E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kurš bremzē skābekļa aktīvo formu izplatīšanos organismā un uzlabo veselības kopējo stāvokli. Tas aptur brīvo radikāļu funkcionalitāti un kā fermentu aktivitātes regulators ietekmē pareizu muskuļu attīstību.

Ietekmē gēnu ekspresiju, uztur acu un nervu veselību. Viena no galvenajām E vitamīna funkcijām ir uzturēt sirds veselību, līdzsvarojot holesterīna līmeni. Tas uzlabo galvas ādas apasiņošanos, paātrina brūču dzīšanas procesus un aizsargā ādu no izžūšanas.

Fiziskās un ķīmiskās īpašības

Ar vitamīnu E saprotami visi tokoferoli un tokotrienoli, kuri iedarbojas, kā alfa tokoferols. E vitamīns ir stabils pret temperatūru un ir spējīgs izturēt 150-175C temperatūru. Mazāk stabils skābā un sārmainā vidē. Alfa tokoferols ir caurspīdīgas, biezas eļļas formā. Sasniedzot 0C temperatūru, tas zaudē savu aktivitāti. Tā aktivitāte arī zūd dzelzs, hlora un minerālās eļļas ietekmē. E vitamīns nešķīst ūdenī, brīvi šķīst etanolā un ir sajaucams ar ēteri. Krāsa- viegli dzeltena līdz dzintarkrāsas, gandrīz, bez smaržas, oksidējas un paliek tumšāks gaisa un gaismas ietekmē.

Termins E vitamīns sevī apvieno astoņus radniecīgus savienojumus, kuri ir atrodami dabā: četri tokoferoli (alfa, beta, gamma un delta) un četri tokotrienoli (alfa, beta, gamma un delta). Cilvēka aknās selekcionējas un sintezējas alfa tokoferols, līdz ar to tā ir izplatītākā E vitamīna forma organismā. Augos atrastais alfa tokoferols, tiek apzīmēts ar RRR alfa tokoferols ( vai arī tiek saukts par dabīgu vai d- alfa tokoferols).

E vitamīna vērtīgās īpašības

E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kurš uzsūcas un uzglabājas cilvēka tauku šūnās. Tas iedarbojas, kā antioksidants, iznīcinot brīvos radikāļus, kuri kaitē šūnām. Brīvie radikāļi- tās ir molekulas, kurām ir nepāra elektrons, kas padara tās reaktīvas. Tās pārtiek no veselām šūnām, bioķīmisku procesu rezultātā. Daļa brīvo radikāļu ir dabīgi gremošanas procesu blakus produkti, citi rodas no cigarešu dūmiem, grilētiem produktiem un citiem avotiem. Veselās šūnas, kuras ir bojātas no brīvajiem radikāļiem, var radīt hroniskas saslimšanas, kā sirds slimības un vēzi. Pietiekams E vitamīna daudzums uzturā var pasargāt cilvēka organismu no šīm slimībām. Optimālā šī vitamīna uzņemšana notiek kopā ar pārtiku.

E vitamīns uzsūcas cauri zarnu traktu un nonāk asinsritē caur limfātisko sistēmu. Tas absorbējās kopā ar lipīdiem, nonāk hilomikronos un ar to palīdzību tiek transportēti uz aknām. Šis process ir analoģisks visām E vitamīna formām. Tikai izejot cauri aknām alfa tokoferols parādās plazmā. Lielākā daļa beta-, gamma- un delta tokoferola sajaucas ar žulti vai neuzsūcas, attiecīgi, tiek izvadīts no organisma. Tam par iemeslu kalpo aknās esoša olbaltumviela, kura transportē tikai un vienīgi alfa tokoferolu.

Mijiedarbība ar citiem elementiem

E vitamīns mijiedarbojas ar citiem antioksidantiem, ieskaitot beta karotīnu, vitamīnu C un selēnu. Interesanti ir tas, ka C vitamīns ir spējīgs atjaunot oksidējušos E vitamīnu, līdz tā sākotnējai antioksidanta formai. C vitamīna milzīgas devas spēj palielināt E vitamīna patēriņu.

Vitamīns E ir spējīgs pasargāt, no blaknēm, kuras spēj radīt A vitamīna pārdozēšana un spēj regulēt šī vitamīna daudzumu. E vitamīns ir nepieciešams A vitamīna darbībai, taču A vitamīns lielās devās spēj mazināt E vitamīna iedarbību.

E vitamīns ir viens no tiem, kurš spēj aktivizēt B12 vitamīnu un mazināt blaknes no cinka nepietiekamības.

Lielas E vitamīna devas var ietekmēt antikoagulanto vitamīna K darbību un samazināt tā absorbciju zarnās.

E vitamīns palielina A vitamīna absorbciju zarnās, vidējās vai augstās koncentrācijas- līdz 40%. A un E vitamīns kopīgi spēj aizsargāt organismu no dažu veidu onkoloģijas un uzturēt arī zarnu trakta veselību. Tie iedarbojas sinerģiski un novērš aptaukošanos, dzirdes zudumu, metabolisko sindromu, iekaisumus, nodrošina imūnsistēmas reakciju un smadzeņu veselību.

