Meža avene
RUBUS IDAEUS

Neliels dzelkšņains puskrūms līdz 1.5-2m augstumam, ar garu ložņājošu sakneni. Pirmajā gadā jaunie dzimumi ir neauglīgi, zaļi, klāti ar nelielu aplikumu, zāļveidīgi. Dzinumi klāti ar maziem un asiem dzelkšņiem, tuvojoties ziemai jaunie dzinumi pārkoksnējas.

Divgadīgie dzinumi sāk veidot ziedkopas, sāk ražot augļus, pēc kā izžūst un atmirst. Uz ziedošajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 3 lapiņām, uz neziedošajiem no piektās lapiņas iegareni olveidīgas, plātnes virspuse gandrīz kaila, apakšpuse pelēkbalta, tūbaina, gals smails, malas zobainas. Kauslapas paliek pie augļa, noziedot atliecas. Vainaglapas baltas, garākas nekā kauslapas.

Auglis ir sārti sarkanā krāsā. Zied maijā, jūnijā. Augļi nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Ārstnieciskam nolūkam, galvenokārt,  izmanto meža avenes augļus. Augļus ievāc pēc to nogatavošanās, bez ziedkājiņas, sausos laika apstākļos. Mazliet apvītina un tad žāvē žāvētājos 50-60C temperatūrā, augļus izverot uz papīra 2-3cm biezā slānī. Var žāvēt arī temperatūras regulējamā krāsnī. Žāvētu augļu smarža ir patīkama, garša ir skābeni salda. Augļus nevar uzglabāt ilgāk par 2 gadiem.

Lapas un ziedus ievāc maijā- jūnijam un žāvē iekarinātus svaigā gaisā.

Svaigi meža avenes augļi satur līdz 11% cukurus (glikozi, saharozi, fruktozi), nedaudz ēteriskās eļļas, organiskās skābes (ābolu skābi līdz 2,2%, vīnskābi, citronskābi, salīcijskābi, skudrskābi), pektīnvielas, olbaltumvielas un gļotvielas, vitamīnus no A, B, C, PP grupām, nokotīna un folija skābi, spirtus ( vīna, izoamila), karotīnu, flavonoīdus, miecvielas un antociāna vielas, kumarīnus, sitosterīnu, cianīna hlorīdu, ketonus (acetoīns, diacetils), benzaldegils, mikro un makro elementi.

Lapās un ziedos atrodamas miecvielas, flavonoīdi, cukurs, organiskās skābes, vitamīns C un dažādi minerāļie sāļi. Sēklās ir līdz 22% augu tauku un fitosterīns 0.7%. Lapās uzkrājas mangāns.

Ārstnieciskā nozīme

Viena no pamatvērtībām avenei ir tās antioksidanta iedarbība. Avene ir pieskaitāma pie produktiem, kuriem ir augstas antioksidanta īpašības, kura palīdz novērst organisma reakciju uz nelabvēlīgas vides ietekmi. Dabīgie antioksidanti ir flavonoīdi, fenolie savienojumi, antociāni, vitamīns E un C, karotinoīdi u.c. vielas, kuras atrodamas visu sugu avenēs, atšķirīgos daudzumos.

Vitamīns C ir viens no svarīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem, taču ne tikai antioksidantu īpašībās ir tā nozīme. Mākslīgi veidotā askorbīnskābe jau norāda uz tā saistību ar cingu (“scorbutus” no latīņu valodas tulkojas, kā “cinga”). Turklāt šī viela ir svarīga saistaudu izveidē. P- aktīvie savienojumi, kuri ir fenolu savienojumu sastāvā, ne tikai ietekmē brīvo radikāļu saturu organismā, bet arī ietekmē kapilāru sieniņu caurlaidību un to elastību, kā arī palīdz izvadīt toksīnus no organisma. Mangāns ir vēl viens elements, kurš palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem- fermentu sastāvā palīdz arī olbaltumvielu sintēzē. Magnijs ir nozīmīgs sirds muskuļa darbības funkcionalitātē, kā arī nervu sistēmas nodrošināšanai. Vitamīns K nepieciešams cilvēkam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu asins recēšanu. Šīs un citas vielas nodrošina avenes vērtīgās ārstnieciskās īpašības,

Svaigas ogas labi veldzē slāpes un aktivizē gremošanas procesus. Lielisko aveņu aromātu ogām piešķir ketons, kurš palielina kuņģa sulu, žulti un siekalu izdali. Ogas var izmantot arī, kā atžirgšanas līdzekli (no alkohola reibuma).

