Vilkābele
CRATAEGUS

Vilkābele ir krūms vai neliels koks, ne lielāks par 4-5m, ar taisniem ērkšķiem. Ārstniecībā pielieto dažādu sugu vilkābeles, taču populārākais ir asins sarkanais (Crataegus sanguinea). Tai ir spēcīgi purpura brūni dzinumi, uz kuru mezglu punktiem atrodas gari, taisni ērkšķi 2.5-4 cm gari. Koks ar veselām, šķeltām vai daivainām lapām un vairogveida ziediem. Vilkābeļu augļi ir ābolveidīgi kauleņi. Uz augļu nesošiem dzinumiem lapas ir 2-6cm, augļu nenesošiem dzinumiem 9-10cm garas un 2-8cm platas.

Ziedi balti (dažādām sugām, krāsa var atšķirties) ar savdabīgu aromātu, nelieli, savākti vairogkopās 4-5cm, pamatā atrodas zaru galotnēs.

Augļi asins sarkani, retāk brūngani un melni, gandrīz vai apaļi (kā mazi ābolīši), ar skābi saldenu garšu. Zied maijā, augļi nogatavojas augustā.

Ziedkopas un augļus izmanto sirds funkcionālu traucējumu, mirgojošās aritmijas, paroksismālās tahikardijas, miokardīta, aterosklerozes, sirds aptaukošanās, veģetatīvās distonijas gadījumā. Lieto arī , lai uzlabotu asins riti gados vecākiem cilvēkiem, ārstētu reimatismu, bezmiegu, kā arī hipertonijas un citu slimību ārstēšanā.

Vilkābeli plaši pielieto arī dermotoloģijā. Ar to ārstē psoriāzi, ekzēmas, neirodermatītu, niezi. Īpaši lietderīgs tas būs atipiskās psoriāzes gadījumā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto vilkābeles augļus (Crataegus fructus) un ziedus (Crataegi flores).

Augus ievāc tikai tad kad tie ir pilnībā nogatavojušies. Ievācot augļus ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai nesabojātu pašas vilkābeles zarus. Augļus žāvē saulē, uz nekārstām krāsnīm vai krāsnīs nepārsniedzot 70C. Uz žāvētiem augļiem nereti parādās balts aplikums- tas ir kristalizējies cukurs.

Lai sagatavotu ziedu drogas, tās ievāc ziedēšanas sākumā. Ieteicams ievākt tikai atvērušos ziedus, jo ja tie ir aizvērti tie žūst ļoti lēni un gadās pat ka sabojājas. Žāvē ziedus ēnainā vietā vai žāvētājos nepārsniedzot 40C.

Pēc ķīmiskā sastāva, vilkābeļu augļi un ziedi atšķiras minimāli un iedarbojas uz organismu līdzvērtīgi.

Augļos ir atrasta ursolskābe, oleīnskābe, Beta sitosterīns, hlorogēna un kafijas skābe, saponīni un flavonoīdi, triterpenoīdi (korķskābe), vitamīns C un karotīns.

Tāpat arī atrasti hiperoksīds, hiperinīns, miecvielas, sorbīts, holīns un taukainās eļļas.

Sēklas satur glikozīda amigdalīns un tauku eļļu; miza- eskulīna glikozīdu (krategīnu).

Auga lapās atrasts hlorogēna un kafijas skābe.

Ziedi satur līdz pat 0.16% ēteriskās eļļās, 9% miecvielas; flavonoīdus (acetilviteksīns, viteksīns, hiperozīds, kvercetīns, pinnatifidīns), organiskās skābes (kafijas, hlorogēno, ursolskābi, oleīnskābi), acetilholīnu, holīnu; mikro un makro elementus.

Ārstnieciskā nozīme

Vilkābeles augļu uzlējumam piemīt daudz nozīmīgu īpašību. Tas rada kardiotonisku, spazmolītisku un mēreni seditatīvu iedarbību, rada hipotenzīvu iedarbību un uzlabo asins recēšanas parametrus. Vilkābeles preparāti iedarbojas nomierinoši uz centrālo nerva sistēmu, pastiprina sirds muskuļa saraušanos, regulē sirds darbību, normalizē holesterīna līmeni asinīs, palielina sirds un smadzeņu apasiņošanos.

Auga kardiotoniskā iedarbība pamatā parādas ja ir sirds sagurums. Uzlabojot sirds muskuļa darbību, tas informē, ka tā ir priekšlaicīgi sagurusi.

Augļu un ziedkopu, uzlējumiem un ekstraktiem piemīt spazmolītiskas īpašības, paplašinot koronāros un smadzeņu asins vadus.

Šīs īpašības var izmantot apzināti, lai papildus apgādātu ar skābekli miokardu un galvas smadzeņu neironus.

Pateicoties triterpēna un flavonīdu saturam augam piemīt spazmolītiskās īpašības. Tieši šo sastāvdaļu dēļ, augam piemīt hipotenzīva ietekme, kā arī tas ietekmē venozo asins spiedienu un uzlabo asinsvadu šūnu funkciju.

Interesanti ir tas, ka augam nav toksiskas iedarbības, līdz ar to nav jābaidās par to ka tas var tikt lietos ilglaicīgi. Tas neuzkrāsies organismā.

Vilkābeles preperāti ir ieteicami vecāka gada gājuma cilvēkiem, īpaši klimatēriskajā periodā, aterosklerozes un sirds neirožu gadījumos. Tikai pēc lielām devām ( virs 100 pilienu, vilkābeles uzlējuma), samazinās puls un tiek nomākta CNS.

