īpatnību. Tas kā nezāle aug visur kur tas iesējies, sākot no dārziem un vārtrūmēm, beidzot ar pļavām un mežmalām. Augs zied visas vasaras garumā sākot no jūnija līdz pat septembrim.

Plankumainā suņstobra indīgumu nodrošina tajā esošie alkaloīdi. Suņstobrs sevī satur lielā daudzumā konīnu, kas tad arī ir tā galvenais ierocis. Konīns ir līdzīgs kurare un nikotīna indei! Tāpat stipri bīstams ir koniceīns.  Augā ir arī citi alkaloīdi, kā metilkonīns, konhidrīns, pseidokonhidrīns.

Lielākais daudzums alkaloīdu ir auga augļos, mazākais saknēs. Bet nepadomājiet, ka saknes no tā kļūst mazāk bīstamas. Tāpat jo vecāks augs, jo vairāk tajā alkaloīdu. Pirmā gada augos ir 2-3x mazāk alkaloīdu, kā otrā gada un vēl vecākos augos.

Alkaloīds konīns cilvēka organismā nonāk caur gremošanas traktu, kā arī caur ādu. Nonākot auga sulai uz ādas, tā rada iekaisumu un nejūtību.

Saindēšanās aina klasiska: vemšana, reiboņi, galvas sāpes, samazināts pulss, kustību traucējumi, zūd līdzsvars, paplašinās acu zīlītes, pastiprinās siekalu izdale. Gala rezultātā tiek paralizēts elpošanas centrs un cilvēks aiziet bojā.

Lielāko bīstamību rada šī auga ievākšana, to sajaucot ar pētersīli.

Melnā driģene (Hyoscyamus niger L.)

Melno driģeni savvaļā nesastapsiet. Tas ir vēl viens augs, kurš ir nācis no dārziem, kā krāšņuma augs, taču to aiz vien retāk, kāds vairs stāda. Tāpēc, reti, bet varat šo augu sastapt kādās nezālienēs, izgāztuvēs, augsnes atbērtnēs un pažobelēs. Augs zied no jūnija līdz oktobrim un praktiski nav sajaucams ne ar vienu citu augu.

Augs ir pieskaitāms pie stipri indīgiem augiem. Tā sastāvā ir hiosciamīns, skopolamīns un atropīns. Un visi šie alkaloīdi ir atrodami visās auga daļās. Visvairāk, to ir sēklās, lapās un tad saknēs. Taču der zināt, ka alkaloīdu saturu nosaka arī auga augšanas apstākļi, jo labākos apstākļos tas aug, jo indīgāks tas kļūst.

Augs ir arī ar narkotisku iedarbību. Narkotiskām vajadzībām cilvēki izmanto tā sēklas. Taču pēc narkotisko vielu enciklopēdijām, arī šis augs nerada patīkamu narkotisko efektu. Drīzāk delīriju, uzbudinājumu un neadekvātu uzvedību.

Saindēšanās pazīmes parādās jau pēc pāris stundām. Klasiski, kā tas ir narkotisko augu gadījumos, tas ir sausums mutē, acu zīlīšu paplašināšanās, delīrijs, halucinācijas, karstuma viļņi. Iedarbība beidzas 1-2 diennakšu laikā. Taču pārdozējot šo augu, rodas bezsamaņa, krampji un rezultātā iestājas nāve!

Parastā zalktene (Daphne mezereum L.)

Ik gadu, Latvijā mēs redzam pilnus sociālos tīklus ar šī auga bildēm un jautājumiem, kas tā ir. Šo augu satiek ziedošu tie cilvēki, kuri pavasarī jau dodas uz mežiem. Tur arī parastā zalktene mīt, jauktos un lapkoku mežos un pavasarī pievilina ik vienu garāmgājēju ar saviem burvīgiem ziediem. Augs nav rets un ir sastopams bieži, kā arī tas tiek stādīts dārzos, un apstādījumos, kā krāšņuma augs (nereti forma ar baltiem ziediem un dzelteniem augļiem).

Visas šī auga daļas ir indīgas, īpaši, parastās zalktenes augļi un miza. Augs satur indīgu glikozīdu dafnīnu un sveķvielu mezereīnu. Auga toksiskums nemainās ne pie jeb kādas auga apstrādes- žāvēšanas, vārīšanas utml.

Augs iedarbojas uz organismu to lietojot iekšķīgi, gan saskarsmē ar ādu. Auga sulai saskaroties ar ādu radīsies iekaisums vai pat čūlas.

Saindēšanās raksturīga ar ādas un gļotādas kairinājumu, pietūkst plakstiņi, lūpas, deguna gļotādas. Veidojas čūlas uz gļotādām, vietās kur tikusi zalktenes sula. Tālāk jau rodas klasiskais saindēšanās simptomu klāsts- slikta pašsajūta, galvas reiboņi, vemšana, spēcīga caureja. Pievienojas arī narkotisko augu saindēšanās simptomi- pastiprināta siekalu izdale, miegainība, nespēks, delīrijs un krampji. Ja, lietota vēl lielāka deva, tad pēc uzskaitītā simptomu klāsta iestājās bezsamaņa un rezultātā nāve!

Un neizmantojiet parasto zalkteni zobu sāpju mazināšanai, varat ne tikai saindēties, bet papildus spēcīgi sabojāt zobu struktūru.

Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara L.)

Bebrukārkliņš, Latvijas teritorijā, ir sastopams itin bieži. Tas aug mitrās vietās- upju, ezeru krastos, purvos un mežos, vietās, kur stāv ūdens. Tāpat to sastapsiet dīķmalās un grāvmalēs. Zied augs no maija līdz septembrim. Pēc noziedēšanas tas nogatavina augļus ar kuriem visbiežāk arī saindējas.

Augs sevī satur dažādus glikoalkaloīdus- solanīnu, solaceīnu, dulkamarīnu, dulkarīnu. Solanīns ir atrodams arī kartupeļos un negatavos tomātos, pieņemu, ka esat par to dzirdējuši jau iepriekš. Bebrukārkliņam tas ir lielā daudzumā negatavās ogās, mazākā jau gatavās, kā arī tas ir visās auga daļās. Savukārt, dulkamarīns darbojas līdzīgi atropīnam.

Saindēšana sākas ar tādiem simptomiem, kā miegainība, pastiprināta jūtība, elpošanas traucējumi. Lielākā devā izraisa vemšanu un caureju. Pateicoties dulkkamarīnam pazeminās asinsspiediens, rodas sirdsdarbības traucējumi un var pat rasties bezsamaņas stāvoklis. Saindēšanos pavada arī galvas sāpes, delīrijs, halucinācijas.

Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc auga lietošanas iekšķīgi un tie var turpināties līdz pat nedēļai, līdz organisms attīrās. Otrs variants, tiek paralizēt elpošanas centrs un iestājas nāve!

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia L.)

Četrlapu čūskoga Latvijā ir sastopama bieži, zied maijā, jūnijā. Pēc noziedēšanas laupu rozetes viducī izveidojas viena zilgani melna oga. Augs mīt visa veida mežos, ēnainās un mitrās vietās. Visam augam ir nepatīkama smarža, taču arī bez šīs raksturīgās īpašības, augu īsti nav ar ko sajaukt.

Indīgo saponīnu paristifīnu, glikozīdu paridīnu, kumarīnus un alkaloīdus satur visas auga daļas. Visvairāk indīgo vielu ir auga virszemes daļā.

Saindēšanās sākās ar gremošanas trakta darbības traucējumiem. Vēlāk parādās sausuma sajūta kaklā, pastiprināta svīšana, sašaurinās acu zīlītes, rodas elpošanas un sirdsdarbības traucējumi. Traucēti darbojas arī CNS- delīrijs, krampji, reibonis. Lielās devās var radīt letālu iznākumu- kā pamatā būs sirdsdarbības, elpošanas un CNS sistēmas darbības nobrukšana.

Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowskyi)

Latvijā, visā teritorijā varat sastapt, kādu no trīs latvāņiem. Visbiežāk, tas būs Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum L.), tad jau minētais Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) un vietām, kultivētais, kā krāšņuma augs  Mantegacas latvānis (Heracleum mantegazzianum).

No visiem pieminētajiem augiem, bīstamākais ir Sosnovska latvānis. Visos latvāņos ir furokumarīni (psoralēni), taču Sosnovska latvānī to ir kritiski daudz. Šie furokumarīni ir gaismas jūtīgi un praktiski tos aktivizē ultra violetais starojums (saule).

Šī viela organismā nonāk, galvenokārt, caur ādu un gremošanas traktu.

Auga sulai nonākot uz ādas, saules ietekmē tā radīs smagus apdegumus, ūdeņainas čūlas, niezi, plankumus un pietūkumu. Sula var iedarboties arī vairāku dienu laikā, pēc saskares ar augu, tāpēc vienmēr, pēc saskares ar šo augu spēcīgi mazgājiet saskares vietu un nekādā gadījumā neļaujiet uz tās nonākt saules gaismai. Ir jārēķinās, ka pieminētie furokumarīni nonāks arī organismā, caur ādu un ja tie būs lielā koncentrācijā, tad parādīsies acu jūtība uz gaismu, konjunktivīts un traucēta redze. Acis var aizsargāt ar labas kvalitātes saules brillēm (UV aizsardzību nodrošina stikls un speciālā briļļu plastika). Tāpat var parādīties klasiskie saindēšanās simptomi- vājums, galvas reiboņi un sāpes, slikta pašsajūta un sāpes vēderā.

Ar Sosnovska latvāni bojātie ādas apgabali, vēl ilgi pēc atlabšanas izskatīsies, kā pēc ķīmiskiem apdegumiem, iespējams, pat visu mūžu!

Šis ir tas augs, ar kuru nav vēlams nekāds fizisks kontakts, nemaz nerunājot par tā lietošanu iekšķīgi. Kaut arī agrāk, tas tika izmantots arī pārtikas pagatavošanai! Jā, tieši Sosnovska latvānis, pamatojumu gan nezinu, ja reiz visur pieejams Sibīrijas latvānis. Bet informācija tāda ir, tikai jāmāk to pagatavot.

Saules dievkrēsliņš (Euphorbia helioscopia L.)

Šī suga no visām, Latvijā ir visizplatītākā, taču varat sastapties arī ar divām citām sugām: rīkšu dievkrēsliņš (Euphorbia virgata Waldst). un ciprešu dievkrēsliņš (Euphorbia cyparissias L.). Ciprešu dievkrēsliņš biežāk sastopams, kā krāšņuma augs apstādījumos. Pavisam reti varat sastapt arī purva dievkrēsliņu (Euphorbia palustris L.). Visi minētie augi ir indīgi ar kodīgu piensulu.

Piensula satur toksisku diterpēnesteri. Tā toksiskums tieši saistās ar auga augšanas fāzi. Mirklī, kad augs ir pilnbriedā un zied, tā sula būs daudz kodīgāka, kā citos auga dzīves posmos. Nonākot sulai uz ādas tā radīs spēcīgus iekaisumus. Īpaši jāuzmanās, lai piensula nenonāktu acīs, jo tas var veicināt redzes bojāšanos vai pilnīgu redzes zudumu.

Lietojot augu iekšķīgi, var apdedzināt gļotādas un uz tām parādīsies izteikts apsārtums. Var rasties gremošanas trakta sieniņu bojājumi, galvas reiboņi, krampji. Pārdozējot ar augu var rasties smagas sirdsdarbības problēmas, kuras saistīsies ar sirds spēju nodrošināt asinsriti. Taču līdz pārdozēšanai nonāk reti, augs sāks dedzināt gļotādu jau pāris minūtēm, pēc tā lietošanas!

Lielāko draudu šis augs rada, to plūcot ar kailām rokām un netīši paberzējot acis! Kā jau zināt arī paši, tad āda ap acīm visspēcīgāk sāk niezēt tai mirklī, kad rokas ir netīras.

Mugurenes (Polygonatum L.)

Latvijas teritorijā varat sastapties ar trīs sugu mugurenēm- ārstniecības mugurene (Polygonatum officinale All.), daudzziedu mugurene (Polygonatum multiflorum L.) un mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum L.). Mieturu mugurene ir reta un aizsargājama. Augi zied sākot no maija līdz jūlijam.

Mugurene satur daudz saponīnu, kas arī nodrošina auga toksisko iedarbību. Visvairāk toksisko vielu ir auga ogās un saknenī.

Parasti ar mugurenēm nesasniedz letālu iznākumu, taču saindējoties var sākties reiboņi, galvas sāpes, slikta pašsajūta un elpas trūkums. Būtība, klasiska saindēšanās aina, kura pēc laika beidzas, toksīniem pametot ķermeni.

Taču nav izslēgt, ka lielās devās augs var izraisīt arī problēmas ar elpošanu un sirds darbību tādā pakāpē, ka var iestāties arī nāve.

Parastā kreimene (Convallaria majalis L.)

Latvijā šis augs ir sastopams bieži un plaši- mežos, krūmājos, birzēs un pat nereti dārzos, apstādījumos kā krāšņuma augs. Pie tam, no dārziem un apstādījumiem, varat sastapt arī citu sugu kreimenes, īpaši, populāra ir rozā kreimene.

Visas auga daļas ir indīgas un tās satur tādus glikozīdus, kā konvallatoksīnu, konvallamarīnu, konvallarīnu un citus glikozīdus, mazākos daudzumos.

Saindēšanās, visbiežāk, notiek ar auga ogām. Saindēšanās izpaužas līdzīgi kā saindējoties ar uzpirkstīti. Klasiskā aina: sākas slikta pašsajūta, vemšana, caureja, sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums. Visu šo blakņu ietekmē, toksīni gremošanas traktā uzsūcas nepilnvērtīgi un cilvēks atlabst! Smagas pārdozēšanas gadījumā var rasties smagi sirdsdarbības traucējumi, pārejoši un pēc statistikas pie letāla iznākuma nenovedoši! Tas ir cilvēkiem, kuriem nav nekādu sirds kaišu.

Parastais velnābols (Datura stramonium L.)

Latvijā, savvaļā, šo augu nesastapsiet. Arī tas mīt cilvēka saimnieciskās darbības tuvumā. To varat sastapt dažādās izgāztuvēs, nezālienēs, dzelzceļa tuvumā, augsnes atbērtnēs, dārzos u.t.m.l. Taču to bieži dārzos nestāda, tā īpatnās, nepatīkamās smaržas dēļ. Augs zied no jūlija līdz septembrim.

Parastais velnābols satur alkaloīdus hiosciamīnu un hioscīnu. Lielākais alkaloīdu saturs ir augļos, ziedos, sēklās, lapās un tad saknēs. Parastais velnābols ir pieskaitāms pie narkotiskajiem augiem un to nereti cilvēki lieto, lai gūtu narkotisku reibumu, taču, kā min narkotisko vielu enciklopēdijas, iedarbība nav pārlieku patīkama.

Augā esošie alkaloīdi organismā nonāk caur gremošanas traktu.

Saindēšanās raksturīga, kā jau vairums narkotiskajiem augiem. Rodas karstuma sajūta, paplašinās acu zīlītes, sākas halucinācijas, delīrijs, rodas pastiprināta miegainība. Saindēšanās izpausmes sākas pēc pāris stundām un izzūd vidēji pēc 1-2 diennaktīm. Pārdozēšana, protams, izraisa bezsamaņu un nāvi.

