Lakrica kailā
GLYCYRRHIZA GLABRA

   

Augs Latvijā, dabā neaug, taču ir izaudzējams.

Kailā lakrica- daudzgadīgs augs ar stāviem, maz sazarotiem stublājiem, augumā no 50-100cm (retos gadījumos, līdz pat 200cm). Zem zemes ir stieņveida saknes, kura ieurbjas 6-8 metru dziļumā un īsa, daudzgalu sakneņa, no kura tālāk stiepjas jaunie dzinumi (5-20 gabali, garumā 1-2 metri). Uz šiem dzinumiem ir meitas pumpuri, no kuriem veidojas jauni stādi.

Augam ir attīstīta sakņu sistēma, kura palīdz augam nodrošināt tā populāciju.

Lapas sakārtotas pamīšus, sarežģītas, garumā no 5-20cm, no 9-17 biezas, eliptiskas vai olveida, spīdīgas, mazliet lipīgas, ar daudz dzīslām, īpaši apakšdaļā. Lapas maliņa noliekta uz leju.

Lapas savāktas irdenās, vārpveidīgās ziedkopās, garumā no 5-12cm, uz garām ziedkājiņām (3-7cm). Ziedkopas atrodas augšējo lapu pazarēs. Ziedi rozīgi- violeti vai bāli-violeti. Auglis- izstieptas formas pupiņa, viegli izliekta, brūna. Zied kailā lakrica jūnijā- jūlijā. Augļi veidojas augustā- septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto, kailās lakricas saknes. Saknes drīkst rakt dažādos gada laikos. Ievāktās saknes attīra no smiltīm un žāvē svaigā gaisā vai piespiedu žāvētājos 50-60C temperatūrā. Atkārtoti augu drīkst ievākt tajā pašā vietā pēc 6-8 gadiem.

Ir ieteikumi, kailās lakricas sakneņus apgrauzdēt uz sausas pannas, līdzīgi kafijas pupiņām, tādi samazinot iespēju ar to saindēties. Grauzdēšana notiek līdz saknenis kļūst dzelteni brūns. Un garša tai kļūst salda. Taču rūpnieciskām vajadzībām izmanto žāvētus sakneņus, jo apgrauzdēšana ievērojami sadārdzina produktu. Tāpēc grauzdēt vai nē, to katram jālemj pašam.

Kailās lakricas ārstnieciskā iedarbība ir saistīta ar tajā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām.

Saknes un saknenis satur saponīnu glicerizīnu (līdz 23%), rūgtvielas (līdz 4%), ēterisko vielu paliekas, sveķvielas (3-4%), vitamīnus, olbaltumvielas, lipīdi (līdz 4%), polisaharīdi (4-6%), kuri sastāv no pektīnvielām un krahmala, monocukuriem un dicukuriem (līdz 20%), flavonoīdi (3-4%).

Ārstnieciskā nozīme

Kailās lakricas virszemes daļa satur ēteriskās vielas, flavonoīdus, saponīnus, miecvielas, polisaharīdus un pigmentus.

Kailās lakricas saknes novārījumam ir atkrēpošanos veicinoša un pretiekaisuma iedarbība.

Atkrēpošanu veicinošā iedarbība saistās ar glicerizīnu, kurš stimulē skropstiņu epitēlija darbību trahejā un bronhos, pastiprina augšējo elpceļu gļotādu sekretoro darbību. Glicerizīns ir 50 reizes saldāks par cukuru, tas piešķir kailās lakricas saknei stipri saldu garšu.

Pretiekaisuma iedarbību nodrošina glicirizīnskābes klātbūtne, kurš glicirizīna hidrolīzē arī rada savdabīgu iekaisuma kupējošu reakciju.

Glicerizīnskābe, organismā pakļauti metaboliskām izmaiņām, radot kortikosteroīdveidīgu ietekmi. Kailās lakricas saknes preparātus iesaka slimniekiem ar hronisku virsnieru nepietiekamību, kas veicina vīriešu organismā hormonālā balansa atjaunošanos.

Lietojot kailās lakricas saknes, kopā ar glikokortikoīdu aizvietojošo hormonterapiju, ļauj samazināt 4-5 reizes hormonālo līdzekļu devu. Noteikts, ka šim augam piemīt estrogēnu aktivitāte.

Taču, vīriešiem kailo lakricu lietot ilglaicīgi nav ieteicams, jo tas mazina vīrietim seksuālo ieinteresētību, palielina krūts dziedzerus, un samazina ķermeņa apmatojumu.

