| ||||
- Angliski: Bulrush
- Vāciski: Breitblättriger Rohrkolben
- Zviedru: bredkaveldun
- Igauņu: laialehine hundinui
- Lietuviešu: plačialapis švendras
- Krievu: рогоз широколистный
Platlapu vilkvālīte ir liels, daudzgadīgs sakņu augs, kurš
izaug līdz 2m. Stublāji resni, cilindriski, 1-2m augsti, ar neizteiktiem
mezgliem. Saknenis masīvs, ložņājošs, sekli ieaudzis zem ūdens. Lapas cietas,
veselas, jostveidīgas, lineāras, platumā līdz 2cm, pelēcīgi- zaļā krāsā. Ziedi
viendzimuma, maziņi. Ziedkopa- izstiepti cilindriska vālīte, kurš sastāv no 2
daļām, līdz 2,5cm diametrā. Vālīte viegli samtaina, tuvojoties rudenim tā
brūnē. Savas dekoratīvās īpašības vālītes saglabā līdz pavasarim, rezultātā tās
sadalās sēkliņās un tiek ar vēju iznēsātas.
Augs zied no jūnija- jūlijam. Augļi nobriest jūlijā-
augustā. Augļiem nobriestot tie no vālītes izbirst. Sēklas uz stublāja var
saglabāties līdz 6 mēnešiem. Parastā vilkvālīte vairojas, galvenokārt, ar sēklu
palīdzību.
Ziedkāti nobriest maijā, ziedi un lapas jūnijā. Nobriedušas
vālītes ievāc līdz pirmajām salnām. Platlapu vilkvālītes lapas ievāc auga
ziedēšanas periodā, taču sakneni labāk ierakt rudens beigās, kad jau beigusies
veģetācija. Saknes un sakneņus attīra no augsnes un žāvē žāvētājos. Lapas
sasmalcina, un žāvē uz sietiem, labi vēdināmās telpās. Uzglabā drogas stikla
traukos vai kartona kastēs sausā un vēsā vietā, ne ilgāk par 2 gadiem.
Auga virszemes daļa, īpaši lapas satur daudz askorbīnskābes,
proteīns, nelielos daudzumos augu tauki.
Platlapu vilkvālītes saknenī atrastas miecvielas, cukurs,
ciete, skābeņskābes kalcijs, olbaltumvielas un augu tauki.
Svaigās saknēs ir 66,5% ūdens, 2% tīras olbaltumvielas,
15,4% cietes, 7,3% šķiedrvielas, 0.3% tauku, 2,5% sārmu. Žāvētās saknēs ciete
palielinās līdz 46%, šķiedrvielas līdz 22%.
Ārstnieciskā nozīme
Platlapu vilkvālītei piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas
un brūču dziedējošas īpašības. Auga jaunie dzinumi ir pārbagāti ar C vitamīnu
un tās lieto avitaminozes, anēmijas, cingas, muskuļa vājuma un izdegšanas
gadījumā.
Vālītes un ziediņus lieto, kā asiņošanu apturošu līdzekli
pie dažādas izcelsmes asiņošanām (kuņģa, zarnu, hemoroidālu). Tos izmanto
uretrīta un cistīta, kā arī ginekoloģisku slimību gadījumos. Ziedes uz vālīšu
pūku pamatu izmanto, lai ārstētu apdegumus un apsaldējumus. Lapu un sakneņu
nostādinājumi un novārījumi samazina cukura līmeni asinīs, rada pretiekaisuma
un savelkošu iedarbību. Vilkvālītes preparātus lieto arī dizentērijas,
enterokolīta, cistīta, cukura diabēta ārstēšanai. Vālīšu novārījumus izmanto
kompleksā terapijā pret bronhiālo astmu.
Tautas medicīnā arī izmanto auga sakneņus un virszemes
(virsūdens) daļu. Sakneņu novārījumus un lapu nostādinājumus lieto, lai ārstētu
asiņainas caurejas un trūces mutes dobumā, kā arī kolītu un dizentēriju. Tautas
medicīnā sakneņa ūdens nostādinājumus izmanto gremošanas trakta kataru,
caurejas, dizentērijas, drudža un spēka izsīkuma ārstēšanai.
Virszemes daļu izmanto, lai ārstētu dizentēriju, stomatītu
un parodontozi. Lapu novārījums ir rekomendējams cukura diabēta gadījumā.
Svaigas un sasmalcinātas lapas liek uz svaigiem griezumiem, brūcēm un traumām,
kā brūču dziedējošu, asins apturošu un antiseptisku līdzekli.
Āzijas medicīnā platlapu vilkvālītes ziedputekšņus izmanto,
lai apturētu spēcīgu asiņošanu, kā arī lai ārstētu kaulu tuberkulozi, audu
atmiršanu un mastītu.