Pīpene parastā
LEUCANTHEMUM VULGARE

   

  • Angliski: oxeye Daisy
  • Vāciski: Wiesen-Margerite
  • Zviedru: prästkrage
  • Igauņu: harilik härjasilm
  • Lietuviešu: paprastoji baltagalvė
  • Krievu: нивяник обыкновенный

Parastā pīpene daudzgadīgs augs, kurš augumā variē no 30līdz 80cm. Saknenis stieņveida, garumā līdz 10cm, atrodas sekli (10-15cm), ieaugoties šķībi. Taču no sakneņa aiziet daudzas mazas saknītes dziļumā. Skanenis augot sazarojas. Uz sakneņa kakla veidojas pumpuri, no kuriem ik gadu izaug stublāji. Stublāji taisni, nesazaroti, kaili, nedaudz noliekti. Pīpenei lapas sakārtotas pakāpeniski, zemākās lapas izstieptas, veselas, augstākās ķīļveida. Pirmajā gadā pīpene nezied, bet veido nelielu lapu rozeti, un tikai otrajā gadā veidojās ziedi un tiek ražotas sēklas.

Parastās pīpenes ziedkopas veidojas stublāja galotnē pa vienai. Ap ziedkopas groziņu ir vidēji 20 baltas ziedlapiņas un pa vidu dzeltenu ziedu veidota ziedkopa.

Zieds liels, diametrā no 4-6cm.  Augļa sēkla ir pelēcīgā krāsā, cilindriskas formas, izstiepta. Pīpene zied no jūnija līdz augustam, augļi veidojas augustā- oktobrī. Augs vairojas, kā veģetatīvi, tā arī ar sēklas palīdzību.

Nereti tautā parasto pīpeni sauc par kumelīti, kas ir nepareizi, jo tie ir divi dažādi augi. Atšķirt tos nerodas nekādas problēmas- pīpenes ziedi ir daudzkārt lielāki. Tāpat arī atšķirās šo abu augu lapas. Kumelītei arī stublājs ir sazarots un galotnītēs ir ziedkopas, parastai pīpenei uz viena nesazarota stublāja viena ziedkopa.

Ārstnieciskam nolūkam lieto parastās pīpenes ziedus, lapas un stublājus. Augu ievāc ziedēšanas periodā sākot ar maija beigām, beidzot ar augustu. Jaunos stublājus, lapas un ziedkopas žāvē uz sietiem labi vēdināmās telpās, apēnotā vietā. Drogas uzglabā papīra maisos, paslēptus no gaismas ne ilgāk par 2 gadiem.

Parastā pīpene satur flavonoīdus, hidroksikanēļskābi, miecvielas, kumarīnus, inulīnu un alkaloīdus. Pīpenes lapas ir bagātas ar karotīnu un vitamīnu C. Sēklās ir atrodami arī augu tauki.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās pīpenes ārstnieciskās īpašības tieši saistās ar lielu saturu askorbīnskābes, flavonoīdiem, miecvielām un citām bioloģiski aktīvajām vielām. Augam piemīt pretiekaisuma īpašības, vitamīns C ir efektīvs dažādu saaukstēšanos slimību ārstēšanā- bronhīts, laringīts, pneimonija, tuberkuloze.

Augs satur polifenolus, kuri ir pārstāvēti ar flavonoīdiem, miecvielām, kumarīnu un hidroksikanēlskābi. Farmakoloģiski šis augs ir perspektīvs, lai ar tā palīdzību ārstētu iekaisumus, radītu žults dzenošu efektu un kā antioksidants.

Pīpenes novārījumi un nostādinājumi rada urīna dzenošu iedarbību, noņem sāpes, ir efektīvi pie dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām, par cik augā esošie alkaloīdi noņem sāpju sindromu un samazina asins spiedienu. Augs lieliski palīdz attīrīt asinis no toksīniem un holesterīna, labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un noņem nervu saspringumu.

Inulīns veicina olbaltumvielu un glikogēna sintēzi, normalizē gremošanas orgānu darbību, kā arī CNS darbību, mazina glikozes un holesterīna saturu asinīs. Augu tauki veicina reģenerācijas procesus audos un šūnās, to var izmantot, lai dziedētu brūces vai apdegumus.

Parastā pīpene ir lielisks palīgs dermatoloģisku slimību ārstēšanai. Askorbīnskābe normalizē redoksa procesus, palielina asins kapilāru caurejamību.

Tautas medicīnā parastā pīpene ir pazīstams, kā spazmolītiskas, pretiekaisuma, urīna dzenošs, brūču dziedējošs, pret tārpu, un antioksidējošs līdzeklis. Ar ziedkopu nostādinājumu vai novārījumu mazina vēdera dobuma iekaisuma procesus un to radītās sāpes, ārstē hroniskus aizcietējumus, trūces un hemoroīdus. Ziediņus izmanto arī saaukstēšanās slimību gadījumā, kā atkrēpošanos veicinošus līdzekļus. Auga ziedu novārījums ir spēcīgs urīna dzenošs līdzeklis, tas mazina tūskas, ārstē nieres un pārējo izvades orgānu sistēmu. Arī tautas medicīnā parasto pīpeni izmanto dermatoloģiskām vajadzībām. No tās gatavo vanniņas vai kompreses, lai ārstētu dažas ādas slimības, kā arī ekzēmas, hemoroīdus, čūlas, acu bojājumus, kā skalojošu līdzekli ginekoloģisku slimību gadījumā- amenoreja, baltie ziedi.

Ja parastās pīpenes novārījumā, kuru pievienosiet vannas ūdenim, iesēdināsiet bērnu uz neilgu laiku, tas noņems bērnam zarnu kolikas. Sasmalcinātas ziedkopas, kopā ar sviestu, kā smēri izmanto pret kašķi, ēdē un citām ādas saslimšanām.

Parasto pīpeni var nostādināt arī spirtā un izmantot to, pret saaukstēšanās slimībām un kā pret helmintu līdzekli. Novārījumus un nostādinājumus lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi lai ārstētu saaukstēšanos, plaušu tuberkulozi, izmanto kā atkrēpošanos veicinošu un temperatūras mazinošu līdzekli. Šie paši līdzekļi ir efektīvi, kā kompreses hemoroīdu gadījumā, lai cīnītos pret urīna nesaturi un dažādas ģenēzes sāpēm. Parastās pīpenes stublājus izmanto, lai pagatavotu līdzekļus, kuri veicinās atkrēpošanos, lai ārstētu traheītu, bronhītu, pneimoniju, miega traucējumus, dzemdes asiņošanu, dzemdes nesaraušanos pēc dzemdībām. Lapas iedarbojas, kā pret cērmju līdzeklis. Pīpenes ziedi palīdz apturēt smaganu asiņošanu, tai piemīt brūču dziedējošas īpašības.

Nav ieteicams lietot

Parastās pīpenes līdzekļus nelieto grūtniecības un laktācijas periodā. To neiesaka bērniem, kā arī cilvēkiem ar hipotoniju. 

Lasīt par parasto plaukšķeni ->