Glutamīns jeb glutamīnskābe
Aizvietojamās aminoskābes glutamīna apraksts

Glutamīnskābe ir viena no divdesmit organismam nepieciešamajām aminoskābēm. Tā piedalās slāpekļa metabolismā, sasaista amonjaku un citus organismam toksiskus savienojumus. Tā ir sastopama dažādos uztura produktos un ir arī zāļu sastāvdaļa. Tās analogs, kurš izgatavots no augu pasaules produktiem tiek iekļauts dažādu dažādu ēdienu sastāvā, kā piedeva vai garšviela. No glutamīnskābes gatavo tādas vielas: nātrija glutamāts (E621), kālija glutamāts (E622), kalcija glutamāts (E623), amonija glutamāts (E624), magnija glutamāts (E625).

Glutamīnskābi atklāja 1908. gadā Japānā, ķīmiķis Kukunae Ikeda. Šo aminoskābi atzina par piekto garšu, pēc salda, rūgta, skāba un sālīta, ar nosaukumu “umami”. Par umami avotu kļuva ūdenszāle “kombu”- viena no laminārijām. Tā uzlabo olbaltumvielu pārtikas garšu vai pat spēj to imitēt. To nodrošina L- glutamāta receptori, kuri atrodas uz mēles. Aptuveni pēc gada šī skābe tika sintezēta laboratoriskos apstākļos. Sākotnēji šī piedeva izplatījās Āzijas valstīs, taču pavisam drīz jau nonāca arī ASV armijas vajadzībām un to ēdiens kļuva daudz garšīgāks, barojošāks un labāk papildināja organismu ar nepieciešamajām vielām.

Glutamīnskābes patēriņš pieaug:

  • Pāragras nosirmošanas gadījumā (līdz 30 gadiem);
  • Nervu sistēmas patoloģiju gadījumā;
  • Vīrieši slimību gadījumā;
  • Epilepsijas gadījumā.
  • Glutamīnskābes patēriņš samazinās
  • Laktācijas periodā;
  • Palielinātas uzbudināmības gadījumā;
  • Individuālas glutamīnskābes nepanesamības gadījumā.

Glutamīnskābe ir dabīgs aktīvais neiromediātors, kurš tiek absorbēts organismā pilnībā. Lielākā tā daļa tiek izlietota, lai nodrošinātu nervu sistēmas veselību (galvenokārt, galvas un mugurkaula smadzenes). Labākai glutamīnskābes absorbcijai nepieciešams pietiekams daudzums sālsskābes, kura atrodas kuņģa sulas sastāvā.

Glutamīnskābes vērtīgās īpašības

Glutamīnskābe ir spējīga ne tikai regulēt nervu sistēmas darbību, bet ari regulē redoksreakcijas organismā. Pateicoties savām uztura īpatnībām, tā ir spējīga aktivizēt visas gremošanas sistēmas darbību, ieskaitot aknu, kuņģa, aizkuņģa, tievās un resnās zarnas darbību.

Glutamīnskābe labi šķīst ūdenī un mijiedarbojas ar taukiem un to atvasinājumiem.. Šī aminoskābe lieliski saistās ar olbaltumvielām, kuras pateicoties šai skābei iegūst piesātinātu garšu.

Glutamīnskābes īpatnības

Glutamīnskābes nepietiekamības simptomi:

  • Gremošanas trakta darbības traucējumi;
  • Pāragra nosirmošana (pirms 30 gadiem);
  • CNS darbības traucējumi;
  • Veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi;
  • Atmiņas pasliktināšanās;
  • Vāja imunitāte;
  • Depresīvs noskaņojums.

Glutamīnskābes pārsātinājums:

  • Asins sabiezējums;
  • Galvas sāpes;
  • Glaukoma;
  • Slikta pašsajūta;
  • Aknu darbības traucējumi;
  • Alcheimera slimība.

Glutamīnskābes papildus pielietojums

Glutamīnskābi var atrast ne tikai visos iespējamos produktos, bet arī kosmētiskajos līdzekļos- šampūnos, krēmos, losjonos, kondicionieros un ziepēs.

Medicīnā glutamīnskābe ir atrodama vakcīnās ar dzīviem vīrusiem un ir dažādu preparātu sastāvā.

Negatīvās atsauksmes par glutamīnskābi ir balstīti uz laboratoriskiem pētījumiem, kuri nav pārlieku adekvāti. Laboratorijas žurciņām tika gatavota pārtika, kuras sastāvā iekļāva 20% glutamīnskābi un novēroja, ka žurciņas jūtas slikti, tām rodas gremošanas trakta problēmas, rodas nervu sistēmas traucējumi u.t.t. Taču 20% glutamīnskābes saturs ir visnotaļ iespaidīgs un to nevar salīdzināt ar daudzumu, kurš atrodams ikdienas pārtikas produktos.

 .