Čemuru augustiņš
CENTAURIUM ERYTHRAEA RAFN.

    

Čemuru augustiņš ir viengadīgs vai divgadīgs augs, augumā līdz 40cm. Sakne ir mietveida, neliela un zaraina. Stublājs var būt viens vai vairāki, stāvi, četršķautņu, augšdaļā sazarots. Saknes lapas apgriezti olveida, gludu malu ar piecām dzīslām, rozetē. Stublāja lapas- sakārtotas pretēji, izstiepti olveida, ar piecām dzīslām, veselu malu, smailas.

Ziedi rozā krāsā, retāk balti, pieclapu, savākti čemuros. Auglis- šaura, izstiepta sēklu kārbiņa, garumā līdz 10mm. Sēklas maziņas, izstieptas, brūnganā krāsā. Zied jūnijā un jūlijā, nereti ziedēšana turpinās līdz septembrim. Sēklas nobriest septembrī. Pirmajā gadā augam izveidojas tikai rozetes lapas.

Skaistais augustiņš- augumā līdz 20cm, stublājs četršķautņu ar asu rievojumu, sazarots no pamatnes. Lapas neveido saknes rozeti. Ziedi spilgti rozā krāsā. Latvijā iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos un sastopams ir visnotaļ reti, pamatā piejūras teritorijās.

Citus augustiņus ārstnieciskam nolūkam neizmanto, pamatā pielieto tikai divus minētos.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto augustiņu virszemes daļu. Augu ievāc ziedēšanas sākumā. Augu ievāc kopā ar rozetes lapām, to nogriežot. Ievākto augustiņu žāvē uz sietiem, labi vēdināmās un apēnotās vietās vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45C temperatūru. Auga žāvēšana saules staros nav pieļaujama.

Augustiņu ārstnieciskās īpašības saistās ar tajā atrastajām aktīvajām vielām. Augustiņos atrastas rūgtvielas- iridoīdie glikozīdi (eritaurīns, genciopikrīns u.c.). To daudzums vidēji ir 0,3% (var sasniegt arī 2,4%). Augā atrasts arī flavonu glikozīds centaureīns; alkaloīdi geniacīns, eritricīns u.c.(0.6-1%), oleīnskābe, vitamīns C, fenolkarbonātskābes, ksantoni. Augustiņa sastāvā ir arī gļotvielas, sveķvielas, vaski, ēteriskās vielas, fitosterīni, flavonoīdi (luteolīns, apīns, apigenīns u.c.), nikotīnskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Augustiņš ir rūgtvielu zālīte. Novārījumi, nostādinājumi un izvilkumi kairina mēles receptorus, stimulē gremošanas dziedzeru sekretoro darbību, pastiprina zarnu peristaltiku, rada nelielu caurejas efektu. Augustiņš mazina žults pūšļa kairinājumu.

Augustiņa iedarbība nav pamatojama tikai ar rūgtvielām, bet arī fenolkarbonātskābēm, kuras stimulē kuņģa evakuatoro funkciju, tās veicina žults dzīšanu, tām piemīt antibakteriālas īpašības, kā arī urīna dzenošas īpašības.

Augustiņš palīdz arī nervu izsīkuma (izdegšanas) gadījumos, tā preparāti iedarbojas uz simpātisko veģetatīvo nervu sistēmu, stimulējot sirds un asinsrites funkciju. Šo augu ir lietderīgi pielieto pēc ilgām infekciju slimībām, lai atgūtu spēkus.

Augustiņu iedarbība ir novērojama tikai to lietojot ilglaicīgi. Īsa lietošana radīs iespaidu, ka tas neiedarbojas.

Retos gadījumos gatavo arī augustiņa sēklu ūdens ekstraktu, kā pretiekaisuma un temperatūras mazinošu līdzekli.

Iridoīdas glikozīds genciopikrozīds arī iedarbojas, kā pretiekaisuma līdzeklis, taču papildus arī tam ir pret sēnīšu iedarbība.

Uz visa veida helmintiem, savukārt, iedarbojas augā esošie alkaloīdi.

Ksatoni un fenolkarbonātskābes iedarbojas antimutagēni un antiradikāli. Antiradikālā augustiņa aktivitāte saistās arī ar hidroksi-kanēļskābes esteriem (Valentao P. 2001).

Augustiņu, parasti, nelieto vienu, bet izmanto, kā sastāvdaļu dažādiem zālīšu maisījumiem- lieto kompleksi.

Tautas medicīnā augustiņu lieto kā nostādinājumus, izvilkumus un novārījumus, lai uzlabotu gremošanas orgānu darbību. To pielieto, lai uzlabotu apetīti, kā arī anoreksijas, dizentērijas, dzeltenās kaites, malārijas un cukura diabēta gadījumā. Ar to ārstē arī sirds slimības.

Tautas medicīnā augustiņu arī lieto ginekoloģisku kaišu ārstēšanā un dzemdes asiņošanas gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī bērniem jaunākiem par 12 gadiem. Augs var kaitēt cilvēkiem, kuri sirgst ar kuņģa čūlu un vai slimībām, kuras rada zarnu trakta darbības traucējumus.

Lasīt par purva atāleni ->

 .