Daudzgadīgs augs ar spēcīgu un garu sakņu sistēmu. Saknes horizontālas, ložņājošas. Gārsa rada lielas audzes, kuras saistās ar vienu sakneni. Stublājs kails, vai vāji apmatots, dobjš, vāji sazarots augumā līdz 1m. Lapu garums sasniedz no 10-30 cm, platumā no 15-35 cm. Aug uz garām lapu kājiņām 30-40cm.

Mazi, balti ziediņi savākti sarežģītās ziedkopās. Centrālā ziedkopa ir lielāka pēc izmēriem, kā sānu ziedkopas. Sānu ziedkopas ir neauglīgas. Ziedkopa ir sarežģītas uzbūves, vairogveida, kas sastāv no 20-30 stariem, katra stara galā mazāks vairodziņš, vidēji 1,5cm diametrā. Katrs mazais vairodziņš veidojas no atsevišķiem, vidēji 15 stariem ar maziem, sniegbaltiem ziediem to galos. Auglīga ir tikai augšējā, centrālā ziedkopa, kura arī rada sēklas.

Podagras gārsa zied vidēji vienu mēnesi, parasti vasaras pirmajā pusē, bet ir gadījumi, kad zied arī augustā. Podagras sēklas nobriest augustā. Podagras gārsa vairojas veģetatīvi un ar sēklām.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga lapas un jaunos dzinumus. Podagras gārsas sakneni tautas medicīnā izmanto daudz retāk.

Augu ievāc līdz parādās pirmās ziedkopas aprīļa beigās un maija sākumā. Periodiski pļaujot podagras gārsas audzes, tām ataugot, augu var ievākt visu vasaras periodu. Augu žāvē izklātu plānā slānī vai sasietu buntēs un pakabinātu. Vietai jābūt labi vēdināmai un apēnotai. Žāvēšanas nobeigumu var organizēt piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Gatavu drogu uzglabā papīra maisos. Augs derīgs, kā ārstniecības droga 1 gadu.

Ievācot podagras gārsu, svarīgi ir to nesajaukt ar līdzīgiem un pat indīgiem augiem: indīgais velnarutks, parastais suņpētersīlis, suņstobri. Indīgajiem augiem stublāji ir resnāki un augi ir augstāki par podagras gārsu, to krāsā var redzēt purpura un violetus toņus, lapas īsākas, kā gārsai.

Podagras gārsā atrastas daudz vērtīgo vielu, starp kurām ir olbaltumvielas, ogļhidrāti: umbeliferoze, glikoze, fruktoze; ciklitoli: scilīts, glucinols; lektīni; kumarīni: umbeliferons, bergaptēns, ksantotoksīns; storoīdi: sitosterons; slāpekļa saturošs savienojums holīns. Auga virszemes daļa satur vitamīnus un organiskās skābes: ābolskābi, citronskābi, askorbīnskābi; aminoskābes: arginīns, histidīns, leicīns, lizīns, treonīns, balīns, metionīns, karotīns; bioflavonoīdi: kvercetīns, kemferols, kā arī to glikozīdi.

100 gramos podagras gārsas lapās ir atrodams 65-100mg C vitamīna, tuvojoties rudenim C vitamīna saturs palielinās.

Augā ir arī fitoncīdi, falkarinols, falkarindols, fermenti, saponīni, kumarīni, sārmi, sveķvielas, nelielos daudzumos ēteriskās vielas. Ēterisko vielu daudzums ir tieši saistīts ar gārsas augšanas vietu, vidēji virszemes daļā ir no 0.02-0.04% ēteriskās eļļas.

100 gramos, svaigas podagras gārsas ir 16.6mg dzelzs, 2mg varš, 2.1mg mangāns, 1.7mg titāns un 4mg bors.

Ārstnieciskā nozīme

Podagras gārsā esošās vielas tonizē, tām piemīt diurētiskas un žults dzenošas īpašības, kā arī vazoprotektoras, detoksicējošas, spazmolītiskas un nomierinošas īpašības. Podagras gārsa samazina iekaisuma procesus, atvieglo locītavu sāpes, iedarbojas pret alerģiju, piemīt antibakteriālas un antimikotiskas īpašības, novērš trombu veidošanos.

Auga virszemes daļā ir daudz vērtīgā karotīna, kuram piemīt spēcīga antioksidanta īpašības, labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu un nervu sistēmu.

Podagras gārsa arī ir vērtīgs avots askorbīnskābei, kuru organisms nespēj pats sintezēt, bet uzņemt tikai ar pārtiku.

Izsenis, podagras gārsu izmanto, lai ārstētu podagru. Šai slimībai izmanto auga kompreses, no auga virszemes daļas. Tautas medicīnā podagras gārsu izmanto arī, lai ārstētu locītavu iekaisumus, tādus kā reimatismu, artrītu un poliartrītu, artrozi. Pretiekaisuma un atsāpinoša gārsas iedarbība, mazina šo slimību simptomus, kā arī to nereti izmanto, lai ārstētu skeleta muskulatūras iekaisumus.

Podagras gārsa uzlabo kuņģa, zarnu un aknu darbību, kā arī stimulē nieru darbību.

Podagras gārsai piemīt nomierinoša iedarbība un tiek izmantota neirožu un traucēta miega ārstēšanai, tā stabilizē arī nervu sistēmu. Šim nolūkam tautas dziednieki, iesaka lietot šī auga sakni vannās.

