Strauspaparde parastā
Matteuccia struthiopteris (L.) Tod.

Strauspaparde parastā

    

Parastā strauspaparde ir liela auguma paparde ar resnu, vertikālu sakneni.

Lapas dimorfas, veģitatīvi sterilas fotosintezējošas lapas (trofofilli), garumā līdz pusotram metram (Eiropā) vai līdz četriem metriem (Āzijā).

Divkārši plūksnainas, veido piltuvi, kuras vidū atrodas fertilas sporu nesošas lapas (sporofilli) ar cilindriskiem segmentiem, kuros apslēpti sorusi. Sporofilli vēlāk kļūst par trofofilliem, ārējās lapas atgādina strausa spalvu.

Parastās strauspapardes sporofilli sākumā ir gaiši zaļi, vēlāk kļūst tumši zaļi, kontrastējot ar gaiši zaļajām, sterilajām lapām. Rudenī sterilās lapas nobirst, taču sporu lapas paliek ziemot. Pavasarī sporas atbrīvojas un izsējas.

Augs vairojas ar sporu un stolonu palīdzību. Lielās sporas izdīgst pavasarī, pietiekama mitruma laikā. Sporās ir daudz hloroplasta, līdz ar to tās ir zaļā krāsā.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc sakneņus, lapas un sporas. Saknes rok rudenī, attīra no augsnes, atdala smalkās saknītes. Griež gareniski tā, lai neatdalītos pagājušā gada lapu kāti. Žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā. Iepriekš ir pieļaujams tās apvītināt saulē.

Ievāc sporu nesošās lapas sākot ar jūniju līdz septembrim. Tās klāj plānā slānī uz papīra vai pakabina virs tā, lai žūstot uz papīra sabirtu sporas.

Parastās strauspapardes ķīmiskais sastāvs pētīts ir maz. Ir liecības, ka lapās ir 650mg% P vitamīna. Auga sakneņos ir atrastas miecvielas (<4,5%), kumarīna atvasinājumi (<0,34%), līdz 95mg% askorbīnskābes, ēterisko eļļu pēdas, līdz 0,12% floroglucīna atvasinājumi. Lapās <4% miecvielas, <0,6% kumarīna atvasinājumi, 86mg% askorbīnskābes. Lapās un sakneņos ir atrasti arī flavonoīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās strauspapardes saknenis ir lielisks līdzeklis leikorejas un sāpīgas menstruācijas ārstēšanai. To izmanto arī kā savelkošu, pretklepus un helmintu līdzekli, turklāt tas palīdz arī aizdusas gadījumā.

Auga lapas izmanto, kā sedatīvu, pretkrampju, pret epileptisku un spazmolītisku līdzekli. Ar sporām, savukārt, ārstē ekzēmu un dziedē brūces. Sporām un auga virszemes daļai piemīt pretiekaisuma un antiseptisks efekts.

Tautas medicīnā parastās strauspapardes preparāti ir pazīstami jau sen. Sakneņu novārījumu lietoja, kā helmintu līdzekli, savukārt, no lapām veidoja aplikācijas, lai mazinātu kaulu sāpes.

Senatnē parastās strauspapardes sakneņus lietoja, lai ārstētu leikoreju, spēcīgu menstruāciju, klepu, aizdusu. Pielietoja, kā savelkošu līdzekli, izmantoja lai mazinātu drudzi un ārstētu ļaundabīgus audzējus.

Spirta ekstraktus izmantoja, lai ārstētu izbīli, nakts urīna nesaturēšanu, krampjus, epilepsiju, sāpes zarnās un kuņģī, kā arī to lietoja, kā nomierinošu līdzekli.

Apsaldējuma, apdegumu un traumu gadījumā parastās strauspapardes sporas lietoja, kā pretiekaisuma līdzekli.

 Nav ieteicams lietot

Parastās strauspapardes preparātus nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar tiem neārstē bērnus līdz 14 gadu vecumam.

Ārstēšanos ar parasto strauspapardi veic tikai pieredzējuša zāļinieka vadībā, jo daļa paparžu ir stipri indīgas un ievācot tās, varat kļūdīties.

Pārdozējot parasto strauspapardi parādās tādi simptomi: slikta dūša, vemšana, galvas sāpes, reiboņi, krampji, samazinās arteriālais asins spiediens, apgrūtinās elpošana un vājinās sirds darbība.

Lasīt par lielo struteni ->

 .