Vībotne parastā
ARTEMISIA VULGARIS L.

   

Parastā vībotne ir daudzgadīgs augs, kurš nereti sasniedz līdz pat 1,5m augstumu. Stublājs stāvs, apakšpusē koksnains, brūni-sarkans, spēcīgi zarots un blīvi aplapots. Lapas aug pamīšus, lapas līdz 20cm garas, zemākās uz īsiem kātiem, augšējās sēdošas. Lapas dalītas divās vai trijās daļās, plūksnainas, gludu vai mazliet zobotu malu. Lapas virspuse tumši zaļa, apakšpuse sudraboti pelēcīga. Ziedkopas daudz, atrodas pamatā auga galotnēs, skaru veidā. Auglis veidojas, kā vārpstveidīga sēklkopa. Zied sākot sākot ar jūniju-jūliju līdz augustam-septembrim.

Augam patīk augt ceļmalās, sētmalēs, klajumos un izgāztuvēs. Agrāk šim augam tika piedēvētas īpaši maģiskas īpašības, uz Līgo, no tiem taisīja vainagus, kas aizsargāja no jeb kādas maģiskās iedarbības uz visu gadu. Šo augu ārstniecībā pielieto jau izsens.

Ārstnieciskam nolūkam pielieto pamatā auga virszemes daļu, taču saknenis arī ir izmantojams. Virszemes daļu ievāc visu ziedēšanas laiku. Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga augšējo daļu, kura nav paspējusi vēl pārkoksnēties. Žāvē sienot buntēs vai uz sietiem, tās izklājot plānā slāni, laiku pa laikam apgriežot augu uz otru pusi, kā ierasts- labi vēdināmās telpās, kurām nepiekļūst tieši saules stari. Drogas derīguma termiņš 3 gadi. Pēc smaržas augs nav, ļoti patīkams- smarža ir balzamiska, garša mazliet rūgta.

Saknes daļas, kuras nav pārkoksnējušās ievāc vēlā rudenī vai agri pavasarī- auga sakne ir ievācama, kad tā stublāji izkalsts un vēl nav atsākuši augšanu. Izraktās saknes attīra no smiltīm, noskalo aukstā tekošā ūdenī, izgriež mīkstās daļas un žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C. Sakņu derīguma termiņš 3 gadi.

Augs satur daudz rūgtvielas un ēterisko eļļu. Ēteriskajā eļļā ietilpst cineols, borneols un ketons tujons. Bez tā augā atrasts arī karotīns, tiamīns, askorbīnskābe, aldehīdi, holīns, inulīns. Saknēs atrodams līdz 1% ēteriskās eļļas, gļotvielas, miecvielas un sveķvielas, inulīns, augu eļļa, cukurs; lapās- karotīns, askorbīnskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Augā ir arī atrodams artemizīns (izmanto vēža ārstēšanai) un santonīns (pret helmintu līdzeklis).

Parastās vībotnes ūdens nostādinājumiem un novārījumiem piemīt nomierinošas, pretdrudža, pretkrampju, asiņošanas apturošas, temperatūras mazinošas, brūču dziedējošas, vispār spēcinošas īpašības, kā arī gremošanas orgānu darbību un uzlabo apetīti.

Vībotne ietekmē histamīna darbību, kurš palielina kapilāru caurlaidību. Medicīna parastai vībotnei izrāda maz uzmanības, priekšroku, dodot tās “stiprajai” māsai- vērmelei, kaut iedarbības ziņā parastā vībotne var būt līdzvērtīga, varbūt, mazliet vājāka, taču maigāka savā iedarbībā. Bet parasto vībotni var pielietot arī, kā vērmeli, lai stimulētu  kuņģa sulas izdalīšanos un zarnu darbību, tā veicina žults atplūdi un uzlabo aknu darbību. Parastā vībotne ir lieliska alternatīva vērmelei, jo ne visi spēj izturēt vērmeles garšu, protams, ja pielieto atbilstošām vajadzībām, jo vērmelei ir arī citas īpašības, kuru nav vībotnei.

Vībotnes virszemes daļas nostādinājumu lieto, lai rosinātu apetīti, kā pretsāpju un nomierinošu līdzekli neirastēnijas un zarnu kolītu gadījumā. Augs tiek plaši pielietots homeopātijā.

