 |  |  |  |  |
 |  |
Parastā kalme, daudzgadīgs augs, augumā 60-100cm.
Saknenis resns, cilindrisks, viļņots, novietots horizontāli, gandrīz vai grunts
virspusē, izaug līdz 1,5m. Saknes tievas novietotas sakneņa mezglos. Saknenim
un pašam augam piemīt spēcīgs un īpatnējs aromāts. Stublājs stāvs, nesazarots,
noapaļots, no vienas puses gluds, no otras asi rievots. Lapas zobenveida. Ziedi
maziņi, zaļi- dzelteni, divdzimuma, savāktas vālītē garumā no 4-12cm. Zied
sākot ar maiju līdz jūlijam. Auglis- ādaina daudzsēklu sarkana oga. Latvijas
apstākļos augs parasti nevairojas ar sēklām, jo nav kas to apputeksnē, tāpēc to
pavairo ar saknēm.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētās un svaigas
kalmes saknes. Saknes ievāc agrā pavasarī un vēlu rudeni. Lūgums, izrokot,
parasto kalmi, ar nazi nogriežam sakneni, taču vietā no kuras aug lapas,
atstājam saknes gabalu, apmēram, 5cm lielu un iestādām to atpakaļ gruntī- tas
turpinās augt. Sakneni nomazgā, savītina svaigā gaisā, sagriež gabalos pa 20cm
un žāvē, nepārsniedzot 30C temperatūru.
Parastās kalmes saknē ir 3% ēteriskā eļļa, kuras
sastāvā ietilpst monoterpēni (kamfēns, kampars, borneols) un seskviterpēni
(akorons, izoakorons, akoroksīds u.c.), aromātiskie savienojumi (azarons,
evgenols) un citi.
Neskaitot ēterisko eļļu saknēs ir atrasts arī
specifisks šim augam rūgtais glikozīds akorīns, rūgtviela akoretīns,
miecvielas, askorbīnskābe un palmintskābe, ciete, holīns, vitamīni, jods.
Sakneņa īpatnējo smaržu nodrošina azarilaldehīds.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās kalmes ēteriskās eļļas un rūgtais
glikozīds akorīns iedarbojas uz garšas receptoriem, paaugstina apetīti,
labvēlīgi ietekmē žultspūšļa tonusu, uzlabo gremošanu, reflektori stimulē kuņģa
sulas sekrēciju, veicina gāzu izvadi, pastiprina diurēzi. Miecvielas pastiprina
ārstniecisko efektu, iedarbojas, kā pret diarejas līdzeklis.
Eksperimentāli noteikts, ka parastā kalme
iedarbojas spazmolītiski. Parastās kalmes saknenī ir terpenoīdi (proazulēns,
azarons). Preparāti no kalmes sakneņa iedarbojas bakterostatiski, fungustatiski
un pret iekaisumu. Kalmes ēteriskā eļļa rada pretmikrobu aktivitāti attiecībā
pret zelta stafilokoku un zarnu nūjiņas.
Ūdens un spirta izvilkumi no parastās kalmes
sakneņa iedarbojas nomācoši pret shigella, proteja, pseudomonas aeruginosa
nūjiņām.
Vēsturiskā atkāpe
Parastā kalme pie mums ir nonākusi no Austrumu
Āzijas (dzimtene- Indija, Ķīna). No turienes tas nokļuva Tuvajos Austrums,
Turcijā un tālāk jau Austrumu Eiropā. Jau 17 g.s. parasto kalmi sāka kultivēt
Ziemeļeiropas botāniskajos dārzos. Vēlāk tas kļuva par sauvaļas augu un spēji
izplatījās pa visu Eiropu.
Tautas medicīnā parastās kalmes sakneņa
nostādinājums tiek pielietots, lai ārstētu gastrītu ar pazeminātu skābumu,
kuņģa un zarna kolītus, diareju, hepatītu, holecistītu, nieru, urīnpūšļa un
urīnceļu iekaisumus, neregulāras mēnešreizes un žults ceļu slimības.
Nav ieteicams lietot
Nav ieteicams, parastās kalmes preparātus
lietot kuņģa paaugstinātas sekrēcijas gadījumā. To nedrīkst lietot arī
grūtniecības un laktācijas periodā. Protams, jābūt ļoti uzmanīgam parasto kalmi
dodot bērniem.
Ārstniecības Receptes
Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 10gr (2
ēdamkarotes) drogu ievieto emaljētā traukā un aplej ar 200ml vārīta- atdzesēta
ūdens, aizver ar vāciņu un karsē ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē istabas
temperatūrā 45 minūtes, atdala biezumus, tos izspiež un iegūto nostādinājumu
papildina līdz sākotnējam tilpumam. Nostādinājumu uzglabā vēsā vietā,
temperatūrā ne augstākā par +10C. Uzglabāt ne ilgāk par 2 diennaktīm. Lieto
siltā veidā pa ¼ glāzes, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas
Parastās kalmes sakneņa novārījums: 3 ēdamkarotes
sasmalcināta kalmes sakneņa aplej ar 0,5L verdoša ūdens, vāra 30 minūtes uz
mazas uguns, pēc atdzesēšanas atdala biezumus. Dzer pa ½ glāzei, 3-4 reizes
dienā, 30 minūtes pirms ēšanas. Lieliski noder bronhīta gadījumā.
Sakneņa novārījums vannām: 300gr sakneni aplej ar
5L, vāra 5 minūtes, nostādina 1h, atdala biezumus, lieto pa 15-20 minūtēm
(36-38C).
Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 1:10 (15gr
uz 3 glāzēm ūdens). Lieto pa ¼-1/2 glāzes pirms ēšanas, lai uzlabot apetīti,
gremošanu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta ārstēšanai, kurš
saistās ar pazeminātu kuņģa sulas saturu.
Parastās kalmes stublāju un lapu nostādinājums: 1
ēdamkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, nostādināt 30 minūtes, atdalīt
biezumus, lietot, pa 1 ēdamkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Parastās kalmes sakneņa izvilkums (ekstrakts): 1
ēdamkarote sasmalcinātu sakņu uz 1 glāzi šņabja, nostādina tumšā, siltā vietā 1
nedēļu, atdala biezumus, lieto pa 10-15 pilieniem kopā ar ūdeni pēc ēšanas. Lai
lietotu ārīgi, vienu tējkaroti spirta izvilkumu sajauc ar 0.5L ūdeni.
Parastās kalmes sakneņa izvilkums: 1 ēdamkaroti
sasmalcināt sakneņa aplej ar 100ml šņabja. Nostādina 3-5 dienas, bieži
sakratot. Atdala biezumus. Lieto pa 20 pilieniem (var jaukt ar ūdeni) 3 reizes
dienā. Sausa klepus gadījumā. Var uzpilināt arī uz vates tamponiņu un likt pie
sāpošie zobiem.
Parastās kalmes sakneņa nostādinājums: 2
ēdamkarotes kalmes sakneņa aplej ar 250ml verdoša ūdens, nostādina noslēgtā
traukā (var termosā) 2-3h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 3 reizes
dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu cingu vai kā pretiekaisuma
līdzekli.
Parastās kalmes sakneņa novārījums: 1 ēdamkarote
kalmes saknes, 750ml verdoša ūdens. Sasmalcinātas saknes aplej ar verdošu
ūdeni, vāra 15 minūtes blīvi noslēgtā traukā. Novārījumu nostādina 2h, tad
atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei, 3 reizes dienā. 20-30 minūtes pirms ēšanas,
kā tonizējošu un vispār stiprinošu līdzekli.
Parastās kalmes nostādinājums: sasmalcināta
sakneņa aplej ar verdošu ūdeni, proporcijā 1:10, uzsilda ūdens peldē 15-20
minūtes, nostādina 20 minūtes vai labāk 4-6h un tad atdala biezumus. Dzer siltu
pa 2 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas, lai ārstētu
stomatītu, gingvinītu, paradontozi. Tāpat izmanto kakla skalošanai, angīnas
gadījumā.
Parastās kalmes sakneņa novārījums: 30gr
sasmalcinātu drogu, aplej ar 1L verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns, nostādina
20 minūtes, atdala biezumus. Izmanto skalošanām vai sēdvannām, lieto 1-2 reizes
dienā pie vaginīta un citām dzimumorgānu slimībām. Var lietot arī ārīgi, lai
ārstētu ādas čūlas un strutojošas brūces.
No parastās kalmes saknes var gatavot pulveri,
kuru pa 3 gr košļā paradontozes gadījumā, kā arī to var bērt uz ilgi
nedzīstošām un sastrutojušām brūcēm.
Uztura receptes
Ābolu un kalmes saknes kompots
2 ēd.k. Karotes sausas vai 1 glāze svaigas kalmes saknes,
300gr. svaigus vai 100gr. žāvētus ābolus, 6 ēd.k. cukura. Vāra ābolus 1L ūdenī,
līdz tie ir gatavi, pievieno kalmes sakni, karsē līdz sāk vārīties, nostādina
5-10 minūtes. Tad pievieno cukuru un atkal uzvārīt. Sakneni var ievietot marles
sainītī, kuru pēc tam no gatava kompota izņemt.
Kalmes cukura sīrups
500gr cukurs, 1L ūdens, 20gr sausu kalmes sakni, 2gr
citronskābes. Žāvētas kalmes saknes aplej ar 0,5L verdoša ūdens un atstāj
nostādināties uz vienu diennakti. Atdala saknes un pievieno citronskābi.
Cukuru izšķīdina verdošā ūdenī (0,5L) un savieno ar kalmes
nostādinājumu. Iegūto sīrupu pilda pudelēs un izmanto, lai aromatizētu saldos
ēdienus. Uzglabājot vēsā vietā, sīrups glabājams 1 gadu.
Kalmes ievārījums
1 glāzi žāvētu kalmes sakņu, 3L šķidra cukura sīrupa, 3
glāžu ābolu (var izmantot arī plūmes, aliču vai cidonijas).
Kalmes saknes ieber verdošā cukura sīrupā, vāra 5-10 minūtes,
pievieno augļus un vāra līdz ievārījums ir gatavs.
Kalmes novārījums
20gr. kaltētas kalmes saknes, 1L ūdens. Verdošam ūdenim
pievieno 20gr. smalcinātas saknes un atkārtoti uzvāra. Liek uz vienu diennakti
nostāties.
Novārījumu izmanto, lai aromatizētu maizes izstrādājumus,
pirmos ēdienus un salātus.
Kalmes kvass
Tradicionālam kvasam pievieno kalmes saknes novārījumu- 1
glāze uz 3L kvasa.
Kalmes saknes iecukurojums
Biezā cukura sīrupā ievieto svaigas kalmes saknes. Sagatavo
saknes līdzvērtīgi, kā pirms žāvēšanas (garumā 2-3cm, sagrieztas 4 daļās), vāra
5-10 min. Saknes izņem no sīrupa, novieto uz virsmas žāvēšanai. Kad sacukurotās
saknes ir apkaltušas un apžuvušas, tās ievieto stikla burkā. Pasniedz pie
tējas, kā delikatesi.