Sīkgalvīte sīkziedu
Galinsoga parviflora Cav.

Galinsoga parviflora Cav.

    

Sīziedu sīkgalvīte ir viengadīgs lakstaugs, augumā no 10-130cm. Stublājs ir sazarots, apmatots sīkiem matiņiem, sakņu sistēma bārkšveida. Lapas olformas, gar malu viļņota vai truli zobota, uz īsiem lapu kātiem. Ziedēt sāk iestājoties vasarai un stabilam siltam laikam un turpinās līdz augusta beigām. Ziedkopas- nelieli groziņi (<1cm dia.), kuri sastāv no malējiem un vidējiem tūbveida ziediem. Malējie ziedi- sievišķie (5-7 ziedlapiņas), baltas vai krēmkrāsas tonī. Iekšējie ziedi divdzinuma, dzelteni, daudzskaitlīgi, piltumvveida.

Augļi- tumši pelēkas sēklas, koniskas četršķautņu formas, līdz 1,5mm garas, klātas gaišu apmatojumu. Auglim ir lidmatiņi, īsas, baltas skropstiņas vai plēvītes. Pateicoties lidmatiņiem sēklas tiek aiznestas lielos attālumos.

Sīkziedu sīkgalvīte ir ārkārtīgi dzīvot spējīgs un auglīgs augs. Sākot ar maiju līdz septembra beigām, viens augs spēj saražot 300 tūkstošs sēklu, kuras viegli izdīgst un dod jaunus dzinumus. Gadījumos, ja laika apstākļi būs nepiemēroti sēklu dīgšanai (būs auksts), sēklas augsnē var atrasties miega stāvoklī līdz 10 gadiem, saglabājot savu dīgtspēju, tas spēj augt arī zem sniega. Sēklas spēj nobriest arī uz no zemes izrauta auga. No zemes izrakts augs, aktīvi cīnās par dzīvību, no starpmezglu vietām izlaižot gaisa saknes un mēģinot iesakņoties. Izrauts augs ilgu laiku nevīst, uzņemot mitrumu no rīta rasas un lietus.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga visu virszemes un pazemes daļu. Saknes ievāc visu veģetācijas periodu, virszemes daļu ievāc tikai ziedēšanas laikā (jūnijā, tā daļas satur visvairāk vērtīgo vielu). Saknes rok, attīra no augsnes un žāvē 50C temperatūrā. Saknes uzglabā ne ilgāk par 2 gadiem.

Auga virszemes daļu ievāc sausā un saulainā laikā, griežot, atkāpjoties mazliet no zemes klātnes, visu stublāju. Stublājus žāvē, aizsargāti no saules stariem, klājot uz sietiem, labi vēdināmā telpā. Uzglabā drogu papīra vai auduma maisos ne ilgāk par 2 gadiem.

Sīkziedu sīkgalvīti ir vēlams vākt iespējami tālu no ceļiem un piegružotām vietām. Augam ir tendences sevī uzkrāt ne tikai cilvēkam vērtīgās vielas.

Auga virszemes daļā un saknēs ir atrasts stigmasterīns un kaučuks. Lapās ir inulīns, triterpēna saponīni, flavonoīdi, organiskās skābes (kafijskābe, citronskābe, dzintarskābe, oleīnskābe, palmintskābe), miecvielas. Sīkziedu sīkgalvītē ir atrastas 15 aminoskābes, starp kurām 9 ir neaizstājamas: arginīns, valīns, treonīns, metionīns, izoleicīns, leicīns, fenilalanīns, lizīns un histidīns. Auga virszemes daļā atrastas lielās koncentrācijā: kalcijs, silīcijs, kālijs, fosfors un magnijs.

Saknēs atrasti poliacetilēna savienojumi (dihidrofalkarinons un falkarinons).

Ārstnieciskā nozīme

Sīkziedu sīkgalvītes ārstnieciskās īpašības nodrošina tajā esošās vērtīgās bioloģiskās sastāvdaļas. Daudzās valstīs augs nav atzīts oficiāli, taču tā ārstnieciskās īpašības ir zināmas tāpat. Augs iedarbojas brūču dziedējoši, asiņošanu apturoši un hipotensīvi. Sīkziedu sīkgalvīte satur sevī vielas, kuras veicina vielmaiņas darbības paātrināšanos, kā arī normalizē imūnsistēmas darbību. No auga saknēm var gatavot temperatūras mazinošus līdzekļus.

Sīkziedu sīkgalvītes lakstu novārījumi palīdz mazina arteriālo asinsspiedienu, tas ir efektīvs bronhīta un saaukstēšanās slimību gadījumā. Tālos austrumos šo zālīti lieto, lai apturētu dzemdes asiņošanu. Augā esošās aktīvās vielas, spēj aktivizēt organisma aizsargspējas, novārījumi palīdz atjaunot spēkus pēc ilgstošām un nogurdinošām slimošanām. Sakņu novārījumu izmanto, kā temperatūras mazinošu līdzekli.

Sīkziedu sīkgalvītes lapu aplikācijas iedarbojas brūču dziedējoši un asiņošanu apturoši, ārīgi lieto arī lai dziedētu griezumus un čūlas. Spirta izvilkumus lieto, lai mazinātu reimatiskas sāpes, artrītu un artrozi. Svaigu augu, lieto angīnas, stomatīta, gingvinīta gadījumā, to kārtīgi izkošļājot un rijot lejā siekalas. Auga sula noder, lai ārstētu ekzēmu, pinnes un ādas izsitumus.

Nav ieteicams lietot

Sīkziedu sīkgalvīti nedrīkst lietot cilvēki ar zemu arteriālo asinsspiedienu, tie kuriem ir individuāla auga nepanesamība, tendence uz alerģijām, kā arī nepietiekams vecums (bērni). Augs nav vēlams arī grūtniecības un laktācijas periodā.

Lasīt par purva skalbi ->

 .