Cūcene melnā
RUBUS NESSENSIS

Melnā cūcene- 1-1,5 m augsts vasarzaļš krūms ar stāviem vai noliektiem zariem, kuri klāti ar dzeloņiem. Salcietīgs. Vidēji izturīga pret noēnojumu. Priekšroka auglīgām, ar humusu bagātām augsnēm. Sastopama retāk, kā zilganā kazene, reti ceļmalās un grāvmalās.

Zied no jūnija līdz augustam, ogas nogatavojas augustā- septembrī. Gatavas ogas ir melnā krāsā!

Ārstnieciskam nolūkam izmantojamas ir visas auga daļas, īpaši jaunās lapas, saknes un gatavi augļi. Augu ievāc visu vasaru. Lapas žāvē apēnotā un labi vedināmā telpā vai žāvētājos nepārsniedzot 50C. Sausām lapām ir jāsaglabā sava zaļā krāsa, ja tā mainās, tad ārstnieciskiem nolūkiem lapas nav derīgas.

Saknes rok, skalo tekošā ūdenī, attīra no mazām blakus saknēm. Tālāk tās griež gareniski un krusteniski mazākās daļās un izklājot plānā slānī žāvē žāvētājos 40-50C temperatūrā. Saknes tiek uzglabātas elpojošos maisos vai kartona kastēs līdz 3 gadiem.

Svaigas ogas glabājas vidēji 20 dienas, tāpēc tās var uzglabāt arī saldētā veidā.

Melnai cūcenei ir visnotaļ vērtīgs ķīmiskais sastāvs. Augā ir lielā daudzumā miecvielas, flavonu un pektīna vielas, tokoferoli, karotīns, organiskās skābes, cukurs, glikoze, fruktoze, vitamīni (augļi ir īpaši bagāti ar PP un C vitamīnu).

Ārstnieciskā nozīme

Melnai cūcenei piemīt vispār stiprinošas, sviedrējošas un savelkošas īpašības. Auga lapas iedarbojas asiņošanu apturoši, brūču dziedējoši un sastrutojumu ārstējoši.

Melnās cūcenes saknes, iedarbojas, kā pretiekaisuma un urīna dzenošs līdzeklis. Ogas uzlabo vielmaiņu un aktivizē zarnu darbību. Svaigas ogas un to sula lieliski veldzē slāpes.

Tautas dziednieki melno cūceni izmanto jau no seniem laikiem un visnotaļ plaši. Melnā cūcene un uz tās pamata izveidota fitotēja ir efektīva klepus, diarejas, kuņģa čūlas, gastrīta, nervu sistēmas problēmu gadījumā.

Ir iespējams arī ievākt svaigas lapas un tās novārīt kā tēju, tā būs lietderīga, lai ārstētu aknu un kuņģa problēmas, kā arī kā vispār stiprinoša un nomierinoša efekta tēja.

Kuņģa vai dzemdes asiņošanas gadījumā, melnās cūcenes lapu novārijumu lieto katras 2-3 stundas.  Plaušu asiņošanu gadījumos pievieno klāt arī melnās cūcenes sakni.

Ar ārstniecisku un profilaktisku nolūku, melnās cūcenes lapu un sakņu novārījumu lietot nierakmeņu slimības gadījumā, īpaši pirms operācijas periodā. Melnās cūcenes sakņu novārījumu pielieto arī lai skalotu kaklu angīnas un tonzilīta gadījumā. Lapu uzlējumu lieto cukura diabēta profilaksei un smagu menstruāciju atvieglošanai.

Augļu un lapu sulu izmanto ginekoloģisku slimību, kolīta ārstēšanā, kā arī lai spēcinātu zarnu peristaltiku, anēmijas gadījumā, tāpat arī lieto kā pret helmintu līdzekli.

Melnās cūcenes lapu tēja ir ieteicama, lai mazinātu neirozes klimaksa laikā, skalošanām ilglaicīgu un sāpīgu mēnešreižu, patoloģiska klimaksa, biežu asins pieplūdumu galvā, bezmiega, nefropātijas un cukura diabēta (īpaši grūtnieču) gadījumā. Svaigas melnās cūcenes ogas mazina locītavu sāpes, kuras radušās sāļu nogulsnēšanās dēl, palīdz reimatisma gadījumā, mazina iekaisumus aknās un urīna pūslī, attīra asinis, iedarbojas kā prettārpu līdzeklis.

Kā spēcīgu pret audzēju un pret vēža līdzekli, dziednieki iesaka katru dienu, visu ziedēšanas laiku, lietot šķipsnu melnās cūcenes ziedlapiņu, svaigā veidā- salātos. Tautas medicīnā ar melnās cūcenes saknes pulveri, kurš novārīts vīnā, ārstē nierakmeņu slimību. Un medū novārīta sakne noder tūskas ārstēšanai.

Kosmetoloģiski no sasmalcinātām melnās cūcenes lapām, liek aplikācijas uz ekzēmām, trofiskām čūlām, dermatozēm un nedzīstošām brūcēm.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nevajadzētu lietot grūtniecības un laktācijas laikā. To nav ieteicams arī dot bērniem līdz 10 gadu vecumam. Tāpat arī ja ir alerģija vai individuāla nepanesamība.

Melno cūceni pirms lietot, ieteicams vērsties pēc konsultācijas pie kāda zinošāka cilvēka- vai tas ir ārsts, vai fitoterapeits to izvēlas pēc saviem ieskatiem.

Lasīt par četrlapu čūskogu ->