 |  |  |   |  |
  |  |
- angliski: deadly Nightshade
- vāciski: Tollkirsche
- zviedru: belladonna
- igauņu: must belladonna
- lietuviešu: vaistinė šunvyšnė
- krievu: красавка белладонна
Melnā velnoga ir daudzgadīgs augs, kurš spēj izaug
vidēji 50-200cm augstumā, kuru klāj tumši zaļas lapas. Stublāja augšdaļā tas
sadalās trīs zaros, kuri pēc tam arī sadalās, veidojot dakšveidīgu auga
struktūru. Lapas veselas, uz kātiem, kailas, apakšējās sakārtotas pamīšus,
augšpusē tuvu pretējas. Auga zemākās lapas lielas, līdz 22cm garumā un 11cm
platumā, mazākās 7.5cm garumā un 3,5cm platumā. Pretēji sakārtotajām lapām ir
viena iezīme, viena lapa vienmēr ir lielāka par otru, lielākā ir eliptiska un
smaila, mazākā ir olveida formas.
Ziedi veidojas lapu pazarēs, vientuļi, samērā
lieli, brūni violetā krāsā, garumā 20-30mm, diametrā 14-20mm.
Melnās velnogas auglis- melna, spīdīga, sulīga,
daudzsēklu oga , kura izmēros ir kā ķirsis. Tai ir saldi- sīva garša un tā ir
indīga, kā visas auga daļas. Melnā velnoga zied jūnijā- augustā, augļi sāk
parādīties sākot ar jūliju.
Medicīnā, ārstnieciskam nolūkam izmanto melnās
velnogas lapas, stublājus un saknes. Siltos klimatiskos apstākļos un ja melnā
velnoga tiek pienācīgi kopta, tā dzīvo vidēji 5 gadus. Vienas vasaras laikā, no
auga ievāc lapas 2 līdz 5 reizes un tad tās žāvē piespiedu žāvētājos. Lapas
ievāc ar rokā. Augam sākot ziedēt ievāc zemākās lapas- līdz vietai, kur
stublājs sazarojas. Ziedēšanas beigu periodā ievāc lapas no jaunajiem
dzinumiem. Augam sākot ražot ogas to apgriež, atstājot 10cm garu stublāju virs
zemes. Nopļauto augu dala gabalos pa 4cm un žāvē. Saknes rok rudenī, mazgā,
dala gabalos pa 10-20cm, nepieciešamības gadījumā griež gareniski un žāvē.
Rezultātā iegūst trīs veida drogu: lapas,
stublājus un saknes. Lapas un stublājus žāvē paātrināti, žāvētājos
nepārsniedzot 40C temperatūru. Saknes žāvē, izklātus uz sietiem noēnotā, labi
vēdināmā vietā. Vienā vietā šo augu audzē 5-6 gadus un tad maina plantācijas
vietu. Lapas un stublājus uzglabā 2 gadus, sakneņus 3 gadus.
Ievāktās auga daļas ir pēc iespējas ātrāk jāuzsāk žāvēt!
Auga sastāvā ir tādi alkaloīdi: hiosciamīns,
atropīns - saknēs vidēji 4%, lapas 0.14-1.2%, stublājos 0.2-0.65, ziedos 0.24-0.6%,
gatavos augļos 0.7%. Lapās ir atrasts arī skopolamīns, apoatropīns,
balladonīns, kā arī gaistošās vielas: N-metilpirolīns, N-metilpirolidīns,
piridīns un flavonoīdi, oksikumarīni. Saknēs ir arī alkaloīds kuskhigrīns.
Ārstnieciskā nozīme
Pamata alkaloīds, kurš ir melnās velnogas sastāvā
ir atropīns- tas paplašina acs zīlīti. Tas nomāc visu sekrēcijas dziedzeru
darbību gremošanas traktā, nomāc sviedru dziedzeru darbību, kā arī atslābina
bronhu un kuņģa gludo muskulatūru. Lielas atropīna devas rada uzbudinājumu- gan
fiziskā līmenī, gan psihiski- iedarbojoties uz galvas smadzeņu garozu.
Tautas medicīnā no šī auga ir atteikušies, tā
spēcīgā indīguma dēļ. Taču senatnē ar to ārstēja čūlas un audzējus, kuņģa un
aknu iekaisumus, mazināja drudzi. Melnās velnogas ekstrakti, kopā ar vīnu un
sulām tika lietoti gan iekšķīgi, gan ārīgi, lai mazinātu visa veida sāpes.
Sistemātiski lietojot melnās velnogas preparātus
var rasties: galvassāpes, pastiprināta nervozitāte, miegainība, vājums, galvas
reiboņi, ataksija, runas traucējumi, sausums mutē, garšas zudumi, apetītes
zudums, aizcietējumi, kā arī redzes traucējumi un pastiprināta jūtība pret
gaismu. Šīs īpatnības īpaši jāņem vērā, ja pielieto atropīna saturošus
preparātus cilvēkiem, kuru darbs saistās ar pastiprinātu atbildību. Lietojot ārīgi,
mēdz būt arī blaknes: acu spiediena palielinājums, redzes traucējumi,
akomodācijas paralīze un fotofobija. Pārdozējot atropīnu var sākt parādīties
toksiskas izpausmes: uzbudinājums, apziņas aptumšošanās, krampji un
halucinācijas.
Melnās velnogas visas daļas ir stipri indīgas.
Apēdot 10-20 tās augļus var rēķināties jau ar letālu iznākumu. Atropīns, kurš
atrodas melnajā velnogā ir nav lietojams, glaukomas gadījumā, kā arī laktācijas
perioda laikā, jo tas var “noraut” pienu.