Parastā kalme, daudzgadīgs augs, augumā 60-100cm. Saknenis resns, cilindrisks, viļņots, novietots horizontāli, gandrīz vai grunts virspusē, izaug līdz 1,5m. Saknes tievas novietotas sakneņa mezglos. Saknenim un pašam augam piemīt spēcīgs un īpatnējs aromāts. Stublājs stāvs, nesazarots, noapaļots, no vienas puses gluds, no otras asi rievots. Lapas zobenveida. Ziedi maziņi, zaļi- dzelteni, divdzimuma, savāktas vālītē garumā no 4-12cm. Zied sākot ar maiju līdz jūlijam. Auglis- ādaina daudzsēklu sarkana oga. Latvijas apstākļos augs parasti nevairojas ar sēklām, jo nav kas to apputeksnē, tāpēc to pavairo ar saknēm.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētās un svaigas kalmes saknes. Saknes ievāc agrā pavasarī un vēlu rudeni. Lūgums, izrokot, parasto kalmi, ar nazi nogriežam sakneni, taču vietā no kuras aug lapas, atstājam saknes gabalu, apmēram, 5cm lielu un iestādām to atpakaļ gruntī- tas turpinās augt. Sakneni nomazgā, savītina svaigā gaisā, sagriež gabalos pa 20cm un žāvē, nepārsniedzot 30C temperatūru.

Parastās kalmes saknē ir 3% ēteriskā eļļa, kuras sastāvā ietilpst monoterpēni (kamfēns, kampars, borneols) un seskviterpēni (akorons, izoakorons, akoroksīds u.c.), aromātiskie savienojumi (azarons, evgenols) un citi.

Neskaitot ēterisko eļļu saknēs ir atrasts arī specifisks šim augam rūgtais glikozīds akorīns, rūgtviela akoretīns, miecvielas, askorbīnskābe un palmintskābe, ciete, holīns, vitamīni, jods. Sakneņa īpatnējo smaržu nodrošina azarilaldehīds.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās kalmes ēteriskās eļļas un rūgtais glikozīds akorīns iedarbojas uz garšas receptoriem, paaugstina apetīti, labvēlīgi ietekmē žultspūšļa tonusu, uzlabo gremošanu, reflektori stimulē kuņģa sulas sekrēciju, veicina gāzu izvadi, pastiprina diurēzi. Miecvielas pastiprina ārstniecisko efektu, iedarbojas, kā pret diarejas līdzeklis.

Eksperimentāli noteikts, ka parastā kalme iedarbojas spazmolītiski. Parastās kalmes saknenī ir terpenoīdi (proazulēns, azarons). Preparāti no kalmes sakneņa iedarbojas bakterostatiski, fungustatiski un pret iekaisumu. Kalmes ēteriskā eļļa rada pretmikrobu aktivitāti attiecībā pret zelta stafilokoku un zarnu nūjiņas.

Ūdens un spirta izvilkumi no parastās kalmes sakneņa iedarbojas nomācoši pret shigella, proteja, pseudomonas aeruginosa nūjiņām.

Vēsturiskā atkāpe

Parastā kalme pie mums ir nonākusi no Austrumu Āzijas (dzimtene- Indija, Ķīna). No turienes tas nokļuva Tuvajos Austrums, Turcijā un tālāk jau Austrumu Eiropā. Jau 17 g.s. parasto kalmi sāka kultivēt Ziemeļeiropas botāniskajos dārzos. Vēlāk tas kļuva par sauvaļas augu un spēji izplatījās pa visu Eiropu.

Tautas medicīnā parastās kalmes sakneņa nostādinājums tiek pielietots, lai ārstētu gastrītu ar pazeminātu skābumu, kuņģa un zarna kolītus, diareju, hepatītu, holecistītu, nieru, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisumus, neregulāras mēnešreizes un žults ceļu slimības.

Nav ieteicams lietot

Nav ieteicams, parastās kalmes preparātus lietot kuņģa paaugstinātas sekrēcijas gadījumā. To nedrīkst lietot arī grūtniecības un laktācijas periodā. Protams, jābūt ļoti uzmanīgam parasto kalmi dodot bērniem.

