Dekoratīvs
zirgkastaņu dzimtas koks ar piramidālu vainagu. Pumpuri ļoti lipīgi, līdz 2,5
cm gari. Lapas izkārotas pretēji, staraini saliktas, ar 5 - 9 lapiņām. Ziedi balti, ar
sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, sakopoti stāvās skarās vai ķekaros. Auglis
dzeloņaina pogaļa ar 1 vai 2 sēklām. Zied maijā. Sēklas nogatavojas septembrī.
Ārstniecībā
tiek izmantot praktiski viss koks- augļi, lapas, miza, jaunie dzinumi un ziedi.
Mizu ievāc agrā pavasarī un uzreiz to arī žāvē svaigā gaisā vai labi vēdināmās
telpās. Lapas ievāc ziedēšanas periodā, jūnija beigās- jūlija sākumā, žāvē
tāpat kā mizu. Drīkst izmantot arī piespiedu žāvētājus nepārsniedzot 40C.
Ziedus
ievāc ar visu ziedkopu, pirmo dienu žāvējot tos saulē, un tālāk jau labi
vēdināmā telpā vai žāvētājos nepārsniedzot 35C. Ja izmantojat žāvētāju, tad saulē vītināt nav nepieciešams.
Augļus
ievāc, kad tie ir pilnībā nogatavojušies un paši krīt zemē no koka. Žāvē tos uz
sietiem, labi vēdināmā telpā, nepārsniedzot 55C temperatūru.
Zirgkastaņas
miza satur flavonīdus, kumarīna savienojumus ( eskulīnu, fraksīnu), triterpēna
saponīnu escīnu, miecvielas, cukurus, augu tauku eļļas, kumarīnus, vitamīnu B un C,
fillohinonu.
Lapas
satur flavonoīdus (tai skaitā rutīnu), karotinoīdus, pektīnus. Ziedos atrasts
rutīns, pektīns, gļotvielas, flavonoīdi lielos daudzumos.
Augļi
satur kvercetīna un kaempferola glikozīdus, eskulīnu, fraksīnu, escīnu, tauku eļļas, olbaltumvielas, cieti (50%),
miecvielas, vitamīnus B, C, K, minerālvielas Mg, Mn, Co, I , tai skaitā arī selēnu.
Ārstnieciskā nozīme
Oficiālajā
medicīnā zirgastaņu izmanto, pateicoties tajā esošajiem glikozīda flavonīdiem
eskulīna un saponīna escīna. Eskulīns samazina kapilāru caurlaidību, stimulē
asins seruma anti trombisko aktivitāti, palielina antitrombīna veidošanos
asinsvadu retikuloendoteliālajā sistēmā, palielina vēnu asins piepildījumu, it
īpaši, ja tām ir patoloģiskas izmaiņas.
Escīns
samazina asins viskozitāti (sašķidrina). Un pats kastaņas ekstrakts palielina
venozo trauku tonusu, venozo plūsmu.
Zirgkastaņas ekstrakti spēj samazināt limfātiskās un iekaisuma raisītas tūskas.
Zirgkastaņas augļu ekstraktus izmanto, lai ārstētu vēnu slimības (galvenokārt, varikozās vēnas), kā arī izmanto terapijās, lai ārstētu hemoroīdus. Galvenie pētījumi šodien novirzīti uz ekstraktu iekšķīgu lietošanu un to drošuma apzināšanu.
Tautas
medicīnā kastaņas
preparāti tiek pielietoti jau no sen seniem laikiem un dažādās tautās.
Kastaņas
ziedu uzlējumam (spirta), piemīt pretiekaisuma un atsāpinošs efekts, augļiem-
pretiekaisuma, augļa mizai- asins atjaunojošas, pretiekaisuma un pretsāpju
iedarbība.
Svaigu
ziedu sulu lieto, iekšķīgi, varikozo vēnu paplašinājuma, aterosklerozes,
tromboflebīta un hemoroīdu gadījumā. Ziedu sula, iekonservēta spirtā, ziedu vai
augļu nostādinājumu iesaka lietot iekšķīgi un ārīgi, pie varikozo vēnu
paplašinājumiem un hemoroīdiem. Ieziešanai pielieto artrīta, reimatisku un
podagras raisītu sāpju gadījumā.
Augļa
mizas novārījumus lieto tieši (vanniņas un skalošanas) pie dzemdes un
hemorrhoidālas asiņošanas. Augļu pulveri lieto saaukstēšanās (elpceļu) slimību
ārstēšanai.
Kastaņas
mizas novārījumiem piemīt savelkoša, atsāpinoša, asins atjaunojoša,
pretiekaisuma un pretdrudža iedarbība.
Tāpat
arī kastaņu pielieto kā iekšķīgi tā ārīgi pie ilgas un nepārejošas diarejas,
hroniska kolīta, paaugstināta kuņģa sulas skābuma, malārijas un hroniskiem
bronhītiem.
Kastani
gan svaigā, gan nostādinātā veidā var lietot arī pie dažādu brūču apstrādes.