- angliski: Caraway
- vāciski: Wiesen-Kümmel
- zviedru: kummin
- igauņu: harilik köömen
- lietuviešu: paprastasis kmynas
- krievu: тмин обыкновенный
Pļavas ķimene ir divgadīgs augs, augumā 30-80cm, ar tai
raksturīgu smaržu. Sakne resna, gaļīga, sazarota un baltā krāsā. Lapas
izkārtotas pamīšus, izstieptas, divdaļīgas vai trīsdaļīgas šķeltas. Ziedi
maziņi, balti vai rozīgi, savākti ziedkopā- sarežģītā vairogā 4-8cm diametrā.
Auglis, izstiepta, viegli saplacināta sēkliņa, garumā 3-5mm,
nobriestot pārplīst divās daļās, izdalot spēcīgu aromātu. Augs zied maijā-
jūnijā, nobriedina sēklas jūlijā- augustā.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto ķimenes sēklas (Fructus
Carvi). Ievāc sēklas agri no rīta vai vakarā, kad nogatavojusies ir ne mazāk
par pusi ziedkopas (mainās tās krāsa). Stublājus griež un sien buntēs. Žāvē
iekārtus, apakšā izklājot audumu, uz kura nobriestot birs sēklas. Uzglabāt sēklas
var līdz 3 gadiem, slēgtos traukos.
Ķimenes sēklās ir līdz 8,2% ēteriskās eļļas, kuru galvenā
sastāvdaļa ir d-karvons, d- limonēns, karvakrols, dihidrokarvons, dihidrokarveols.
Turklāt sēklas ir augu tauki (<20%), kuras sastāvā ir dažādas taukskābes ( sviestskābe,
linolēnskābe, palmintskābe, stearīnskābe, linolskābe), fitosterīni (sitosterīns),
triterpenoīdi, flavonoīdi (kvercetīns, kempferols), miecvielas un
olbaltumvielas, fenolkarbonātu skābes, kumarīni, vaski, sveķi un minerālie sāļi
(uzkrājas selēns).
Ārstnieciskā nozīme
Preparātiem, kuri tiek gatavoti no parastās ķimenes, piemīt
antiseptiskas, pretsāpju, žulti dzenošas, sedatīvas īpašības, tie stimulē
gremošanas dziedzeru sekrēciju, palīdz izvadīt krēpas no bronhiem, iedarbojas
spazmolītiski, kā arī atslābina iekšējo orgānu gludo muskulatūru. Ķimenes palielina
arī piena daudzumu laktācijas periodā un veicina urīna izdali tūsku gadījumā.
Oficiālajā medicīnā tiek izmantots ķimeņu ūdens, ķimeņu eļļa
un ķimeņu ēteriskā eļļa.
Pļavas ķimeni iekļauj nomierinošos, caureju veicinošos,
gremošanu uzlabojošos, karminatīvos maisījumos.
Ķimeņu ēterisko eļļu izmanto ārstniecisko līdzekļu aromatizācijai.
Pateicoties, daudzajām pļavas ķimenes vērtīgajām īpašībām,
to plaši pielieto tautas medicīnā. To lieto iekšķīgi nostādinājumos,
novārījumos un tējās, lai ārstētu hronisku gastrītu, zarnu iekaisumus,
dispepsiju bērniem, atoniskus aizcietējumus, meteorismu, spastiskas sāpes kuņģī
un zarnās, holecistītu, pankreatītu, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli
bronhīta, tuberkulozes, pneimonijas un bronhiālās astmas gadījumā.
Pļavas ķimeņu eļļas izvilkumu izmanto saaukstēšanās
gadījumā, kā arī lai iznīcinātu ādas parazītus.