Bioloģiskais apraksts
Melnā
cūcene- 1-1,5 m augsts vasarzaļš krūms ar stāviem vai noliektiem zariem, kuri
klāti ar dzeloņiem. Salcietīgs. Vidēji izturīga pret noēnojumu. Priekšroka
auglīgām, ar humusu bagātām augsnēm. Sastopama retāk, kā zilganā kazene, reti
ceļmalās un grāvmalās.
Zied
no jūnija līdz augustam, ogas nogatavojas augustā- septembrī. Gatavas ogas ir
melnā krāsā!
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam
nolūkam izmantojamas ir visas auga daļas, īpaši jaunās lapas, saknes un gatavi
augļi. Augu ievāc visu vasaru. Lapas žāvē apēnotā un labi vedināmā telpā vai
žāvētājos nepārsniedzot 50C. Sausām lapām ir jāsaglabā sava zaļā krāsa, ja tā
mainās, tad ārstnieciskiem nolūkiem lapas nav derīgas.
Saknes
rok, skalo tekošā ūdenī, attīra no mazām blakus saknēm. Tālāk tās griež
gareniski un krusteniski mazākās daļās un izklājot plānā slānī žāvē žāvētājos
40-50C temperatūrā. Saknes tiek uzglabātas elpojošos maisos vai kartona kastēs
līdz 3 gadiem.
Svaigas
ogas glabājas vidēji 20 dienas, tāpēc tās var uzglabāt arī saldētā veidā.
Ķīmiskais sastāvs
Augā ir lielā daudzumā miecvielas, tostarp tanīni, kā arī flavonoīdi, piemēram, kvercitrīns, izokvercitrīns, rutīns un avikularīns. Sastopami arī pektīni, kas koncentrējas, galvenokārt, augļos, kā arī karotīni un tokoferoli.
Augļos sastopami cukuri- glikoze un fruktoze, organiskās skābes, piemēram, citronskābe, vīnskābe, benzoskābe un pirovīnskābe, kā arī vitamīni, īpaši C vitamīns un PP vitamīns (niacīns). Melnās cūcenes augļos ir arī minerālvielas un mikroelementi, piemēram, kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un mangāns, kas papildina auga bioloģisko un uzturvērtību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Melnā cūcene tradicionāli tiek izmantota dažādu organisma funkciju atbalstam. Auga lapas satur savelkošas vielas un flavonoīdus, kas nodrošina spēcīgu pretiekaisuma efektu un palīdz apturēt asiņošanu, veicina brūču dziedēšanu un var atbalstīt sastrutojumu ārstēšanu. Saknes satur līdzīgus aktīvos savienojumus, un tās tradicionāli tiek lietotas kā viegls urīndzenošs līdzeklis, bet arī pretiekaisuma nolūkos.Augļu ķīmiskais sastāvs ar cukuriem, organiskajām skābēm un vitamīniem atbalsta gremošanas procesu un vielmaiņu, savukārt, svaigas ogas un to sula ir vērtīgas šķidruma uzņemšanai un vieglai veldzēšanai. Lapu un sakņu preparāti tiek pielietoti, lai atbalstītu nieru un urīna izvadsistēmas darbību, palīdzot saglabāt šo sistēmu tīru un līdzsvarotu.
Tautas medicīna
Tautas dziednieku pieredzē melnā cūcene tiek izmantota jau gadsimtiem ilgi un plaši visā Eiropā. Lapās un saknēs balstītie novārījumi tiek pielietoti kuņģa un aknu atbalstam, klepus un vieglu diareju gadījumos, kā arī gremošanas trakta veselības uzturēšanai. Kuņģa vai dzemdes asiņošanas gadījumos lieto lapu novārījumus regulāri, dažkārt, kombinējot tos ar sakņu preparātiem.Augļu un lapu sulas tautas medicīnā tiek izmantotas zarnu peristaltikas stimulēšanai, anēmijas gadījumos un kā viegli pretparazītu līdzekļi. Svaigas ogas tradicionāli tiek pielietotas locītavu sāpju mazināšanai, reimatisma simptomu atbalstam, kā arī, lai uzturētu aknu un urīna sistēmas veselību.
Kosmetoloģijā sasmalcinātas lapas tiek izmantotas kā lokāls līdzeklis pret ekzēmām, trofiskām čūlām, dermatozēm un nedzīstošām brūcēm, izmantojot aplikācijas tieši uz skartajām vietām. Šāda praktiska izmantošana atspoguļo auga vērtību gan iekšējai, gan ārējai lietošanai tradicionālajā medicīnā.