Dzintars

Dzintars ir fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 -90 miljonus gadu veci. Tagad ir pierādīts, ka dzintars veidojies no dažādu augu sugu sveķiem. Baltijas dzintaru pārsvarā veidojuši skuju koku izdalījumi, bet, piemēram, Dominikas dzintars veidojies galvenokārt no lapu koku sveķiem. Par dzintara ķīmisko formulu pieņem C40H64O4, taču patiesībā katra dzintara gabaliņa ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs. Baltijas dzintars ir visvērtīgākais no dzintara paveidiem, pastiprinātās dzintara skābes daudzuma dēļ.

Spēja saberzētam pievilkt vilnas drēbes vai sīkus papīra gabaliņus dzintaram piešķīra pārdabiskas spējas seno ļaužu acīs, tādēļ Grieķijā to sauca par elektron (ar šo vārdu apzīmēja arī zelta un sudraba sakausējumu), turpretī romieši to dēvēja par succinum – sulas akmeni. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja romiešus uz domu (kura vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst.

Dzintars tiek dēvēts arī par saules akmeni vai Baltijas zeltu un agrāk tam tiešām bijusi zelta vērtība. Dzintaram, kas tiek pieskaitīts pie pusdārgakmeņiem, ir vairāk kā 200 krāsu variāciju – no izteikti baltas līdz pat melnai. Dominējošie toņi ir dzeltenie, taču tie var manīties līdz sarkaniem, brūniem, pat ziliem un zaļiem. Arī caurspīdīgums mainās – no dzidra un pilnīgi caurspīdīga, līdz pat piena baltam un duļķainam, ar visām iespējamām variācijām starp tiem. Šīs variācijas ir ķīmiskā sastāva, piemaisījumu un blīvuma atšķirību sekas.

Dzintars ir izplatīts noteiktos reģionos (piemēram, Meksikā, Dominikā, Birmā, Japānā, Aļaskā u.c.) Mēs pazīstam Baltijas dzintaru jeb sukcinītu. Visas pasaules kopējais dzintara daudzums (aptuveni 80%) glabājas tieši Baltijas jūrā. Tās piekraste jau gadiem ir vilinājusi ar iespēju atrast koši dzeltenus, sarkanus vai zeltaini mirdzošus, dažādu formu un izmēru dzintara gabaliņus. Latvijā dzintaru var atrast Kurzemes piekrastē (galvenokārt Liepājas apkaimē).

Sukcinītam raksturīgi dzelteni medaini toņi; tā ķīmisko sastāvu raksturo augsts dzintarskābes (2-8%) saturs – tāds ir vienīgi sukcinītam. Pasaulē bagātākās sukcinīta atradnes ir Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, to atrod Polijas piekrastē, Ukrainā, Latvijas un Lietuvas piekrastē. Mūsu dzintarā valdošie ir dzeltenie toņi, kas pāriet gan sārtā, gan brūnā, gan zilā un zaļā nokrāsā.

Ārstnieciskās īpašības


Mūsdienu oficiālajā medicīnā dzintaru izmanto kā izejvielu dzintarskābes iegūšanai, kas ir brīnišķīgs biostimulators. Turklāt, dzintarskābei ir raksturīgas arī antioksidējošās un pretiekaisuma īpašības.

Tautas medicīnā jau kopš seniem laikiem dzintaru uzskata par brīnumlīdzekli cīņā ar visām slimībām. Organisma vispārējai attīrīšanai un vairogdziedzera darbības normalizēšānai jānēsā dzintara krelles. Litoterapeiti apgalvo, ka ar dzintara palīdzību var izārstēt daudzas kaites, piemēram, matu un ādas slimības, dzirdes un redzes bojājumus, bronhītu, astmu, kuņģa saslimšanas, urīnceļu infekcijas, nervu saslimšanas (depresijas un citas). Kabatā var turēt dzintara gabaliņus, līdzīgi kā kastaņus pret kaulu un locītavu sāpēm. Kaklarota no neapstrādātā dzintara veicinās galvas apasiņošanu un varētu atvieglot stāvokli osteohondrozes piemeklētajiem.

Ja dzintara rotas kļūst blāvas, tas nozīmē, ka saules akmens uzņēmis sevī valkātāja negatīvo enerģiju. Tāpēc reizi nedēļā rotaslietas, kas tiek valkātas ikdienā, vajag paturēt tekošā ūdenī.

Maģiskās īpašības

Daudzu valstu mitoloģijā pastāv ticējums, ka dzintara gabalos dzīvo gari. Baznīcas ceremoniju veikšanai bieži izmantoja dzintara priekšmetus. Krievijas patriarham Nikonam bija dzintara zizlis. Senajā Grieķijā uzskatīja, ka dzintaram piemīt Venēras īpašības un Saules spēks. Dzintara gabali, kuros ieslēgti kukaiņi vai lapas, tika uzskatīti par spēcīgiem maģijas instrumentiem, spējīgiem darīt gan labas, gan ļaunas lietas. Maģiskās dzintara īpašības ir gan daudzveidīgas, gan ārstnieciskas. Piemēram, dzintara krelles jānēsā barojošajām mātēm, lai mazulim veidojas jautrs un labs raksturs. Neapstrādāta dzintara gabals jāliek blakus spilvenam, lai atbaidītu ļaunos garus miega laikā, kad cilvēks ir īpaši neaizsargāts. Dzintars ir spējīgs mierināt bēdās nonākušos cilvēkus, tas dod atvieglojumu un cerību. Mājokļa aizsardzībai no ugunsgrēka un zibens ir jāglabā dzintara priekšmeti mājās.

Dzintars ir to ļaužu akmens, kas dzimuši Lauvas zīmē. Lauvas zvaigznājā dzimušajām sievietēm jānēsā aizsargi gredzenu un auskaru veidā, tie pasargā no noskaušanas. Vīriešiem Lauvām dzīvesspēka un intuīcijas pastiprināšanai jānēsā dzintara manžetpodziņas, kaklasaišu adatas, piekariņi.

Dzintara vērtībā

Der zināt, ka dzintars ir visnotaļ vērtīgs materiāls. Smalku graudiņu dzintars vidēji maksās 3 eur par 50gr., taču jau lielāka izmēra akmeņi būs pavisam citā vērtē- piemēram, viengabala 300gr liels dzintars, var sasniegt arī 40 eur par 1 gr. Taču arī šeit tiek novērtēta dzintar stāvoklis, krāsa, iekšējās plaisas u.t.t.

Tāpat mūsdienās ir daudz dzintaru kreļļu uzpircēju- kuri iegādājās tieši krelles bumbiņās- austrumu valstīs no šīm krellēm taisa lūgšanu krelles- tas ir pats cēlākais materiāls tieši šīm vajadzībām, un cena ko iegūsiet par savu izstrādājumu būs labi ja 10% no reālās cenas Austrumu tirgū! Tāpēc, iespējams, pataupiet savas vecās mammas krelles!