Suņpētersīlis  (Aethusa cynapium L.)

Suņpētersīlis, Latvijā, sastopams līdzīgi plankumainam suņstobram. Tas aug visur, kur vien tas var iesēties- vārtrūmes, grāvmales, dārzi, krūmāji, pļavas, ceļmalas un citur.

Līdzīgi plankumainam suņstobram, šis augs satur alkaloīdu, kurš ir radniecīgs koniņam, tikai saucas par cinopīnu (nosaukums veidojas pēc auga latīniskā nosaukuma).

Alkaloīds cilvēka organismā nonāk caur gremošanas traktu, tāpat tas spēj kairināt arī ādu un radīt iekaisumu. Saindējoties pastiprinās siekalu izdalās, pasliktinās pašsajūta, zūd koordinācija un līdzsvars, pavada galvas reiboņi.

Augs uzskatāms, pēc indīguma, par tuvu līdzīgu plankumainam suņstobram. Un tāpat, kā plankumaino suņstobru, to var sajaukt ar pētersīli.

Lielā strutene (Chelidonium majus L.)

Lielā strutene, Latvijā, ir sastopama visur un lielos daudzumos, tā ir kā viena no galvenajām nezālēm dārzos un viens no biežākiem augiem mežmalēs, ceļmalēs, grāvjos u.c. Zied augs sākot no maija līdz pat septembrim.

Auga sastāvā ir divi desmiti alkaloīdu. Par galvenajiem varam minēt helidonīnu, homohelidonīnu un heleritrīnu. Tie ir tie, kuri, galvenokārt, arī raisa saindēšanos. Lielākais alkaloīdu saturs ir saknēs un tad lapās.

Alkaloīdi organismā nonāk caur gremošanas traktu, taču auga sula spēj iedarboties arī uz ādu, to apdedzinot vai kairinot.

Lietojot lielo struteni iekšķīgi var rasties saindēšanās. Sākotnēji, tā var apdedzināt rīkli un mutes dobumu, radot čūlojumus. Tālāk izraisīt vemšanu, sliktu pašsajūtu, caureju un nervu sistēmas darbības traucējumus, krampjus. Smagākā gadījumā augs rada CNS paralīzi un iestājas nāve.

Lielākā bīstamība šim augam ir tajā, ka to šodienā, tautas dziednieki iesaka lietot visiem, kā nez kādu panaceju. Protams, pēc standarta shēmas- nebrīdinot par iespējamajām sekām.

Sarkanā uzpirkstīte  (Digitalis purpurea L.)

Sarkanā uzpirkstīte ir kultivēts krāšņumaugs un retos gadījumos tas ir pārgājis arī savvaļā. Satikt to varat apstādījumos, dārzos, kā arī tuvumā cilvēku dzīves vietām. Latvijā ir arī sastopama aizsargājamā lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora Mill.). To reti, bet  varat sastapt mežmalās, skrajos un sausos mežos uz velēnu karbonātu augsnēm. Abas minētās ir indīgas.

Uzpirkstītes satur sevī glikozīdus, kā digitoksīnu, kuru var pielietot ārstniecībā. Taču tas ir jāmāk. Piemēram, 2-3gr. lapu pulveris var būt nāvējošs pieaugušam cilvēkam.

Toksīni nonāk organismā caur gremošanas traktu. Ārīgā saskarē augs nav bīstams.

Saindēšanās gadījumā sākas slikta pašsajūta, kura pāraug smagā vemšanā un rodas sirdsdarbības traucējumi. Smagas vemšanas rezultātā, liela daļa toksīnu tiek izvadīti no organisma, tāpēc letāls iznākums ir reti novērots. Toksīniem nav iespēja pilnvērtīgi uzsūkties caur gremošanas traktu.

Eiropas segliņš (Euonymus europaea L.)

Segliņi nav pārāk bieži sastopami, taču pa kādam mežmalā var sastapt, tāpat tiem patīk ūdens tuvums. Nereti šo augu stāda arī apstādījumos, kā krāšņuma augu.

Visas auga daļas ir indīgas. Lielākais indīgo vielu daudzums ir augļos. Augs satur glikozīdus - evonozīdu, evobiozīdu, evonomozīdu, evonimīnu un alkaloīdu evonīnu.

Saindēšanās ar segliņu parādās diennakts laikā. Simptomu aina ir klasiskā: slikta pašsajūta, vēdersāpes, nelabums, vemšana, krampji, spēcīga caureja.

Statistiski, pēc segliņa lietošanas cilvēki atveseļojas, taču perspektīva nomirt pastāv vienmēr, jo ir arī tādi gadījumi, kaut arī reti!

Pavasara augi

Pavasaris vienmēr pārsteidz ar maziem skaistumiņiem gan pļavās, gan mežos un pat ap māju. Pēc garās ziemas pamanām ik vienu mazo puķīti ar īpašu prieku, redzot cik skaisti atkal viss mostas. Īstenībā puķīšu daudzveidība nav liela, bet uz kopējā fona tās izceļas īpaši. Un tā, kā  konkurence šiem augiem nav liela, tad tie spēj veidot plašas audzes, veidojot skaistas baltas, dzeltenas, violetas un citu krāsu zemsedzes.

Latvijā biežākā pavasaru augu krāsa ir balta, dzeltena, violeta un ir arī kāds augs ar bordo krāsas ziediem. Krāsu īpatnības, visticamāk, saistās ar šo augu apputeksnētāju piesaistīšanu.

Uzreiz vēlos pieminēt, ka tālāk rakstā sastapsieties arī ar augiem, kuri mūsu dabā ir nonākuši no dārziem un nav īsti pieskaitāmi savvaļas augiem, taču ir pieminēšanas vērti. Kā arī pastiprinātu uzmanību pievērsiet tam, ka lielākā daļa pavasara augu ir izteikti indīgi!

Baltā sniegpulkstenīte (Galanthus nivalis L.)

Pienpulkstenītes (Leucojum)

Pienpulkstenītes tiek bieži jauktas ar sniegpulkstenītēm, taču tie ir divi dažādi augi. Sniegpulkstenītes biežāk ir sastopamas savvaļā, kā pienpulkstenītes.

Sibīrijas zilsniedzīte (Scilla siberica Haw.)

Dzeltenais vizbulis (Anemone ranunculoides L.)

Meža vizbulis (Anemone sylvestris L.)

Augs ir aizsargājams un tā ievākšana nav atļauta.

Baltais vizbulis (Anemone nemorosa L.)

Krokusi (Crocus)

Krokusi ir izteikti dārza iemītnieki, bet nereti jau pārgājuši dabā, bieži sastopami vietās, kur agrāk bijušas mājas.

Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis Mill.)

Vijolīte (Viola)

Latvijā ir daudz vijolīšu sugu, taču pēc ziedu formas, tās nav sajaucamas ar citām pavasara puķēm dabā.

Erantes (Eranthis)

Erante pie mums ir izteikts dārza augs, taču nereti tas ir pārgājis jau dabā.

Šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia L.)

Ir jāmāk atpazīt šaurlapu lakaci no ārstniecības lakača. Šaurlapu lakacis ir aizsargājams augs, visbiežāk, sastopams Latvijas Austrumos. To ievākt nedrīkst.

Ārstniecības lakacis (Pulmonaria obscura Dumort.)

Parastā māllēpe (Tussilago farfara L.)

Augs sastopams agrā pavasarī, taču ārstniecības vajadzībām, visbiežāk, ievāc tā lapas, kuras sastopamas pēc auga noziedēšanas.

