Straujiem soļiem tuvojas vasara un priedes pamazām
gatavojas ziedēšanai. Noziedot tās iegūs skaistu zaļu čiekuru rotu un cilvēki
dosies mežos tos ievākt. Šobrīd tā ir modes lieta, taču es ieteiktu, tomēr būt
uzmanīgam un no priedes ņemt tik čiekuru, cik ir nepieciešams savām vajadzībām.
Čiekurs ir māja priedes sēkliņām un pārlieku
aizraušanās ar priežu čiekuru ievākšanu veicinās, ka priede nespēs dot savus
pēcnācējus mežam. Otrkārt, priede ir augs, kurš ir izmantojams cauru gadu un jo
mazāk to traumēsim, jo spēcīgāks tas būs mirklī, kad tik tiešām vajadzēs
priedes palīdzību. No priedes izmanto, skujas, pumpurus, ziedus, čiekurus (gan
jaunus, gan jau nobriedušus), sveķus, saknes, mizas.
Šoreiz parunāsim par zaļo priežu čiekuru sīrupu.
Zaļais priedes čiekurs sevī satur vitamīnu B, C, A, PP, K, E, ēterisko eļļu,
flavonoīdus, magniju, dzelzi, selēnu un tanīnus. Pēc sastāva redzams, ka zaļais
priežu čiekurs ir spēcīgs vitamīnu avots- atbilstoši to var izmantot vitamīnu
trūkuma gadījumos. Flavonoīdi, magnijs, dzelzs un selēns palīdzēs asinsrites
sistēmai, tanīni palīdzēs attīrīt organisms no indīgiem savienojumiem un mazinās
iekaisumus, nikotīnskābe (PP) paplašinās asinsvadus, K vitamīns uzlabos asins
sastāvu, E vitamīns, kopā ar A un C radīs spēcīgu antioksidanta iedarbību,
ēteriskā eļļa radīs spēcīgu baktericīdu iedarbību. Tā tad priežu čiekurus var
izmantot avitaminozes, sirds saslimšanas, insulta, bronhu un gremošanas trakta
saslimšanu ārstēšanā.
No priežu zaļajiem čiekuriem pagatavo dažādus
preparātus, gan novārījumus ūdenī, gan nostādījumus spirtā.
Jebkurš dabas draugs, kas nopietni izskata,
ārstniecības līdzekļus no dabā pieejamajām veltēm, zina, ka ir daudz faktoru,
kas dabīgos ārstniecības līdzekļus smagi ietekmē, mazinot to efektivitāti un
viens no tiem ir temperatūras režīms.
Ir jāsaprot, ka taisīt zaļo priežu čiekuru sīrupu ar
vārīšanas metodi ir pilnīgs neprāts un tā efektivitāte nopietni
samazinās. Sīrupus vāra ievācot priežu čiekurus vēlā rudenī un pat
ziemā, viss atkarīgs no klimata joslas un kā konkrētie čiekuri attīstās,
šajā laikā čiekuri nonāk citā attīstības fāzē un tiem mainās ķīmisko elementu
koncentrācija- čiekuriem, galvenokārt, palielinās tanīni un mazinās vitamīni.
Protams, es zinu, ka man daudzi nepiekritīs, jo ik
gadu ir pieejami daudz zaļo čiekuru sīrupi, receptes un pilni tirdziņi, ar šo
it kā veselīgo līdzekli. Vēl vairāk, pilns internets ir ar receptēm, ievācam
zaļos čiekurus un vāram pa 4 stundām un iegūstam sīrupu. Un tas vēl nekas, ir
vēl trakākas versijas- cukura vietā izmantot medu- sīrups tiek vārīts uz medus
bāzes. Tas tiek pasniegts, kā īpaši veselīgais sīrups, taču... medus, 4 stundas
un vārīts!
Kāpēc esmu pret šāda veida zaļo čiekuru izniekošanu,
paskaidrošu smalkāk. Zaļajā čiekurā ir sastopami dažādi vitamīni, kuri noārdās
saskaroties ar katliņu (dzelzi), gaismas ietekmē un skābē. Tas pats A, E un K
vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns. Liela daļa B grupas vitamīni noreaģēs
uz gaismu, dzelzi un ilgu vārīšanos. Tāpat arī C vitamīns, kurš sairs to ilgi vārot.
Par ēteriskajām vielām, es pieņemu, ka varu pat neteikt.
Kas mums paliek šādā sīrupā? Tanīni, flavonoīdi,
magnijs, dzelzs un selēns. Iespējams, visi vitamīni neizzudīs, PP vitamīns ir
samērā stabils, tāpat arī iespējams, ka paliek kādas paliekas no citiem. Taču,
kāpēc samierināties ar pašu minimumu. Mani mulsina, ka cilvēki, tos lieto pie
dažādām saaukstēšanās un plaušu saslimšanām, laikā kad to ķīmiskais sastāvs
norāda, tikai un vienīgi uz to, ka tie palīdz sirds un asinsvadu sistēmas
darbībai. Vienīgais, kas varētu nomierināt elpceļu iekaisumus ir tanīni, bet
ziemas čiekurā to ir ievērojami vairāk. Un pareizi sajaucot to ar citiem dabā
atrodamiem augiem, var iegūt spēcīgu līdzekli, kas iedarbosies arī uz elpceļu
slimībām.
