Jauno priežu čiekuru sīrups
No zaļajiem čiekuriem, kuri tiek ievākti vasaras vidū


Straujiem soļiem tuvojas vasara un priedes pamazām gatavojas ziedēšanai. Noziedot tās iegūs skaistu zaļu čiekuru rotu un cilvēki dosies mežos tos ievākt. Šobrīd tā ir modes lieta, taču es ieteiktu, tomēr būt uzmanīgam un no priedes ņemt tik čiekuru, cik ir nepieciešams savām vajadzībām.

Čiekurs ir māja priedes sēkliņām un pārlieku aizraušanās ar priežu čiekuru ievākšanu veicinās, ka priede nespēs dot savus pēcnācējus mežam. Otrkārt, priede ir augs, kurš ir izmantojams cauru gadu un jo mazāk to traumēsim, jo spēcīgāks tas būs mirklī, kad tik tiešām vajadzēs priedes palīdzību. No priedes izmanto, skujas, pumpurus, ziedus, čiekurus (gan jaunus, gan jau nobriedušus), sveķus, saknes, mizas.

Šoreiz parunāsim par zaļo priežu čiekuru sīrupu. Zaļais priedes čiekurs sevī satur vitamīnu B, C, A, PP, K, E, ēterisko eļļu, flavonoīdus, magniju, dzelzi, selēnu un tanīnus. Pēc sastāva redzams, ka zaļais priežu čiekurs ir spēcīgs vitamīnu avots- atbilstoši to var izmantot vitamīnu trūkuma gadījumos. Flavonoīdi, magnijs, dzelzs un selēns palīdzēs asinsrites sistēmai, tanīni palīdzēs attīrīt organisms no indīgiem savienojumiem un mazinās iekaisumus, nikotīnskābe (PP) paplašinās asinsvadus, K vitamīns uzlabos asins sastāvu, E vitamīns, kopā ar A un C radīs spēcīgu antioksidanta iedarbību, ēteriskā eļļa radīs spēcīgu baktericīdu iedarbību. Tā tad priežu čiekurus var izmantot avitaminozes, sirds saslimšanas, insulta, bronhu un gremošanas trakta saslimšanu ārstēšanā.

No priežu zaļajiem čiekuriem pagatavo dažādus preparātus, gan novārījumus ūdenī, gan nostādījumus spirtā.

Jebkurš dabas draugs, kas nopietni izskata, ārstniecības līdzekļus no dabā pieejamajām veltēm, zina, ka ir daudz faktoru, kas dabīgos ārstniecības līdzekļus smagi ietekmē, mazinot to efektivitāti un viens no tiem ir temperatūras režīms.

Ir jāsaprot, ka taisīt zaļo priežu čiekuru sīrupu ar vārīšanas metodi ir pilnīgs neprāts un tā efektivitāte nopietni samazinās. Sīrupus vāra ievācot priežu čiekurus vēlā rudenī un pat ziemā, viss atkarīgs no klimata joslas un kā konkrētie čiekuri attīstās, šajā laikā čiekuri nonāk citā attīstības fāzē un tiem mainās ķīmisko elementu koncentrācija- čiekuriem, galvenokārt, palielinās tanīni un mazinās vitamīni.

Protams, es zinu, ka man daudzi nepiekritīs, jo ik gadu ir pieejami daudz zaļo čiekuru sīrupi, receptes un pilni tirdziņi, ar šo it kā veselīgo līdzekli. Vēl vairāk, pilns internets ir ar receptēm, ievācam zaļos čiekurus un vāram pa 4 stundām un iegūstam sīrupu. Un tas vēl nekas, ir vēl trakākas versijas- cukura vietā izmantot medu- sīrups tiek vārīts uz medus bāzes. Tas tiek pasniegts, kā īpaši veselīgais sīrups, taču... medus, 4 stundas un vārīts!

Kāpēc esmu pret šāda veida zaļo čiekuru izniekošanu, paskaidrošu smalkāk. Zaļajā čiekurā ir sastopami dažādi vitamīni, kuri noārdās saskaroties ar katliņu (dzelzi), gaismas ietekmē un skābē. Tas pats A, E un K vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns. Liela daļa B grupas vitamīni noreaģēs uz gaismu, dzelzi un ilgu vārīšanos. Tāpat arī C vitamīns, kurš sairs to ilgi vārot. Par ēteriskajām vielām, es pieņemu, ka varu pat neteikt.

