 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: oxeye Daisy
- Vāciski: Wiesen-Margerite
- Zviedru: prästkrage
- Igauņu: harilik härjasilm
- Lietuviešu: paprastoji baltagalvė
- Krievu: нивяник обыкновенный
Parastā pīpene daudzgadīgs augs, kurš augumā variē
no 30līdz 80cm. Saknenis stieņveida, garumā līdz 10cm, atrodas sekli (10-15cm),
ieaugoties šķībi. Taču no sakneņa aiziet daudzas mazas saknītes dziļumā.
Skanenis augot sazarojas. Uz sakneņa kakla veidojas pumpuri, no kuriem ik gadu
izaug stublāji. Stublāji taisni, nesazaroti, kaili, nedaudz noliekti. Pīpenei
lapas sakārtotas pakāpeniski, zemākās lapas izstieptas, veselas, augstākās
ķīļveida. Pirmajā gadā pīpene nezied, bet veido nelielu lapu rozeti, un tikai
otrajā gadā veidojās ziedi un tiek ražotas sēklas.
Parastās pīpenes ziedkopas veidojas stublāja
galotnē pa vienai. Ap ziedkopas groziņu ir vidēji 20 baltas ziedlapiņas un pa
vidu dzeltenu ziedu veidota ziedkopa.
Zieds liels, diametrā no 4-6cm. Augļa sēkla
ir pelēcīgā krāsā, cilindriskas formas, izstiepta. Pīpene zied no jūnija līdz
augustam, augļi veidojas augustā- oktobrī. Augs vairojas, kā veģetatīvi, tā arī
ar sēklas palīdzību.
Nereti tautā parasto pīpeni sauc par kumelīti, kas
ir nepareizi, jo tie ir divi dažādi augi. Atšķirt tos nerodas nekādas
problēmas- pīpenes ziedi ir daudzkārt lielāki. Tāpat arī atšķirās šo abu augu
lapas. Kumelītei arī stublājs ir sazarots un galotnītēs ir ziedkopas, parastai
pīpenei uz viena nesazarota stublāja viena ziedkopa.
Ārstnieciskam nolūkam lieto parastās pīpenes
ziedus, lapas un stublājus. Augu ievāc ziedēšanas periodā sākot ar maija
beigām, beidzot ar augustu. Jaunos stublājus, lapas un ziedkopas žāvē uz
sietiem labi vēdināmās telpās, apēnotā vietā. Drogas uzglabā papīra maisos,
paslēptus no gaismas ne ilgāk par 2 gadiem.
Parastā pīpene satur
flavonoīdus, hidroksikanēļskābi, miecvielas, kumarīnus, inulīnu un alkaloīdus.
Pīpenes lapas ir bagātas ar karotīnu un vitamīnu C. Sēklās ir atrodami arī augu
tauki.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās pīpenes ārstnieciskās īpašības tieši
saistās ar lielu saturu askorbīnskābes, flavonoīdiem, miecvielām un citām
bioloģiski aktīvajām vielām. Augam piemīt pretiekaisuma īpašības, vitamīns C ir
efektīvs dažādu saaukstēšanos slimību ārstēšanā- bronhīts, laringīts,
pneimonija, tuberkuloze.
Augs satur polifenolus, kuri ir pārstāvēti ar
flavonoīdiem, miecvielām, kumarīnu un hidroksikanēlskābi. Farmakoloģiski šis
augs ir perspektīvs, lai ar tā palīdzību ārstētu iekaisumus, radītu žults
dzenošu efektu un kā antioksidants.
Pīpenes novārījumi un nostādinājumi rada urīna
dzenošu iedarbību, noņem sāpes, ir efektīvi pie dažādām sirds un asinsvadu
saslimšanām, par cik augā esošie alkaloīdi noņem sāpju sindromu un samazina
asins spiedienu. Augs lieliski palīdz attīrīt asinis no toksīniem un
holesterīna, labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un noņem nervu saspringumu.
Inulīns veicina olbaltumvielu un glikogēna
sintēzi, normalizē gremošanas orgānu darbību, kā arī CNS darbību, mazina
glikozes un holesterīna saturu asinīs. Augu tauki veicina reģenerācijas
procesus audos un šūnās, to var izmantot, lai dziedētu brūces vai apdegumus.
Parastā pīpene ir lielisks palīgs dermatoloģisku
slimību ārstēšanai. Askorbīnskābe normalizē redoksa procesus, palielina asins
kapilāru caurejamību.
Tautas medicīnā parastā pīpene ir pazīstams, kā
spazmolītiskas, pretiekaisuma, urīna dzenošs, brūču dziedējošs, pret tārpu, un
antioksidējošs līdzeklis. Ar ziedkopu nostādinājumu vai novārījumu mazina
vēdera dobuma iekaisuma procesus un to radītās sāpes, ārstē hroniskus
aizcietējumus, trūces un hemoroīdus. Ziediņus izmanto arī saaukstēšanās slimību
gadījumā, kā atkrēpošanos veicinošus līdzekļus. Auga ziedu novārījums ir
spēcīgs urīna dzenošs līdzeklis, tas mazina tūskas, ārstē nieres un pārējo
izvades orgānu sistēmu. Arī tautas medicīnā parasto pīpeni izmanto
dermatoloģiskām vajadzībām. No tās gatavo vanniņas vai kompreses, lai ārstētu
dažas ādas slimības, kā arī ekzēmas, hemoroīdus, čūlas, acu bojājumus, kā
skalojošu līdzekli ginekoloģisku slimību gadījumā- amenoreja, baltie ziedi.
Ja parastās pīpenes novārījumā, kuru pievienosiet
vannas ūdenim, iesēdināsiet bērnu uz neilgu laiku, tas noņems bērnam zarnu
kolikas. Sasmalcinātas ziedkopas, kopā ar sviestu, kā smēri izmanto pret kašķi,
ēdē un citām ādas saslimšanām.
Parasto pīpeni var
nostādināt arī spirtā un izmantot to, pret saaukstēšanās slimībām un kā pret
helmintu līdzekli. Novārījumus un nostādinājumus lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi
lai ārstētu saaukstēšanos, plaušu tuberkulozi, izmanto kā atkrēpošanos veicinošu
un temperatūras mazinošu līdzekli. Šie paši līdzekļi ir efektīvi, kā kompreses
hemoroīdu gadījumā, lai cīnītos pret urīna nesaturi un dažādas ģenēzes sāpēm.
Parastās pīpenes stublājus izmanto, lai pagatavotu līdzekļus, kuri veicinās
atkrēpošanos, lai ārstētu traheītu, bronhītu, pneimoniju, miega traucējumus,
dzemdes asiņošanu, dzemdes nesaraušanos pēc dzemdībām. Lapas iedarbojas, kā
pret cērmju līdzeklis. Pīpenes ziedi palīdz apturēt smaganu asiņošanu, tai
piemīt brūču dziedējošas īpašības.