 |  |  |  |  |
 |  |  |
- latviski: parastā brūngalvīte
- angliski: Selfheal
- vāciski: Gemeine Braunelle
- zviedru: brunört
- igauņu: harilik käbihein
- lietuviešu: paprastoji juodgalvė
- krievu: черноголовка обыкновенная
Sinonīmi/ latviešu apvidvārdi: Mandaliņa (Mazzalve).
Brūngalvīte parastā ir daudzgadīgs augs, augumā no
10-40cm, ar ložņājošu sakni. Lūgums, šo augu nejaukt ar Lielziedu brūngalvīti,
kura Latvijā ir aizsargājams augs. Auga stublājs ir ar četrām šķautnēm, stāvs,
nereti iesarkanā krāsā, lejas daļā bez lapām, vidusdaļā izliekts, augšdaļā
bāli- matains. Lapas bez pielapēm, pretējas, aug uz lapu kātiņiem- izstieptas
olformas vai lancetveidīgas. Augšējās lapas sēdošas, zobainas. Ziediņi maziņi,
divdzimuma, zigomorfas, violeti-zilas vai zilas krāsas, savākti blīvās
čiekurveida ziedkopās. Nobriestot auglim, tas sadaļās četrās daļās- sēklās.
Sēklas bez endospermas. Zied sākot ar jūniju līdz septembrim.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu
(stublājus, lapas un ziedkopas ar visiem ziediem). Augu ievāc atbilstoši
ziedēšanas laikam, sākot ar jūniju līdz septembrim.. Var ievākt arī sēklas
rudenī, kad tās ir nobriedušas. Žāvē augu buntēs, uz sietiem vai žāvētājos
nepārsniedzot 40C temperatūru. Drogu uzglabā 1 gadu papīra maisos.
Parastā brūngalvīte ir ļoti bagāta no ķīmiskā
viedokļa. Tajā ietilpst aromātiskās vielas (spirti, aldehīdi, ketoni u.c),
miecvielas un sveķu rūgtvielas, ēteriskās eļļas, karotīns, vitamīni (C un K),
triterpentīni (ursulskābe), saponīni, ogļhidrāti (galaktoza, glikoze, fruktoze,
rafinoze), kumarīni, antociāni, flavonoīdi (rutīns, hiperozīds, hiperīns,
izokvercitrīns, kvercetīns, kaempferols), hidroksichinamīnskābe ( ferulskābe un
p- hidroksichinamīnskābe).
Ārstnieciskā nozīme
Auga virszemes daļā atrasti seskviterpēni,
diterpēni (fitols), iridoīdi, steroīdi (sitosterīns), fenolkarboksilskābes un
tās atvasinājumi (kafijskabe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, rozmarīnskābe).
Auga sēklās atrodas 3-16 % augu tauku.
Lai arī augs netiek pielietots oficiālajā
medicīnā, pateicoties tās saturā esošajā ķīmiskajām vielām, tai piemīt
ārstnieciskas īpašības.
Pateicoties augā esošām miecvielām, tas iedarbojas
savelkoši, kā arī brūču dziedējoši un tam piemīt antiseptiskas īpašības.
Pateicoties auga virszemes daļā esošajam C vitamīnam, augs iedarbojas, kā
antioksidants un iedarbojas temperatūras mazinoši. Rūgtvielas labvēlīgi
iedarbojas uz zarnu traktu, uzlabojot arī apetīti. Parastā brūngalvīte
iedarbojas urīna un sviedru dzenoši, labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu un
veicina krēpu izdali no augšējiem elpceļiem.
Tautas medicīnā šī auga pielietošanas spektrs ir
milzīgs. Augs tiek pielietots, kā bioloģiskais stimulators, kurš aktivizē
organisma pretmikrobo reakciju, kā asins apturošs līdzeklis deguna asiņošanas
gadījumā, sieviešu piena sēnes ārstēšanai, acu slimību gadījumā (konjunktivīts)
un augšējo elpceļu slimību gadījumā (angīna, bronhīts, laringīts, difterija).
Augs noder arī lai ārstētu saaukstēšanos, nieru slimības, pat dažādus
ļaundabīgus jaunveidojumus un izmanto arī kā apetīti rosinošu augu. Tāpat arī
pielieto hipertonijas, dažādu tūsku, diarejas, reimatiskā poliartrīta,
stomatīta un kā pret helmintu līdzekli.
Parastās brūngalvītes ekstraktu veiksmīgi
pielieto, lai novērstu smaganu iekaisumus un ārstētos no herpes vīrusa. Ar
brūngalvītes novārījumu skalo kaklu, lai izārstētu angīnu. Tautas medicīnas
speciālisti sājā augā saskata lielu potenciālu, HIV ārstēšanā, kā arī lai
ārstētu cukura diabētu un plaušu vēzi, taču zinātne to neapstiprina.
Auga lapu novārījumu un nostādinājumu tautas
medicīnā izmanto epilepsijas gadījumā. Starp citu, auga nostādinājumi tiek
izmantoti, kā hipotensīvs un diurētisks līdzeklis, lai ārstētu hipertonisko
slimību, ar to ārstē arī ādas un sieviešu dzimumorgānu tuberkulozi,
hipertireozi, eksudatīvo diatēzi un reimatisko poliartrītu. Parastās
brūngalvītes augļus izmanto hipertoniskās slimības un nefrīta gadījumā. Jaunus
auga dzinumus un lapas izmanto svaigas, kā pirmo palīdzību, svaigu brūču
gadījumā (līdzīgi , kā bērnībā izmantojām ceļtekas lapas).
Ar parastās brūngalvītes novārījumu var mazgāt arī
galvu, lai novērstu blaugznas. Kā arī to lieto vannās un kā aplikācijas, dažādu
dermomikožu un furunkulu gadījumā. Šis ir arī viens no retajiem augiem ar kuru
var skalot izgulējumus un brūces. Tautas dziednieki šo augu plaši pielieto arī
dažādu ziežu izgatavošanai, kā ādas slimību ārstējošu elementu.