Daudzgadīgs augs augumā no 50-150cm, spēcīgu horizontālu sakneni, pārklāts ar saknītēm. Stublāji stāvi, stipri sazaroti, lapas neattīstītas. Ziedi zaļgani- dzeltenīgi, daudzi, sīki, viendzimuma, vientuļi, karājas 5-12mm garuma ziedkātiņos. Auglis- sarkana oga 5-8mm diametrā. Sēklas arī apaļas, melnas, krokotas. Zied maijā un jūnijā. Sēklas nobriest augustā un septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam lieto sakneni ar saknēm, jaunos dzinumus, virszemes daļu un augļus. Sakneni ar saknēm ievāc rudenī vai pavasara sākuma, kad tikko Asparāgs sāk augt. Sākumā tos attīra no zemes, mazgā tekošā ūdenī un tad sagriež gabalos. Virszemes daļu ievāc ziedēšanas sākuma, nogriežot jaunās galotnītes (30cm garumā). Augļus ievāc, kad tie pilnībā nogatavojušies. Ievākto augu žāvē svaigā gaisā uz sietiem, vai telpā ar labu ventilāciju, nepieciešamības gadījumā var žāvēt piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45-60C.

Gatavas drogas uzglabā papīra maisos, koka vai stikla tarā. Uzglabāt var 1-2 gadus. Ievācot augu, ir jārēķinās, ka tas var izraisīt alerģisku reakciju uz ādas, tāpēc ievācot izmantojiet cimdus.

Ārstniecības asparāgs ir bagāts ar bioloģiski aktīvajām vielā. Saknenis un saknes satur asparagīnu, kumarīnu, ogļhidrātus, steroīdos saponīnus, ēteriskās eļļas pēdas. Jaunajos dzinumos atrodas asparagīns, arginīns, nenozīmīgs daudzums karotīns, 1.6-1.7% olbaltumvielas-  aminoskābe lizīns, vitamīns C, PP, B1, B2,, minerālie sāļi (īpaši daudz kālija). Virszemes daļā ir koniferīns, saponīni, helidonskābe, dzintarskābe, tirozīns un asparagīns. Nobriedušos augļos ir cukurs (36%), kapsingīns, fizamīns, alkaloīdu atliekas, ābolskābe un citronskābe. No sēklām iegūts līdz pat 16% augu eļļas.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības asparāgs ir atzīts augs arī medicīniskajā dietoloģijā. Jaunos asparāga dzinumus ārsti- dietologi rekomendē lietot pārtikā, aknu un nieru slimību, podagras, cukura diabēta gadījumā, kā arī lai pastiprinātu apetīti un uzlabotu gremošanas procesus.

Fitoterapēti šo augu iesaka nieru saslimšanu (nieru tūskas) un urīnpūšļa, priekšdziedzera, sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsvadu aterosklerozes ārstēšanai.

Homeopātijā ārstniecības asparāga jauno dzinumu esenci izmanto, kā urīndzenošu, hipotensīvu, sadatīvu un vēdera izejas veicinošu līdzekli.

Ārstniecības asparāgam piemīt labas urīndzenošs un spazmolītisks efekts, kā arī pretiekaisuma, asins attīroša, vēdera izejas veicinoša, pretsāpju un nomierinoša iedarbība. Ārstniecības asparāga ekstrakts pazemina arteriālo asins spiedienu, samazina sirds ritmu, uzlabo aknu darbību, noņem nogurumu. Asparagīns uzlabo aknu darbību, veicina fosfātu, urīnvielas un hlorīdu izvadi no organisma. Ārstniecības asparāgs uzlabo apetīti, stimulē gremošanu un imūno sistēmu, noņem asinsvadu spazmas un mazina galvas sāpes.

Tautas medicīnā šo augu pazīst jau izsens un tam ir milzīgs pielietošanas spektrs. Asparāga sakneni lieto, kā urīna dzenošu līdzekli, tūsku gadījumā, lai ārstētu nierakmeņu slimību, urīnpūšļa iekaisumu, īpaši ja ir apgrūtināta urinēšana, tahikardiju un epilepsiju (kā nomierinošu līdzekli).

Sakneņa novārījumu lieto neirožu, histēriju, cukura diabēta gadījumā, kā līdzekli, kurš samazina cukura līmeni asinīs.

Sakneņu, sakņu un jauno dzinumu nostādinājumi tiek lietoti kuņģa slimību ārstēšanai. Auga virszemes daļu nostādinājumu pielieto sirds, nieru un urīnpūšļa ārstēšanai.

Augļu novārījumu rekomendē lietot diarejas, dizentērijas un impotences gadījumā. Sēklas lieto, kā urīndzenošu un laktācijas stiprinošu līdzekli, sēklu nostādinājumu lieto impotences gadījumā, kā arī kā detoksikācijas līdzekli.

Tautas dziedniecībā ārstniecības asparāga sakneni un sakņu novārījumu lieto, lai ārstētu pielonefrītu, cistītu, urolitiāzi, prostatas adenomu. Zobu sāpju gadījumā iesaka, košļāt sakneņa gabaliņu.

Ārstniecības asparāga sakneņu un jauno dzinumu mājas dermatoloģija un kosmetoloģijā, lieto pret ādas iekaisumiem, eksudatīvas diatēzes un ekzēmas ārstēšanai, kā asins attīrošu līdzekli. Sakneņu, sakņu vai visa auga novārījumu lieto, lai ārstētu pinnes un skrofulozi. Kašķa gadījumā, ādu apstrādā ar sakneņa sulu, sastrutojumu gadījumā liek kompreses.

Asparāga sakneņi un saknes ietilpst maisījumos, pret matu zaudēšanu.

Dermatoloģijā asparāga sakneni un jaunos dzinumus lieto, tādu slimību gadījumā, kā alerģiskā dermatoze, piodermija, kašķis, vitiligo, psoriāze, kā arī kompleksajā terapijā pret pūšļaino dermatītu, kā pretiekaisuma līdzekli.

Ārstniecības asparāgs efektīvi iedarbojas uz šūnām, kuras sāk izbalēt, uztur jaunību, pateicoties tam, šis augs ir ieguvis vietu mūsdienu kosmetoloģijā. Daudzos, labos SPA salonos no asparāga jaunajiem dzinumiem gatavo sejas masku- sejai un kaklam.

Nav ieteicams lietot

Izteiktas auga radītas blaknes nav novērotas, taču der uzmanīties no šī auga lietošanas, periodos, kad ir saasinājumi kuņģa un zarna traktu slimībām.

Cilvēkiem, kuriem ir tendences uz alerģisku reakciju, šis augs var radīt nātreni. Kā arī saskare ar jaunajiem dzinumiem var radīt ādas iekaisumu/ izsitumus. 

Pārtikas nozīme

Sparģeļa pārtikas nozīme nav nekas jauns un šis augs jau no seniem laikiem ir pielīdzināms dārzenim, kuru mēs lietojam uzturā. Sparģeļus iesaka ievākt pirms tie ir parādījušies virs zemes un ir balti, nereti tos pat vēl apber ar kārtiņu augsnes, lai palielinātu sparģeļa masu. Taču, manuprāt, tas uzturā ir tīri labi lietojams arī jau sasniedzis gaiši zaļo nokrāsu. Praktiski, līdz mirklim, līdz uz tā sāk parādīties zariņi, tad gan tas paliek sīksts un negaršīgs.