Meža malva
Malva sylvestris L.

   

Viengadīgs vai divgadīgs augs, augumā 20-100cm, ar labi sazarotu centrālo, mietveida sakneni. Stublājs stāvs, apmatots, maz sazarots. Lapas bez pielapēm, parastas, ieapaļas nierveidīgas, 5-7 daļīgas vai gandrīz veselas, maigi apmatotas, uz gariem lapu kātiem, kuri arī klāti ar apmatojumu, tikai visnotaļ raupju. Lapas izkārtotas pamīšus.

Ziedi divdzimuma, lieli, spilgti rozīgi- violeti, 3-4cm diametrā, aktinomorfi uz gariem ziedkātiem, vientuļi vai čemuru veida ziedkopās.

Auglis sauss, nobriestot sadalās vairākās daļās (merikarpijās). Sēklas ar endospermu. Raksturīgas ģlotu šūnas ziedā. Zied no jūnija līdz septembrim. Siltumu mīlošs augs.

Tautas medicīnā saknes, lapas ziedus un lakstus izmanto pilnībā. Auga virszemes daļu ievāc līdz augs sācis ziedēt. Lapas griež ar kātiem 2cm garumā. Lapas var ievākt no jūnija līdz septembrim. Ziedus- butonizācijas periodā, līdz tie atplaukst. Saknes rok rudenī. Aktīvo vielu saglabāšanai augu žāvē zemās temperatūrās vai uz sietiem labi vēdināmā un apēnotā vietā. Ziedus, lapas un saknes uzglabā līdz 2 gadiem.

Meža malvas ārstnieciskās īpašības nosaka tās ķīmiskais sastāvs. Augā ir terpenoīdie savienojumi (monoterpenoīdi, norseskviterpenoīdi, diterpenoīdi); fenoli un to atvasinājumi (4- hidroksibenzilais spirts, tirozols); fenolkarbonskābes (tai skaitā ferulskābe), kumarīns (skopoletīns). Tā pat ir atrasts: lapās- flavonoīdi, ziedos- antociāni (pigmenti), stublājos un lapās- taukskābes, kā arī augu tauki (<18%). Augā ir arī askorbīnskābe (<3% lapās, <1% ziedos) un A vitamīns (lapās <0.05%), cukurs, gļotvielas un miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Meža malvā ir daudz ārstniecisko īpašību: pārklājošas, pretiekaisuma, atkrēpošanos veicinošas, mīkstinošas, nomierinošas, atsāpinošas, imunostimulējošas īpašības. Eksperimentā ir noteikts, ka malvas ūdens ekstrakts iedarbojas imūnās sistēmas stimulējoši un antioksidanti. Ekstraktam piemīt antibakteriāla aktivitāte. Meža malvas preparātiem piemīt arī gremošanas traktu regulējošas īpašības.

Meža malva ir augs, kurš jau sen pazīstams dabas dziedniecībā. Tautas medicīnā parasti izmanto ziedus, lapas, stublājus un saknes. Turklāt, tautas zintnieki iesaka auga nostādinājumus un novārījumus lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Preparātus no meža malvas ziediem un lapām pielieto, lai ārstētu spastisku kolītu, aizcietējumus, kā arī kā nomierinošu līdzekli ilglaicīga klepus gadījumā, saaukstēšanās slimību, gripas, bronhīta, stomatītu un parodontozes gadījumos. Meža malva ir efektīvs līdzeklis, gremošanas trakta un urīnceļu slimību profilaksei. Ar tās palīdzību atbrīvojas no iekaisumiem gremošanas traktā, nierēs un urīnceļos. Nostādinājumus un novārījumus lieto iekšķīgi, kā arī izmanto skalošanai un inhalācijām, lai mazinātu klepu, saaukstēšanos, balss zudumu un kakla kataru.

Saknes un virszemes daļu izmanto, lai ārstētu konjunktivītu un blefarītu, lapas un ziedus, kā kompreses audzēju gadījumā. Tautas medicīnas praksē, svaigus meža malvas lakstus lieto, lai cīnītos ar avitaminozi.

Meža malvu iekļauj zāļu augu maisījumos ar vībotni, auzām, ārstniecības kumelīti, vannām, smērēs  un kompresēs. Ziedu un lapu kompreses izmanto, lai mīkstinātu krūtis zīdīšanas laikā.

Meža malva plaši tiek pielietota arī mājas kosmetoloģijā un dermatoloģijā. Novārījumu ārīgi lieto aplikācijās, lai mīkstinātu un noņemtu niezi ādas slimību gadījumā. Kompreses no meža malvas lieto, lai dziedētu strutojošas brūces, apdegumus, herpes vīrusu radītās sekas, dishidrozes gadījumā, kā pretiekaisuma līdzekli. Meža malvas nostādinājumu ieteicams lietot, matu skalošanai pēc mazgāšanas ar šampūnu. Ziedi un lapas iekļauj kosmētiskajos maisījumos, kurus izmanto sejas maskām- sausai un jūtīgai ādai, vecuma krunkām un lai atsvaidzinātu sejas ādu.

Nav ieteicams lietot

Uz šo brīdi nav atrastas blaknes, kuras rastos no meža malvas lietošanas. Tomēr lietojot šo augu nebūtu vēlams būt bezatbildīgam.

Uztura receptes

Meža malvas lapās, ziedos ir daudz gļotvielu, vitamīnu un provitamīns A, kuri nosaka ne tikai ārstniecisko vērtību bet arī piešķir augam uztura vērtību. Lapas pielieto, kā garšvielu dažādām zupām, žāvē, berž pulverī un pievieno salātiem un citiem ēdieniem, kā arī mērcēm. Nenobriedušus augļus marinē un liek borščos, rosolnikos un soļankās.

Salāti no meža malvas

100 gr. malvas lapas, 25 gr. sīpola, 25 gr. rīvēta mārrutka, 20 gr. krējuma, sāls.

Malvas ikri

100 gr. malvas lapas, 40 gr. lielā nātre, 10 gr. skābenes, 10 gr. sīpolu, 10 gr. tomātu pasta, 5 gr. ķiploku, 5 gr. augu eļļa, sāls.

Zaļumus, neskaitot sīpolus, samaļ gaļas mašīnā, pievieno uz pannas sautētu sīpolu un tomātu pastu, sautē 10-15 minūtes, pievieno piparus sāli un ķiploku. Atdzesē

Kartupeļu zupa ar malvu

200 gr. malvas lapu, 80 gr. kartupeļu, 20 gr. burkānu, 20 gr. sīpolu, 10 gr. tauku, 800 gr. ūdens, garšvielas.

Malvas lapas samalt gaļas mašīnā un pievieno tās ūdenim, 5-10 minūtes pirms gatavi ir kartupeļi, pievieno garšvielas, uz pannas apceptu sīpolu un burkānu.

Malvas biezenis

160 gr. žāvētas malvas, 40 gr. kviešu miltu, 40 gr. sīpola, 20 gr. augu eļļas, garšvielas.

Žāvētu augu iemērc glāzē ūdens un atstāj uz 1h. Malvas lapas samaļ gaļas mašīnā, pievieno miltus, uz pannas apsautētu sīpolu, eļļu, garšvielas un samaisa. Pasniedz aukstā veidā.