Muskares (Muscari)

Muskares ir rets augs savvaļā, visbiežāk, to sastapsiet tikai dārzos, kā arī pažobelēs.

Zeltstarīte (Gagea)

Latvijā ir četru sugu zeltstarītes, viena no tām ir aizsargājama.

Čemuru baltstarīte (Ornithogalum umbellatum L.)

Meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.)

Augs ir atzīts par ārstniecisku, taču der zināt, ka tas ir stipri indīgs un aizsargājams.

Pļavas silpurene ( Pulsatilla pratensis (L.) Mill.)

Purva purene (Caltha palustris L.)

Pavasara mazpurenīte (Ficaria verna Huds. (syn. Ranunculus ficaria L.))

Gaiļbiksīte (Primula veris L.)

Bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.)

Augs ir aizsargājams un ievākt to ir aizliegts!

Cīrulītis (Corydalis)

Latvijā ir sastopamas 3 cīrulīšu sugas, divas no tām aizsargājamas.

Mazā kapmirte (Vinca minor L.)

Parastā kumeļpēda (Asarum europaeum L.)

Eiropas saulpurene (Trollius europaeus L.)

Starp visiem apskatītajiem augiem, droši lietošanā ir tikai gaiļbiksīte un ārstniecības lakacis. Pārējie augi netiek ārstniecībā pielietoti vispār vai arī ir stipri un vidēji stipri indīgi. Attiecīgi, to lietošana var radīt letālu vai smagu veselības stāvokli, kaut mazliet kļūdoties to lietošanas devās.

Ir labi zināt pavasara augus un tos mācēt atpazīt, taču no ārstniecisko perspektīvu viedokļa, iespējams, tos pat neizskatīt!

Kāpēc savvaļas augi?

Pētot šo tēmu, zinu ka daudzi iesmīn, par to ka varētu ēst nezāles. Nav jau tāds bads! Vai ne? Īstenībā bads jau ir sen un esošie kultūraugi mums jau sen nespēj nodrošināt visu kas mums nepieciešams. 

Balstīties uz dažādiem sintētiskiem produktiem, kas tiek iekapsulēti, domāju, arī nav tas prātīgākais. Ieguvums no tā nebūs liels, taču kaitēt sev varat gan. Kaitēt sāksiet jau ar to mirkli, kad izdomāsiet, ko vajadzētu padzert. Ar to ilūziju, ka kāds zina, kas organismam ir vajadzīgs. Savukārt, dabīgs produkts, iedarbosies kompleksi.

Augstāk varat aplūkot attēlu, kurā ir norādītas dažādu kultūraugu šķirnes 1903. gadā un kas palicis pēc 80 gadiem, 1983.gadā. Un nē, nav saglabātas šķirnes, kuras būtu vitamīniem un minerāliem bagātāki- noderīgāki cilvēkiem. Bet gan izturīgākās, mazāk prasīgas, spēcīgāk ražojošās u.t.t. šķirnes. Šķirnes, kuras bieži vien ātri nogatavojas, ilgi var mētāties noliktavās vai veikalos un kā likums, nav pat tuvu pēc garšas intensitātes un kvalitātes, attiecīgi, arī ķīmiskā sastāvā līdzīgi vērtīgākiem sugas pārstāvjiem.

Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ieskatīties savvaļā un kāpēc pētīt ēdamo savvaļas augu iespējas. Tieši tas, ka savvaļas augi spēj Jūs apgādāt daudz spēcīgāk ar nepieciešamajām vielām, kā šodienā dobēs izaudzējamais.

Atradi un apēdi

Šogad es vēlētos aicināt ik vienu pievērst uzmanību un vairāk papētīt uzturā lietojamās dabas veltes. Mūsu dabā ir daudz augu, sakņu, sēņu, augļu u.t.t., ko var lietot pārtikā, kā normālus, ēdamus pārtikas produktus.

Šī kultūra Latvijā praktiski ir zudusi, tradicionāli, atstājot tikai daļu no uzturā lietojamām dabas veltēm. Taču redzot Rietumu pasaules attīstības ceļu, kur baidās ēst pat pīlādzi vai irbeni un pēc sēnes iet uz veikalu. Mūsu perspektīvas nav diži labākas. Tuvā nākotnē arī mēs varam nonākt tur pat!

Un tieši Tev, man ir iespēja šo kultūru uzturēt, saglabāt un nodot jau nākamajām paaudzēm. Es, protams, saprotu, ir ērti visu nopirkt gatavu un neiespringt. Taču, nopirktais ne vienmēr atbilst vēlamajai kvalitātei, jo ražotājs fiziski nevar nodrošināt atbilstošus apstākļus. Izaudzēt vēl nenozīmē, ka produkts ir uzturvielām bagāts.

Sākt var arī ar vienkāršāko, tās ir ogas un augļi, kurus varat brīvi ievākt dabā. Un iespēja kļūdīties ir neliela, ja pieiesiet ar prātu.

Paplašināt ievācamo sēņu klāstu, iemācīties tās pareizi apstrādāt un uzglabāt. Pareizi, lai tās būtu arī ar uzturvērtību, ne tikai garšīgs glumeklis.

Iepazīties ar dažādākajiem salātu augiem. Tūlīt, klāt būs pavasaris un neejot tālu no mājas jau varēsiet ievākt svaigu podagras gārsu, lielo nātri, balto un purpura panātri, pieneni, pļavu āboliņu, ugunspuķi  un citus vērtīgus salātu augus.

Mazliet vēlāk, jau varēs ķerties klāt dažādu sakņu ievākšanai- lielais diždadzis, bumbuļu kārvele, pienene, mauraga, ugunspuķe, bitene u.t.t.

Un par sēklām ar neaizmirstam nemaz- lazdu rieksti, naktssveces u.c.

Un nē, tas viss nav nepieciešams, tāpēc ka ciestu badu, bet gan lai padarītu pilnvērtīgu savu uzturu. Tieši savvaļas dabas veltes ir tās, kuras spēs uzlabot dzīves kvalitāti.

Ar ko tad savvaļas dabas veltes ir tik vērtīgas? Kā jau labi zināt, tad nekas nerodas ne no kā. Lai augs izaugtu, tam ir nepieciešama atbilstoša augsne un vides apstākļi. Audzējot uz lauka, spēsiet augus nodrošināt ar tiem un Jums nepieciešamajiem elementiem 2-3 gadus, tālāk zeme jau arī būs “tukša”. Protams var mēslot ar dabīgiem mēslojumiem un bagātināt augsni, bet tas būs ievērojami sarežģītāk, kā arī lauks piesaistīs konkrētu kaitēkļu grupu, kas prasīs milzu cīņu, savas ražas saglābšanai. Papildus, tiklīdz sāksiet apstrādāt zemi, tā ‘sveika, pelējuma sēnīšu grupa!’

Savvaļā augi iesējas un aug tur kur tiem ir labi. Tie paši izvēlas atbilstošu augsni un atbilstošus vides apstākļus. Tā kā augsne nav “izēsta” ar dažādiem kultūraugiem, tajā ir ievērojami lielāks daudzums dažādu vērtīgo vielu, kuras ir nepieciešamas arī mums. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dabas veltes biežāk skata no ārstnieciskā viedokļa.

Neviens kultūraugs nespēs Jums nodrošināt, tādu vērtīgo vielu daudzumu, kā savvaļā augošie. Turklāt, to patēriņš būs ievērojami mazāks, lai sasniegtu organisma piesātināšanu ar tam nepieciešamo. Rezultātā, labāks veselības stāvoklis, iespējams, pat garāks mūžs!

