Pļavas bitene- daudzgadīgs augs ar resnu, brūnu un ložņājošu sakni, ar stāvu, viegli sazarotu, tumšu stublāju, kurš mēdz izaugt līdz 1m augstumam. Sakne šķērsgriezumā ir dzeltenīga, ar tai raksturīgu “neļķu” aromātu. Smarža ir vājāka kā pilsētas bitenei. Piesaknes lapas ir novietotas uz gariem kātiem. Lapu sakārtojums sarežģīts, ir vairāki pāri blakus lapu. Stublāja lapas novietotas uz īsiem kātiem, vai pat sēdošas, dalītas trīs daļās, tām ir nelielas pielapes olformas.

Pļavas bitenes ziedi ir zvaniņa veida, divdzimuma, diametrā līdz 1,5cm. Ziedi attīstās garu kātiņu galos pa 2-5 gabaliem, pašā stublāja galotnē. Ziedlapiņas dzeltenas ar tumši sarkanu dzīslojumu. Augs zied 20 dienas, periodā no maija līdz jūnijam.

Bitenes auglis- sarkana, ar āķīša veida galu, lai nodrošinātu aizķeršanos (līdzīgi dadzim). Augļi nobriest sākot ar jūliju līdz augustam.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu un saknes.

Sakņu ievākšana sākas vēlu rudenī vai agru pavasarī. Izrakto sakni labi nokrata no smilts, mazgā, tad savītina svaigā gaisā. Žāvē žāvētājos nepārsniedzot 50C.

Virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā. Tos žāvē uz sietiem žāvētājos vai svaigā noēnotā vietā. Ievākto augu uzglabā labi vēdināmās telpās ne ilgāk par vienu gadu. Ilglaicīgi uzglabājot saknes tām aromāts izzūd.

Pļavas bitenes sakne satur 22% miecvielas no pirogallola rindas, fenolkarbonskābes un to atvasinājumus, flavonoīdus, saponīnus, katehīnu, alkoloīdus, lielā daudzumā ogļhidrātus, sarkano pigmentu, ēterisko eļļu līdz 0.1%, kuras sastāvā atrasts evgenols. Jaunās lapās atrodama askorbīnskābe līdz 0.12%, kā arī karotīns līdz 0.14%. Auga sēklās atrasta augu eļļa līdz 20%.

Ārstnieciskā nozīme

Pļavas bitenes saknei piemīt savelkošas, pretiekaisuma, asiņošanu apturošas, brūču dziedējošas īpašības un var tik pielietota, lai ārstētu- hronisku kolītu, dzemdes asiņošanu, nefrītu un cistītu. Pļavas bitenes saknei piemīt pretiekaisuma efekts, kas veicina asinsvadu caurlaidības normalizāciju, saknē esošie katehīni samazina tūskas. Augs iedarbojas arī antioksidējoši un pretmikrobi, pateicoties flavoniem glikozīdiem, kuri ir auga saknē. Auga novārījumus un nostādinājumus var pielietot, lai ārstētu dažādas respiratoras slimības, pateicoties ievērojamam daudzumam askorbīnskābes. Tanīni iedarbojas efektīvi pret patoloģisku zarnu floru (salmonella, stafilokoki), tāpēc pļavas biteni var rekomendēt gremošanas trakta ārstēšanai.

Tā, kā augam piemīt unikāls sastāvs un daudz vērtīgu īpašību, to veiksmīgi pielieto arī tautas medicīnā. Sakņu novārījums ir pazīstams, kā efektīvs, tonizējošs līdzeklis, pēc slimošanām. Sakņu novārījumu lieto endometriozes un hermoroidālu asiņošanu gadījumā. Tas palīdzēs arī malārijas, bezmiega, cingas, migrēnas, indīgu čūsku un kukaiņu kodumu gadījumā.

Sakņu novārījumu, retāk auga lapu novārījumu, izmanto angīnas, laringīta un stomatīta gadījumā, kā mutes dobuma un kakla skalošanas līdzekli. Vannām reimatisma saasināšanās gadījumā. Svaiga, sasmalcināta bitenes sakne spējīga tikt galā ar tulznām. Pļavas bitenes novārījumi un nostādinājumi ir atraduši sev stabilu vietu, urīnpūšļa un urīnceļu slimību ārstēšanā, kā arī bronhītu un pneimonijas ārstēšanā, kā atkrēpošanos veicinošs līdzeklis. Pļavas bitenes spirta izvilkumus lieto bezmiega un nervu saspringuma gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Pļavas bitenes preparāti, parasti, tiek pieņemti labi un nopietnas blaknes nav novērotas. Taču der zināt, ka pļavas bitene spēj pastiprināt asins recēšanas īpašību. Tāpēc to nav vēlams lietot ilglaicīgi, tromboflebīta un noslieces uz trombozi gadījumā. Augu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā un arī ja ir tendence uz alerģijām. Pļavas biteni uzmanīgi jālieto cilvēkiem, kuriem ir zems asins spiediens- hipotonija.

Receptes

Virszemes daļas nostādinājums: 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 400ml verdoša ūdens, nostādina 2h, tad atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 3 reizes dienā, pirms ēšanas.

Saknes nostādinājums (1 versija): divas tējkarotes sasmalcinātas saknes nostādina 1h, 1 glāzē verdoša ūdens, aizvērtā traukā, atdala biezumus. Lieto pa vienai ēdamkarotei 3-4 reizes dienā, pirms ēšanas, caurejas, hemoroidālu vai dzemdes asiņošanas, malārijas, bezmiega gadījumos.

Saknes nostādinājums (2 versija): 2 tējkarotes sasmalcinātas saknes aplej ar 100ml verdoša ūdens, nostādina 1h aizvērtā traukā, atdala biezumus. Lieto pa 1 ēdamkarotei, 3-4 reizes dienā, pirms ēšanas, impotences gadījumā.

Saknes spirta izvilkums: 15 gr saknes aplej ar 100ml 40% šņabja un nostādina vienu mēnesi. Lieto pa 10-15 pilieniem ar ūdeni 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Iekšējo asiņošanu, drudža, nervu slimību gadījumā, kā arī kā tonizējošu līdzekli spēka atjaunošanai.

Saknes novārījums: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakneņu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, vāra 10 minūtes, nostādina 1h, atdala biezumus. Lieto vannās, locītavu un muskuļu sāpju gadījumā. Skalošanai angīnas gadījumā.

Saknes novārījums: 6gr drogu aplej ar 400ml kārsta ūdens, vāra slēgtā emaljētā traukā ūdens peldē 30 minūtes, atdala biezumus, negaidot kad atdzisīs, biezumus izspiež un iegūto novārījumu papildina līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa 2-3 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstēšanās kurs 7-14 dienas, atkārto pēc nedēļas.

Svaigas saknes: izmanto sasmalcinātas, lai padarītu mīkstas tulznas.

Lasīt par kalnu briežsakni ->