 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: Soapwort
- vāciski: Echtes Seifenkraut
- zviedru: såpnejlika
- igauņu: harilik seebilill
- lietuviešu: vaistinis putoklis
- krievu: мыльнянка лекарственная
Ārstniecības ziepjusakne ir daudzgadīgs augs, augumā no
30-70cm. Tai ir ložņājošs, sazarots, mazliet samezglots saknenis, diametrā līdz
1cm. Saknes tievas (<6mm), cilindriskas, mazliet izliektas, tāpat kā
saknenis no ārpuses brūni sarkanas, iekšā dzelteni baltas.
Stublāji vairāki, stāvi, samezgloti, vienkārši vai augšdaļā
sazaroti, smalki apmatoti. Lapas vienkāršas, izkārtotas pretēji, lancetveida
vai eliptiskas, ar veselu malu, smailas, uz ļoti īsa kātiņa, augšējās sēdošas.
Ziedi aromātiski, uz īsiem ziedkātiem (3-10mm), izkārtoti saliktos čemuros. Ziedi
gaiši sārti, retāk balti. Apputeksnē augu tikai tauriņi.
Augs zied jūnijā- augustā. Sēklas nobriest septembrī.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto sakneņus un saknes, kā arī
lapas. Sakneņus un saknes ievāc vēlā rudenī, kad atmirst auga virszemes daļa,
kā arī var ievākt agrā pavasarī, pirms tā ir ataugusi. Izrok sakneņus ar
saknēm, noskalo tās tekošā un aukstā ūdenī un sagriež 8-10cm garos gabalos.
Žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās, var žāvēt arī piespiedu žāvētājos
nepārsniedzot 50C. Drogu smarža ir patīkama. Uzglabā to auduma maisos vai koka
kastēs. Derīga 2-3 gadus. Ārstnieciska nolūkam ievāc arī lapas, auga ziedēšanas
laikā- žāvē tradicionāli.
Visas ārstniecības ziepjusaknes daļas satur triterpēnu
saponīnus. Īpaši bagātīgi saponīni atrodas auga saknenī un saknēs, tajās
atrasti 20-25%, no kura tiek izdalīts saponarozīds, hipsogenīns, saporubrīns un
saporubrīnskābe. Bez tā, saknēs atrodami arī ogļhidrāti (genciobioza,
saponaroza, oligosaharīds), miecvielas, ēteriskās vielas, gļotvielas,
sveķvielas, pektīnvielas, minerālie elementi (kalcijs, varš, mangāns, cinks
u.c.) Lapās ir atrasts arī flavonu glikozīds saponarīns, viteksīns,
saponaretīns, kā arī alkaloīdi un askorbīnskābe (<1%).
Ārstnieciskā nozīme
Auga ārstnieciskā nozīme tiek noteikta pateicoties augā
esošajiem saponīniem. Ārstniecības ziepjusaknei piemīt spēcīgas atkrēpošanos
veicinošas un pretklepus īpašības, tā palīdz šķīdināt krēpas bronhos, palīdzēs
arī pneimonijas, garā klepus, mokoša klepus gadījumā. Augs ir arī vērtīgs
antibakteriāls, urīna dzenošs, pretiekaisuma, brūču dziedējošs, antimikrobs un
pret reimatisks līdzeklis. Preparāti, kuri veidoti uz šī auga bāzes pastiprina
sviedru un urīna izdali, kā arī mazina dedzināšanu un sliktu dūšu.
Tautas medicīnā ārstniecības ziepjusakni izmanto daudz
plašāk. Pamatā to pielieto, kā atkrēpošanos veicinošu, žulti dzenošu, urīna
dzenošu un pret reimatisma līdzekli, kā arī augs lieti noder ādas slimību
gadījumā.
Auga ūdens izvilkumus pielieto, kā atkrēpošanos veicinošus
un pretklepus līdzekli, lai ārstētu elpceļus (bronhītu, pneimoniju, garo klepu,
mokošu klepu), kā žulti dzenošu (dzeltenās kaites gadījumā), kā urīna dzenošu
(tūsku gadījumā), kā sviedru dzenošu un caureju veicinošu (aizcietējumu
gadījumā).
Ārstniecības ziepjusaknes sakneņus un saknes izmanto, lai
ārstētu reimatismu, podagru, locītavu sāpes, hronisku hepatītu, holecistītu,
kuņģa un zarnu slimības (īpaši meteorisma gadījumā), sliktu dūšu, liesas
slimības un kuņģa dedzināšanu.
Vannās, aplikācijās, kompresēs un ziedēs augu pielieto, lai
ārstētu kašķi, ekzēmas, pūžņojošas brūces, furunkulozi, izsitumus uz ādas un
dermatītu. Īpaši efektīvs šis augs ir psoriāzes gadījumā.
No sasmalcinātas auga saknes gatavo “putriņu” un izmanto
aplikācijās, lai ārstētu pūžņojošas brūces, rozes iekaisumus un ekzēmas.
Zobu sāpju gadījuma, svaigu sakneni košļā. Ar sakneņa
novārījumu skalo kaklu, lai ārstētu angīnu. To izmanto arī, kā urīndzenošu
līdzekli sacīta gadījumā.
Tautas medicīnā sakneņa un sakņu novārījumus izmanto
nespēka, nieru, aknu, liesas slimību, īpaši vielmaiņas problēmu gadījumā.
Applaucētas auga lapas, kā kompreses izmanto, lai ārstētu
pūžņojošas brūces un čūlas. Tautas medicīnā ārstniecības ziepjusakni arī plaši
izmanto, lai cīnītos ar prostatas adenomu. Maisījumos ar citiem augiem šo augu
pielieto prostatīta, biežu pollūciju un dzemdes kakla cistīta ārstēšanai.
Ārstniecības ziepjusaknes novārījumus lieto ārīgi, lai
dziedētu herpes vīrusa radītās čūlas. Ar tās novārījumiem skalo matus (2x
nedēļā), lai ārstētu taukainu seboreju. Var gatavot arī koncentrētu novārījumu
un ar vates tamponu to ierīvēt galvas ādā, pāris stundas pirms matu mazgāšanas,
lai stiprinātu matu saknes, kā arī lai novērstu plikpaurību.
Vīriešiem
Tautas medicīnā ar ziepjsaknes sakneni ārstē prostatas adenomu. Maisījumos ar citiem augiem prostatītu un biežas pollūcijas.