Neliels
dzelkšņains puskrūms līdz 1.5-2m augstumam, ar garu ložņājošu sakneni. Pirmajā
gadā jaunie dzimumi ir neauglīgi, zaļi, klāti ar nelielu aplikumu, zāļveidīgi.
Dzinumi klāti ar maziem un asiem dzelkšņiem, tuvojoties ziemai jaunie dzinumi
pārkoksnējas.
Divgadīgie
dzinumi sāk veidot ziedkopas, sāk ražot augļus, pēc kā izžūst un atmirst. Uz
ziedošajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 3 lapiņām, uz neziedošajiem no
piektās lapiņas iegareni olveidīgas, plātnes virspuse gandrīz kaila, apakšpuse
pelēkbalta, tūbaina, gals smails, malas zobainas. Kauslapas paliek pie augļa,
noziedot atliecas. Vainaglapas baltas, garākas nekā kauslapas.
Auglis
ir sārti sarkanā krāsā. Zied maijā, jūnijā. Augļi nogatavojas jūlija beigās,
augustā.
Ārstnieciskam
nolūkam, galvenokārt, izmanto meža avenes augļus. Augļus ievāc pēc to
nogatavošanās, bez ziedkājiņas, sausos laika apstākļos. Mazliet apvītina un tad
žāvē žāvētājos 50-60C temperatūrā, augļus izverot uz papīra 2-3cm biezā slānī.
Var žāvēt arī temperatūras regulējamā krāsnī. Žāvētu augļu smarža ir patīkama,
garša ir skābeni salda. Augļus nevar uzglabāt ilgāk par 2 gadiem.
Lapas
un ziedus ievāc maijā- jūnijam un žāvē iekarinātus svaigā gaisā.
Svaigi
meža avenes augļi satur līdz 11% cukurus (glikozi, saharozi, fruktozi), nedaudz
ēteriskās eļļas, organiskās skābes (ābolu skābi līdz 2,2%, vīnskābi,
citronskābi, salīcijskābi, skudrskābi), pektīnvielas, olbaltumvielas un
gļotvielas, vitamīnus no A, B, C, PP grupām, nokotīna un folija skābi, spirtus
( vīna, izoamila), karotīnu, flavonoīdus, miecvielas un antociāna vielas,
kumarīnus, sitosterīnu, cianīna hlorīdu, ketonus (acetoīns, diacetils),
benzaldegils, mikro un makro elementi.
Lapās un ziedos atrodamas
miecvielas, flavonoīdi, cukurs, organiskās skābes, vitamīns C un dažādi
minerāļie sāļi. Sēklās ir līdz 22% augu tauku un fitosterīns 0.7%. Lapās
uzkrājas mangāns.
Ārstnieciskā nozīme
Viena no pamatvērtībām avenei ir tās antioksidanta
iedarbība. Avene ir pieskaitāma pie produktiem, kuriem ir augstas antioksidanta
īpašības, kura palīdz novērst organisma reakciju uz nelabvēlīgas vides ietekmi.
Dabīgie antioksidanti ir flavonoīdi, fenolie savienojumi, antociāni, vitamīns E
un C, karotinoīdi u.c. vielas, kuras atrodamas visu sugu avenēs, atšķirīgos
daudzumos.
Vitamīns C ir viens no svarīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem,
taču ne tikai antioksidantu īpašībās ir tā nozīme. Mākslīgi veidotā
askorbīnskābe jau norāda uz tā saistību ar cingu (“scorbutus” no latīņu valodas
tulkojas, kā “cinga”). Turklāt šī viela ir svarīga saistaudu izveidē. P- aktīvie
savienojumi, kuri ir fenolu savienojumu sastāvā, ne tikai ietekmē brīvo
radikāļu saturu organismā, bet arī ietekmē kapilāru sieniņu caurlaidību un to
elastību, kā arī palīdz izvadīt toksīnus no organisma. Mangāns ir vēl viens
elements, kurš palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem- fermentu sastāvā palīdz
arī olbaltumvielu sintēzē. Magnijs ir nozīmīgs sirds muskuļa darbības
funkcionalitātē, kā arī nervu sistēmas nodrošināšanai. Vitamīns K nepieciešams
cilvēkam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu asins recēšanu. Šīs un citas vielas
nodrošina avenes vērtīgās ārstnieciskās īpašības,
Svaigas ogas labi veldzē slāpes un aktivizē gremošanas
procesus. Lielisko aveņu aromātu ogām piešķir ketons, kurš palielina kuņģa
sulu, žulti un siekalu izdali. Ogas var izmantot arī, kā atžirgšanas līdzekli
(no alkohola reibuma).
Valda uzskats, ka lietojot avenes ellagotanīnus (elagskābes
un cukuru esteri) 40mg/ diennaktī, veicina pretvēža efektu, neļaujot
attīstīties vēža šūnām, bremzējot to attīstību un pat tās iznīcinot, turklāt
elagskābe mazina asinsspiedienu.
Meža
avenes augļiem piemīt sviedru dzenošas, drudža mazinošas, pretiekaisuma, pret
cingas, savelkošas, tonizējošas un viegli diurētiskas īpašības. Preparāti no
lapā un jauniem dzinumiem iedarbojas- asiņošanu apturoši, spazmolītiski, asins
attīroši un antitoksiski, tos izmanto, lai sakārtotu un normalizētu vielmaiņu.
Tautas
medicīnā tiek izmantotas visas auga daļas. Augļus lieto uzturā vienalga kādā veidā
(svaigus vai žāvētus) gripas laikā un ja vienkārši pietrūkst spēki. Žāvēti
augļi, ievārījums un jauno dzinumu novārījums tiek pielietots pie jeb kādu
saaukstēšanās slimību, klepus, angīnas ārstēšanas, palīdzēs arī pie augstas
temperatūras un drudža.
Tautas
medicīna avenes augļus lieto arī kā pret paģiru un pret vemšanas līdzekli.
Avenes
lapas pielieto, ja ir elpceļu vai kuņģa problēmas.
Meža
avenes sakņu un ziedu novārījums palīdzēs balto ziedu, nestabila menstruālā
cikla, vāju smaganu, hemoroīdu, kuņģa un zarnu trakta slimību, rozes un drudža
gadījumā. Šis novārījums palīdzēs arī attīrīt asinis.
Avenes
ziedus izmanto arī kā līdzekli, ja ir iekodusi indīga čūska vai skorpions, un
kā pretiekaisuma acu slimību gadījumā (konjuktivīts).
Tautas
medicīnā izsens tiek pielietots aveņu sīrups kuņģa sāpju mazināšanai, lai
uzlabotu apetīti un sirds darbību. Lapu un augļu tējas pielietoja, kā
kosmētisku līdzekli lai attīrītu sejas ādu, ārstējot arī dermatozes un smaganu
slimības.