Šogad, iesaku likt uzsvaru uz savvaļas pārtikas velšu pētīšanu un apzināšanu! Mēģināt, eksperimentēt, gatavot ēdienus un ieviest tos savā ikdienā! Īpaši tos, kuri Jums patīk pēc garšas!

Un vēl ideālākā gadījumā, ar savvaļas veltēm vismaz daļēji aizstāt, veikala nelikvīdu ēšanu. Bet nu līdz tam tāls ceļš ejams un pilnībā šāds variants nebūs iespējams! Bet skatīties tajā virzienā par sliktu nenāks!

Profesionālis

Šajā rakstā parunāsim par profesionālu dabas velšu ievācēju! Tas vairāk ir domāts, lai ir iespēja saprast virzienu, kurp doties un kādas tam ir sekas. Ik viens, ieinteresēts, dabas velšu vācējs “iet cauri” dažādām stadijām, līdz kļūst par profesionālu dabas velšu ievācēju. Un nav svarīgi, vai tas nodrošina savus tuvos vai sevi.

Visi reiz ir iesācēji, visi reiz nonāk tajā stāvoklī, kad domā, ka nu jau saprot un tad pienāk arī tas mirklis, kad patiešām saprot un nomierinās. Saprast, protams, ir ļoti izstiepts jēdziens, jo ik gadu saproti vairāk, kā saprati līdz šim.

Profesionāls dabas velšu vācējs ir cilvēks, kurš darbojas ar savu arodu, maksimāli maz ietekmējot dabu. Rīkojas apzināti un atbildīgi. Nodrošinot gan kvalitāti, gan drošumu savām izstrādēm. Un pats svarīgākais, šis cilvēks turpina sevi izglītot visu savu dzīves laiku.

Lai cik arī jocīgi tas neskanētu, profesionāls dabas velšu vācējs, tuvojas tam stāvoklim, kad praktiski dabas veltes netiek ievāktas vispār. Ir iespējams, konkrētas dabas veltes, kuras tam stāv rezervē, jo pašam vai tuvajiem ir nepieciešamība pēc tām. Taču velšu dažādība ir samazināta līdz minimumam. Un lai arī var šķist, ka profesionālim, ir piekabināta pilna māja ar dažādākām ārstnieciskajām dabas veltēm. Tad patiesībā tā nav! Protams, ja tas nav viņa darbs un šīs veltes viņš tirgo vai arī ir “ciema šamanis” un zina, ko viņam vajag, lai nodrošinātu visu ciemu ar dabas veltēm.

Profesionāli dabas velšu vācēji darbojas tikai un vienīgi ar tām dabas veltēm, kuras tam tiešām ir nepieciešamas un tādos daudzumos, kādos nepieciešams. Tāpēc profesionāli dabas velšu vācēji ir piesaistīti konkrētām cilvēku grupām, savam “ciemam” un ik gadu tos nodrošina tieši ar to, kas nepieciešams viņa “ciemam” vai arī darbojas tikai sev. Un tas nebūt nenozīmē, ka cilvēks nepārzina dabas velšu iespējas un to dažādību. Biežāk, vienkārši negrib nīcināt audzes, kā arī padomā par Tevi! Ja, Tev būs nepieciešama, kāda dabas velte, Tev būs kur to ievākt! Tā ir atbildīga dabas velšu ievākšana, kad domā par dabu un arī par citiem cilvēkiem.

Kas vēl raksturīgi ir profesionālam dabas velšu ievācējam! Tas, ka tas zina, kādas dabas veltes tas var ievākt visa gada garumā, ja ievajadzēsies. Tieši šos dabas velšu vācējus ir iespējams sastapt dabā cauru gadu, ne tikai ap Jāņiem, kad zied asinszāle un vīgrieze! Un bieži vien, ar aizdomām aplūkosiet, ko tas cilvēks, sniegā līdz zvaniem, tur krūmā darās.

Ir svarīgi saprast, ka profesionāls dabas velšu vācējs nav ārsts, zintnieks vai vēl kāda cita ārstējoša persona. Profesionāls dabas velšu vācējs spēj ievākt dažādas dabas veltes pēc nepieciešamības, pareizā laikā, pareizā vietā un tās arī atbilstoši apstrādāt. Nodrošinot perfektu kvalitāti, kura konkrētai dabas veltei piemīt! Bieži, cilvēki šos jēdzienus jauc- dabas velšu vācējs un zintnieks. Dabas velšu vācējs vāc, zintnieks strādā ar cilvēkiem. Protams, ir zintnieki, kuri ievāc dabas veltes paši un vēl paspēj strādāt ar cilvēkiem. Bet šie arodi nav viens un tas pats. Profesionāls dabas velšu vācējs strādā tieši ar dabu, to izzinot un tai pievēršot pastiprinātu uzmanību.

Varu pateikt vēl vairāk, profesionālie dabas velšu vācēji reti, kad saistās ar cilvēkiem. Gribi vai nē, par “meža vecīti/ vecenīti” kļūsti tāpat. Un būt sabiedriskai būtnei vai dabas bērnam, vienlaicīgi nesanāks!

Protams, ka dabas velšu vācējs arī labi pārzina, kur kādu dabas velti izmantot, pēc tā arī vadās apstrādes procesā, zinot nepieciešamo gala kvalitāti.

Kāpēc, gan es to Jums stāstu?! Dabas velšu vācēji bieži mulst, kad tiem raksta, zvana saistībā ar veselību un prasa tiem to, ar ko tie nemaz nenodarbojas. Dabas velšu vācējs ir profesionālis saistībā ar dabu. Tas pārzina dabas veltes, māk tās atšķirt, māk novērtēt vidi. Redz, kas notiek ar audzi, redz ko var un ko nevar. Apzināti spēs izvēlēties veltes, kuras nerada bīstamību ne pašam, ne līdzcilvēkam. Zina, kā strādāt ar katru konkrētu dabas velti, to nesabojājot. Kā arī ir atbildīgs pret dabu, nedarot postījumus ne audzēm, ne dabai kopumā.

Profesionāls dabas velšu vācējs nenodarbojas ar cilvēku ārstēšanu un dziedināšanu. Vēl jo vairāk, tas pat nav interesanti, jo šim stāvoklim dabas velšu vācējs iziet cauri sākot darboties ar dabu- vēlmi kādu izglābt!

Tāpēc, ja esi profesionāls dabas velšu vācējs neapšaubi sevi, tikai tāpēc, ka nerealizē to kas nav Tavs, bet apkārtējo stereotipi par Tevi!

Dabas veltes iztikas nodrošināšanai

Šajā rakstā parunāsim par dabas velšu kultūru, no darba aspekta puses. Raksts top atbilstoši laikam, kad valsts vēršas pret tautu un daudz tautiešu paliek bez iztikas iespējām. Lai arī es vienmēr esmu uzsvēris, ka dabas velšu kultūra nav perspektīva no darba perspektīvas un uz to pelnīt īsti nevar. Tad šoreiz parunāsim pretēji, kā tomēr sevi piespiest uz to arī pelnīt sev iztiku. Protams, raksts sevī ietver vispārēju virzienu. Iespēju ir neierobežoti daudz.

Svarīgākais no darba ar dabas velšu kultūru ir zināšanas. Un zināšanas nāksies papildināt vienmēr. Jo plašāka izpratne par dabas veltēm būs, jo ar mazākiem zaudējumiem strādāsiet un varēsiet piedāvāt daudz ekskluzīvāku produktu. Zināšanas ir nozīmīgas no praktiskā viedokļa, kaut vai tamdēļ vien, ka aizbraucot uz mežu, vienmēr spēsiet atrast dabas veltes- nepaliksiet tukšā, iztērējot laiku un citus resursus. Šajā virzienā nebaidieties investēt savus resursus. Iegūtās zināšanas ir nezūdoša vērtība.

