Bioloģiskais apraksts
Sākotnēji der saprast, ka Latvijā dārzos audzētā krūmcidonija nav tas pats, kas parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga). Latvijā šie koki neaug, jo nav tām piemērots klimats. Krūmcidonijas, kuras kultivē Latvijā nepieder cidoniju ģintij.
Japānas krūmcidonija ir neliels krūms, kurš uz ziemu zaudē lapas. Augumā tas spēj izaugt līdz 3m. Zari tai ir slīpi piepacelti. Jaunie zari ir pelēki- zaļi, apmatoti, ar laiku tie kļūst melni- brūni, zaudējot arī apmatojumu. Krūmcidonijas pumpuri ir melno. Krūms dzīvo vidēji 60-80 gadus. Japānas krūmcidonijas miza ir zvīņaina, plāna, sarkani brūna vai tumši pelēkā krāsā. Lapas zaļas, spīdīgas, apgriezti olformas, līdz 5cm garumā, ar truli zobotu malu. Lapas aug uz lapu kātiem.
Japāņu krūmcidonijas ziedi ir pareizi, ziediņi oranži sarkanā krāsā, līdz 4cm diametrā. Ziedlapiņas ir apgrieztas olformas. Japāņu krūmcidonijas augļi- viltus dzelteni āboli, gandrīz bumbas vai bumbieru formas, vidēji 4-5cm diametrā. Augļa mīkstums ciets, nesulīgs, savelkošs, sīvs, nedaudz salds.
Augs sāk ziedēt un ražot augļus 4-5 gadu vecumā. Ziedēšana sākas maijā- jūnijā, augļu nobriešana sākas septembrī- oktobra sākumā. Lai augs apputeksnētos ir nepieciešami vairāki krūmi. Japāņu krūmcidonija vairojas ar jauniem dzinumiem, potējot, kā arī ar sēklām (no kurām iegūst savvaļas formu).
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto augļus, lapas un krūmcidonijas sēklas. Augļus ievāc rudenī, nesagaidot salnas. Uzglabāt tos var ietītus papīrā, tumšā un vēsā vietā, 6-10C temperatūrā. Pat nenobrieduši augļi, šādas uzglabāšanas rezultātā nobriest un iegūst tiem raksturīgo aromātu un ir lietojami pat līdz februārim. Turklāt, to sēklas nezaudē savu dzīvotspēju. Var arī augļus ietīt polietilēna maisos un glabāt ledusskapī, taču ne ilgāk par trīs mēnešiem.
Japānas krūmcidonijas lapas ievāc ziedēšanas laikā un žāvē piespiedu žāvētājā pie 40C temperatūras vai ēnā uz sietiem. Sēklas ievāc no nobriedušiem augļiem. Žāvē 40-50C. Izžāvētu drogu uzglabā ne ilgāk par 1 gadu, slēgtā traukā.
Ķīmiskais sastāvs
Japānas krūmcidonija ir bagāta ar vitamīniem, organiskajām skābēm un citām bioloģiski aktīvām vielām. Augļos konstatēts augsts C vitamīna saturs, kas parasti svārstās robežās no 90 līdz 150 mg uz 100 g svaigas masas.Augļos sastopamas arī dažādas organiskās skābes, galvenokārt, ābolskābe un citronskābe, kā arī nelielākos daudzumos vīnskābe un citas organiskās skābes, kas nosaka augļa raksturīgo skābo garšu. Augļu savelkošo garšu veido miecvielas, savukārt, specifisko aromātu piešķir gaistošie savienojumi, īpaši etila esteri, kas koncentrēti, galvenokārt, augļa mizā.
Augļos, lapās un ziedos konstatēti arī minerālelementi- dzelzs, varš, cinks, fosfors, kalcijs, silīcijs un bors. Augļi satur vairākus vitamīnus: A, E, K, B grupas vitamīnus (B1, B2, B6) un niacīnu (PP). Turklāt, augļos atrodami pektīni, flavonoīdi, antioksidanti, miecvielas un neliels daudzums augu olbaltumvielu.
