- angliski: gallant Soldier
- vāciski: Kleinblütiges Franzosenkraut
- zviedru: gängel
- igauņu: paljas võõrkakar
- lietuviešu: smulkiažiedė galinsoga
- krievu: галинсога мелкоцветковая
Sīziedu sīkgalvīte ir viengadīgs lakstaugs, augumā no
10-130cm. Stublājs ir sazarots, apmatots sīkiem matiņiem, sakņu sistēma
bārkšveida. Lapas olformas, gar malu viļņota vai truli zobota, uz īsiem lapu
kātiem. Ziedēt sāk iestājoties vasarai un stabilam siltam laikam un turpinās
līdz augusta beigām. Ziedkopas- nelieli groziņi (<1cm dia.), kuri sastāv no
malējiem un vidējiem tūbveida ziediem. Malējie ziedi- sievišķie (5-7
ziedlapiņas), baltas vai krēmkrāsas tonī. Iekšējie ziedi divdzinuma, dzelteni,
daudzskaitlīgi, piltumvveida.
Augļi- tumši pelēkas sēklas, koniskas četršķautņu formas,
līdz 1,5mm garas, klātas gaišu apmatojumu. Auglim ir lidmatiņi, īsas, baltas
skropstiņas vai plēvītes. Pateicoties lidmatiņiem sēklas tiek aiznestas lielos
attālumos.
Sīkziedu sīkgalvīte ir ārkārtīgi dzīvot spējīgs un auglīgs
augs. Sākot ar maiju līdz septembra beigām, viens augs spēj saražot 300
tūkstošs sēklu, kuras viegli izdīgst un dod jaunus dzinumus. Gadījumos, ja
laika apstākļi būs nepiemēroti sēklu dīgšanai (būs auksts), sēklas augsnē var
atrasties miega stāvoklī līdz 10 gadiem, saglabājot savu dīgtspēju, tas spēj
augt arī zem sniega. Sēklas spēj nobriest arī uz no zemes izrauta auga. No
zemes izrakts augs, aktīvi cīnās par dzīvību, no starpmezglu vietām izlaižot
gaisa saknes un mēģinot iesakņoties. Izrauts augs ilgu laiku nevīst, uzņemot
mitrumu no rīta rasas un lietus.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga visu virszemes un pazemes
daļu. Saknes ievāc visu veģetācijas periodu, virszemes daļu ievāc tikai
ziedēšanas laikā (jūnijā, tā daļas satur visvairāk vērtīgo vielu). Saknes rok,
attīra no augsnes un žāvē 50C temperatūrā. Saknes uzglabā ne ilgāk par 2
gadiem.
Auga virszemes daļu ievāc sausā un saulainā laikā, griežot,
atkāpjoties mazliet no zemes klātnes, visu stublāju. Stublājus žāvē, aizsargāti
no saules stariem, klājot uz sietiem, labi vēdināmā telpā. Uzglabā drogu papīra
vai auduma maisos ne ilgāk par 2 gadiem.
Sīkziedu sīkgalvīti ir vēlams vākt iespējami tālu no ceļiem
un piegružotām vietām. Augam ir tendences sevī uzkrāt ne tikai cilvēkam
vērtīgās vielas.
Auga virszemes daļā un saknēs ir atrasts stigmasterīns un
kaučuks. Lapās ir inulīns, triterpēna saponīni, flavonoīdi, organiskās skābes
(kafijskābe, citronskābe, dzintarskābe, oleīnskābe, palmintskābe), miecvielas.
Sīkziedu sīkgalvītē ir atrastas 15 aminoskābes, starp kurām 9 ir neaizstājamas:
arginīns, valīns, treonīns, metionīns, izoleicīns, leicīns, fenilalanīns,
lizīns un histidīns. Auga virszemes daļā atrastas lielās koncentrācijā:
kalcijs, silīcijs, kālijs, fosfors un magnijs.
Saknēs atrasti poliacetilēna savienojumi (dihidrofalkarinons
un falkarinons).
Ārstnieciskā nozīme
Sīkziedu sīkgalvītes ārstnieciskās īpašības nodrošina tajā
esošās vērtīgās bioloģiskās sastāvdaļas. Daudzās valstīs augs nav atzīts oficiāli,
taču tā ārstnieciskās īpašības ir zināmas tāpat. Augs iedarbojas brūču
dziedējoši, asiņošanu apturoši un hipotensīvi. Sīkziedu sīkgalvīte satur sevī
vielas, kuras veicina vielmaiņas darbības paātrināšanos, kā arī normalizē
imūnsistēmas darbību. No auga saknēm var gatavot temperatūras mazinošus
līdzekļus.
Sīkziedu sīkgalvītes lakstu novārījumi palīdz mazina
arteriālo asinsspiedienu, tas ir efektīvs bronhīta un saaukstēšanās slimību
gadījumā. Tālos austrumos šo zālīti lieto, lai apturētu dzemdes asiņošanu. Augā
esošās aktīvās vielas, spēj aktivizēt organisma aizsargspējas, novārījumi palīdz
atjaunot spēkus pēc ilgstošām un nogurdinošām slimošanām. Sakņu novārījumu
izmanto, kā temperatūras mazinošu līdzekli.
Sīkziedu sīkgalvītes lapu aplikācijas iedarbojas brūču dziedējoši
un asiņošanu apturoši, ārīgi lieto arī lai dziedētu griezumus un čūlas. Spirta
izvilkumus lieto, lai mazinātu reimatiskas sāpes, artrītu un artrozi. Svaigu
augu, lieto angīnas, stomatīta, gingvinīta gadījumā, to kārtīgi izkošļājot un rijot
lejā siekalas. Auga sula noder, lai ārstētu ekzēmu, pinnes un ādas izsitumus.