A vitamīns
A vitamīna jeb retinola apraksts

Taukos šķīstošs vitamīns, neatņemama sastāvdaļa veselīgas augšanas nodrošināšanai, kaulu audu un zobu formēšanai, kā arī šūnu struktūras izveidei. Nozīmīga vieta redzes nodrošināšanai vājā apgaismojumā, kā arī nodrošina aizsardzību pret elpceļu, kuņģa un urīnceļu infekcijām.

Nodrošina ādas, matu un nagu veselību un redzes asumu. Vitamīns A nonāk organismā, kā retinols.

Ir gadījumi, kad palielinās A vitamīna patēriņš:

  • Svara pieauguma gadījumā;
  • Smaga fiziska darba gadījumā;
  • Nakts maiņu darbs;
  • Pastiprinātas fiziskas aktivitātes;
  • Stresa situācijas;
  • Darbs nepietiekamā apgaismojumā;
  • Ilgs darbs pie monitora;
  • Grūtniecības un laktācijas periodā;
  • Gremošanas trakta slimību gadījumā;
  • Saaukstēšanās slimību gadījumā.

Fiziskās un ķīmiskās īpašības

A vitamīns ir taukos šķīstošs savienojums, kurš iekļaujas molekulu grupā ar līdzīgu uzbūvi- retinoīdi- un ir sastopami dažādās ķīmiskās formās: aldehīdi (retināls), spirts (retinols) un skābe (retinoīdskābe).

Vitamīns A visbiežāk ir sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos- tas ir sarežģīts esteris, pirmkārt, retinila palmitāts, kurš tievajās zarnās tiek sintezēts retinolā. Provitamīni- bioķīmiski A vitamīna priekšgājēji- atrodas augu pasaules produktos un ir iekļaujami karotinoīdu grupās. Karotinoīdi ir organiski pigmenti, kuri atrodas augu hloroplastā. Mazāk par 10% no zināmajiem 563 zināmajiem karotinoīdiem spēj kļūt par A vitamīniem organismā.

Kā jau noskaidrojām A vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tas nozīmē, ka lai tas uzsūktos organismā, tam ir nepieciešami pārtikas tauki, eļļas vai lipīdi. Šī problēma vairāk aktuāla ir cilvēkiem, kuri mazāk patērē dažādus taukus, bet izvēlas dzīvot vairāk uz augu pasaules produktiem, kā arī cilvēkiem, kuriem ir problēma ar tauku uzņemšanu. Taču tie kas uzturā lieto dzīvnieku pasaules produktus tiem ar šo vitamīnu problēmas nerodas, jo šajos produktos dabīgi ir tauki.

Lai vitamīns A vai karotīns nokļūtu tievajās zarnās, asinīs, ir nepieciešams, tāpat kā visiem taukos šķīstošajiem, tam savienoties ar žulti. Ja, pārtikā ir maz tauku, tad arī žults izdalās maz, rezultātā tiek zaudēti līdz pat 90% karotīni un A vitamīns (tas neuzsūcas, bet tiek izvadīts ar atkritumiem no organisma).

No augu barības uzsūcas, apmēram, 30% beta- karotīna, apmēram, puse no beta- karotīna pārveidojas A vitamīna.. No 6mg karotīna, organismā izveidojas aptuveni 1mg A vitamīna, ideālā variantā proporcija ir 1:6.

A vitamīna vērtīgās īpašības

A vitamīns organismā veic vairākas funkcijas. Pazīstamākā ir tā ietekme uz redzi. Retinila esteris nonāk acs tīklenē, kur tas pārtop par vielu ar nosaukumu 11-cis-retināls. Tālāk tas nonāk fotoreceptoros, kur tas savienojas ar proteīnu opsīnu un veido redzes pigmentu “rodopsīnu”. Receptori, kuros ir rodopsīns spēj uztvert gaismu pavisam nelielos daudzumos- tas nodrošina redzēt spēju tumšā laikā.

Absorbējot gaismas fotonus 11-cis-retināls transformējas trans-retinālā un tiek atbrīvots no olbaltumvielām. Tas rada elektroķīmiska signāla ģenerāciju, kurš nonāk uz redzes nerva, tiek apstrādāts un interpretēts smadzenēs.

A vitamīns ir nepieciešams normālai imūnsistēmas funkcionalitātei. Retinols un tā metabolīti ir nepieciešami, lai nodrošinātu ādas šūnu darbību un to veselību, tas attiecas arī uz plaušu, gremošanas un urīnvadu sistēmas gļotādu.