Tautas medicīnā nostādinājumus lieto, lai ārstētu gastrītu, bezmiegu, krampjus, bronhiālo astmu; ārīgi- brūču un čūlu skalošanai. Arī citu tautu medicīnā, šo auga nostādinājumu lieto, iekšķīgi, kā sāpju remdējošu, sviedru dzenošu, pret helmintu un nomierinošu līdzekli. Pielieto arī nierakmeņu gadījumā; ārīgi- rahīta ārstēšanai, skalošanai mutes gļotādas iekaisuma gadījumā, lai ārstētu ilgi nedzīstošas brūces.

Nav ieteicams lietot

Lietojot augu lielās devās un ilglaicīgi, var rasties nervu sistēmas darbības traucējumi. Tāpēc ārstniecības kurs ir vidēji 2 nedēļas ilgs. Gadījumos, kad ir nepieciešams kursu atkārtot, starp iepriekšējo kursu un jauno ir jābūt 2 nedēļu pārtraukumam.

Šo augu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā! Tas nebūs derīgs arī, ja cilvēks sirgst ar migrēnu, tireotoksikozi, mazasinību, enterokolītu, kuņģa čūlu (īpaši saasinājuma periodā), kā arī individuālas nepanesamības gadījumā.

Ārstniecības Receptes

Parastās vībotnes nostādinājums: 1 tējkaroti drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina un atdala biezumus.

Parastās vībotnes saknes novārījums: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu, aplej ar 500ml kvasa, vāra 5 minūtes uz mazas liesmas tad atdala biezumus. Lieto guļus stāvoklī.

Parasto vībotni plaši pielieto arī dažādu sātīgu gaļas ēdienu pagatavošanai, jo tā piešķirs patīkamu garšu un palīdzēs organismam ar šo ēdienu tikt galā, jo tajā esošās vielas, gan palīdzēs darboties gremošanas traktam, gan aknai.

Agrākos laikos īpaši nenodalīja vērmeli un parasto vībotni un lietoja vienādi, kaut arī biežāk mājas apstākļos vībotnei deva priekšroku, jo tā bija maigāka. Interesanti, ka daudzi senie pieraksti, parasto vībotni iesaka epilepsijas slimniekiem, kā arī viss augs, ekstrakta veidā tika dots kuņģa, zarnu un dzemdes vēža gadījumā.

Vībotnes tēja: 1 tējkaroti, sasmalcinātu drogu aplej ar 250ml verdoša ūdens, nostādina pāris minūtes un atdala biezumus. Un pēc nepieciešamības dzer to dienā, nepārsniedzot 3 glāzes nesaldinātas (!) tējas. No tautas medicīnas viedokļa, var jaukt saldu kopā ar skābu, bet nedrīkst saldu ar rūgtu, tas maina iedarbību!

Augs arī ir pazīstams dziedniecībā, kā unikāls ginekoloģijas augs, tas tiešām var palīdzēt!

Parastā vībotne vēža ārstēšanā

Parastā vībotne izsens ir pielietota ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Ar to ārstē dzemdes, barības vada, kuņģa un zarnu vēzi, kā arī sarkomas gadījumā pielieto parastās vībotnes sakni.

Gatavo to tā: 2 ēdamkarotes sasmalcinātas un žāvētas saknes aplej ar vārītu- atdzesētu ūdeni, blīvi noslēdz trauku un nostādina to siltā vietā 10h. Tālāk šo nostādinājumu vārad 10 minūtes un nostādina vēl 2h. Atdala biezumus. Lieto trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Šādu nostādinājumu atšķaidot ar vārītu un atdzisušu ūdeni 1L (bet vēl siltu) izmanto arī iekšķīgām dzemdes skalošanām.

Ļaundabīgu audzējumu gadījumā pielieto arī auga virszemes daļas nostādinājumu. Pagatavošanai ņem 3 tējkarotes drogu, aplej ar 1,5 glāzē verdoša ūdens un nostādina 4h slēgtā traukā- vislabāk māla, kurš aptīts ar dvieli. Nostādinājumam atdala biezumus un lieto 3-4 reizes dienā, pa ¼ glāzes 30 minūtes pirms ēšanas.