Ārstniecības Receptes

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 10gr (2 ēdamkarotes) drogu ievieto emaljētā traukā un aplej ar 200ml vārīta- atdzesēta ūdens, aizver ar vāciņu un karsē ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē istabas temperatūrā 45 minūtes, atdala biezumus, tos izspiež un iegūto nostādinājumu papildina līdz sākotnējam tilpumam. Nostādinājumu uzglabā vēsā vietā, temperatūrā ne augstākā par +10C. Uzglabāt ne ilgāk par 2 diennaktīm. Lieto siltā veidā pa ¼ glāzes, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 3 ēdamkarotes sasmalcināta kalmes sakneņa aplej ar 0,5L verdoša ūdens, vāra 30 minūtes uz mazas uguns, pēc atdzesēšanas atdala biezumus. Dzer pa ½ glāzei, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas. Lieliski noder bronhīta gadījumā.

Sakneņa novārījums vannām: 300gr sakneni aplej ar 5L, vāra 5 minūtes, nostādina 1h, atdala biezumus, lieto pa 15-20 minūtēm (36-38C).

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 1:10 (15gr uz 3 glāzēm ūdens). Lieto pa ¼-1/2 glāzes pirms ēšanas, lai uzlabot apetīti, gremošanu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta ārstēšanai, kurš saistās ar pazeminātu kuņģa sulas saturu.

Parastās kalmes stublāju un lapu nostādinājums: 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, nostādināt 30 minūtes, atdalīt biezumus, lietot, pa 1 ēdamkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Parastās kalmes sakneņa izvilkums (ekstrakts): 1 ēdamkarote sasmalcinātu sakņu uz 1 glāzi šņabja, nostādina tumšā, siltā vietā 1 nedēļu, atdala biezumus, lieto pa 10-15 pilieniem kopā ar ūdeni pēc ēšanas. Lai lietotu ārīgi, vienu tējkaroti spirta izvilkumu sajauc ar 0.5L ūdeni.

Parastās kalmes sakneņa izvilkums: 1 ēdamkaroti sasmalcināt sakneņa aplej ar 100ml šņabja. Nostādina 3-5 dienas, bieži sakratot. Atdala biezumus. Lieto pa 20 pilieniem (var jaukt ar ūdeni) 3 reizes dienā. Sausa klepus gadījumā. Var uzpilināt arī uz vates tamponiņu un likt pie sāpošie zobiem.

Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 2 ēdamkarotes kalmes sakneņa aplej ar 250ml verdoša ūdens, nostādina noslēgtā traukā (var termosā) 2-3h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 3 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu cingu vai kā pretiekaisuma līdzekli.

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 1 ēdamkarote kalmes saknes, 750ml verdoša ūdens. Sasmalcinātas saknes aplej ar verdošu ūdeni, vāra 15 minūtes blīvi noslēgtā traukā. Novārījumu nostādina 2h, tad atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei, 3 reizes dienā. 20-30 minūtes pirms ēšanas, kā tonizējošu un vispār stiprinošu līdzekli.

Parastās kalmes nostādinājums: sasmalcināta sakneņa aplej ar verdošu ūdeni, proporcijā 1:10, uzsilda ūdens peldē 15-20 minūtes, nostādina 20 minūtes vai labāk 4-6h un tad atdala biezumus. Dzer siltu pa 2 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu stomatītu, gingvinītu, paradontozi. Tāpat izmanto kakla skalošanai, angīnas gadījumā.

Parastās kalmes sakneņa novārījums: 30gr sasmalcinātu drogu, aplej ar 1L verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns, nostādina 20 minūtes, atdala biezumus. Izmanto skalošanām vai sēdvannām, lieto 1-2 reizes dienā pie vaginīta un citām dzimumorgānu slimībām. Var lietot arī ārīgi, lai ārstētu ādas čūlas un strutojošas brūces.

No parastās kalmes saknes var gatavot pulveri, kuru pa 3 gr košļā paradontozes gadījumā, kā arī to var bērt uz ilgi nedzīstošām un sastrutojušām brūcēm.