Vitamīns A ir nozīmīgs balto asins ķermenīšu, limfocītu diferenciācijai, kuru nozīme imūnsistēmā ir nenoliedzama. A vitamīns ir neaizstājams embrija attīstībai, tas piedalās locekļu augšanā, sirds, acu, ausu un augļa formēšanā. Retinoīdskābe ietekmē gēnu ekspresiju, kas atbild par augšanas hormonu. A vitamīna trūkums un arī ja tā ir par daudz var radīt iedzimtus defektus.

Vitamīns A piedalās cilmes šūnu attīstības procesos, sarkanajos asins ķermenīšos. Starp citu, A vitamīns mobilizē dzelzs rezerves, to novadot eritrocītu attīstībai. Dzelzs savienojas ar hemoglobīnu- skābekļa nesējs uz eritrocītiem.

A vitamīns mijiedarbojas ar cinku un dzelzi vairākos veidos. Cinka nepietiekamība var mazināt retinola transportēšanu, mazina retinola izdali aknā un mazina retinola konversiju acs tīklenē.

A vitamīnam ir labvēlīga ietekme dzelzs deficīta gadījumā (anēmija) un uzlabo dzelzs uzsūkšanos gan bērniem, gan grūtniecēm. A vitamīns kopā ar dzelzi ir daudz efektīvāks anēmijas ārstēšanai, kā tikai papildus dzelzs deva.

Pētījumi uzrāda, ka vitamīns A, karotinoīdi un provitamīna A karotinoīdi, var būt labi antioksidanti, lai priekšlaicīgi novērstu sirds slimību attīstību.

A vitamīns cilvēkam nodrošina, atbilstošu šūnu dalīšanos, atbilstošu imūnās sistēmas attīstību un darbību, ādas un gļotādas veselības uzturēšanu, uztur redzi, nodrošina normālu dzelzs metabolismu.

A vitamīnam ir augsta saderība ar vitamīnu C un E, kā arī minerālvielām, kā dzelzs un cinks. Vitamīns C un E aizsargā A vitamīnu no oksidēšanās. Vitamīns E palielina A vitamīna uzsūkšanos organismā. Neliels E vitamīna daudzums neietekmēs uzsūkšanos spēju vai tieši pretēji pārlieku liels tā daudzums, samazina A vitamīna uzsūkšanos spēju.

Arī cinks, palīdz A vitamīnam uzsūkties organismā, jo tas piedalās retinola izveidē. A vitamīns pastiprina dzelzs absorbciju un ietekmē dzelzs rezervju izlietojumu, kurš atrodas aknās.

Vitamīns A labi sader arī ar vitamīniem D un K2, magniju un diētiskajiem taukiem. Vitamīni A, D un K2 mijiedarbojas sinerģiski, nodrošinot imūno veselību, nodrošinot adekvātu augšanu, uzturot zobu un kaulu stāvokli, aizsargājot mīkstos audus no kalcifikācijas. Magnijs, savukārt, ir nepieciešams olbaltumvielu izstrādei, tai skaitā to, kuri mijiedarbojas ar A un D vitamīniem. Daudzas olbaltumvielas piedalās A vitamīna metabolisma procesos un abu vitamīnu A un D receptori strādā pareizi tikai cinka klātbūtnē. Vitamīns A un D mijiedarbojas, lai regulētu vitamīnu atkarīgu olbaltumvielu produkciju.

Tiklīdz vitamīns K aktivizē šīs olbaltumvielas, tās palīdz mineralizēt kaulus un zobus, aizsargājot artērijas un mīkstos audus no anomālas kalcifikācijas un šūnu bojā ejas.

A vitamīnu, tāpat kā jebkuru citu vitamīnu un minerālvielas ir jālieto dabīgā veidā, ne dažādu medicīnisku izstrāžu versijā, jo uzņemot par daudz kādu no vitamīniem vai minerālvielām, tas var radīt nopietnas sekas veselībai- palielināt onkoloģijas risku, pasliktināt vispārējo organisma stāvokli, nojaukt vielmaiņu un dažādu orgānu darbību.

