Platlapu vilkvālīte
Typha latifolia L.

 
   

Platlapu vilkvālīte ir liels, daudzgadīgs sakņu augs, kurš izaug līdz 2m. Stublāji resni, cilindriski, 1-2m augsti, ar neizteiktiem mezgliem. Saknenis masīvs, ložņājošs, sekli ieaudzis zem ūdens. Lapas cietas, veselas, jostveidīgas, lineāras, platumā līdz 2cm, pelēcīgi- zaļā krāsā. Ziedi viendzimuma, maziņi. Ziedkopa- izstiepti cilindriska vālīte, kurš sastāv no 2 daļām, līdz 2,5cm diametrā. Vālīte viegli samtaina, tuvojoties rudenim tā brūnē. Savas dekoratīvās īpašības vālītes saglabā līdz pavasarim, rezultātā tās sadalās sēkliņās un tiek ar vēju iznēsātas.

Augs zied no jūnija- jūlijam. Augļi nobriest jūlijā- augustā. Augļiem nobriestot tie no vālītes izbirst. Sēklas uz stublāja var saglabāties līdz 6 mēnešiem. Parastā vilkvālīte vairojas, galvenokārt, ar sēklu palīdzību.

Ziedkāti nobriest maijā, ziedi un lapas jūnijā. Nobriedušas vālītes ievāc līdz pirmajām salnām. Platlapu vilkvālītes lapas ievāc auga ziedēšanas periodā, taču sakneni labāk ierakt rudens beigās, kad jau beigusies veģetācija. Saknes un sakneņus attīra no augsnes un žāvē žāvētājos. Lapas sasmalcina, un žāvē uz sietiem, labi vēdināmās telpās. Uzglabā drogas stikla traukos vai kartona kastēs sausā un vēsā vietā, ne ilgāk par 2 gadiem.

Auga virszemes daļa, īpaši lapas satur daudz askorbīnskābes, proteīns, nelielos daudzumos augu tauki.

Platlapu vilkvālītes saknenī atrastas miecvielas, cukurs, ciete, skābeņskābes kalcijs, olbaltumvielas un augu tauki.

Svaigās saknēs ir 66,5% ūdens, 2% tīras olbaltumvielas, 15,4% cietes, 7,3% šķiedrvielas, 0.3% tauku, 2,5% sārmu. Žāvētās saknēs ciete palielinās līdz 46%, šķiedrvielas līdz 22%.

Ārstnieciskā nozīme

Platlapu vilkvālītei piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas un brūču dziedējošas īpašības. Auga jaunie dzinumi ir pārbagāti ar C vitamīnu un tās lieto avitaminozes, anēmijas, cingas, muskuļa vājuma un izdegšanas gadījumā.

Vālītes un ziediņus lieto, kā asiņošanu apturošu līdzekli pie dažādas izcelsmes asiņošanām (kuņģa, zarnu, hemoroidālu). Tos izmanto uretrīta un cistīta, kā arī ginekoloģisku slimību gadījumos. Ziedes uz vālīšu pūku pamatu izmanto, lai ārstētu apdegumus un apsaldējumus. Lapu un sakneņu nostādinājumi un novārījumi samazina cukura līmeni asinīs, rada pretiekaisuma un savelkošu iedarbību. Vilkvālītes preparātus lieto arī dizentērijas, enterokolīta, cistīta, cukura diabēta ārstēšanai. Vālīšu novārījumus izmanto kompleksā terapijā pret bronhiālo astmu.

Tautas medicīnā arī izmanto auga sakneņus un virszemes (virsūdens) daļu. Sakneņu novārījumus un lapu nostādinājumus lieto, lai ārstētu asiņainas caurejas un trūces mutes dobumā, kā arī kolītu un dizentēriju. Tautas medicīnā sakneņa ūdens nostādinājumus izmanto gremošanas trakta kataru, caurejas, dizentērijas, drudža un spēka izsīkuma ārstēšanai.

Virszemes daļu izmanto, lai ārstētu dizentēriju, stomatītu un parodontozi. Lapu novārījums ir rekomendējams cukura diabēta gadījumā. Svaigas un sasmalcinātas lapas liek uz svaigiem griezumiem, brūcēm un traumām, kā brūču dziedējošu, asins apturošu un antiseptisku līdzekli.

Āzijas medicīnā platlapu vilkvālītes ziedputekšņus izmanto, lai apturētu spēcīgu asiņošanu, kā arī lai ārstētu kaulu tuberkulozi, audu atmiršanu un mastītu.

Nav ieteicams lietot

Platlapu vilkvālīte aug ūdens tilpnēs, kuras nereti ir piesārņotas un auga saknenis spēji absorbē sevī kaitīgos elementus- šādus augus lietot nedrīkst. Raksturīga iezīme augam, ja tas nav lietojams uzturā ir rūgta vai rūguma garša un smarža.

Augs nav ieteicams grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to nav vēlams dot maziem bērniem.

Uztura receptes

Vilkvālītes salāti

150 gr. jaunu vilkvālītes dzinumu, 30 gr. skābeņu, 10 gr. augu eļļas, sāls, etiķis, pipari.

Vilkvālītes jaunos dzinums, kuri vēl nav iznākuši no zemes (5-10cm) rūpīgi nomazgā, sagriež gabalos pa 2-3cm, novāra sālsūdenī, ūdeni nolej. Samaļ skābenes gaļas mašīnā, pievieno sāli, piparus, etiķi un sajauc kopā ar vilkvālīti.

Vilkvālītes zupa

150 gr. vilkvālītes, 10 gr. burkānu, 15 gr. sīpola, 5 gr. tauku, 20 gr. krējuma, 350 gr. buljona vai ūdens, sāls, etiķis.

Vilkvālītes saknes un jaunos dzinumus sagriež gabaliņos pa 3cm, izmērcē etiķī, maļ gaļas mašīnā, vāra.. Pievieno uz pannas sautētu burkānu un sīpolu un vāra līdz gatavs. Pasniedz ar krējumu.

Sautētas vilkvālītes saknes ar kartupeļiem

200 gr. jaunas vilkvālītes saknes un dzinumu, 150 gr. kartupeļa, 5 gr. dilles, 10gr. tauku, garšvielas.

Saknes un dzinumus griež 3cm garumā, vāra sālsūdenī, ūdeni nolej. Vilkvālīti samaisa ar novārītu kartupeli, pievieno taukus, sāli un cep cepeškrāsnī līdz gatavs. Pasniedzot pievieno dilles.

Vilkvālītes biezenis

500 gr. svaigu vilkvālīšu sakņu un jauno dzinumu, 1 glāzi sarīvēta mārrutka, sāls, zivs.

Vilkvālītes saknes un dzinumus samaļ ar gaļas mašīnu, pievieno mārrutkus, sāli, etiķi, samaisa un novieto ledusskapī uz vienu diennakti.

Izmanto, kā piedevu otrajiem gaļas un zivju ēdieniem.

Sālīta vilkvālīte ar skābeni

1 kg jauno vilkvālīšu dzinumu un sakņu, 500 gr. skābenes, 100 gr. sāls, 15 gr. ķimeņu.

Samaisīt sāli ar ķimenēm. Vilkvālīti sagriež un liek burkās, pāri ber ar sāls un ķimeņu maisījumu. Izmanto, kā piedevu zupās- 3 ēd.k uz 1 porciju zupas. 

Lasīt par sila virsi ->

 .