Gārsas novārījumus un smēres pielieto, dažādu sēnīšu slimību ārstēšanai.

Pateicoties gārsā esošam mikroelementam, dzelzim, to var izmantot, lai ārstētu dzelzs deficīta anēmiju. Šim nolūkam podagras gārsu pievieno ēdienam, salātu veidā, bet var lietot arī novārījuma veidā.

Augs ir lietderīgs hipovitaminozes un avitaminozes gadījumā, jo augs ir bagāts ar vitamīniem un minerālvielām. Tautas medicīnā, jaunos dzinumus izmanto kā pret cingas līdzekli, lai ārstētu cingu, augu lēnām izkošļā 1-2h garumā.

Pateicoties, podagras gārsas, detoksicējošām īpašībām, to tautas medicīnā izmanto, lai attīrītu organismu no toksīniem un indēm, kā arī tas lieliski palīdz pret tūskām.

Nav ieteicams lietot

Augs blaknes nerada, ja pret to nav individuāla nepanesamība. To nav ieteicams lietot grūtniecēm, ar krūti barojošām māmiņām, bērniem un cilvēkiem ar pārtikas alerģijām.

Pārtikas nozīme

Iespējams, nav apnicīgākas nezāles par podagras gārsu dārzā. Taču pateicoties tai, Otrā pasaules kara laikā, dzīvoja daudz ģimeņu. Podagras gārsai nav miera perioda, tā aug cauru gadu. Tikai sals to uz laiku aptur, taču labvēlīgos apstākļos, tā atkal steidz augt. Maigas ziemas gadījumā, tā var pārziemot arī zaļā formā!

Auga jaunie dzinumi un ziedu kāti tiek izmantoti pārtikā. Jaunie dzinumi parasti ir ar pāris lapiņām un lapas gandrīz vai caurspīdīgas un zaļā to krāsa ir ar iedzeltenu toni. Gārsa, kura aug ēnainā vietā ilgāk ražo pārtikai derīgus dzinumus, kā arī tie ir lielāki un sulīgāki. Interesanti, ir arī tas ja laikus apgriezīsiet jaunos dzinumus, tad sezonas laikā tie augs atkārtoti. Pirms lietošanas gārsu blanšē 1-2 minūtes verdošā ūdenī (tajā esošās šķiedrvielas var radīt vēdera uzpūšanos). Ēdieniem var pievienot arī augus kuri ir ar karminatatīvu iedarbību, lai mazinātu podagras gārsas iespējamo efektu.

Uztura receptes

Salāti no podagras gārsas

150 gr. svaigas podagras gārsas, 25gr. sarīvēta mārrutka, 20 gr. krējuma, sāls.

Jaunas lapas nomazgā un aplej ar verdošu ūdeni uz 10 minūtēm. Ūdeni nolej, lapas sagriež, pievieno mārrutkus un sāli. Samaisa un pievieno krējumu.

Salāti no podagras gārsas un skābenēm

80 gr. svaigas podagras gārsas, 2o gr. skābenes, 50 gr. kartupeļu, 10 gr. burkānu, 5 gr. augu eļļas, 15 gr. asās tomātu mērces, sāls.

Novārītus dārzeņus sagriež, pievieno sagrieztus zaļumus,  skābenes un podagras gārsu, pievieno augu eļļu, aso mērci un sāli.

Aukstā zupa ar podagras gārsu

80 gr. svaigas podagras gārsas, 40 gr. svaigu gurķu, 15 gr. loku, 10 gr. dilles, 1.5 glāzes kvasa, 0.5 glāzes skābpiena, 1 ola, 1 gr. gatavas sinepes.

Novāra podagras gārsu līdz pusgatavam stāvoklim, samaļ caur gaļas mašīnu un atdzesē novārījumu. Novārījumā pievienot gurķus (var gurķeni), lokus, podagras gārsas biezeni, dilles, sinepes, skābpienu, kvasu un sāli. Pasniedzot pievieno olu.

Sautēta podagras gārsa ar kartupeļiem

100 gr. svaigas podagras gārsas, 100 gr. kartupeļa, 15 gr. sīpola, 1 gr. dilles, 15 gr. tomātu mērces, 15 gr. krējuma, sāls.

Jaunas podagras gārsas lapas un dzinumus sagriež, sāla un sautē līdz pusgatavībai; savieno ar sautētiem kartupeļiem un sīpoliem, pievieno krējumu un turpina sautēt 10-15 minūtes. Pievieno tomātu mērci.

Podagras gārsas pasta ar sieru

100 gr. podagras gārsa, 100 gr. austrumu dižpērkones, 100 gr. rīvēta mārrutka, 100 gr. siera, sāls.

Nomazgātas dižpērkones lapas un podagras gārsu samaļ gaļas mašīnā, pievieno rīvētu mārrutku un sāli, notur visu 1h istabas temperatūrā.

Pirms pasniegšanas pievieno rīvētu sieru un samaisa. Izmanto uz sviestmaizēm, kā arī kā piedevu jūras ēdieniem un ceptai zivij.

Sālīta podagras gārsa

1kg podagras gārsa, 60 gr. sāls.

Pilda burkās, noblīvē un sāla. Notur 12h un noblīvē vēlreiz, līdz parādās sula. Uzglabā aukstumā. Izmanto, lai gatavotu pirmos un otros ēdienus.

Lasīt par peldošo glīveni->