Medicīnā A vitamīnu pamatā pielieto: A vitamīna deficīta gadījumā, kurš var rasties cilvēkiem ar olbaltumvielu trūkumu uzturā, diabēta slimniekiem, hiperaktīvas vairogdziedzera funkcijas, drudža, aknu slimību, cistiskās fibrozes, krūts dziedzera vēža gadījumā, vai arī iedzimtu noviržu gadījumā, kuru sauc par abetalipoproteinēmiju. A vitamīns mazina risku sievietēm saslimt ar krūts vēzi, ja krūts vēzis ir bijis sievietes dzimtā iepriekš.

A vitamīns kosmetoloģijā

A vitamīns ir viena no galvenajām kosmētiskajām sastāvdaļām, kura nodrošina ādas veselību. Ja organismā ir pietiekams daudzums šī vitamīna, tad nav jāuztraucas ne par ādas ļenganumu, ne pigmentācijas plankumiem un pat ne par tās sausumu. Vitamīns A ir viegli nopērkams aptiekās dažādās formās- ampulās, kapsulās un eļļas maisījumos. Der atcerēties, ka šī sastāvdaļa ir, visnotaļ, aktīva un tās lietošanai ir jābūt saprātīgai un ieteicams pēc 35 gadu vecuma. Aptiekās nopērkamajam A vitamīnam ir arī alternatīva dabā- irbene, pētersīlis, olu dzeltenums, piena produkti, ķirbis, burkāns, zivju tauki, ūdenszāles u.c. Taču atcerieties, par eļļas klātbūtnes nepieciešamību.

A vitamīna īpatnības

A vitamīns ir visnotaļ izturīgs pret augstu temperatūru, taču sabrūk tiklīdz saskaras ar tiešiem saules stariem. Tāpēc A vitamīna saturošus produktus un medicīniskos izstrādājumus nepieciešams uzglabāt tumšā vietā.

 A vitamīna nepietiekamība

A vitamīna deficīts rodas no tā, ka uzturā trūkst produktu kurā ir augsts A vitamīna, beta karotīna vai citi provitamīna A karotinoīdi- kuri organismā metabolizējas A vitamīnā.

A vitamīna uzņemšanas problēmas saistās ne tikai ar diētas ievērošanu, bet arī ar pārlieku alkohola lietošanu.

Pirmās pazīmes, ka organismā trūkst A vitamīns ir redzes pasliktināšanās tumšā laikā jeb vistas aklums. Ilglaicīgs A vitamīna deficīts rada izmaiņas radzenes šūnās, kā rezultātā rodas radzenes čūlas.

A vitamīna deficīts ir tieši saistīts ar imūndeficītu, kas mazina organisma spēju cīnīties ar infekciju slimībām. Pat bērniem ar nelielu A vitamīna deficītu, palielinās slimošanu biežums ar respiratoram saslimšanām un diareju, kā arī palielinās mirstības līmenis no infekciju saslimšanām (īpaši masalām), salīdzinājumā ar bērniem, kuru uzturā ir pietiekams A vitamīna daudzums. A vitamīna deficīts ietekmē arī bērnu augšanu un kaulu sistēmas formēšanos.

Smēķētājiem A vitamīna trūkums veicina HOPS un emfizēmas attīstību.

 A vitamīna pārsātinātība

Hipervitaminoze, kuru radījis A vitamīns, kuru rada lielas retinola devas, kuras ātri absorbējas un lēni tiek izvadītas no organisma ir samērā reta parādība.

Hipervitaminozes gadījumā rodas slikta dūša, galvas sāpes, nogurums, apetītes zudums, reiboņi, ādas sausums un galvas smadzeņu tūska. Pētījumu rezultāti liecina, ka ilglaicīga A vitamīna lietošana lielās devās veicina osteoporozes attīstību.

Daži no sintētiskajiem retinola savienojumiem (tretināts, izotretinoīns, tretinoīns) var radīt defektus embrijam, tāpēc nav vēlami grūtniecības un ieņemšanas mēģinājumu laikā. Šādos gadījumos visdrošāk ir lietot beta karotīnu, kā A vitamīna avotu.

A vitamīnu nav vēlams lietot ilglaicīgi smēķētājiem un cilvēkiem, kuri ir saskārušies darbā ar azbestu- tiem kuriem ir palielināts risks uz plaušu onkoloģiju.

A vitamīns ātri sabrūk, ja organismā nav E vitamīna, kā arī ja pietrūkst B4 vitamīna, tad A vitamīns neveido rezerves.

 .