No dabas veltēm, visefektīvāk ir strādāt ar sēņu kultūru, taču darbs ar tām ir arī pats sarežģītākais. Sēnes nepiedod kļūdas, tās ir viegli sabojāt, turklāt, sajaucot sugas vai tās nepareizi apstrādājot ir pavisam reāli radīt indi. Ir jāņem vērā arī tas, ka sēņu apstrādes procesā ievērojami zaudējat to īpatsvaru. Vidēji 90% sēņu masas ir ūdens.

Neatkarīgi no tā, ka sēņu kultūra ir visizdevīgākā dabas velšu pasaulē un arī šodienā tā ir pati populārākā, nāksies darboties arī ar citām dabas velšu grupām- augiem un ķērpjiem. Tīri no tā viedokļa, ka jo plašāku dabas velšu segmentu pārklāsiet, jo lielākas iespējas būs ko arī nopelnīt. Uzsvaru, vienmēr, lieciet uz dabas veltēm, kuras ir pašas populārākās. Izjautājiet savus līdzcilvēkus, lai viņi nosauc dabas veltes vai to izstrādājumus, kurus viņi zina. Iegūsiet nelielu sarakstu ar tām veltēm, kuras konkrētā teritorijā cilvēki pazīst, attiecīgi arī nebaidās lieto.

Atsakieties no bīstamām un specifiskām dabas veltēm. Strādājot ar dabas veltēm vienmēr sastapsieties ar tādām, kuras var apdraudēt cilvēku veselību. Jāsaprot arī, ka ir varbūtība, ka ne pilnīgi visu par konkrēto dabas velti zināt. Kā rezultātā varat apdraudēt līdzcilvēku- sekas visdažādākās.

Darbā ar dabas veltēm ir nepieciešams dažādot savu piedāvājuma un pakalpojuma klāstu. Piedāvājiet svaigas dabas veltes, apstrādātas un visdažādākos izstrādājumos un pat ja spējat, apmācības. Nekad neapstājieties uz sava piedāvājuma dažādošanu.

Ir nozīmīgi sadarboties ar pārpircējiem, kuri gadiem strādā savā jomā. Tādi iemācīsieties strādāt ar lieliem apjomiem, nodrošināt konkrētas prasības un nodrošināt sevi ar pamata ienākumu. Protams, pelnīt šajā lauciņā daudz nevarēs, taču pamatizmaksas nosegt izdosies gan- degviela, instrumenti u.t.t.

Ideālā variantā, kļūstiet par ražotāju vai sadarbojieties pa tiešo ar ražotāju. Tā nodrošināšanai, vienmēr, atcerieties, ka būs nepieciešams ieguldījums. Visas savas darbības laikā, veltiet savus sākotnējos resursus, lai pilnveidotu savu darbību un attīstītu maksimāli plašu iespēju klāstu.

Ieguldījumam, protams, jābūt adekvātam un tikai procentuālam no kopējās darbības. Bet tam ir jābūt vienmēr. Mācieties un attīstiet savu darbību, tad var arī izdoties uz to nopelnīt sev ikdienas nepieciešamos resursus!

AGFonds protests, bez selfija

Vakar sanāca mazliet padomāt, pēc tā ka mūsu tautas glābējs atzinās, ka vienkārši veic akciju, lai savāktu vēlētājus savai aizdomīgajai partijai. Atzīstos godīgi, pavilkos arī es- man ir tendence cilvēkiem uzticēties.

Tad nu iedomājos, ko gan var darīt! Kā gan var reāli protestēt pret pastāvošos, kroplo sistēmu ar morāli kroplajiem elementiem.

Pirmā doma, kas man ienāca prātā, protesta akcijai ir jābūt balstītai uz identisku taktiku, kādu izmanto pati valdība.

Lai ko arī tauta nedarītu, valdībai ir dziļi vienalga, tā iet savu nosprausto kursu un cilvēcība tai ir sveša.

Rezultātā, pēc pārdomām, es nonācu pie pavisam vienkārša secinājuma un izdomāju pats savu protesta akciju. Kurā nevienam nebūs jāsit bungas un jāpiedalās fotosesijā.

Lūk, piedāvāju savu protesta akciju, kurā jāiemācās vienkārši neko nedarīt.

No šodienas, atslēgt sevī to funkciju, lasīt jeb kādus masu mēdijus. Ne internetā, ne televīzijā, ne radio un pat ne presē. Visu informāciju, kura satur “ziņu” formātu izslēgt no savas dzīves. Tāpat arī neuzklausīt nekādu propagandu no pašiem bijušajiem un esošajiem politiķiem un to partijām.

Mēdijiem nekas nenotiks, tos apmaksā no budžeta- uzpērk, zem visdažādākajiem saukļiem. Attiecīgi, tie raksta ko tiem liek rakstīt. Un, pat ja tie atklās šausmīgāko pārestību, ko valdība ir izdarījusi, valdībai par to nekas nebūs- viss kā vienmēr. Lai, ko tā atklātu mēs tāpat neko nevaram izdarīt.

Tieši tāpat, arī ja mēs sāksim ignorēt to, ko dara valdība, kaut vai zog un ko tik vēl ne, arī to mēs neietekmēsim. Ja būs izlēmuši nozagt, tad vienā vai otrā variantā to izdarīs tāpat.

Lūk, pavisam vienkārša protesta akcija, kurā neviens necietīs, netiks apcietināts, piekauts un pat saselfijots. Un šāds protests būs tikai un vienīgi uz Tevis paša atbildības. Neviens izņemot Tevi to nekontrolēs.

Ko der zināt, visiem masu mēdijiem ir sava statistika. Arī Tv, radio veidojas statistika un viņi redz, cik viņus skatās. Ja, šis statistikas cipars būs tuvu nullei, kāds sāks stresot, ka savus slimos lēmumus nevar aiznest līdz tautai un sāk zaudēt kontroli pār to! Masu mēdīji, ir viens no labākiem propagandas līdzekļiem ar kuriem vadīt tautu, kurp vien vēlies!

Un es nesaku, ka nedrīkst izmantot internetu, televīziju un visu pārējo. Drīkst un pat vajag, tikai izmantot, sevis izglītošanas, izklaides, darba vajadzībām!

Nākamais solis. Dzīvot bez starpnieku (liekēžu) iesaistes/ atbalstīšanas. Apskati sev cilvēkus apkārt, liec sludinājumus un atrodi sev, savu lauku cilvēku, kurš Tevi var apgādāt ar lielāko daļu pārtikai nepieciešamo. Man, piemēram, lielu daļu produktus pieved pie durvīm, papildus tam es pats dodos uz tirdziņiem un iegādājos nepieciešamo. Man ir tāds mīnus, ka nedzīvoju laukos, līdz ar to pašam izaudzēt nav iespējas. Taču, ja dzīvo tuvu laukiem, pameklē kādu lauku cilvēku, kaut vai kādu omīti vai opīti, kurš pats netiek galā ar savām zemes platībām un elementāri sarunā, ka Tev vajag zemi, dažādu produktu audzēšanai. Rezultātā apgādāsi sevi un padalīsies ar zemes īpašnieku- labi Jums abiem!

Nākamais solis. Ir nepieciešami ieroči pret valdību! Nē, ne šaujamie. Šoreiz vajadzīgi tādi, kas reāli darbojas. Neatbalsti lielos tirgotājus, vienalga kādus. Tāpat arī ļauj no šīs situācijas ciest lielajiem ražotājiem, kuri paklausīgi izpilda varas iegribas. Un atkal Tev nekas nebūs jādara, viņi izdarīs tavā vietā. Viņus valdība nevar atļauties neklausīties un tie pateiks ko domā.

