Zeltgalvīte Kanādas
Solidago canadensis L.

Kanādas zeltgalvite

    

Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs augs, kurš spēj izaug līdz 2m augumam. Tam ir spēcīga sakņu sistēma. Stublāji stāvi. Sazaroti, pārkoksnējušies pie pamatnes un blīvi aplapoti visā to garumā. Lapas lancetveidīgas, smailas, izvietotas pamīšus, uz kurām redzamas trīs dzīslas. Apakšējās lapas zāģzobainas ar īsiem lapu kātiem. Augšējās lapas sēdošas ar gludu malu.

Auga otrajā dzīves gadā, vasaras vidū sākas auga ziedēšanas periods un tas turpinās pusotru mēnesi. Stublāju galotnēs veidojas blīvas, skarveidīgas ziedkopas. Tās sastāv no maziem, dzeltenas krāsas ziediņiem. Augusta beigās veidojas cilindriskas formas sēkleņi- augļi ar mazām brūnām sēkliņām.

Kanādas Zeltgalvīte ir vērtīgs medus augs. Tas apputeksnējas ar vēja palīdzību, kā arī vairojas veģetatīvi.

Latvijā sastopamas trīs zeltgalvītes sugas: Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis L.), Dzeltenā zeltgalvīte (Solidago virgaurea L.) un milzu zeltgalvīte (Solidago gigantea L.). Augs tiek kultivēts ārstnieciskam un dekoratīvam mērķim. Visspēcīgākā, terapeitiskā iedarbība ir Kanādas zeltgalvītei.

Diemžēl, Kanādas zeltgalvīte ir visnotaļ bīstams augs, jo tas veido plašu un blīvu sakņu sistēmu, tādā veidā izspiežot no savas augšanas vides citu sugu augus. Kanādas zeltslotiņas ietekme uz dabu ir tuvu līdzvērtīga Sosnovska latvānim. Kanādas zeltslotiņa ir invazīvs augs, kurš daudzviet nav vēlams un tiek apzināti iznīcinātas tā audzes brīvā dabā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto Kanādas zeltslotiņas virszemes daļu. Auga virszemes daļu sāk ievākt tā ziedēšanas laikā. Ziedkopas izvēlas vēl neatplaukušas, jo izplaukušās žūstot sāks birt, pūkoties un bērt sēklas. Augu žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.

Uzglabā elpojošā tarā, ne ilgāk par 2 gadiem.

Kanādas zeltgalvītē ir atrasti <0,12% flavonoīdi (kvercetīns, izoramentīns, kempferols, rutīns), kumarīni (umbelliferons, skopoletīns), saponīni, triterpēnu savienojumi, oksikanēļskābe, cukurs, aminoskābes, ēteriskā eļļa, hlorofils, aminoskābes, diterpēni, lipofīlās vielas.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālajā medicīnā augs uzskatāms par spēcīgu diurētisku līdzekli, pateicoties saponīnu aktīvajām urīna dzenošajām īpašībām. Zeltgalvīte paaugstina urīna pH līmeni, tāpēc ir ierobežojumi, lietojot šo augu fosfātu akmeņu gadījumā.

Zeltgalvītes ir efektīvas oksalātu un urātu akmeņu gadījumā. Tās ir lietojamas nieru slimību, akmeņu slimības un urīnpūšļa slimību gadījumā.

Augā esošie flavonoīdi, mazina mazo asinsvadu caurlaidību. Neskaitot urīna dzenošās īpašības, augs rada spēcīgu pretiekaisuma un antibakteriālu iedarbību uz organismu. Ir novērots labvēlīgs efekts arī kandidozes ārstēšanā, auga aktīvās vielas iedarbojas iznīcinoši uz rauga sēnīti candida.

Tautas medicīnā Kanādas zeltgalvīti lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, kā novārījumus un nostādinājumus. Nereti Kanādas zeltgalvītes vietā izmanto dzelteno zeltgalvīti, taču der zināt, ka tās efekts ir reizes divas vājāks.

Zeltgalvītes lietošana iekšķīgi ir noderīga kuņģa darbības traucējumu, žultsakmeņu slimības, podagras un reimatisma ārstēšanai. Regulāra auga novārījuma lietošana veicina akmeņu izvadīšanu no urīna ceļiem un nierēm, turklāt tas atbrīvo no nieru spazmatiskām sāpēm. Novārījumu lieto arī, lai skalotu mutes dobumu sliktas elpas un kakla ārstēšanai, saaukstēšanās infekciju gadījumā.

Ārīgi lieto novārījumus no zeltgalvītes lapām, kā kompreses furunkulu, griezumu, sastrutojušu un slikti dzīstošu brūču ārstēšanai.

Auga ēteriskas eļļas izmanto masāžās, aplikācijās un aromlampās.

Nav ieteicams lietot

Kanādas zeltgalvītē nav toksisku vielu, ko nevar teikt par dzelteno zeltgalvīti. Kanādas zeltgalvīti nelieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar tās līdzekļiem neārstē bērnus.

Kanādas zeltgalvīte var radīt kaitējumu cilvēkiem, kuri sirgst ar glomerulonefrītu.

Lasīt par dzelteno zeltnātrīti->