Zilā rudzupuķe
Centaurea cyanus L.

    

Zilā rudzupuķe ir daudzgadīgs augs, ar tievu mietveida sakneni, no kura saknītes tiecas uz visām pusēm. Stublājs stāvs, sazarots, līdz 80cm augumā. Apakšējās lapas trīskārši dalītas vai plūksnainas, retāk veselas, uz lapu kātiem, atmirstošas ziedēšanas laikā. Pārējās lapas sēdošas, lineāras, veselas. Ziedi, vientuļās, lielās ziedkopās, groziņos ar diametru līdz 3cm, kuras atrodas garu, bezlapu ziedkātu galos. Ārējie ziediņi ir neauglīgi, vidējie divdzimuma- ziedi violeti- zili. Augļi- apmatotas, spīdīgas, pelēkas vai dzelteni- pelēkas, izstieptas olformas sēkliņas, garumā 2.5-4mm. Augs zied no maija līdz augustam. Augūs nogatavo augustā.

Ārstniecības nolūkam izmanto malējos ziediņus bez groziņiem. Tos ievāc ziedēšanas laikā jūnijā- jūlijā, tiklīdz groziņi atplaukst. No ziedu groziņiem izrausta sānu ziedus. Žāvē uzreiz pēc ievākšanas, ēnainā un labi vēdināmā vietā uz smalkiem auduma sietiem, vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C temperatūru, periodiski žāvējamo masu apmaisot. Saules gaismas ietekmē malējie ziedi no ziliem, kļūst bāli un zaudē visas savas vērtīgās īpašības. Žāvēta rudzupuķes droga ir bez smaržas, tai ir raksturīgi izteikta zila krāsa un rūgti savelkoša garša. Drogas pieļaujamais mitrums ir 14%. Drogu uzglabā aizvērtās kārbās vai stikla tarā ne ilgāk par 2 gadiem.

Galvenās aktīvās vielas ir antociāni, diglikozīdi cianidīna un pelargonidīna, kā arī fenola un flavonu atvasinājumi- apigenīns, luteolīns, kvercetīns un kempferols. Zilās rudzupuķes ārējie ziedi satur glikozīdu centaurīnu. Ziedos atrasts arī pelargonīna hlorīds, antociāni, kumarīni, saponīni, sterīni, sveķvielas, pektīnvielas un miecvielas, karotīns un askorbīnskābe. Kā arī kālija, kalcijs, dzelža, magnija sāļi un mikroelementi: mangāns, varš, cinks, kobalts, hroms, niķelis, vanādijs, alumīnijs, selēns, svins, stroncijs un bors. Zilās rudzupuķes sēklās ir <28% augu eļļas.

Ārstnieciskā nozīme

Zilās rudzupuķes preparāti rada urīna dzenošu, sviedru dzenošu, temperatūras mazinošu, žulti dzenošu, pretiekaisuma, antimikrobu, vieglu caurejas, pret drudža, atsāpinošu, brūču dziedējošu iedarbību. Tie atbrīvo no iekšējo orgānu gludās muskulatūras spazmām, stimulē apetīti un uzlabo gremošanu.

Zilo rudzupuķi lieto iekšķīgi saaukstēšanās, klepus, nieru un sirds izcelsmes tūsku, urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Tās preparāti uzlabo gremošanas procesus, palīdz aizcietējumu, vēdersāpju gadījumā.

Zilo rudzupuķi izmanto aplikācijām, acu slimību gadījumā: hemeralopija, konjunktivīts, blefarīts, vājredzība. Zilā rudzupuķe ir noderīga dzeltenās kaites, kolītu, podagras, skorbuta un cērmju invāzijas gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Der zināt, ka zilajā rudzupuķē ir ciānu savienojumi un augs ir uzskatāms par vāji indīgu. Šo augu nevajadzētu lietot maziem bērniem; sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī nepārspīlēt ar devām.

Lasīt par ārstniecības rūgteni->

 .