Protams, protams, savedīs gastrabaiterus un viņi sāks strādāt. Tas varbūt strādātu, ja mēs būtu kāda Eiropas bagātā valsts. Liepājā te viens uzņēmums centās nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus, pirmais aizgāja no darba pēc pāris stundām! Pēdējais, pēc aptuveni mēneša, redzot, ka te cilvēkus uztver tāpat par vergiem un nopelnīt nevar neko!

Un tie ir tikai pāris soļi, kā atbildēt pastāvošai varai, neizdarot neko pretlikumīgu, kaut arī cik saprotams, šobrīd likumus var interpretēt, kā vien tīk! Var kā celtnieki, var kā pianisti, var visādi!

Bezjēdzīgās dabas veltes

Šajā rakstā mēģināšu izskaidrot par dabas veltēm, kāpēc tās nav oficiālā medicīna un kāpēc tās droši var arī nelietot vai pat to lietošana ir bezjēdzīga. Jā, ir ārkārtīgi daudz cilvēku uz kuriem dabas veltes nestrādā jeb pareizāk, nesniedz pašu izdomātu, vēlamo efektu.

Te man nāksies, lūgt, atslēgt racionālo domāšanu, veselības, tobiš “oficiālās medicīnas” prizmā, rāmjos.

Dabas veltes nav un nebūs oficiālā medicīna, tikai tāpēc, ka neviena dabas velte nestrādā, kā medikaments, zāles vai kā to nosaukt. Lai arī pēdējā simtgade ir daudz ieguldījusi, lai arī uz ārstnieciskajām dabas veltēm skatītos no šāda rakursa. Bet, kā jau iepriekšējā rakstā minēju “krāniņš par īsu”. Dabas veltes ir un paliks dabas veltes, lai kā tās nevēlētos ielikt kaut kādos kontrolējamos rāmjos, attiecīgi, lai būtu iespējama manipulācija, gan pozitīva, gan negatīva.

Oficiālā medicīna jau arī ir skaista, ja tā būtu palikusi sākotnējā nostādnes līmenī, nu, to jaunatklājēju, kas uguntiņām acīs, cerēja, ka atklājums nesīs cilvēkiem mieru visā pasaulē.

Dabas veltes tas ir līdzsvars, vai kā moderni teikt, harmonija. Līdzsvars dabā, mēs neesam ārpus tās, mūsos ir viss un viss ir dabā. Viss ir viens un nekad bez līdzsvara. Ja, izjuktu līdzsvars, iestātos sabrukums. Šajā sistēmā vienmēr viss ir harmonisks un nekādi savādāk. Līdzsvars nav jāsasniedz, nav arī jāsēž lotusa pozā un jārūc uz sevi. Bet nekādā gadījumā, es nesaku, ka nevar arī tā- galvenais, lai cilvēkam ir jautri.

Vai esat ievērojuši? Cilvēks, kurš sevī ir laimīgs, mīlestības pilns, kļūst pats par sevi skaists un tam nav nekāda sakara ar sabiedrībā pieņemtajiem skaistuma kanoniem. Un tai pat laikā ir cilvēki, kuri redz visu negatīvi, visur ir problēmas, viss ir slikti- ir nelaimīgi, nemīlēti, var lietot pasaules pašus labākos līdzekļus, skaistuma kopšanai un tāpat nenostrādā. Tas vienkārši, ir līdzsvars. Tas ir par to, ko mēs pieņemam un ko nē.

Dabas veltes ir tikai viens no līdzekļiem, kas ļauj mums atcerēties, ka esam viens vesels ar visu, kas ir ap mums un mūsos iekšā. Dabas veltes ir mums radnieciskas, mēs neesam dalīti un arī tās nav dalītas. Tajās neārstē esošā viela, bet gan vielu kopums. Tāpat, kā mēs nesastāvam tikai no viena orgāna, vienas slimības, vienas sāpes. Tāpat, kā mūsu organisms strādā ka viens vesels, arī dabas veltes strādā, kā viens vesels.

Mūsu organisms zina sevi un caur to arī pazīst dabas veltes. Nedomājiet, ka organismu pārsteigsiet tam iedodot ko no dabas. Tas visu pazīst jau no dzimšanas un atbilstoši arī spēs reaģēt.

Iepazīstoties ar dabas veltēm, atradīsiet aprakstus par iedarbību, tas pateicoties zinātniekiem. Taču, iedarbība nav, kā farmācijas līdzekļiem, es teiktu drīzāk, ir tikai tendences, redzot augā esošās vielas. Salīdzinājums tiek veikts ar farmācijas radītiem preparātiem, zinot, ko kura raisa organismā. Tikai ir viens bet! Farmācija ir cilvēku radīta, ilūzijā, par to ka saprotam, kā funkcionē organisms. Tāpēc ārstē pa daļām, līdz noārstē līdz nāvei.

Jūs taču neesat vairs tik naivs un saprotat, ka jeb kura veselības liksta nesaistās ar konkrētu orgānu un viss, bet saistās ar visu organisma funkcionalitāti kopumā. Un vai esat ievērojuši, ka lietojot farmācijas līdzekļus, tie iedarbojas daudz ātrāk, taču rezultāts, ne vienmēr ir noturīgs. Tas tāpēc, ka farmācija ārstē konkrētu cilvēka daļu. Sāp sirds, dzer sirds zāles, bet vai problēma ir sirdī un tikai? Vai iespējams, ir vēl kas?

Dabas veltēs ir atkal kas cits. Ir zinātnieku noteiktās vielas, kuras darbojas līdzvērtīgi zālēm, taču! Ir viens taču! Dabas veltēs, ir it kā nenozīmīgas līdzās pastāvošas vielas, kuras esot tik tā un jēga esot maza! Tieši šīs vielas, palīdz darboties tām “nozīmīgajām”. Tādā veidā darbojoties uz visu organismu kopumā, tās neārstē konkrētu orgānu, nenoņem tam simptomus, ignorējot, ka organismā ir citas problēmas, kuras saasināja esošo likstu.

Un, tad cilvēki, kuri māk strādāt ar dabas veltēm, sāk veidot dažādus augu, sēņu un citu velšu salikumus. Zinot, ka cilvēkam ir problēmas, kādā organisma funkcijā, tie salasa tādas dabas veltes, kuras ir tendētas iedarboties uz konkrēto jomu un tad ir neskaitāmas veltes, kuras pēc zinātniskās literatūras, it kā neiederas. Taču, tās īstenībā tikai paplašina iedarbību uz organismu kopumā.

Saprotot, šo pavisam vienkāršo parādību, viegli atradīsiet atbildes uz tēmām, vai dabas veltes var izārstēt, piemēram, pašu lielāko bubuli- onkoloģiju. Var! Bet nav dabas velte, kas ārstēs tieši onkoloģiju, tendences jā, izārstēt nē! Dabas velte iedarbosies uz organismu kopumā un tādā veidā veicinās organisma atlabšanu, taču tās nekad neko neārstēs no “medicīnas” skatu punkta.

Uz pasaules viss ir viens, līdz to vienu sāk dalīt gabalos. Un tieši šeit arī sākās visas ziepes, pat urāns nav tik nāvējošs, kamēr cilvēks to nesāk apstrādāt un bagātināt. Dabā ir daudz it kā indīgu vielu, taču koncentrācijas nav bīstamas mums un dažkārt pat iegūstams ārstniecisks efekts no esošās koncentrācijas un pavadošajām vielām. Bet tad kāds izdomā, ka šī viela taču ir ārstnieciska, to atdala, koncentrē un aiziet...

