Vilkābele
ir krūms vai neliels koks, ne lielāks par 4-5m, ar taisniem ērkšķiem.
Ārstniecībā pielieto dažādu sugu vilkābeles, taču populārākais ir asins
sarkanais (Crataegus sanguinea). Tai ir spēcīgi purpura brūni dzinumi, uz kuru
mezglu punktiem atrodas gari, taisni ērkšķi 2.5-4 cm gari. Koks ar veselām,
šķeltām vai daivainām lapām un vairogveida ziediem. Vilkābeļu augļi ir ābolveidīgi
kauleņi. Uz augļu nesošiem dzinumiem lapas ir 2-6cm, augļu nenesošiem dzinumiem
9-10cm garas un 2-8cm platas.
Ziedi
balti (dažādām sugām, krāsa var atšķirties) ar savdabīgu aromātu, nelieli,
savākti vairogkopās 4-5cm, pamatā atrodas zaru galotnēs.
Augļi
asins sarkani, retāk brūngani un melni, gandrīz vai apaļi (kā mazi ābolīši), ar
skābi saldenu garšu. Zied maijā, augļi nogatavojas augustā.
Ziedkopas
un augļus izmanto sirds funkcionālu traucējumu, mirgojošās aritmijas,
paroksismālās tahikardijas, miokardīta, aterosklerozes, sirds aptaukošanās,
veģetatīvās distonijas gadījumā. Lieto arī , lai uzlabotu asins riti gados
vecākiem cilvēkiem, ārstētu reimatismu, bezmiegu, kā arī hipertonijas un citu
slimību ārstēšanā.
Vilkābeli
plaši pielieto arī dermotoloģijā. Ar to ārstē psoriāzi, ekzēmas,
neirodermatītu, niezi. Īpaši lietderīgs tas būs atipiskās psoriāzes gadījumā.
Ārstnieciskam
nolūkam izmanto vilkābeles augļus (Crataegus fructus) un ziedus (Crataegi
flores).
Augus
ievāc tikai tad kad tie ir pilnībā nogatavojušies. Ievācot augļus ir jābūt ļoti
uzmanīgam, lai nesabojātu pašas vilkābeles zarus. Augļus žāvē saulē, uz
nekārstām krāsnīm vai krāsnīs nepārsniedzot 70C. Uz žāvētiem augļiem nereti
parādās balts aplikums- tas ir kristalizējies cukurs.
Lai
sagatavotu ziedu drogas, tās ievāc ziedēšanas sākumā. Ieteicams ievākt tikai
atvērušos ziedus, jo ja tie ir aizvērti tie žūst ļoti lēni un gadās pat ka
sabojājas. Žāvē ziedus ēnainā vietā vai žāvētājos nepārsniedzot 40C.
Pēc
ķīmiskā sastāva, vilkābeļu augļi un ziedi atšķiras minimāli un iedarbojas uz
organismu līdzvērtīgi.
Augļos
ir atrasta ursolskābe, oleīnskābe, Beta sitosterīns, hlorogēna un kafijas
skābe, saponīni un flavonoīdi, triterpenoīdi (korķskābe), vitamīns C un
karotīns.
Tāpat
arī atrasti hiperoksīds, hiperinīns, miecvielas, sorbīts, holīns un taukainās
eļļas.
Sēklas
satur glikozīda amigdalīns un tauku eļļu; miza- eskulīna glikozīdu (krategīnu).
Auga
lapās atrasts hlorogēna un kafijas skābe.
Ziedi satur līdz pat 0.16%
ēteriskās eļļās, 9% miecvielas; flavonoīdus (acetilviteksīns, viteksīns,
hiperozīds, kvercetīns, pinnatifidīns), organiskās skābes (kafijas, hlorogēno,
ursolskābi, oleīnskābi), acetilholīnu, holīnu; mikro un makro elementus.
Ārstnieciskā nozīme
Vilkābeles
augļu uzlējumam piemīt daudz nozīmīgu īpašību. Tas rada kardiotonisku,
spazmolītisku un mēreni seditatīvu iedarbību, rada hipotenzīvu iedarbību un
uzlabo asins recēšanas parametrus. Vilkābeles preparāti iedarbojas nomierinoši
uz centrālo nerva sistēmu, pastiprina sirds muskuļa saraušanos, regulē sirds
darbību, normalizē holesterīna līmeni asinīs, palielina sirds un smadzeņu
apasiņošanos.
Auga
kardiotoniskā iedarbība pamatā parādas ja ir sirds sagurums. Uzlabojot sirds
muskuļa darbību, tas informē, ka tā ir priekšlaicīgi sagurusi.
Augļu
un ziedkopu, uzlējumiem un ekstraktiem piemīt spazmolītiskas īpašības,
paplašinot koronāros un smadzeņu asins vadus.
Šīs
īpašības var izmantot apzināti, lai papildus apgādātu ar skābekli miokardu un
galvas smadzeņu neironus.
Pateicoties
triterpēna un flavonīdu saturam augam piemīt spazmolītiskās īpašības. Tieši šo
sastāvdaļu dēļ, augam piemīt hipotenzīva ietekme, kā arī tas ietekmē venozo
asins spiedienu un uzlabo asinsvadu šūnu funkciju.
Interesanti
ir tas, ka augam nav toksiskas iedarbības, līdz ar to nav jābaidās par to ka tas
var tikt lietos ilglaicīgi. Tas neuzkrāsies organismā.
Vilkābeles
preperāti ir ieteicami vecāka gada gājuma cilvēkiem, īpaši klimatēriskajā
periodā, aterosklerozes un sirds neirožu gadījumos. Tikai pēc lielām devām (
virs 100 pilienu, vilkābeles uzlējuma), samazinās puls un tiek nomākta CNS.