Auga flavonoīdie savienojumi iedarbojas spazmolītiski uz ķermeņa gludo muskulatūru. Glikozīds likviricīns, iedarbojas mīkstinoši un spazmolītiski, mazina gremošanas trakta sfinkteru spazmas, kas veicina vieglu vēdera izejas dzenošu iedarbību, kas lieti noder, dažādu gremošanas trakta problēmu ārstēšanai.

Ēteriskie un spirta izvilkumi rada antimikrobu iedarbību. Flavonoīdi rada diurētisku iedarbību. Beta sitosterīns ir efektīvs līdzeklis prostatas adenomas ārstēšanai.

Kailās lakricas sakne ietilpst daudzos fito-maisījumos, kas paredzēti, endokrīnās sistēmas un vielmaiņas funkciju darbības ietekmēšanai, tieši, klimaksa laikā, vairoga dziedzera funkcijas traucējumu gadījumā, īpaši tā hiperfunkcijas gadījumā.

Tautas medicīnā, kailās lakricas sakni lieto, lai ārstētu klepu, dažādas sāpes, drudžainu stāvokli un kuņģa čūlu. Augu pielieto arī bronhīta, tuberkulozes un aizdusas gadījumā.

Augs ietilpst maisījumos, lai ārstētu reimatismu, impotenci, nefrītu, taču gados vecākiem cilvēkiem, tas ir kā dzīves pagarinošs līdzeklis! Augs bieži sastopams dažādos bērniem paredzētos preparātos.

Nav ieteicams lietot

Kailo lakricu nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Cilvēkiem, ar tendenci uz caureju, jālieto uzmanīgi.

Valda uzskats, ka ilglaicīga lakricas preparātu lietošana, bez pārtraukumiem var izjaukt organismam elektrolītu balansu un radīt tūsku. Nav ieteicams kailās lakricas preparātus lietot ilgāk par 4-6 nedēļā bez pārtraukuma. Ilglaicīgi lietojot lakricu paaugstinās arteriālais asins spiediens, tiek aizkavēta ūdens izvade, līdz pat tūskas rašanās mirklim. Rodas traucējumi dzimuma sfērā- mazinās libido, attīstās ginekomastija, var samazināties vai vispār pazust apmatojums.

Receptes

Kailās lakricas saknes novārījums: 10gr saknes aplej ar 200ml verdoša ūdens, uzliek vāciņu, karsē ūdens peldē 20 minūtes, nostādina 1h-2h. Atdala biezumus un tos izspiež, papilda novārījumu ar kārstu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4-5 reizes dienā.

Novārījuma pagatavošanai 6gr drogas aplej ar 1 glāzi kārsta ūdens, vāra slēgtā emaljētā traukā ūdens peldē 30 minūtes, atdala biezumus caur vairākiem slāņiem marles un papildina tilpumu ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam. Lieto pa 1 ēdamkarotei, 3 reizes dienā pēc ēšanas. Uzglabā ledusskapī.

Kailās lakricas nostādinājums: 1 ēdamkarote drogu, tiek apliets ar 0.5L ūdens. Vāra uz mazas uguns 10 minūtes un atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 4 reizes dienā, pēc ēšanas.

Mājas apstākļos, elpošanas orgānu slimību gadījumā, kā atkrēpošanos veicinošu un mīkstinošu līdzekli var pagatavot novārījumu: 15gr saknes uz 1 glāzi ūdens, lieto pa 1 ēdamkarotei 4-5 reizes dienā.

Kailās lakricas saknes sīrups: 4gr kailās lakricas saknes ekstraktu sajauc ar 86gr cukura sīrupa un maisījumam pievieno 10gr spirta. Iznāk dzelteni- brūns šķīdums, ar savdabīgu smaržu un garšu. Sīrupu nav ieteicams lietot kopā ar skābiem šķidrumiem. To lieto, kā atkrēpošanos veicinošu, mīkstinošu un pretiekaisuma līdzekli.

Var pagatavot sarežģītu pulveri, kurš satur vielu kompleksu: 20 daļas lakricas saknes pulvera, 20 daļas sennas lapu pulveri, 10 daļas diļļu augļu pulvera, 10 daļas attīrīta sēra un 40 daļas cukura. Rezultātā sanāks zaļi- dzeltens, zaļi- brūns pulveris ar diļļu un nepatīkamu rūgti- sāļu smaržu.

Krūšu eliksīrs: 60 daļas lakricas saknes ekstrakts, 1 daļa anīsa eļļa, 49 daļas spirta, 10 daļas amonjaka šķīdumu, 180 daļas ūdens. Sanāks caurspīdīgs, brūnas krāsas, saldu garšu, smaržojos pēc amonjaka un anīsa šķīdums. Lieto, kā atkrēpošanas veicinošu līdzekli, devās pa 20-40 pilieniem. Bērniem dod tik pilienu, cik bērnam gadu.

Lasīt par laksi ->