Velnoga melnā
ATROPA BELLA-DONNA L.

   

  • angliski: deadly Nightshade
  • vāciski: Tollkirsche
  • zviedru: belladonna
  • igauņu: must belladonna
  • lietuviešu: vaistinė šunvyšnė
  • krievu: красавка белладонна

Melnā velnoga ir daudzgadīgs augs, kurš spēj izaug vidēji 50-200cm augstumā, kuru klāj tumši zaļas lapas. Stublāja augšdaļā tas sadalās trīs zaros, kuri pēc tam arī sadalās, veidojot dakšveidīgu auga struktūru. Lapas veselas, uz kātiem, kailas, apakšējās sakārtotas pamīšus, augšpusē tuvu pretējas. Auga zemākās lapas lielas, līdz 22cm garumā un 11cm platumā, mazākās 7.5cm garumā un 3,5cm platumā. Pretēji sakārtotajām lapām ir viena iezīme, viena lapa vienmēr ir lielāka par otru, lielākā ir eliptiska un smaila, mazākā ir olveida formas. 

Ziedi veidojas lapu pazarēs, vientuļi, samērā lieli, brūni violetā krāsā, garumā 20-30mm, diametrā 14-20mm.

Melnās velnogas auglis- melna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga , kura izmēros ir kā ķirsis. Tai ir saldi- sīva garša un tā ir indīga, kā visas auga daļas. Melnā velnoga zied jūnijā- augustā, augļi sāk parādīties sākot ar jūliju.

Medicīnā, ārstnieciskam nolūkam izmanto melnās velnogas lapas, stublājus un saknes. Siltos klimatiskos apstākļos un ja melnā velnoga tiek pienācīgi kopta, tā dzīvo vidēji 5 gadus. Vienas vasaras laikā, no auga ievāc lapas 2 līdz 5 reizes un tad tās žāvē piespiedu žāvētājos. Lapas ievāc ar rokā. Augam sākot ziedēt ievāc zemākās lapas- līdz vietai, kur stublājs sazarojas. Ziedēšanas beigu periodā ievāc lapas no jaunajiem dzinumiem. Augam sākot ražot ogas to apgriež, atstājot 10cm garu stublāju virs zemes. Nopļauto augu dala gabalos pa 4cm un žāvē. Saknes rok rudenī, mazgā, dala gabalos pa 10-20cm, nepieciešamības gadījumā griež gareniski un žāvē.

Rezultātā iegūst trīs veida drogu: lapas, stublājus un saknes. Lapas un stublājus žāvē paātrināti, žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Saknes žāvē, izklātus uz sietiem noēnotā, labi vēdināmā vietā. Vienā vietā šo augu audzē 5-6 gadus un tad maina plantācijas vietu. Lapas un stublājus uzglabā 2 gadus, sakneņus 3 gadus.

Ievāktās auga daļas ir pēc iespējas ātrāk jāuzsāk žāvēt!

Auga sastāvā ir tādi alkaloīdi:  hiosciamīns, atropīns - saknēs vidēji 4%, lapas 0.14-1.2%, stublājos 0.2-0.65, ziedos 0.24-0.6%, gatavos augļos 0.7%. Lapās ir atrasts arī skopolamīns, apoatropīns, balladonīns, kā arī gaistošās vielas: N-metilpirolīns, N-metilpirolidīns, piridīns un flavonoīdi, oksikumarīni. Saknēs ir arī alkaloīds kuskhigrīns.

Ārstnieciskā nozīme

Pamata alkaloīds, kurš ir melnās velnogas sastāvā ir atropīns- tas paplašina acs zīlīti. Tas nomāc visu sekrēcijas dziedzeru darbību gremošanas traktā, nomāc sviedru dziedzeru darbību, kā arī atslābina bronhu un kuņģa gludo muskulatūru. Lielas atropīna devas rada uzbudinājumu- gan fiziskā līmenī, gan psihiski- iedarbojoties uz galvas smadzeņu garozu.

Tautas medicīnā no šī auga ir atteikušies, tā spēcīgā indīguma dēļ. Taču senatnē ar to ārstēja čūlas un audzējus, kuņģa un aknu iekaisumus, mazināja drudzi. Melnās velnogas ekstrakti, kopā ar vīnu un sulām tika lietoti gan iekšķīgi, gan ārīgi, lai mazinātu visa veida sāpes.

Sistemātiski lietojot melnās velnogas preparātus var rasties: galvassāpes, pastiprināta nervozitāte, miegainība, vājums, galvas reiboņi, ataksija, runas traucējumi, sausums mutē, garšas zudumi, apetītes zudums, aizcietējumi, kā arī redzes traucējumi un pastiprināta jūtība pret gaismu. Šīs īpatnības īpaši jāņem vērā, ja pielieto atropīna saturošus preparātus cilvēkiem, kuru darbs saistās ar pastiprinātu atbildību. Lietojot ārīgi, mēdz būt arī blaknes: acu spiediena palielinājums, redzes traucējumi, akomodācijas paralīze un fotofobija. Pārdozējot atropīnu var sākt parādīties toksiskas izpausmes: uzbudinājums, apziņas aptumšošanās, krampji un halucinācijas.

Melnās velnogas visas daļas ir stipri indīgas. Apēdot 10-20 tās augļus var rēķināties jau ar letālu iznākumu. Atropīns, kurš atrodas melnajā velnogā ir nav lietojams, glaukomas gadījumā, kā arī laktācijas perioda laikā, jo tas var “noraut” pienu.

Nav ietiecams lietot

Nav ieteicams zarnu atonijas, gremošanas trakta slimību, asa, čūlaina kolīta, aizcietējumu gadījumos. Melno velnogu nav vēlams arī lietot labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas, plaušu tūskas, izteiktas aterosklerozes, tahikardijas, aritmijas, izsīkuma gadījumā.

Pieņemu, ka par grūtniecēm un bērniem nav jāpiemin!

Lietojot melnās velnogas preparātus kārstā laikā, var viegli pārkarsēt organismu tādi gūstot karstuma dūrienu.

Pārdozējot, novērojama slikta dūša, vemšana, tahikardija, miokarda išēmija, nātrene, svīšanas samazināšanās, hipertermija. Gadās arī aritmija, halucinācijas un citas blaknes. Tā, kā augs var rezultatīvi radīt arī letālu iznākumu, tad nepieciešams vērsties pēc palīdzības slimnīcā.

Pirmā palīdzība

Saindējoties ar melno velnogu, bez ārstu palīdzības neiztikt nekādā variantā, tāpēc nav vērts tērēt laiku un uzreiz vērsties pēc palīdzības.

Saindējoties pēc 10-20 minūtēm parādīsies sausums mutē un dedzināšana kaklā un uz mēles, apgrūtināta rīšana un nespēja parunāt, palielināsies sirds ritms. Balss kļūs aizsmakusi. Acu zīlīšu paplašināšanās, kuri nereaģē uz gaismu. Zudīs spēja redzēt tuvumā, kļūs saasināta gaismas uztvere. Parādās sausas un iesārtušas ādas simptomi. Parādās uzbudinātība, kuru pavada murgošana un halucinācijas. 

Receptes

Der zināt, ka preparāti no melnās velnogas ir plašā piedāvājumā aptiekās, tāpēc nereti to izgatavošana pašrocīgi ir pilnīgi lieka un apdraud cilvēka veselību.

Lasīt par vītolu vējmietiņu ->