Pārtikas receptes

Smaržīgā kalme ir aizvēsturiski pazīstams augs, kuru izmanto gan pārtikā, gan ārstniecībā. Smaržīgā kalme ir viens no tiem augiem, kuru var atrast pēc smaržas jau pa gabalu. Bet ir jāņem vērā, ka mums bieži ūdens tilpnes ir piesārņotas un tādās ievākt kalmi nav vēlams. Pats personīgi esmu atradis audzes, kuras atrodas upes krastā, taču blakus atrodas Dāņu lauki, kuri tiek bagātīgi apstrādāti ar ķimikālijām- šādās vietās sakni rakt pat neuzdrošinos.

Smaržīgās kalmes sakneni rok rudenī, vienlaikus ievāc arī lapas. Sakneni sagriež un žāvē. kalmi izmanto, kā lauru lapas un ingvera aizvietotāju, gatavojot zupas, gaļas ēdienus un ēdienus no kāposta. Smaržīgā kalme ir viena no galvenām garšvielām, kuru lieto zivju ēdienos.

Smaržīgo kalmi izmanto arī lai piešķirtu īpašu aromātu alum, liķierim un pagatavotu džinu. Eiropā ar kalmes sakni aromatizē ābolu, bumbieru, rabarberu kompotus, augļu zupas un salātus. No tā vāra ievārījumus, sīrupus, kā arī sacukurotus sakneņus. Der ievērot, ka kalmes sakneņi ir diezgan dezinoši, tāpēc lielos daudzumos tos izmantot nav prāta darbs. Šķidrajos, saldajos ēdienos kalmes sakneņa gabaliņu ieliek uz 3 minūtēm, pirms ēdiens gatavs un tad to izņem.

Uztura receptes

Ābolu un kalmes saknes kompots

2 ēd.k. Karotes sausas vai 1 glāze svaigas kalmes saknes, 300gr. svaigus vai 100gr. žāvētus ābolus, 6 ēd.k. cukura. Vāra ābolus 1L ūdenī, līdz tie ir gatavi, pievieno kalmes sakni, karsē līdz sāk vārīties, nostādina 5-10 minūtes. Tad pievieno cukuru un atkal uzvārīt. Sakneni var ievietot marles sainītī, kuru pēc tam no gatava kompota izņemt.

Kalmes cukura sīrups

500gr cukurs, 1L ūdens, 20gr sausu kalmes sakni, 2gr citronskābes. Žāvētas kalmes saknes aplej ar 0,5L verdoša ūdens un atstāj nostādināties uz vienu diennakti. Atdala saknes un pievieno citronskābi.

Cukuru izšķīdina verdošā ūdenī (0,5L) un savieno ar kalmes nostādinājumu. Iegūto sīrupu pilda pudelēs un izmanto, lai aromatizētu saldos ēdienus. Uzglabājot vēsā vietā, sīrups glabājams 1 gadu.

Kalmes ievārījums

1 glāzi žāvētu kalmes sakņu, 3L šķidra cukura sīrupa, 3 glāžu ābolu (var izmantot arī plūmes, aliču vai cidonijas).

Kalmes saknes ieber verdošā cukura sīrupā, vāra 5-10 minūtes, pievieno augļus un vāra līdz ievārījums ir gatavs.

Kalmes novārījums

20gr. kaltētas kalmes saknes, 1L ūdens. Verdošam ūdenim pievieno 20gr. smalcinātas saknes un atkārtoti uzvāra. Liek uz vienu diennakti nostāties.

Novārījumu izmanto, lai aromatizētu maizes izstrādājumus, pirmos ēdienus un salātus.

Kalmes kvass

Tradicionālam kvasam pievieno kalmes saknes novārījumu- 1 glāze uz 3L kvasa.

Kalmes saknes iecukurojums

Biezā cukura sīrupā ievieto svaigas kalmes saknes. Sagatavo saknes līdzvērtīgi, kā pirms žāvēšanas (garumā 2-3cm, sagrieztas 4 daļās), vāra 5-10 min. Saknes izņem no sīrupa, novieto uz virsmas žāvēšanai. Kad sacukurotās saknes ir apkaltušas un apžuvušas, tās ievieto stikla burkā. Pasniedz pie tējas, kā delikatesi.

Lasīt par mazo kapmirti ->