Kas mums paliek šādā sīrupā? Tanīni, flavonoīdi, magnijs, dzelzs un selēns. Iespējams, visi vitamīni neizzudīs, PP vitamīns ir samērā stabils, tāpat arī iespējams, ka paliek kādas paliekas no citiem. Taču, kāpēc samierināties ar pašu minimumu. Mani mulsina, ka cilvēki, tos lieto pie dažādām saaukstēšanās un plaušu saslimšanām, laikā kad to ķīmiskais sastāvs norāda, tikai un vienīgi uz to, ka tie palīdz sirds un asinsvadu sistēmas darbībai. Vienīgais, kas varētu nomierināt elpceļu iekaisumus ir tanīni, bet ziemas čiekurā to ir ievērojami vairāk. Un pareizi sajaucot to ar citiem dabā atrodamiem augiem, var iegūt spēcīgu līdzekli, kas iedarbosies arī uz elpceļu slimībām.

Un tagad parunāsim, par to kā pareizi gatavot zaļo čiekuru sīrupu, radot sev spēcīgu ārstniecības līdzekli, ar praktiski garantiju, ka tas iedos spēcīgu atspēriena punktu, imūnsistēmai. Jo, tas būs spēcīgs vitamīnu kokteilis.

Ievācam svaigus priežu čiekurus, ap vasaras saulstāvjiem, tādus lai mēs ar nazi tos varam sagriezt četrās daļās. Ja paņemat čiekuru un tas jau ir kļuvis par cietu normālai sagriešanai, apejiet priedei no otras puses (Ziemeļu puses) un pamēģiniet vēlreiz.

Ievāktos čiekurus kārtīgi nomazgājiet ar aukstu ūdeni, jo kārsts ūdens tiem padarīs mīkstas sveķvielas, kuras sāks lipt pie rokām.

Sagatavojam, stikla trauku, piemēram, burku. Sagriežam visus čiekurus četrās daļās un apviļājam cukurā.

Čiekurus beram burkā pa slānim, apmēram 2-3cm biezumā, katru slāni pārberam ar cukuru (ja, kāds ir taisījis cidoniju sīrupu, tad princips ir līdzvērtīgs). Burku būtu vēlams piepildīt vismaz 80%.

Pārklājam burkas kaklu ar gaisa caurlaidīgu materiālu (lieliski noderēs salvete un matu gumija) un liekam trauku uz palodzes. Saule, diemžēl, uz šo sīrupu iedarbosies kaitējoši, taču ir nepieciešams siltums.

Sīrups būs gatavs, kad cukurs būs izvilcis no čiekuriem vērtīgo sastāvu un palicis medus līdzīgai masai.

Gatavo sīrupu jāuzglabā ledusskapī, ieteicams, nelielās porcijās (burciņās pa 150ml), jo tā kā tas nav termiski apstrādāts, tam būs tendence bojāties. 150ml burciņa, varētu būt lieliska, viena kursa porcija uz pāris dienām.

Lietojot sīrupu, ņem vienu ēdamkaroti sīrupa un atšķaida ar nelielu daudzumu ūdens, un šāda veidā, to lieto 3x dienā (pieaudzis cilvēks). Bērnam, pietiks, ja ēdamkaroti aizstāsiet ar tējkaroti.

Šāds sīrups iedarbosies, protams, ne tikai uz elpceļiem, bet arī uz asins vadiem un asins sastāvu, taču, tas būs lielisks palīgs pie dažādām infekciju saslimšanām, jo tajā būs saglabāti maksimāli daudz vitamīnu, kuri ir tik nepieciešami organismam, lai tas spētu sevi sakopt un cīnīties ar saslimšanu.

Pret šo sīrupu izturieties pienācīgi, jo redzu ka bieži, pret priedi izturas, kā pret ārstniecības kumelīti, kura arī var radīt nopietnas blaknes. Arī priedes preparāti ir jāuztver, kā zāles, jo pareizi sagatavojot šos pašus čiekurus var ārstēt par insultu. Un aizmirstam par tādu terminu, apslimstot, kā trieciendevas- tās vairāk kaitē, kā palīdz, bet par to jau citreiz parunāsim...

Receptes

Dažas populārākās receptes, kā sagatavo priežu čiekuru sīrupu, nesabojājot priežu čiekuru bioloģtiski aktīvās sastāvdaļas:

Priežu čiekuru sīrups medū

  • Priežu čiekurus mazgā, apžāvē;
  • 2/3 trauka piepilda ar priežu čiekuriem;
  • Priežu čiekurus aplej ar medu;
  • Masu kārtīgi sakrata un novieto tumšā, siltā un sausā vietā uz 3 mēnešiem.
  • Trauku 2-3 reizes dienā sakrata. Kad medus masa ir kļuvusi jau šķidra, to kratīt var retāk.
  • Gatavam sīrupam atdala biezumus un pilda tumšos traukos.

Priežu čiekuru sīrups no cukura

  • Priežu čiekurus mazgā un apžāvē, tad sagriež smalkās ripiņās;
  • Sajauc priežu čiekurus ar cukuru, attiecībā 2:1;
  • Sapilda masu hermētiskos traukos un notur tumšā un vēsā vietā 2-3 nedēļas;
  • Gatavu masu uzglabā pagrabā vai ledusskapī.

 .