Sākotnēji der saprast, ka Latvijā dārzos audzētā krūmcidonija nav tas pats, kas parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga). Latvijā šie koki neaug, jo nav tām piemērots klimats. Krūmcidonijas, kuras kultivē Latvijā nepieder cidoniju ģintij.
Japānas krūmcidonija ir neliels krūms, kurš uz ziemu zaudē lapas. Augumā tas spēj izaugt līdz 3m. Zari tai ir slīpi piepacelti. Jaunie zari ir pelēki- zaļi, apmatoti, ar laiku tie kļūst melni- brūni, zaudējot arī apmatojumu. Krūmcidonijas pumpuri ir melno. Krūms dzīvo vidēji 60-80 gadus. Japānas krūmcidonijas miza ir zvīņaina, plāna, sarkani brūna vai tumši pelēkā krāsā. Lapas zaļas, spīdīgas, apgriezti olformas, līdz 5cm garumā, ar truli zobotu malu. Lapas aug uz lapu kātiem.
Japāņu krūmcidonijas ziedi ir pareizi, ziediņi oranži sarkanā krāsā, līdz 4cm diametrā. Ziedlapiņas ir apgrieztas olformas. Japāņu krūmcidonijas augļi- viltus dzelteni āboli, gandrīz bumbas vai bumbieru formas, vidēji 4-5cm diametrā. Augļa mīkstums ciets, nesulīgs, savelkošs, sīvs, nedaudz salds.
Augs sāk ziedēt un ražot augļus 4-5 gadu vecumā. Ziedēšana sākas maijā- jūnijā, augļu nobriešana sākas septembrī- oktobra sākumā. Lai augs apputeksnētos ir nepieciešami vairāki krūmi. Japāņu krūmcidonija vairojas ar jauniem dzinumiem, potējot, kā arī ar sēklām (no kurām iegūst savvaļas formu).
Ārstnieciskam nolūkam izmanto augļus, lapas un krūmcidonijas sēklas. Augļus ievāc rudenī, nesagaidot salnas. Uzglabāt tos var ietītus papīrā, tumšā un vēsā vietā, 6-10C temperatūrā. Pat nenobrieduši augļi, šādas uzglabāšanas rezultātā nobriest un iegūst tiem raksturīgo aromātu un ir lietojami pat līdz februārim. Turklāt, to sēklas nezaudē savu dzīvotspēju. Var arī augļus ietīt polietilēna maisos un glabāt ledusskapī, taču ne ilgāk par trīs mēnešiem.
Japānas krūmcidonijas lapas ievāc ziedēšanas laikā un žāvē piespiedu žāvētājā pie 40C temperatūras vai ēnā uz sietiem. Sēklas ievāc no nobriedušiem augļiem. Žāvē 40-50C. Izžāvētu drogu uzglabā ne ilgāk par 1 gadu, slēgtā traukā.
Augļi ir bagāti ar vitamīniem un satur bioloģiski aktīvās vielas, kurā ir augsts procents vitamīna C (98-150mg%), ābolskābe, tartronskābe, citronskābe un citas organiskās skābes. Augļu, lapu un ziedu sastāvā atrasti minerāli (dzelzs, varš, cinks, fosfors, pektīni, kalcijs, silīcijs un bors), vitamīni (A, E, K, B1, B2, B6, E, PP), taukskābes, cukurs (apmēram 6%)- fruktoze, antioksidanti, augu olbaltumvielas, miecvielas. Augļiem to specifisko aromātu piešķir etila esteri, kuri atrodas augļu mizā, to skābo un savelkošo garšu piešķir- organiskās skābes un miecvielas. 100 gramos Japānas krūmcidonijas ir 8,9gr ogļhidrātu (fruktoze, saharoze un glikoze).
