Ilzītes
ANTHEMIS

    

Ilzīšu dzimtas augi mēdz būt daudzgadīgi un viengadīgi, gan vientuļu zālīšu, gan krūmu formas. Saknenis parasti ir praktiski horizontāls un stipri sazarots ar daudzām mazām saknītēm. Augu lapas parasti ir plūksnaini saliktas, divkārt plūksnaini saliktas un bez lapu kātiņiem. Daudzgadīgās ilzītes pirmo gadu veido tikai lapu rozetes, un zied otrajā gadā. Stublāja un pazaru galotnēs izveidojas ziedkopas, parasti baltas, retāk dzeltenas.

Ziedkopas ir samērā lielas 2-3 cm diametrā. Ilzītes zied, praktiski visu vasaras periodu. Rudenī pēc sēklu nogatavināšanas stublāji atmirst, pavasarī no lapu rozetēm veidojas jauni.

Visbiežāk sastopamās Ilzītes ir:  Dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria), Romiešu kumelīte (Chamaemelum nobile), Tīruma ilzīte (Anthemis arvensis), Suņu ilzīte (Anthemis cotula)

Ārstniecībai parasti izmanto Ilzīšu ziedus. To ievākšanu parasti veic masu ziedēšanas laikā (jūnijs- augusts). Ziedus ievāc, kad ziedkopas vidusdaļa vēl nav atvērusies pilnībā un tās viducis ir vēl plakans. Šajā periodā ir visaugstākais ēterisko vielu saturs. Žāvē ēnainā vietā nepārsniedzot 40C temperatūru. Drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par 2 gadiem.

Ilzīšu dzimtas augos noteiktas ēteriskās vielas līdz 1%, seskviterpēnu laktoni, kaučuks, poliacetilēni, kvercetīns, kurš pieskaitāms P grupas vitamīniem, flavonoīdi (antemozīds, kosmozīds), vaski, kumarīns un vēl neizpētīts glikozīds. Interesants ir arī fakts, ka Ilzītēs ar baltiem ziediem dominē luteolīna atvasinājumi, tai pat laikā dzeltenajā Ilzītē dominē apigenīns.

Ēteriskā eļļa sastāv no antemola, butilēstera, heksilēstera, amilēstera, izobutirskābes, angelskābes, metil-krotonskābes. Eļļā ir atrasts arī terpēns- antemēns (C18H36) un azulēns (zilais pigments), nelielos daudzumos ir sastopamas arī citas aktīvās vielas: bisabolēns, kariofilēns, kadinēns, bisabolols. Pēdējā laikā vien ir atrastas, apmēram, 102 Ilzīšu bioloģiski aktīvās ēterisko eļļu sastāvdaļas . Ko der zināt Ilzīšu ēteriskā eļļa pie 0C grādiem sastingst- tādi varat noteikt to atbilstību.

Ilzīšu saknēs atrastas poliacetilēna savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Daļa Ilzītēm piemīt ārstnieciskā nozīme un piemīt daudz vērtīgu īpašību. Piemēram, Romiešu kumelīte tautas medicīnā un homeopātijā tiek pielietota līdzvērtīgi Ārstniecības kumelītei. Farmaceiti norāda, ka Romiešu kumelītei piemīt analoģiskas ārstnieciskās īpašības kā Ārstniecības kumelītei.

Dzeltenai ilzītei piemīt insekticīdas un baktericīdas īpašības. Tautas medicīnā izsenis ir zināmas tās urīna dzenošās, pret cērmju, pret malārijas, žulti dzenošas, sviedrējošas, asiņošanu apturošas īpašības. Nereti ziedu novārījumus lieto, kā pretiekaisuma un atkrēpošanos veicinošu līdzekli.

Romiešu kumelītes ēteriskai eļļai piemīt spazmolītisks un pretiekaisuma efekts. Tautas medicīnā to pielieto- bezmiega, satraukuma, klimaksa gadījumā.

