 |  |  |  | - |
 |  |
Bioloģiskais apraksts
Kālis ir divgadīgs augs. Pirmajā gadā aug lapas un sakne, otrajā gadā veidojas stublājs, ziedi un sēklas. Stublājs stāvs, augsts, klāts lapām. Zemākās lapas reti apmatotas, biežāk kailas. Divgadīgam auga formām lapas veidojas rozetē un ir lielas. Vidus stublāja lapas kailas, daļēji stublāju aptverošas; augšējās lapas sēdošas. Ziedkopa skara. Ziedlapiņas zeltīti- dzeltenas. Auglis- daudzsēklu pāksts, garumā 5-10cm.
Sēklas apaļas, tumši brūnas, līdz 2mm diametrā. Saknes forma saistās ar izvēlēto kāļa šķirni, ir apaļi, ovāli, cilindriski un apaļīgi saspiestas formas kāļi. Saknes mīkstums dzeltens dažādos toņos, retāk balts, mizas krāsa augšdaļā (tā daļa, kura aug virs zemes) pelēcīgi zaļa vai violeti sarkana, zem zemes dzeltens. Krāsa mizai arī saistās ar izvēlēto šķirni.
Ievākšana un apstrāde
Kāļus ievāc, kad sakne sasniedz 8-12cm diametrā. Lai kāļus uzglabātu, tiem griež saknes augšējo daļu un uzglabā + grādos, vietā ar paaugstinātu mitruma saturu gaisā.
Ķīmiskais sastāvs
Kālis ir pārbagāts ar viegli absorbējamiem ogļhidrātiem, pārtikas šķiedrvielām, dabīgiem cukuriem, augu olbaltumvielām, kurā ir organiskās skābes un cietes. Ogļhidrāti pamatā sastāv no fruktozes, tāpēc kālis ir vērtīgs diabētiķiem. Kālī ir daudz dažādu vitamīnu- beta karotīns, E, C, H, B grupa, PP; minerālvielas- kalcijs, magnijs, nātrijs, kālijs, fosfors un dzelzs.
Atsevišķi der pieminēt, kālī esošo C vitamīnu. Tas tajā ir vairāk kā kāpostos, bietēs, burkānos un kas īpatnēji, saglabājas praktiski visas ziemas garumā. Pat vārot kāli, C vitamīns tajā saglabājas praktiski pilnībā.
Vitamīns B6, kālija un kalcija sāļi, kālī arī ir ievērojami vairāk kā citos sakņaugos. Tāpat, kālī ir daudz joda.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Kālis ir ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs, īpaši ziemā un agrā pavasarī, kad cilvēka organisms izjūt vitamīnu un mikroelementu trūkumu. Kāļa saknes un lapas ir bagātas ar C vitamīnu, K vitamīnu, kalciju, magniju un šķiedrvielām, kas veicina imunitātes stiprināšanu, kaulu un zobu veselību, kā arī zarnu peristaltiku. Sastopami arī antioksidanti un fitonutrienti, piemēram, glukozinolāti, kuri mūsdienu pētījumos tiek saistīti ar pretiekaisuma un potenciālu antikancerogēnu efektu.Kāļa lietošana uzturā tradicionāli tiek saistīta ar gremošanas uzlabošanu, jo tā šķiedrvielas un specifiskie cukuri stimulē kuņģa un zarnu darbību, uzlabo apetīti un palīdz organismam labāk uzņemt taukus un olbaltumvielas. Pētījumi rāda, ka kāļa sula un sakņu ekstrakti var palīdzēt regulēt lipīdu vielmaiņu, mazināt holesterīna līmeni un atbalstīt sirds-asinsvadu veselību. Kalcija un magnija klātbūtne padara kāli par noderīgu līdzekli osteoporozes profilaksē, savukārt K vitamīns ir svarīgs asins recēšanas un kaulu metabolismam.
Auga sulai piemīt arī urīndzenoša, viegli caureju veicinoša un antimikrobiāla iedarbība, kas mūsdienu fitoterapijā tiek izmantota, lai atbalstītu nieru funkcijas un mazinātu vieglu akūtu iekaisumu risku. Pētījumi liecina, ka glukozinolāti kālī var stimulēt organisma detoksikācijas enzīmus un mazināt oksidatīvo stresu, kas ir nozīmīgs faktors hronisku slimību profilaksē.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā kāli lietots dažādiem mērķiem. Sulu un sakņu novārījumus tradicionāli izmanto elpceļu slimību gadījumos- bronhīta, pneimonijas, bronhiālās astmas ārstēšanai, kā arī dzelzs deficīta anēmijas mazināšanai. Kāļa sula tiek pielietota arī tūskas samazināšanai, nieru un sirds slimību atbalstam, vieglu hipertensijas un aterosklerozes profilaksei.Ārējai lietošanai sasmalcinātu kāļa masu vai sulu liek uz brūcēm, sastrutojumiem, apdegumiem un iekaisumiem, kas palīdz mazināt sāpes, veicina audu atjaunošanos un dziedināšanu. Šķiedrvielas, kas atrodamas kāļa saknēs un lapās, palīdz attīrīt zarnas, uzlabot peristaltiku un atbrīvoties no aizcietējumiem.
Tautas zintnieki arī izmanto kāļa sulu kā atkrēpošanas līdzekli hronisku plaušu un bronhu slimību gadījumos, kā arī urīndzenošu līdzekli, lai samazinātu tūsku un veicinātu nieru darbību. Antibakteriālā iedarbība padara šo augu noderīgu ādas slimību, sastrutojumu, brūču un apdegumu ārstēšanā, un fitonutrienti stimulē organisma dabiskos aizsargmehānismus.
Senatnē kāļa sēklas izmantoja, lai ārstētu bērniem masalas, kā arī, lai skalotu mutes dobumu un kaklu, iekaisuma gadījumos. Auga saknes lietoja kā brūču dziedējošu, urīndzenošu, pretiekaisuma un pret apdeguma līdzekli. Kāļa sula tika izmantota arī kā efektīvs brūču dziedējošs līdzeklis.
Tautas zintnieki kāļa sulu izmantoja arī kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli hronisku plaušu un bronhu slimību gadījumos, kā arī urīndzenoši, lai mazinātu tūsku nieru un sirds slimību gadījumā.