Japānas krūmcidonijas sēklas ir bagātas ar gļotvielām, cieti, miecvielām (tanīnu), glikozīdu amigdalīnu, augu taukiem, kuras sastāvā ir izoleīnskābes un miristīnsābes glicerīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Augļos esošie monosaharīdi, vitamīnu komplekss, organiskās skābes un citi bioloģiski aktīvie savienojumi, piešķir tiem uzturvērtību. Japānas krūmcidonijai piemīt arī daudz dziedniecisko īpašību. Augļi bagāti ar pektīnvielām, kuras absorbē un izvada no organisma indīgos smagos metālus un radioaktīvos elementus. Krūmcidonijā esošais rutīns, labvēlīgi ietekmē asinsvadu sieniņas, palīdz atbrīvoties no aterosklerotiskajām plēksnītēm, palīdz pazemināt arteriālo asinsspiedienu, neitralizē patogēnos vīrusus, sēnītes un baktērijas.
C vitamīna krūmcidonijas augļos ir augstāka, par tā saturu citronos, tas veicina interferona izstrādi- olbaltumviela, kura aizsargā cilvēku no vīrusu infekcijām. Arī pastiprinātais dzelzs saturs augļos, lieti noder cīņā ar anēmiju.
Japānas krūmcidonijas ir dabīgs antidepresants. Augļos ir daudz vielas, kas veicina serotonīna izstrādi- laimes hormons.
Japānas krūmcidonijas ekstrakts ar augstu polifenolu saturu- glikozilētie flavonoīdi, ir apveltīti ar spēcīgu pretiekaisuma spēju. Pateicoties šīm un citām bioloģiski aktīvām vielām Japānas krūmcidonija ir populārs augs arī kosmetoloģijā. Kosmētiskie līdzekļi, kuri ir izveidoti uz krūmcidonijas lapu ekstraktu, tiek pielietoti jūtīgas ādas apstrādei. Laboratoriskos pētījumos, krūmcidonijas lapu ekstrakts apstiprināja tā nomierinošās īpašības uz divu tipu iekaisuma citokīniem TNF-alfa un IL-8.
Pateicoties Japānas krūmcidonijas vērtībai, tā bieži sastopama tautas medicīnas receptēs. Svaigi un žāvēti augļi tiek pielietoti terapijā pret tuberkulozi, bronhiālo astmu un gremošanas trakta slimībām.
Krūmcidonijas ziedu novārījums, tiek lietots, lai ārstētu saaukstēšanās slimības un klepu. Auga sēklās ir daudz gļotvielu ar kuru palīdzību var efektīvi ārstēt apdegumus. Sēklu novārījumi un nostādinājumi palīdz kolītu, aizcietējumu, meteorisma, klepus, saaukstēšanos slimību gadījumā. Krūmcidoniju ir vērtīgi lietot arī ginekoloģijas praksē: gļotām bagātie sēklu novārījumi efektīvi palīdz spēcīgu menstruāciju un dzemdes asiņošanas gadījumā.
Japānas krūmcidonijas svaigu vai žāvētu augļu šķēlītes var pievienot tējām, tās radīs urīna dzenošu efektu, ko var izmantot sirds radītas tūskas novēršanai. Krūmcidonija ir vērtīga arī grūtniecības periodā, tās augļus un nostādinājumus lieto, lai ārstētu avitaminozi, anēmiju un toksikozi. Ar Japānas krūmcidonijas nostādinājumiem ārstē parodontozi, gingvinītu un glosītu.
Japānas krūmcidonijas sula labi dziedē brūces un ādas bojājumus. To lieto, kosmetoloģijā, lai atbrīvotos no pigmentācijas plankumiem, vasaras raibumiem un grumbām uz sejas.
Nav ieteicams lietot
Japānas krūmcidonijām ir daudz ārstniecisko īpašību, taču tai ir novērojamas arī blaknes. Āzijas mediķi norāda, ka šī krūma augļi ir spēcīgi alergēni, tāpēc vienā reizē ieteicams ēst ne vairāk, kā ¼ augļa.
Japānas krūmcidonijas nostādinājumi, izvilkumi, novārījumi var radīt aizcietējumus, enterokolītus, veicināt kuņģa čūlas attīstību, pleirītu un alerģisku reakciju. Pēc krūmcidonijas augļu lietošanas ir vēlams izskalot muti ar tīru ūdeni, tādi pasargājot zobu emalju pret sulas agresīvo ietekmi.
Lietojot uzturā vai ārstnieciskā nolūkā krūmcidonijas augļus, der zināt, ka to sēklas ir toksiskas un pirms lietošanas, sēklas ar to kārbiņām ir jāizgriež.