Šī
auga ārstnieciskās īpašības tiek pielietotas sevišķi plaši tautas medicīnā.
Ziedu un augļu uzlējumus lieto iekšķīgi, galvenokart, sirds neirožu,
hipertonijas, sirds nepietiekamības smakšanas, asins pieplūduma galvā
(“sitiena”) un stipru nervu satraukumu gadījumā.
Saprotams,
ka augs ir izmantots jau izsenis un plašī pētīts, to kā oficiālā medicīna tā
arī tautas medicīna ir novērtējusi un atzinusi, kā vērtīgu. Galvenokārt, tā
iedarbības virziens ir uz sirds rajonu un tā kopšanu, taču tam piemīt vēl
lērums dažādu labdabīgu īpašību.
Nav ieteicams lietot
Šo augu nav ieteicams lietot:
- grūtniecības laikā;
- zīdīšanas laikā;
- līdz 12 gadu vecumam;
- zems asins spiediens;
- aritmija;
- veģatatīvā distonija;
- galvas smadzeņu trauma;
- galvas smadzeņu slimības;
- aknu slimības.
Minētās blaknes var rasties, pārdozējot šo līdzekli.
Kā arī nelietojiet to kopā ar ķīmiskajām zālēm.
Uztura receptes
Vilkābeles sula
1kg vilkābeles augļu, 50 gr. cukura, 1L ūdens.
Mazgāti vilkābeles augļi, tiek vārīti nelielā daudzumā ūdens
uz mazas liesmas, 1-2h, tad izrīvē caur sietu. Iegūtajam biezenim pievieno
cukuru un ūdeni- uzvāra un liek dzist.
Vilkābeles dzēriens ar auzu novārījumu
1kg vilkābeles augļu, 100gr. cukura, 300gr. auzu pārslas, 3L
ūdens.
Vilkābeles augļus sautē cepeškrāsnī, izberž caur sietu,
pievieno cukuru un auzu pārslu novārījumu.
Auzu pārslu novārījuma iegūšanai, auzu pārslas aplej ar
ūdeni, atstāj uz nakti, no rīta uzvāra. Novārījumu nolej, atdzesē un izmanto
tālākām vajadzībām.
Vilkābeles augļu dzēriens
4 ēd.k. vilkābeles augļu biezenis, 4ēd.k. rūpnieciskā kvasa
koncentrāta, 4 tēj.k. medus, 4 glāzes verdoša ūdens.
Pasniedz glāzēs ar ledus gabaliņiem.
Vilkābeles džems ar iesalu
1 kg vilkābeles augļu, 500gr. iesala, 500gr. cukurs, 1L
ūdens.
Sagatavotus augļus novāra un izberž caur sietu. Iegūtajam biezenim
pievieno cukuru, iesalu, ūdeni, izmaisa un vāra uz mazas liesmas, līdz iegūst nepieciešamas
konsistences džemu.
Vilkābeles augļu džems ar āboliem
1kg vilkābeles augļu, 1kg ābolu, 500gr. cukura, 1L ūdens.
Sautētus vilkābeles augļus izberž caur sietu un iegūst
biezeni, kuru samaisa ar ābolu biezeni. Pievieno cukuru. Vāra uz mazas liesmas
līdz iegūst nepieciešamās konsistences džemu.
Vilkābeles augļu biezenis
1 kg vilkābeles biezenis, 1-2 glāzes ūdens. Ievāktos
vilkābeles augļus atstāj uz diennakti nobriešanai, rūpīgi nomazgāt, ievietot
katlā un vārīt ar ūdeni, līdz augļi samīkstē un novārās. Augļus berž caur
sietu, iegūto masu pilda sterilizētās burkās. Uzglabā vēsumā.
Vilkābeles povidla
1 kg vilkābeles augļu biezenis, 500 gr. cukura, 1 glāze
ūdens.
Novārītus vilkābeles augļus izberž caur sietu, pievieno
cukuru un mazliet ūdens- vāra līdz nepieciešamajai konsistencei. Fasē sterilās
burkās un glabā vēsumā.
Vilkābeles augļu pastilas
1kg vilkābeles augļu biezenis, 200 gr. cukurs.
Biezenim pievieno cukuru, samaisa un izklāj plānā kārtā
(<1cm) uz koka plikņiem un žāvē cepeškrāsnī. Vilkābeles pastilas pamatā
gatavo neizmantojot cukuru.
Vilkābeles konfektes
1kg vilkābeles augļu biezenis, 400 gr. cukurs, 100 gr.
cietes, 50 gr. cukura pūdera.
Biezenim pievieno cukuru un cieti, kārtīgi izmaisa, izklāj
1-2 cm biezumā uz koka paliknīša. sagriež nelielos kvadrātiņos, un apber ar
pūdercukuru. Liek žūt svaigā gaisā. Gatavas konfektes uzglabā stikla burkās.
Vilkābeles konfektes ar riekstiem
1 kg vilkābeles augļu biezenis, 400 gr. cukurs, 50 gr.
cietes, 100 gr. riekstu, 50 gr. cukura pūderis.
Gatavo tāpat, kā iepriekšējo recepti.
Vilkābeles augļu un ābolu pildījums pīrādziņiem
500 gr. vilkābeles augļu biezenis, 200 gr. ābolu, 50 gr. cukura.
Biezeni un smalki grieztus ābolus vāra 5-10 minūtes,
pievieno cukuru, samaisa un tālāk var izmantot pīrādziņu pildīšanai.
Vilkābeles augļa mērce
100 gr. vilkābeles augļu biezenis, 50 gr. medus, 0,5 glāzes
ūdens.
Visas sastāvdaļas samaisa un pasniedz pie biezām putrām,
pankūkām u.c.