Un tagad parunāsim, par to kā pareizi gatavot zaļo
čiekuru sīrupu, radot sev spēcīgu ārstniecības līdzekli, ar praktiski
garantiju, ka tas iedos spēcīgu atspēriena punktu, imūnsistēmai. Jo, tas būs
spēcīgs vitamīnu kokteilis.
Ievācam svaigus priežu čiekurus, ap vasaras
saulstāvjiem, tādus lai mēs ar nazi tos varam sagriezt četrās daļās. Ja paņemat
čiekuru un tas jau ir kļuvis par cietu normālai sagriešanai, apejiet priedei no
otras puses (Ziemeļu puses) un pamēģiniet vēlreiz.
Ievāktos čiekurus kārtīgi nomazgājiet ar aukstu ūdeni,
jo kārsts ūdens tiem padarīs mīkstas sveķvielas, kuras sāks lipt pie rokām.
Sagatavojam, stikla trauku, piemēram, burku. Sagriežam
visus čiekurus četrās daļās un apviļājam cukurā.
Čiekurus beram burkā pa slānim, apmēram 2-3cm biezumā,
katru slāni pārberam ar cukuru (ja, kāds ir taisījis cidoniju sīrupu, tad
princips ir līdzvērtīgs). Burku būtu vēlams piepildīt vismaz 80%.
Pārklājam burkas kaklu ar gaisa caurlaidīgu materiālu
(lieliski noderēs salvete un matu gumija) un liekam trauku uz palodzes. Saule,
diemžēl, uz šo sīrupu iedarbosies kaitējoši, taču ir nepieciešams siltums.
Sīrups būs gatavs, kad cukurs būs izvilcis no
čiekuriem vērtīgo sastāvu un palicis medus līdzīgai masai.
Gatavo sīrupu jāuzglabā ledusskapī, ieteicams,
nelielās porcijās (burciņās pa 150ml), jo tā kā tas nav termiski apstrādāts,
tam būs tendence bojāties. 150ml burciņa, varētu būt lieliska, viena kursa
porcija uz pāris dienām.
Lietojot sīrupu, ņem vienu ēdamkaroti sīrupa un
atšķaida ar nelielu daudzumu ūdens, un šāda veidā, to lieto 3x dienā (pieaudzis
cilvēks). Bērnam, pietiks, ja ēdamkaroti aizstāsiet ar tējkaroti.
Šāds sīrups iedarbosies, protams, ne tikai uz
elpceļiem, bet arī uz asins vadiem un asins sastāvu, taču, tas būs lielisks
palīgs pie dažādām infekciju saslimšanām, jo tajā būs saglabāti maksimāli daudz
vitamīnu, kuri ir tik nepieciešami organismam, lai tas spētu sevi sakopt un
cīnīties ar saslimšanu.
Pret šo sīrupu izturieties pienācīgi, jo redzu ka
bieži, pret priedi izturas, kā pret ārstniecības kumelīti, kura arī var radīt
nopietnas blaknes. Arī priedes preparāti ir jāuztver, kā zāles, jo pareizi
sagatavojot šos pašus čiekurus var ārstēt par insultu. Un aizmirstam par tādu
terminu, apslimstot, kā trieciendevas- tās vairāk kaitē, kā palīdz, bet par to
jau citreiz parunāsim...
Receptes
Dažas populārākās receptes, kā sagatavo priežu čiekuru sīrupu, nesabojājot priežu čiekuru bioloģtiski aktīvās sastāvdaļas:
Priežu čiekuru sīrups medū
- Priežu čiekurus mazgā, apžāvē;
- 2/3 trauka piepilda ar priežu čiekuriem;
- Priežu čiekurus aplej ar medu;
- Masu kārtīgi sakrata un novieto tumšā, siltā un sausā vietā uz 3 mēnešiem.
- Trauku 2-3 reizes dienā sakrata. Kad medus masa ir kļuvusi jau šķidra, to kratīt var retāk.
- Gatavam sīrupam atdala biezumus un pilda tumšos traukos.
Priežu čiekuru sīrups no cukura
- Priežu čiekurus mazgā un apžāvē, tad sagriež smalkās ripiņās;
- Sajauc priežu čiekurus ar cukuru, attiecībā 2:1;
- Sapilda masu hermētiskos traukos un notur tumšā un vēsā vietā 2-3 nedēļas;
- Gatavu masu uzglabā pagrabā vai ledusskapī.