Brūngalvīte parastā
PRUNELLA VULGARIS

   

Brūngalvīte parastā ir daudzgadīgs augs, augumā no 10-40cm, ar ložņājošu sakni. Lūgums, šo augu nejaukt ar Lielziedu brūngalvīti, kura Latvijā ir aizsargājams augs. Auga stublājs ir ar četrām šķautnēm, stāvs, nereti iesarkanā krāsā, lejas daļā bez lapām, vidusdaļā izliekts, augšdaļā bāli- matains. Lapas bez pielapēm, pretējas, aug uz lapu kātiņiem- izstieptas olformas vai lancetveidīgas. Augšējās lapas sēdošas, zobainas. Ziediņi maziņi, divdzimuma, zigomorfas, violeti-zilas vai zilas krāsas, savākti blīvās čiekurveida ziedkopās. Nobriestot auglim, tas sadaļās četrās daļās- sēklās. Sēklas bez endospermas. Zied sākot ar jūniju līdz septembrim.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu (stublājus, lapas un ziedkopas ar visiem ziediem). Augu ievāc atbilstoši ziedēšanas laikam, sākot ar jūniju līdz septembrim.. Var ievākt arī sēklas rudenī, kad tās ir nobriedušas. Žāvē augu buntēs, uz sietiem vai žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Drogu uzglabā 1 gadu papīra maisos.

Parastā brūngalvīte ir ļoti bagāta no ķīmiskā viedokļa. Tajā ietilpst aromātiskās vielas (spirti, aldehīdi, ketoni u.c), miecvielas un sveķu rūgtvielas, ēteriskās eļļas, karotīns, vitamīni (C un K), triterpentīni (ursulskābe), saponīni, ogļhidrāti (galaktoza, glikoze, fruktoze, rafinoze), kumarīni, antociāni, flavonoīdi (rutīns, hiperozīds, hiperīns, izokvercitrīns, kvercetīns, kaempferols), hidroksichinamīnskābe ( ferulskābe un p- hidroksichinamīnskābe).

Ārstnieciskā nozīme

Auga virszemes daļā atrasti seskviterpēni, diterpēni (fitols), iridoīdi, steroīdi (sitosterīns), fenolkarboksilskābes un tās atvasinājumi (kafijskabe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, rozmarīnskābe). Auga sēklās atrodas 3-16 % augu tauku.

Lai arī augs netiek pielietots oficiālajā medicīnā, pateicoties tās saturā esošajā ķīmiskajām vielām, tai piemīt ārstnieciskas īpašības.

Pateicoties augā esošām miecvielām, tas iedarbojas savelkoši, kā arī brūču dziedējoši un tam piemīt antiseptiskas īpašības. Pateicoties auga virszemes daļā esošajam C vitamīnam, augs iedarbojas, kā antioksidants un iedarbojas temperatūras mazinoši. Rūgtvielas labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu, uzlabojot arī apetīti. Parastā brūngalvīte iedarbojas urīna un sviedru dzenoši, labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu un veicina krēpu izdali no augšējiem elpceļiem.

Tautas medicīnā šī auga pielietošanas spektrs ir milzīgs. Augs tiek pielietots, kā bioloģiskais stimulators, kurš aktivizē organisma pretmikrobo reakciju, kā asins apturošs līdzeklis deguna asiņošanas gadījumā, sieviešu piena sēnes ārstēšanai, acu slimību gadījumā (konjunktivīts) un augšējo elpceļu slimību gadījumā (angīna, bronhīts, laringīts, difterija). Augs noder arī lai ārstētu saaukstēšanos, nieru slimības, pat dažādus ļaundabīgus jaunveidojumus un izmanto arī kā apetīti rosinošu augu. Tāpat arī pielieto hipertonijas, dažādu tūsku, diarejas, reimatiskā poliartrīta, stomatīta un kā pret helmintu līdzekli.

Parastās brūngalvītes ekstraktu veiksmīgi pielieto, lai novērstu smaganu iekaisumus un ārstētos no herpes vīrusa. Ar brūngalvītes novārījumu skalo kaklu, lai izārstētu angīnu. Tautas medicīnas speciālisti sājā augā saskata lielu potenciālu, HIV ārstēšanā, kā arī lai ārstētu cukura diabētu un plaušu vēzi, taču zinātne to neapstiprina.

Auga lapu novārījumu un nostādinājumu tautas medicīnā izmanto epilepsijas gadījumā. Starp citu, auga nostādinājumi tiek izmantoti, kā hipotensīvs un diurētisks līdzeklis, lai ārstētu hipertonisko slimību, ar to ārstē arī ādas un sieviešu dzimumorgānu tuberkulozi, hipertireozi, eksudatīvo diatēzi un reimatisko poliartrītu. Parastās brūngalvītes augļus izmanto hipertoniskās slimības un nefrīta gadījumā. Jaunus auga dzinumus un lapas izmanto svaigas, kā pirmo palīdzību, svaigu brūču gadījumā (līdzīgi , kā bērnībā izmantojām ceļtekas lapas).

Ar parastās brūngalvītes novārījumu var mazgāt arī galvu, lai novērstu blaugznas. Kā arī to lieto vannās un kā aplikācijas, dažādu dermomikožu un furunkulu gadījumā. Šis ir arī viens no retajiem augiem ar kuru var skalot izgulējumus un brūces. Tautas dziednieki šo augu plaši pielieto arī dažādu ziežu izgatavošanai, kā ādas slimību ārstējošu elementu.

Nav ieteicams lietot

Parastā brūngalvīte ir indīgs augs. Tāpēc lietojot šo augu iekšķīgi ir jābūt uzmanīgam. Pārdozējot auga preparātus var rasties blaknes (saindēšanās ar pavadošu sliktu dūšu un vemšanu, reiboņiem, galvas sāpēm, griezošām sāpēm vēdera daļā un biežu urīna izdali). Augs nav ieteicams grūtniecēm, barojošām māmiņā un bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Uztura receptes

Kartupeļu salāti ar parasto brūngalvīti

50 gr. kartupeļu, 40 gr. svaigas parastās brūngalvītes lapas, 20 gr. sīpola, 20 gr. krējuma, sāls pēc garšas.

Dzēries no parastās brūngalvītes un piparmētras

60 gr. brūngalvītes ziedkopas, 150 gr. cukura, 10 gr. piparmētras, 3L ūdens.

Brūngalvītes ziedkopas novāra 1L ūdenī, atdzesē, atdala biezumus. Izšķaida novārījumā cukuru. Atsevišķi novārīt piparmētru un nostādināt 10 minūtes, tad atdalīt biezumus. Abus novārījumus samaisa kopā.

Dzēriens no parastās brūngalvītes un meža avenes

Iepriekšējai receptei pievieno glāzi aveņu sulas.

Lasīt par lielo ceļteku ->