Ogļhidrātu saturs augļos ir relatīvi neliels- vidēji apmēram 8–10 g uz 100 g svaigas masas. Galvenie cukuri ir fruktoze, glikoze un saharoze.
Japānas krūmcidonijas sēklas satur ievērojamu daudzumu gļotvielu, kā arī cieti, miecvielas un augu taukus. Sēklās konstatēts arī cianogēnais glikozīds amigdalīns, kā arī taukskābju glicerīdi, tostarp oleīnskābes un miristīnskābes atvasinājumi.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Japānas krūmcidonijas augļi satur daudz bioloģiski aktīvu vielu- monosaharīdus, organiskās skābes, pektīnvielas, vitamīnus un fenola savienojumus, kas nosaka to augsto uzturvērtību un farmakoloģisko potenciālu.Augļos esošie pektīni spēj saistīt dažādus toksiskus savienojumus un smagos metālus gremošanas traktā, tādējādi veicinot to izvadīšanu no organisma. Fenola savienojumi un flavonoīdi, tostarp rutīns un citi polifenoli, darbojas kā antioksidanti, stabilizē asinsvadu sieniņas un var palīdzēt mazināt oksidatīvo stresu organismā.
Augstais C vitamīna saturs augļos veicina organisma imūnās sistēmas darbību, jo askorbīnskābe piedalās imūnās atbildes regulācijā un antioksidantu aizsardzībā. Turklāt, augļos esošais dzelzs kopā ar C vitamīnu veicina dzelzs uzsūkšanos organismā, kas var būt nozīmīgi anēmijas profilaksē.
Japānas krūmcidonijas ekstrakti, īpaši tie, kas bagāti ar polifenoliem un flavonoīdiem, laboratorijas pētījumos radījuši izteiktu pretiekaisuma un antioksidantu aktivitāti. Pētījumos konstatēts, ka lapu ekstrakti spēj nomākt dažus iekaisuma mediatorus, piemēram, citokīnus TNF-α un IL-8. Šo īpašību dēļ, auga ekstrakti tiek pētīti arī dermatoloģijā un kosmetoloģijā, kur tos izmanto līdzekļos, jutīgas vai iekaisušas ādas kopšanai.
Tautas medicīna
Japānas krūmcidonija jau izsens izmantota Austrumāzijas un Eiropas tautas medicīnā. Svaigus vai žāvētus augļus lietoja gremošanas traucējumu gadījumos, kā arī vispārējai organisma stiprināšanai. Dažās tradicionālajās medicīnas praksēs augļus izmantoja arī elpceļu slimību, tostarp klepus un bronhiālo saslimšanu gadījumos.Krūmcidonijas ziedu novārījumus lietoja saaukstēšanās slimību un klepus mazināšanai. Sēklas satur daudz gļotvielu, kas ūdenī veido viskozu aizsargkārtu, tāpēc sēklu novārījumus tradicionāli izmantoja kā mīkstinošu līdzekli gremošanas trakta un elpceļu kairinājuma gadījumos. Tos lietoja arī kolīta, meteorisma un aizcietējumu gadījumos.
Ārīgi sēklu gļotvielu preparātus izmantoja ādas kopšanai – apdegumu, iekaisumu un kairinājumu ārstēšanai. Augļu sulu un ekstraktus tradicionāli lietoja arī ādas kopšanā, jo tie var veicināt ādas reģenerāciju un tonizēšanu.
Japānas krūmcidonijas augļus bieži pievieno tējām vai citiem dzērieniem, kur tie piešķir patīkamu aromātu un var radīt vieglu diurētisku efektu. Tautas medicīnā tos lietoja arī organisma stiprināšanai, īpaši vitamīnu trūkuma un noguruma gadījumos.