Purva skalbe
Iris pseudacorus L.

    

Purva skalbe ir daudzgadīgs augs, kurš izaug vidēji līdz 80-120cm augstumam. Stublāji saplacināti, vāji sazaroti uz kuriem attīstās līdz 15 ziediem. Saknenis līdz 2cm diametrā, spēcīgs, ložņājošs, sazarots, griezuma vietā brūnē. Purva skalbei evolūcijas ceļā stublājs ir pārvērties saknenī. Purva skalbes saknenis ir novietots horizontāli, līdz ar to jaunie dzinumi arī aug uz sānu. Pateicoties, ka purva skalbes saknenis zarojas, tas pārņem aiz vien jaunas un jaunas teritorijas.

Lapas plaši lineāras, zobenveida, platas, izvietotas piesaknes rozetē, pēc izskata atgādina kalmi, spēj izaug līdz 2m garumam. Lapu krāsa mēdz variēt no zaļas līdz pelēki- zilganai nokrāsai. Jūnija beigās- jūlija sākumā augs pāriet ziedēšanas fāzē. Uz gariem un resniem ziedkātiem sāk attīstīties ziedi, kuri savākti čemuros pa 3-8. Purva skalbes ziedi ir dzeltenām ziedlapiņām un to dzīves ilgums ir vidēji 3-5 dienas.

Purva skalbes auglis ir trīsšķautņu kārbiņa, izstieptas- ovālas formas ar īsu “deguntiņu” galotnē. Sēklas lielas, spožas, rievotas, gaiši vai tumši brūnā krāsā. Augļa sēklu kārbiņā mēdz būt līdz 45 sēklām. Sēklu nobriešana notiek augustā. Sēklās ir gaisa atverītes, kuras sēklu notur peldot pa ūdens virsmu, līdz tā nonāk līdz krastam un iesakņojas. Augs vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi. Augs nav prasīgs- viegli un ātri vairojas.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto purva skalbes sakneņus, jo tā galvenā, aktīvā viela (ēteriskā eļļa) ir tieši saknenī. Sakneņus ievāc 3 auga dzīves gadā, to vieglāk ir noteikt, stādot augu pašam. Sakneni rok vasaras beigās- septembrī. Sakneņus mazgā tekošā ūdenī un attīra no sānu saknītēm. Sakneņus griež gareniski un žāvē- uz sietiem, labi vēdināmās telpās, ēnā vai arī cepeškrāsnīs nepārsniedzot 50C temperatūru. Drogu uzglabā papīra maisos vai stikla traukā. Purva skalbes sakneni var glabāt 3 gadus.

Purva skalbes saknenī ir atrasta īrisu ēteriskā eļļa (<0,3%), kuras vērtīgākā daļā ir irona ketons. Šī sastāvdaļa īrisu eļļai piešķir vijolīšu aromātu. Ievācot sakneni pavasarī, tajā irons ir līdz 42%. Neskaitot ironu, eļļā ir arī geraniols, linalools u.c. Šajā unikālajā ēteriskajā eļļā ir līdz 140 dažādu sastāvdaļu. Eļļā ir atrastas skābes (benzoskābe, miristīnskābe, laurīnskābe, oleīnskābe, undecilskābe, tridecilskābe), metila esteri, m-decila, etiķa, nonila aldehīdi, fenolu pēdas, furfurols, ketons ar mētras aromātu. Saknenī ir arī izoflavonu glikozīds iridīns, ~57% ciete, augu tauki (9,6%), organiskās skābes, miecvielas, sveķvielas, gļotas. Lapās ir askorbīnskābe (0,23%) un aminoskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Purva skalbes sakneņus lieto, lai ārstētu augšējo elpceļu iekaisumus, gremošanas orgānu, urīna izvades orgānu slimības, pateicoties augā esošajiem fenolajiem savienojamiem. Flavonoīdi stiprina kapilāru sieniņu stiprību, normalizējot asinsspiedienu un sirds muskuļa darbību. Turklāt augs stimulē arī virsnieru garozas funkciju. Kumarīni iedarbojas spazmolītiski, rada pretaudzēju un antimikrobu aktivitāti, miecvielas gremošanas trakta darbību. Izoflavonoīdi mazina dzimumhormonu nepietiekamību, regulējot estrogēna daudzumu sieviešu organismā, kas ir svarīgi menopauzes periodā.

Auga saknenī ir rūgtvielas, kuras stimulē gremošanu un ēteriskā eļļa- spēcīgs antiseptiķis, kuru var izmantot rīkles slimību, angīnas, gastrīta, pankreatīta, kuņģa koliku, žultsakmeņu, kuņģa čūlas, aknu slimību gadījumā.

Tautā šis augs ir pazīstams jau izsens un visbiežāk to pielieto, kā vieglu caureju un atkrēpošanos veicinošu līdzekli. Purva skalbes sakneni lieto iekšķīgi un ārīgi, novārījuma veidā. Purva skalbes sakneņa ārstnieciskais novārījums palīdz atbrīvoties no spēcīgām galvas sāpēm, veicina audzēju uzsūkšanos, tiek izmantots, lai ārstētu bronhītu, angīnu, pneimoniju, liesas slimības, sāpes gremošanas traktā un dažas ginekoloģiskās saslimšanas.

Sakneņu novārījumu lieto izsvīdumu un neirodermatītu ārstēšanai. Sasmalcinātu purva skalbes sakneni ber uz traumētu ādu, strutojošām brūcēm, fistulām un apdegumiem. Ar sakneņa novārījumu var skalot arī muti zobu sāpju gadījumā (efektīvs līdzeklis). Mutes dobumu var skalot arī, lai ārstētu stomatītu un cingu.

No purva skalbes sakneņa var gatavot arī nostādinājumu un ar to var mazināt pigmentācijas plankumus uz ādas. Saknenim piemīt arī antioksidanta īpašības, tāpēc ar tā novārījumu ir vērtīgi mazgāt sejas ādu, īpaši ja ir sausa āda vai vecuma grumbas.

Sakneni mēdz nostādināt arī uz sarkanvīnu un iegūto izvilkumu lieto dzemdes asiņošanas ārstēšanai. Ar sakneņa novārījumu ārstē leikoreju un olnīcu iekaisumus, lietojot novārījumu gan iekšķīgi, gan skalojot.

Auga nostādinājums palīdz atbrīvoties no tūskas. Vērtīgi no sakneņa ir arī gatavot izvilkumus eļļā, kuru pēc tam ieto lokāli, lai ārstētu sēžas nerva iekaisumu, miozītu un artrītu. Ar sakneņa nostādinājumu ārstē blaugznas un stiprina matu saknes.

Nav ieteicams lietot

Purva skalbi nav ieteicams lietot bērniem un sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā.

Augs nav vēlams arī paaugstinātas asins reces un individuālas nepanesamības gadījumā.

Lasīt par gulošo skābeni ->

 .