Gulošā skarbene
Asperugo procumbens

    

Gulošā skarbene ir viengadīgs augs, ar asi rievotu, sulīgu stublāju, kurš mēdz stiepties pat līdz metram garumā. Stublājs ir vāji apmatots, klāts ar stingriem āķveidīgiem dzeloņiem. Šie stingrie āķveida dzelonīši palīdz augam ložņāt pa zālienu, krūmājiem un žogiem. Ja augam nav pret ko atbalstīties, tas izguļas pa zemi.

Visa stublāja garumā pamīšus vai pretēji izkārtojas parastas, apmatotas lapas uz lapu kātiem. Tās ir izstiepti eliptiskas vai apgriezti olveida, garumā līdz 5cm un platumā līdz 2,5cm. Lapas ziedu tuvumā mazākas izmēros. Nelieli, sēdoši, piecu ziedlapu ziediņi violetā krāsā, kuri ar laiku izbalē līdz gaiši zilai krāsai. Uz ziedlapiņām mēdz būt baltas līnijas. Augļi- brūni zaļi olformas, sausi riekstiņi, garumā līdz 3mm.

Ārstnieciska nozīme ir visai auga virszemes daļai, taču biežāk ievāc tikai auga lapas. Tās ievāc pavasara- vasaras periodā, žāvē uz sietiem un uzglabā pasargātu no saules stariem.

Augs nav populārs ārstniecībā pie mums, tāpēc tā ķīmiskais sastāvs ir mazpētīts, taču ir zināms, ka augā ir saponīni.

Ārstnieciskā nozīme

Arī gulošās skarbenes ārstnieciskās īpašības ir maz pētītas. Eksperimenta kārtā ir noteiktas auga sedatīvas īpašības- izmantojot spirta izvilkumu uz pelēm, kurš pamato augā esošos saponīnus. Pateicoties šīm vielām augs iedarbojas arī kā pretiekaisuma līdzeklis un tas ir atkrēpošanos veicinošs.

Tautas medicīnā šī auga lapu novārījumus un nostādinājumus iesaka lietot bronhīta, bronhiālās astmas, plaušu iekaisuma, hipoksijas un podagras gadījumā. Āzijas valstīs šo augu pielieto kā nomierinošu līdzekli, ārīgi pret dažādiem ādas iekaisumiem.

Nav ieteicams lietot

Šim augam nav noteiktu blakņu un tādas arī nerodas. Taču to ir jāizvairās lietot grūtniecības un laktācijas periodā, nedot to bērniem un nelietot, ja ievērojat individuālu auga  nepanesamību. 

Lasīt par blīvo skābeni->

 .