Ir arī medicīniska rakstura ziņas, ka ir lietota medicīnā arī Suņu ilzīte. Suņu ilzīte ir augs, kuru izmanto daudzu tautu receptēs, jo šis augs ir pazīstams ar savām spazmolītiskajām, urīna dzenošajām, pret helmintu un brūču dziedējošām īpašībām. Suņu ilzīti tautas medicīnā izmanto, kā novārījumu u nostādinājumu kuņģa spazmu, migrēnas, krampju, metrorāģijas un malārijas gadījumā. Ārīgi to lieto dermatītu un brūču ārstēšanai.

Neskatoties uz izteikto līdzību starp Romiešu kumelīti un Ārstniecības kumelīti, šo augu ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras, taču laboratoriskie pētījumi uzrāda, ka to iedarbība ir tuvu līdzīga. Ilzītei piemīt antimikrobas, kā arī mērenas fungistatiskas īpašības. Eksperimentos ir noteikts Ilzītes pret tūskas un citostatiskais efekts (in vitro tika apspiesta karcinomas attīstība). Noteiktas arī Ilzītes urīna dzenošās īpašības.

Eiropas zinātnieki ir noteikuši kādu unikālu īpašību, kura piemīt Dzeltenai ilzītei- auga aktīvās vielas spēj normalizēt vitamīnu un mikroelementu balansu cilvēka organismā, neatkarīgi no to esamības vai neesamības cilvēka organismā. Asiņošanu apturošās īpašības tai ir arī unikālas, tāpēc to plaši pielieto terapeitiski hemorāģiskās diatēzes, kapilārās toksikozes, tīklenes asiņošanas un citu slimību, kurās traucēta asinsvadu caurlaidība ārstēšanai.

Eksperimentāli, ēteriskā eļļa, kura pagatavota no svaigiem Romiešu kumelītes ziediem, radīja izteiktu aktivitāti pret grampozitīvām baktērijām (zeltītais stafilokoks) un apspieda arī dermatofītu attīstību. Zinātniski arī pierādīts, ka spirta izvilkumi ātri spēja tikt galā ar zarnu nūjiņu un protozoju infekciju. Pētījumus veica uz dzīvniekiem, kuros pamanīja, ka tiem krasi samazinājās agresija.

Pasaules slavens aromterapeits Rūts fon Braunšveigs no Vācijas pierādīja, ka tikai viens piliens Romiešu kumelītes ēteriskās eļļas, kuru uzpilina uz saules pinuma spēj nomierināt cilvēka nervu sistēmu un mazināt stresa negatīvo ietekmi.

Piemītot pretiekaisuma, karminatīvas, spazmolītiskas un citas īpašības, Romiešu kumelīti plaši pielieto dažādu tautu medicīnā, kā novārījumus kuņģa slimību, saaukstēšanās, diatēzes, atopiskā dermatīta ārstēšanā un kā žulti un urīna dzenošu līdzekli. Ziedu novārījumi ir efektīvi arī dzemdes asiņošanas gadījumā. Protams, visus šos novārījumus var lietot arī ārīgi, lai mazinātu iekaisumus, kā arī skalot mutes dobumu!

Tīruma ilzītes sulu lieto ļaundabīgu veidojumu ārstēšanā. Nostādinājumu no šī auga saknes pielieto vīriešu potences uzlabošanai, kā arī lieto epilepsijas gadījumā, tā kā saknēs atrastas poliacetilēna savienojumi. Ar šāda novārījuma palīdzību var arī ārstēt sāpošus zobus. Ilzītes neatkarīgi no sugas, ir labs pret  helmintu līdzeklis.

Ilzītes ziedus var nostādināt arī augu eļļa un sanāks lielisk līdzeklis, ar ko smērēties reimatisma radīto sāpju gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Neviena no ārstniecībā lietojamās Ilzītes sugām nekādas blaknes parasti nerada, tomēr der būt uzmanīgam un šo augu nelietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī neārstēt ar to mazus bērnus. Pamatā visas blaknes no Ilzītes rodas tikai alerģiskas reakcijas gadījumā, piemēram, ja cilvēkam ir alerģija uz ziedputekšņiem, rezultātā cilvēks var nonākt anafilaktiskā šoka stāvoklī!

Lasīt par ārstniecības izopu ->