Ķeraiņu madara
Galium aparine L.

    

Ķeraiņu madara ir viengadīgs augs. Augs ir sadalīts ar mezgliem un starpmezgliem. Tam ir rievots, līks, tievs stublājs, kurš stiepjas 60-150cm garumā. Augs ir klāts ar apmatojumu. Lapas izvietotas uz stublāju mezglu vietām, mieturī pa 6 gabaliem. Ziedi balti vai mazliet zaļgani.

Auglis sauss, gandrīz vai sfērisks. Tam virsma klāta ar āķveidīgiem matiņiem. Zied visu no jūnija līdz oktobrim.

Biezi sastopams ceļmalās, pažobelēs, krūmājos, upju krastos, sējās, kā nezāle. Augs ir bieži sastopams, pa visu pasauli.

Auga nosaukums saistās ar tā īpatnību ķerties, pie visa, kas atrodas tās tuvumā. Pavasarī, pēc ziemas cieti saturošās pārtikas ir vērtīgi dzert ķeru madaras galotņu tēju (svaiga auga). Tas palīdz attīrīt organismu. Senatnē žāvēja un grauzdēja ķeru madaras sēklas un izmantoja, kā kafijas aizvietotāju.

Auga virszemes daļas nostādinājumus pielieto matu skalošanai, lai stiprinātu matu saknes un izvairītos no blaugznām.

Ārstniecības nolūkam ievāc augu virszemes daļu, kuru ievāc ziedēšanas periodā. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmā un ēnainā vietā. Drogu uzglabā līdz vienam gadam.

Ķeru madaras saknēs ir atrasti saponīni, iridoīdi, antrahinoni, K vitamīns, C vitamīns un krāsvielas. Virszemes daļā atrasti flavonoīdi, iridoīdi un vitamīni.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālajā medicīnā ķeru madaras saknes un virszemes daļas novārījumus lieto, kā urīndzenošu, hipotensīvu, asiņošanu apturošu līdzekli. Augam ir noteiktas antibakteriālas, pretsēnīšu, pret audzēju īpašības.

Ķeraiņu madaru lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi dažādu ādas izsitumu, furunkulu, ļaundabīgu audzēju gadījumā. Augu lieto arī skrofulozes, kā arī urīna pūšļa iekaisuma un tūskas ārstēšanai, kā urīndzenošu līdzekli. Ķeraiņu madaru izmanto arī asiņošanas apturēšanai un kā pretdrudža līdzekli.

Tautas medicīnā ķeraiņu madaras sakņu novārījumu izmanto nierakmeņu gadījumā. Novārījumus, nostādinājumus un svaigu sulu izmanto, kā urīna dzenošu līdzekli ascīta gadījumā, kā sāpju remdējošu, pret audzēju, temperatūras mazinošu līdzekli, kā arī aknu slimību gadījumā.

Ķeru madaru visbiežāk izmanto šādu slimību gadījumā: neiroblastoma, menstruālā cikla traucējumi, epilepsija, nieru vēzis, angīna, aknu vēzis, pneimonija, kuņģa vēzis,  reimatisms, dzeltenā kaite, akūtas respiratoriskās slimības, čūlas, tuberkuloze, imunitātes novājināšanās, depresija, migrēna.

Ziemeļos ķeraiņu madara tiek lietota, kā novārījums, kā pret drudža, žults dzenošs, urīna dzenošs, asins attīrošs, asiņošanu apturošs un atsāpinošs līdzeklis. Ar svaigu sulu ārstē tūsku, cingu, epilepsiju, gonoreju un aptaukošanos. Tas labi līdz brūču dziedēšanai. Pulveris, sula un nostādinājums noderēs skarlatīna, zarnu koliku, piena dziedzeru vēža, reimatisma un nieru slimību gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Augam piemīt stipras savelkošas īpašības. Tas saistās ar lielu tanīna saturu. Tāpēc šo augu divas nedēļas lieto, divas atpūšas. Auga sulai piemīt stipras urīna dzenošas īpašības, tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem, cilvēki, kuri sirgst ar cukura diabētu.

Ķeru madara ir vāji indīgs augs, tāpēc ar tā lietošanu ir jābūt prātīgam, to nedrīkst lietot grūtnieces, barojošās māmiņas un mazi bērni.

Lasīt par mīksto madaru ->

 .