Dzemdes, kuņģa, taisnās zarnas, barības vada vēža un sarkomas gadījumā, lieto šādu auga lapu un sakņu izvilkumu. Ņem 5 ēdamkarotes drogu un aplej ar 0,5L kvalitatīva šņabja. Nostādina siltā un tumšā vietā 3 nedēļas, laiku pa laikam izvilkumu sakratot. Atdalām biezumus un lieto pa 1 tējkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Atceramies tikai vienu, šīs receptes nevar uzskatīt par pilnvērtīgām vēža ārstēšanas metodēm, bet palīdzēt tas var!

Uztura receptes

Marinēta gaļa ar vībotni

0,5L marinādes, 1 ēd.k. vībotnes lapas, 0,5 kg gaļas.

Marinādē pirms gaļas ielikšanas liek marles maisiņā vībotni. Tālāk liek gaļu un notur marinādē 3-5h, pēc tam cep vai sautē gaļu.

Vībotnes pulveris

Žāvētu vībotni saberž un izmanto, kā garšvielu salātiem un sautējumiem.

Ceptas gaļas aromatizēšana ar vībotni

Pavisam īsi pirms gaļas gatavības, gaļu apber ar pavisam neliela daudzuma vībotnes pulvera.

Vībotnes uzlējums

5 gr. žāvētas vībotnes, 1L šņabja, 20 gr. cukura. Pievieno šņabim žāvētu vībotni, nostādina 2 nedēļas, atdala biezumus un pievieno cukuru, kurš ir izšķīdināts nelielā daudzumā ūdens.

KOSMĒTISKĀ NOZĪME

Kosmētiskām vajadzībām tiek izmantotas visdažādākās vībotnes, gan parastā vībotne, gan vērmele un arī citas, retāk sastopamas, starp ārstniecības augiem Latvijā. Vībotnēs ir viens unikāls savienojums artemizīns, kurš rada pretaudzēju, prethelmintu un antibakteriālas īpašības. Protams, šajos augos ir arī organiskās skābes, ēteriskās eļļas, vitamīni, makro- un mikroelementi.

Visbiežāk ārstnieciskajā kosmētikā izmanto vērmeli un parasto vībotni, kaut parastā biežāk sastopama tautas medicīnā, to izmanto, kā nostādinājumus un novārījumus. Vērmeles ekstraktam piemīt nomierinošas, pretiekaisuma, antibakteriālas un mitrinošas īpašības, kā arī tā veicina matu augšanu.

Šie augi spēj atrisināt daudz un dažādu estētisku ādas problēmu. Āda pēc vērmeles ekstrakta lietošanas kļūst tvirta un iestiepta, uzlabojās tās tekstūra un krāsa.

Lielās koncentrācijas ekstraktus pielieto galvas mazgāšanai. Tie regulē galvas ādas tauku dziedzerus, turklāt uzlabo apasiņošanos matu sīpolos, kas stimulē matu augšanu. Nostādinājums iedarbojas iznīcinoši arī uz sēnīšu kultūru un patogēnajām baktērijām, kuru dēļ nereti parādās blaugznas. Pateicoties pretniezes un brūču dziedējošam efektam, vērmeles preparātus var veiksmīgi pielietot lai ārstētu seboreju un cīnītos pret blaugznām.

Visbiežāk vībotnes izmanto kosmētikā ar šādu efektu:

  • Pretiekaisuma;
  • Pretmikrobu;
  • Antioksidanta;
  • Aizsargājošs;
  • Seboregulējošs.

Dermatoloģijā šos augus izmanto, lai cīnītos ar visa veida ādas iekaisumiem un lai atbrīvotos no dažnedažādiem ādas defektiem. Ekstrakti iedarbojas uz kairinājumu, sasārtumiem, niezi un tūsku. Vībotne lieliski noder arī, lai ārstētu galvas ādu un cīnītos pret matu izkrišanu. Turklāt, vērmeli pielieto līdzekļos, kas saistās ar pārlieku lielu svīšanu.

Vībotnes nerada nekādas blaknes un ir drošas ārīgai lietošanai, neskaitot gadījumus, kad ir individuāla auga nepanesamība vai alerģija uz to.

Lasīt par parasto vīgriezi ->

 .