Selēna deficīts pastiprina E vitamīna deficīta blaknes, savukārt E vitamīns var novērst selēna toksiskumu. Kombinēts selēna un E vitamīna deficīts var atstāt smagas sekas uz veselību. E vitamīns kopā ar selēnu var tikts izmantots vēža profilaksei, stimulējot apoptāzi anomālajās šūnās.

Neorganiskais dzelzs iedarbojas uz E vitamīna absorbciju un spēj to sagraut. E vitamīna deficīts pastiprina dzelzs pārsātinātību organismā, taču papildus E vitamīns to novērš. Šos abus elementus vislabāk lietot dažādos laikos!

E vitamīns kosmetoloģijā

E vitamīns ir populārākais no vitamīniem, kurus pielieto kosmētikā. To sastāvdaļās uzrāda tokoferolu vai tokotrienolu, pirms nosaukuma parasti uzrāda d (piemēram, d alfa tokoferols), tas nozīmē, ka vitamīns ir iegūts dabīgā ceļā, ja uzrāda dl, tad šis vitamīns ir sintezēts laboratoriski.

Vitamīnu E kosmetoloģijā augstu vērtē:

• E vitamīns ir antioksidants, kurš iznīcina brīvos radikāļus;
• Tam piemīt saules aizsargājošas funkcijas, precīzāk, tas pastiprina dažādu no saules aizsardzībai paredzētu līdzekļu iedarbību, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz saules apdegumiem;
• E vitamīnam piemīt ādas mitrinošas īpašības- alfa tokoferola acetāts pastiprina dabīgo ādas barjeru un mazina šķidruma zaudējumus.
• E vitamīns ir lielisks konservants, tas pasargā daudzus kosmētiskos līdzekļus no oksidēšanās;
• E vitamīna īpatnības
• E vitamīns ir taukos šķīstošs un iztur samērā augstu temperatūru 150-170C. Taču tas ir jūtīgs pret UV starojumu un zaudē aktivitāti sasalstot.

E vitamīna nepietiekamība

Īsts E vitamīna deficīts sastopams ir reti. Uzņemot ar pārtiku kaut nelielus E vitamīna daudzumus, deficīta simptomi neparādās. E vitamīna deficīts var būt priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, kuru svars ir līdz 1,5kg. Kā arī E vitamīna deficīts var rasties cilvēkiem, kuriem ir veselības problēmas saistās ar tauku uzsūkšanos gremošanas traktā.

E vitamīna deficīta simptomi parasti ir neiropātija, ataksija, skeleta miopātija, retinopātija un imūnsistēmas atbildes traucējumi. Simptomi, kuri parādās E vitamīna trūkuma rezultātā, var būt:

• Grūtības staigāt un koordinācijas traucējumi;
• Sāpes muskuļos un vājums;
• Redzes traucējumi;
• Kopējs vājums;
• Seksuālās intereses zudums;
• Anēmija.

E vitamīna deficīts parasti veidojas iedzimtu ģenētisku slimību rezultātā, kā Krona slimība, ataksija, cistiskā fibroze u.c. slimības.

Der uzmanīties

Vairumam veselu cilvēku E vitamīns ir vērtīgs- gan lietojot iekšķīgi, gan ārīgi.  Vairums cilvēki neizjūt blaknes, lietojot E vitamīnu pieņemamās devās, taču lietojot paaugstinātas devas var rasties arī blaknes.

Nedrīkst pārdozēt E vitamīnu cilvēkiem ar sirds kaitēm un cukura diabētu. Pārlieku lielas E vitamīna devas var arī izraisīt iekšējo asiņošanu.

Pārlieku lielas E vitamīna devas var radīt tādas veselības problēmas, kā:

• Sirds nepietiekamība diabēta slimniekiem;
• Iekšējās asiņošanas;
• Priekšdziedzera vēža remisija;
• Pastiprināta asiņošana dažādu medicīnisku manipulāciju laikā;
• Palielinās nāves risks no infarkta vai insulta.
• Pētījumi noteikuši, ka E vitamīns var būt kaitīgs grūtniecības sākuma periodā.
• E vitamīns var raisīt arī sliktu dūšu, diareju, krampjus vēdera dobumā, nogurumu, vājumu, galvas sāpes, redzes traucējumi, ādas izsitumus, asins izplūdums un asiņošanu.

Mijiedarbība ar citiem elementiem

E vitamīni spēj mazināt asins recēšanu, tāpēc ir jābūt uzmanīgam, ja to lietojat kopā ar aspirīnu, ibuprofēnu, varfarīnu un klopidogrelu- mijiedarbojoties tie var pastiprināt šo efektu. E vitamīns var noreaģēt arī ar holesterīna līmeni mazinošiem līdzekļiem.