Valda uzskats, ka lietojot avenes ellagotanīnus (elagskābes un cukuru esteri) 40mg/ diennaktī, veicina pretvēža efektu, neļaujot attīstīties vēža šūnām, bremzējot to attīstību un pat tās iznīcinot, turklāt elagskābe mazina asinsspiedienu.

Meža avenes augļiem piemīt sviedru dzenošas, drudža mazinošas, pretiekaisuma, pret cingas, savelkošas, tonizējošas un viegli diurētiskas īpašības. Preparāti no lapā un jauniem dzinumiem iedarbojas- asiņošanu apturoši, spazmolītiski, asins attīroši un antitoksiski, tos izmanto, lai sakārtotu un normalizētu vielmaiņu.

Tautas medicīnā tiek izmantotas visas auga daļas. Augļus lieto uzturā vienalga kādā veidā (svaigus vai žāvētus) gripas laikā un ja vienkārši pietrūkst spēki. Žāvēti augļi, ievārījums un jauno dzinumu novārījums tiek pielietots pie jeb kādu saaukstēšanās slimību, klepus, angīnas ārstēšanas, palīdzēs arī pie augstas temperatūras un drudža.

Tautas medicīna avenes augļus lieto arī kā pret paģiru un pret vemšanas līdzekli.

Avenes lapas pielieto, ja ir elpceļu vai kuņģa problēmas.

Meža avenes sakņu un ziedu novārījums palīdzēs balto ziedu, nestabila menstruālā cikla, vāju smaganu, hemoroīdu, kuņģa un zarnu trakta slimību, rozes un drudža gadījumā. Šis novārījums palīdzēs arī attīrīt asinis.

Avenes ziedus izmanto arī kā līdzekli, ja ir iekodusi indīga čūska vai skorpions, un kā pretiekaisuma acu slimību gadījumā (konjuktivīts).

Tautas medicīnā izsens tiek pielietots aveņu sīrups kuņģa sāpju mazināšanai, lai uzlabotu apetīti un sirds darbību. Lapu un augļu tējas pielietoja, kā kosmētisku līdzekli lai attīrītu sejas ādu, ārstējot arī dermatozes un smaganu slimības.

Nav ieteicams lietot

Lietojot avenes lielos daudzumos var rasties problēmas podagras slimniekiem, žults pūšļa un nieru kaišu gadījumā. Tas saistās ar to, ka ogās ir kalcija oksalāts, kurš potenciāli var saasināt slimību.

Pētījumu rezultāti uzrāda, ka avenes dzinumu novārījumi un nostādinājumi var ietekmēt vairogdziedzera un hipofīzes darbību (pasliktināt), to pamato ar hormoniem līdzīgu vai to ietekmējošu vielu esamību augā.

Avenēs ir rupjas šķiedrvielas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuņģa darbību gastrīta un čūlu saasinājuma gadījumā.

Avenēs ir gana daudz K vitamīna, tāpēc cilvēkiem, kuri cenšas šķidrināt asinis ar medicīnas preparātu palīdzību avenes nav ieteicamas.

Tāpat arī ir jāuzmanās no dažādiem, nepamatotiem faktiem, šodien kosmetoloģijā plaši stāsta, par to ka avenes kauliņu eļļa ir efektīvs aizsardzības līdzeklis pret saules iedarbību, taču tai pat laikā adekvātu pētījumu nav- un tie kuri tiek minēti par pamatu, nav nekādā veidā pamatoti. Der zināt, ka dabīgas izcelsmes eļļas ir visnotaļ maz efektīvas pret saules stariem, ja tās protams nav bagātinātas ar citiem augiem (kā izvilkumi eļļā). Noticot, šādām kosmētikas nozares meliem, rodas apdraudējums gūt apdegumus. Tāpat saules starus nespēj bremzēt arī E vitamīns, kuram nereti piedēvē filtra efektu. Tāpēc vienmēr domājam līdzi.

Lasīt par parasto ceriņu ->

 .