Vai varam iegūt ārstniecisku efektu no indīgās sarkanās mušmires? Vai sevi nobeigsim apēdot vienu cepurīti (tā ir tāda tautas vidējā deva)? Taču, ja sāksim lietot sintezēto vai no mušmirēm izgūto muscimolu tīrā veidā? Kā būs efektīvāk, tieši ārstnieciskā nolūkā? Kā būs vieglāk pārdozēt? Lietot tīru muscimolu vai muscimolu, kopā ar visām pavadošajām vielām? Atklāšu noslēpumu, sarkanajā mušmirē ir savienojumi, kuri pastiprina muscimola efektivitāti vairākkārt. Sintezētajā vai izgūtajā šo savienojumu vairs nav.

Un tā mēs arī nonākam pie tā, ka dabas veltes nestrādā! Cilvēks lietojot dabas velti vēlas, ka tā iedarbosies, kā norīta tablete! Protams, tā nebūs, nekad un, vēl jo vairāk, tā nav bijis nekad. Dabas velte, kā jau izrunājam, iedarbojas uz visu organismu. Un pat ar garantiju, palietojot vienu dabas velti mēnesi, netiks iegūts nekas! Nē, nu organisms priecāsies, ka tam iedoti kaut kādi jauni materiāli un tas arī viss. Tā ir atkal greizā paralēle, kad cenšas dabas velšu kultūru savilkt ar medicīnas izpausmēm.

Dabas velšu kultūra paredz vienu veselu dzīves veidu. Tas nav ārstniecības kurss, bet dzīves uztvere un tikai tādā gadījumā ir vērts. Saprotat, dabas velšu kurss uz kursa, pēc kursa, atkal nākamais kurss?

Meklējot dabā medikamentus, vienīgā cerība ir tos atrast, mūsu kultūrā pieņemto gružu izmešanas vietā. Jā, mums vēl aizvien ir cilvēki, kuri var atļauties automašīnu, ar ko aizvest atkritumus uz mežu, bet nevar atļauties nodot atkritumus utilizācijā! Dabas velšu vidū neatradīsiet. Un šajā gadījumā, dabas velšu kultūrai ķerties klāt ir pilnīgi bezjēdzīgi!

Dabas velšu lietošanas kultūra un mūsu veselība, diemžēl, nesastāv tikai no dažādu elementu esamības vai neesamības. Viss ir daudz sarežģītāk, tik vienkārši, ka mums jau par sarežģītu! Bet tas jau ir cits stāsts un to mēs parunāsim, tad kad pie tā jau būsi nonācis pats! Es vienkārši apstiprināšu, kā vienmēr, to ko jau senas dienas zināji- tāpat, kā tagad!

Imunitāte

Šajā rakstā parunāsim par tādu, šodienā, nepopulāru lietu, kā dabīgā imunitāte. Zinu, zinu šodien vienādības zīmi vārdam imunitāte liek ar farmācijas izstrādēm un savādāk nevarot būt. Taču, diemžēl, tas ir pilnīgi greizi un, kā paši redzat, farmācijai krāniņš ir par īsu. Protams, ja skatāmies no perspektīvas, palīdzēt cilvēkiem, ja skatāmies no perspektīvas palīdzēt sev, tad viss ir pareizi.

Jums ir iespēja pašiem papētīt vai ticēt, tam ko saku es. Imūnā sistēma ir ļoti sarežģīta sistēma, par kuru zinātne zina, pieņemu, ka ļoti maz. Ir atklāts, ka tā darbojas vairākos līmeņos, tas nav tikai cilvēka veselības stāvoklis uz konkrēto mirkli, tā teikt, ja esam padzīvojuši kaitīgi, tad imūnā sistēma ir vāja vai otrādi. Padzīvojot veselīgi, imūnā sistēma būs super spēcīga. Ir, protams, imunitātes daļa, kura darbojas šī aisberga virsotnes līmenī, taču ir arī dziļāka, kas saistās ar ģenētiku, šūnu atmiņu u.t.t. Un jau dziļākiem slāņiem, ēdot burkānu, nu neko neizdarīsiet. Un tad nu, lūk, vadoties pēc pieņēmuma, ka ir izprasta cilvēka imūnā sistēma, tiek radītas dažādas izstrādes un brīnums- tās nestrādā. Bet, nu labi, gan jau konkrētās izstrādes, savus sākotnējos mērķus sasniedz- nu, ne jau rūpes par Jums.

Es, pilnībā saprotu, ka riebjas jau šī tēma, bet prelūdija ir vajadzīga, lai atvērtu tālāko tēmu. Un, rakstot es ļoti labi saprotu, ka nekas svētāks par ierasto sistēmu nav, kritiski domāt šodien nav populāri un vēl vairāk izdevīgi.

Tā tad mums ir dots ķermenis, par kura funkcijām šodienas zinātne zina virspusēji. Un tā tas ir pilnīgi visā zinātnes nozarē, zinātne nav objektīva, kaut īstenībā šajā pasaulē nekas nav objektīvs. Līdz ar to tā saistās ar konkrētu subjektu interpretāciju.

Taču, šīs subjektīvās interpretācijas par cilvēku nekādā veidā nemaina organisma unikalitāti un nekādā veidā neietekmē tā darbību. Protams, līdz procesos nesāk iejaukties. Lielisks, piemērs, ir ar dabu kopumā- tur kur cilvēks ir iejaucies, bijis, tas ir redzams uzreiz. Taču, it kā mēs esam zinoši, tikai rokas aug ne no tās vietas.

Attiecīgi, mums svarīgi ir skatīties uz mūsu imūno sistēmu, ne no principa, kā tā strādā, ar vēlmi būt gudriem un iejaukties tās darbībā, bet gan palūkoties uz rezultātu. Ir pasaulē daudz cilvēku, kuri ir pierādījuši organisma unikālas spējas- sēž sniegā, peldas aukstā ūdenī, puspliki ceļo pa kalniem un kas tik vēl ne. Visbiežāk, šie cilvēki, kuri rāda it kā cilvēkam neierasto ir savādāk domājoši un spējīgi sevi pārorganizēt. Es domāju, ka varam mierīgi runāt arī par to, ka mūsu imunitāte tiešā veidā sasistās ar mūsu uzstādījumiem, pieņēmumiem un kopējo redzējumu.

Protams, mūsu organisms ir fizisks un tam ir nepieciešama enerģija, kuru mēs iegūstam no dažādām fiziskām izpausmēm. Un ir svarīgi, lietot gan labu pārtiku, gan nodrošināt sevi ar aktivitātēm, kustību un dažādi sevi rūdīt, trenēt.

Un nē, sports nav risinājums, vismaz ilgtermiņā nē. Bet tā ka tas būtu kaitīgs, tā arī nav. Tik daudz cik jājūt mēra sajūtu. Es, saprotu, ka sporta aktivitātes pie slodzes organismā iedarbina, konkrētus ķīmiskos procesus no kuriem var pakaifot.

Ir svarīgi padomāt, par to, ka organisms ir sevis mobilizējoša sistēma. Kura sevi spēj organizēt pati. Dzīvojot pilnvērtīgi, Jūsu imūnā sistēma būs atbilstoša Jūsu organisma iespējām.

Pilnvērtīgs uzturs, aktivitātes, mēģinājums neprogrammēt sevi uz to sviestu, kas notiek sabiedrībā, adekvāta, notiekošo procesu uztvere, organisma nepārslogošana ar neko- nedz pārtiku, aktivitātēm, psiholoģisku stresu. Ir nepieciešams, palūkoties uz organismu daudz plašāk, pat ar vienu skrūvgriezi var izdarīt vairāk funkcijas, kā šobrīd mums mēģina iestāstīt, par mums, ka esam kaut kādi nespējnieki!

Bet drīkst, saglabāt naivumu un domāt, ka kāds par Jums rūpējās!