Šī auga ārstnieciskās īpašības tiek pielietotas sevišķi plaši tautas medicīnā. Ziedu un augļu uzlējumus lieto iekšķīgi, galvenokart, sirds neirožu, hipertonijas, sirds nepietiekamības smakšanas, asins pieplūduma galvā (“sitiena”) un stipru nervu satraukumu gadījumā.

Saprotams, ka augs ir izmantots jau izsenis un plašī pētīts, to kā oficiālā medicīna tā arī tautas medicīna ir novērtējusi un atzinusi, kā vērtīgu. Galvenokārt, tā iedarbības virziens ir uz sirds rajonu un tā kopšanu, taču tam piemīt vēl lērums dažādu labdabīgu īpašību.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav ieteicams lietot:

  • grūtniecības laikā;
  • zīdīšanas laikā;
  • līdz 12 gadu vecumam;
  • zems asins spiediens;
  • aritmija;
  • veģatatīvā distonija;
  • galvas smadzeņu trauma;
  • galvas smadzeņu slimības;
  • aknu slimības.

Minētās blaknes var rasties, pārdozējot šo līdzekli. Kā arī nelietojiet to kopā ar ķīmiskajām zālēm.

Uztura receptes

Vilkābeles sula

1kg vilkābeles augļu, 50 gr. cukura, 1L ūdens.

Mazgāti vilkābeles augļi, tiek vārīti nelielā daudzumā ūdens uz mazas liesmas, 1-2h, tad izrīvē caur sietu. Iegūtajam biezenim pievieno cukuru un ūdeni- uzvāra un liek dzist.

Vilkābeles dzēriens ar auzu novārījumu

1kg vilkābeles augļu, 100gr. cukura, 300gr. auzu pārslas, 3L ūdens.

Vilkābeles augļus sautē cepeškrāsnī, izberž caur sietu, pievieno cukuru un auzu pārslu novārījumu.

Auzu pārslu novārījuma iegūšanai, auzu pārslas aplej ar ūdeni, atstāj uz nakti, no rīta uzvāra. Novārījumu nolej, atdzesē un izmanto tālākām vajadzībām.

Vilkābeles augļu dzēriens

4 ēd.k. vilkābeles augļu biezenis, 4ēd.k. rūpnieciskā kvasa koncentrāta, 4 tēj.k. medus, 4 glāzes verdoša ūdens.

Pasniedz glāzēs ar ledus gabaliņiem.

Vilkābeles džems ar iesalu

1 kg vilkābeles augļu, 500gr. iesala, 500gr. cukurs, 1L ūdens.

Sagatavotus augļus novāra un izberž caur sietu. Iegūtajam biezenim pievieno cukuru, iesalu, ūdeni, izmaisa un vāra uz mazas liesmas, līdz iegūst nepieciešamas konsistences džemu.

Vilkābeles augļu džems ar āboliem

1kg vilkābeles augļu, 1kg ābolu, 500gr. cukura, 1L ūdens.

Sautētus vilkābeles augļus izberž caur sietu un iegūst biezeni, kuru samaisa ar ābolu biezeni. Pievieno cukuru. Vāra uz mazas liesmas līdz iegūst nepieciešamās konsistences džemu.

Vilkābeles augļu biezenis

1 kg vilkābeles biezenis, 1-2 glāzes ūdens. Ievāktos vilkābeles augļus atstāj uz diennakti nobriešanai, rūpīgi nomazgāt, ievietot katlā un vārīt ar ūdeni, līdz augļi samīkstē un novārās. Augļus berž caur sietu, iegūto masu pilda sterilizētās burkās. Uzglabā vēsumā.

Vilkābeles povidla

1 kg vilkābeles augļu biezenis, 500 gr. cukura, 1 glāze ūdens.

Novārītus vilkābeles augļus izberž caur sietu, pievieno cukuru un mazliet ūdens- vāra līdz nepieciešamajai konsistencei. Fasē sterilās burkās un glabā vēsumā.

Vilkābeles augļu pastilas

1kg vilkābeles augļu biezenis, 200 gr. cukurs.

Biezenim pievieno cukuru, samaisa un izklāj plānā kārtā (<1cm) uz koka plikņiem un žāvē cepeškrāsnī. Vilkābeles pastilas pamatā gatavo neizmantojot cukuru.

Vilkābeles konfektes

1kg vilkābeles augļu biezenis, 400 gr. cukurs, 100 gr. cietes, 50 gr. cukura pūdera.

Biezenim pievieno cukuru un cieti, kārtīgi izmaisa, izklāj 1-2 cm biezumā uz koka paliknīša. sagriež nelielos kvadrātiņos, un apber ar pūdercukuru. Liek žūt svaigā gaisā. Gatavas konfektes uzglabā stikla burkās.

Vilkābeles konfektes ar riekstiem

1 kg vilkābeles augļu biezenis, 400 gr. cukurs, 50 gr. cietes, 100 gr. riekstu, 50 gr. cukura pūderis.

Gatavo tāpat, kā iepriekšējo recepti.

Vilkābeles augļu un ābolu pildījums pīrādziņiem

500 gr. vilkābeles augļu biezenis, 200 gr. ābolu, 50 gr. cukura.

Biezeni un smalki grieztus ābolus vāra 5-10 minūtes, pievieno cukuru, samaisa un tālāk var izmantot pīrādziņu pildīšanai.

Vilkābeles augļa mērce

100 gr. vilkābeles augļu biezenis, 50 gr. medus, 0,5 glāzes ūdens.

Visas sastāvdaļas samaisa un pasniedz pie biezām putrām, pankūkām u.c. 

Lasīt par balto vītolu ->

 .