Ziepjusakne ārstniecības
SAPONARIA OFFICINALIS L.

    

Ārstniecības ziepjusakne ir daudzgadīgs augs, augumā no 30-70cm. Tai ir ložņājošs, sazarots, mazliet samezglots saknenis, diametrā līdz 1cm. Saknes tievas (<6mm), cilindriskas, mazliet izliektas, tāpat kā saknenis no ārpuses brūni sarkanas, iekšā dzelteni baltas.

Stublāji vairāki, stāvi, samezgloti, vienkārši vai augšdaļā sazaroti, smalki apmatoti. Lapas vienkāršas, izkārtotas pretēji, lancetveida vai eliptiskas, ar veselu malu, smailas, uz ļoti īsa kātiņa, augšējās sēdošas. Ziedi aromātiski, uz īsiem ziedkātiem (3-10mm), izkārtoti saliktos čemuros. Ziedi gaiši sārti, retāk balti. Apputeksnē augu tikai tauriņi.

Augs zied jūnijā- augustā. Sēklas nobriest septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto sakneņus un saknes, kā arī lapas. Sakneņus un saknes ievāc vēlā rudenī, kad atmirst auga virszemes daļa, kā arī var ievākt agrā pavasarī, pirms tā ir ataugusi. Izrok sakneņus ar saknēm, noskalo tās tekošā un aukstā ūdenī un sagriež 8-10cm garos gabalos. Žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās, var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C. Drogu smarža ir patīkama. Uzglabā to auduma maisos vai koka kastēs. Derīga 2-3 gadus. Ārstnieciska nolūkam ievāc arī lapas, auga ziedēšanas laikā- žāvē tradicionāli.

Visas ārstniecības ziepjusaknes daļas satur triterpēnu saponīnus. Īpaši bagātīgi saponīni atrodas auga saknenī un saknēs, tajās atrasti 20-25%, no kura tiek izdalīts saponarozīds, hipsogenīns, saporubrīns un saporubrīnskābe. Bez tā, saknēs atrodami arī ogļhidrāti (genciobioza, saponaroza, oligosaharīds), miecvielas, ēteriskās vielas, gļotvielas, sveķvielas, pektīnvielas, minerālie elementi (kalcijs, varš, mangāns, cinks u.c.) Lapās ir atrasts arī flavonu glikozīds saponarīns, viteksīns, saponaretīns, kā arī alkaloīdi un askorbīnskābe (<1%).

Ārstnieciskā nozīme

Auga ārstnieciskā nozīme tiek noteikta pateicoties augā esošajiem saponīniem. Ārstniecības ziepjusaknei piemīt spēcīgas atkrēpošanos veicinošas un pretklepus īpašības, tā palīdz šķīdināt krēpas bronhos, palīdzēs arī pneimonijas, garā klepus, mokoša klepus gadījumā. Augs ir arī vērtīgs antibakteriāls, urīna dzenošs, pretiekaisuma, brūču dziedējošs, antimikrobs un pret reimatisks līdzeklis. Preparāti, kuri veidoti uz šī auga bāzes pastiprina sviedru un urīna izdali, kā arī mazina dedzināšanu un sliktu dūšu.

Tautas medicīnā ārstniecības ziepjusakni izmanto daudz plašāk. Pamatā to pielieto, kā atkrēpošanos veicinošu, žulti dzenošu, urīna dzenošu un pret reimatisma līdzekli, kā arī augs lieti noder ādas slimību gadījumā.

Auga ūdens izvilkumus pielieto, kā atkrēpošanos veicinošus un pretklepus līdzekli, lai ārstētu elpceļus (bronhītu, pneimoniju, garo klepu, mokošu klepu), kā žulti dzenošu (dzeltenās kaites gadījumā), kā urīna dzenošu (tūsku gadījumā), kā sviedru dzenošu un caureju veicinošu (aizcietējumu gadījumā).

Ārstniecības ziepjusaknes sakneņus un saknes izmanto, lai ārstētu reimatismu, podagru, locītavu sāpes, hronisku hepatītu, holecistītu, kuņģa un zarnu slimības (īpaši meteorisma gadījumā), sliktu dūšu, liesas slimības un kuņģa dedzināšanu.

Vannās, aplikācijās, kompresēs un ziedēs augu pielieto, lai ārstētu kašķi, ekzēmas, pūžņojošas brūces, furunkulozi, izsitumus uz ādas un dermatītu. Īpaši efektīvs šis augs ir psoriāzes gadījumā.

No sasmalcinātas auga saknes gatavo “putriņu” un izmanto aplikācijās, lai ārstētu pūžņojošas brūces, rozes iekaisumus un ekzēmas.

Zobu sāpju gadījuma, svaigu sakneni košļā. Ar sakneņa novārījumu skalo kaklu, lai ārstētu angīnu. To izmanto arī, kā urīndzenošu līdzekli sacīta gadījumā.

Tautas medicīnā sakneņa un sakņu novārījumus izmanto nespēka, nieru, aknu, liesas slimību, īpaši vielmaiņas problēmu gadījumā.

Applaucētas auga lapas, kā kompreses izmanto, lai ārstētu pūžņojošas brūces un čūlas. Tautas medicīnā ārstniecības ziepjusakni arī plaši izmanto, lai cīnītos ar prostatas adenomu. Maisījumos ar citiem augiem šo augu pielieto prostatīta, biežu pollūciju un dzemdes kakla cistīta ārstēšanai.

Ārstniecības ziepjusaknes novārījumus lieto ārīgi, lai dziedētu herpes vīrusa radītās čūlas. Ar tās novārījumiem skalo matus (2x nedēļā), lai ārstētu taukainu seboreju. Var gatavot arī koncentrētu novārījumu un ar vates tamponu to ierīvēt galvas ādā, pāris stundas pirms matu mazgāšanas, lai stiprinātu matu saknes, kā arī lai novērstu plikpaurību. 

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav ieteicams lietot ilglaicīgi, kā arī lielās devās, jo tas var raidīt blaknes (sliktu dūšu, sāpes vēdera dobumā, vemšanu, caureju, klepu, krampjus, sausumu mutē u.c.).

Lasīt par apaļlapu ziemcieti ->