 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: Ground-elder
- vāciski: Giersch
- zviedru: kirskål
- igauņu: harilik naat
- lietuviešu: paprastoji garšva
- krievu: сныть обыкновенная
Daudzgadīgs augs ar spēcīgu un garu sakņu sistēmu.
Saknes horizontālas, ložņājošas. Gārsa rada lielas audzes, kuras saistās ar
vienu sakneni. Stublājs kails, vai vāji apmatots, dobjš, vāji sazarots augumā
līdz 1m. Lapu garums sasniedz no 10-30 cm, platumā no 15-35 cm. Aug uz garām
lapu kājiņām 30-40cm.
Mazi, balti ziediņi savākti sarežģītās ziedkopās.
Centrālā ziedkopa ir lielāka pēc izmēriem, kā sānu ziedkopas. Sānu ziedkopas ir
neauglīgas. Ziedkopa ir sarežģītas uzbūves, vairogveida, kas sastāv no 20-30
stariem, katra stara galā mazāks vairodziņš, vidēji 1,5cm diametrā. Katrs
mazais vairodziņš veidojas no atsevišķiem, vidēji 15 stariem ar maziem,
sniegbaltiem ziediem to galos. Auglīga ir tikai augšējā, centrālā ziedkopa,
kura arī rada sēklas.
Podagras gārsa zied vidēji vienu mēnesi, parasti
vasaras pirmajā pusē, bet ir gadījumi, kad zied arī augustā. Podagras sēklas
nobriest augustā. Podagras gārsa vairojas veģetatīvi un ar sēklām.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga lapas un jaunos
dzinumus. Podagras gārsas sakneni tautas medicīnā izmanto daudz retāk.
Augu ievāc līdz parādās pirmās ziedkopas aprīļa
beigās un maija sākumā. Periodiski pļaujot podagras gārsas audzes, tām ataugot,
augu var ievākt visu vasaras periodu. Augu žāvē izklātu plānā slānī vai sasietu
buntēs un pakabinātu. Vietai jābūt labi vēdināmai un apēnotai. Žāvēšanas
nobeigumu var organizēt piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru.
Gatavu drogu uzglabā papīra maisos. Augs derīgs, kā ārstniecības droga 1 gadu.
Ievācot podagras gārsu, svarīgi ir to nesajaukt ar
līdzīgiem un pat indīgiem augiem: indīgais velnarutks, parastais suņpētersīlis,
suņstobri. Indīgajiem augiem stublāji ir resnāki un augi ir augstāki par
podagras gārsu, to krāsā var redzēt purpura un violetus toņus, lapas īsākas, kā
gārsai.
Podagras gārsā atrastas daudz vērtīgo vielu, starp
kurām ir olbaltumvielas, ogļhidrāti: umbeliferoze, glikoze, fruktoze;
ciklitoli: scilīts, glucinols; lektīni; kumarīni: umbeliferons, bergaptēns,
ksantotoksīns; storoīdi: sitosterons; slāpekļa saturošs savienojums holīns.
Auga virszemes daļa satur vitamīnus un organiskās skābes: ābolskābi,
citronskābi, askorbīnskābi; aminoskābes: arginīns, histidīns, leicīns, lizīns,
treonīns, balīns, metionīns, karotīns; bioflavonoīdi: kvercetīns, kemferols, kā
arī to glikozīdi.
100 gramos podagras gārsas lapās ir atrodams
65-100mg C vitamīna, tuvojoties rudenim C vitamīna saturs palielinās.
Augā ir arī fitoncīdi, falkarinols, falkarindols,
fermenti, saponīni, kumarīni, sārmi, sveķvielas, nelielos daudzumos ēteriskās
vielas. Ēterisko vielu daudzums ir tieši saistīts ar gārsas augšanas vietu,
vidēji virszemes daļā ir no 0.02-0.04% ēteriskās eļļas.
100 gramos, svaigas
podagras gārsas ir 16.6mg dzelzs, 2mg varš, 2.1mg mangāns, 1.7mg titāns un 4mg
bors.
Ārstnieciskā nozīme
Podagras gārsā esošās vielas tonizē, tām piemīt
diurētiskas un žults dzenošas īpašības, kā arī vazoprotektoras, detoksicējošas,
spazmolītiskas un nomierinošas īpašības. Podagras gārsa samazina iekaisuma
procesus, atvieglo locītavu sāpes, iedarbojas pret alerģiju, piemīt
antibakteriālas un antimikotiskas īpašības, novērš trombu veidošanos.
Auga virszemes daļā ir daudz vērtīgā karotīna,
kuram piemīt spēcīga antioksidanta īpašības, labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka
imūnsistēmu un nervu sistēmu.
Podagras gārsa arī ir vērtīgs avots askorbīnskābei,
kuru organisms nespēj pats sintezēt, bet uzņemt tikai ar pārtiku.
Izsenis, podagras gārsu izmanto, lai ārstētu
podagru. Šai slimībai izmanto auga kompreses, no auga virszemes daļas. Tautas
medicīnā podagras gārsu izmanto arī, lai ārstētu locītavu iekaisumus, tādus kā
reimatismu, artrītu un poliartrītu, artrozi. Pretiekaisuma un atsāpinoša gārsas
iedarbība, mazina šo slimību simptomus, kā arī to nereti izmanto, lai ārstētu
skeleta muskulatūras iekaisumus.
Podagras gārsa uzlabo kuņģa, zarnu un aknu darbību,
kā arī stimulē nieru darbību.
Podagras gārsai piemīt nomierinoša iedarbība un
tiek izmantota neirožu un traucēta miega ārstēšanai, tā stabilizē arī nervu
sistēmu. Šim nolūkam tautas dziednieki, iesaka lietot šī auga sakni vannās.
Gārsas novārījumus un smēres pielieto, dažādu
sēnīšu slimību ārstēšanai.
Pateicoties gārsā esošam mikroelementam, dzelzim,
to var izmantot, lai ārstētu dzelzs deficīta anēmiju. Šim nolūkam podagras
gārsu pievieno ēdienam, salātu veidā, bet var lietot arī novārījuma veidā.
Augs ir lietderīgs hipovitaminozes un avitaminozes
gadījumā, jo augs ir bagāts ar vitamīniem un minerālvielām. Tautas medicīnā,
jaunos dzinumus izmanto kā pret cingas līdzekli, lai ārstētu cingu, augu lēnām
izkošļā 1-2h garumā.
Pateicoties, podagras gārsas, detoksicējošām
īpašībām, to tautas medicīnā izmanto, lai attīrītu organismu no toksīniem un
indēm, kā arī tas lieliski palīdz pret tūskām.