Briežu ķērpis
CLADONIA RANGIFERINA

Par briežu ķērpi to sauc viena iemesla dēļ- to pārtikā lieto ziemeļbrieži- veselības nolūkos.

Briežu ķērpi, galvenokārt, izmanto pret dažādām elpceļu sistēmas problēmām- augšējie elpceļi, tuberkuloze, astma, tas labi palīdzēs arī kuņģa zarnu trakta problēmu un saaukstēšanās gadījumā. Ir gadījumi, kad to pielieto, lai ārstētu varikozi paplašinātās vēnas un tromboflebītu.

Pagaidām vēl pilnībā nav noteiktas blakus parādības, kādas var radīt šī ķērpja lietošana. Taču ir zināms, ka tas var radīt alerģisku reakciju uz kādu no tā sastāvdaļām, ir iespējamas arī individuāla nepanesamība. Šo ķērpi nevajadzētu lietot grūtniecēm un mātēm, kuras baro ar krūti. Ja Jums ir kāda nedrošība tā lietošanā, tad vislabāk to nelietot vai konsultēties ar speciālistu.

Kā to atpazīt?

Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni. Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka. Sedz zemsedzi!

Kosmetoloģija

Briežu ķērpis ir bagāts ar organiskām vielām, A vitamīnu un B grupas vitamīniem. Tas der ādas tonusa atjaunošanai, tās stiprināšanai un barošanai. Stabilizē aminoskābju apriti un palīdzēs atjaunot ādas slāņus. Pateicoties tam, ka šis ķērpis satur, lielu daudzumu, unikālu Usnī skābi (tai nav latvisks tulkojums 'Usnic acid'), tad šis ķērpis spēcīgi ietekmē šūnu reģenerēšanos, samazina novecošanas procesus, uzlabo ādas struktūru un atjauno ādas elastību.

Ievākšana

Briežu ķērpi ievāc visas vasaras garumā pēc lietus gāzēm un tad tas tiek žāvēts. Praktiski, jeb kuru ķērpi ir sarežģīti ievākt sausā laikā, jo tas kļūst trausls un birstošs. Pareizi izžāvētu ķērpi var glabāt neierobežotu laiku, jo tas īpaši nezaudē savas īpašības un nav tendēts uz pūšanu un bojāšanos. Vajadzības gadījumos ķērpi var ievākt visa gada garumā- atšķirsies tā efektivitāte, taču iedarbību panākt būs iespējams tāpat!

Ķīmiskais sastāvs

Briežu ķērpis sastāv no 21% uztura šķiedrvielām, brīvām taukvielām, triglicerīdiem, heksa alfa- hidroksiizovalerāta, ribitola; ogļūdeņraža savienojumiem: n- alkāni, anteizo- alkāni, metilheptadekāni.Somi noteica, ka Briežu ķērpja sastāvā ir 2-3,2% proteīnu, 6,4% šķiedrvielas, 1,4-3,3% tauku, 0,4-1,8% cukuru; Krievijā pārbaudot Briežu ķērpi noskaidroja, ka tajā ir vidēji 1,5% cukurs, 18,8% lihenīna, 59,7% hemicelluloze un 3,9% celuloze, I-usnīskābe 1,1%. Briežu ķērpis, tāpat kā citi ķērpji sevī sintizē specifiskus sekundāros metabolītus, tā saucamās ķērpjvielas (visbiežāk sastopamā usnīskābe un citi depsīdu un depsinoīdu klases), kuras pieskaitāmas fenolu savienojumiem.

Farmakoloģiskās īpašības

Briežu ķērpis ir uzskatāms par vērtīgu ārstniecības ķērpi, no kura var iegūt usnīskābi. Usnīskābe ir efektīva pret lielāko daļu grampozitīvām (G+) baktērijām, iekļaujot multirezistentus (stabilus) pret antibiotiski noturīgo zelta stafilokokku, enterokokku un mikrobaktēriju (tuberkolozes izraisītāju).

Usnīskābe, kura tiek iegūta no briežu ķērpja, efektīvi iedarbojas pat pret mutējošām streptokoka formām, neradot blakus parādības, negatīvi ietekmējot orālo saprofītu mikrofloru.

Briežu ķērpim ir spēcīga antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība; preperātus, kuru sastāvā ir usnīskābe tiek plaši pielietoti cīņā pret tuberkulozēs mikrobaktēriju, arī tām kuras ir noturīgas pret antibiotikām.

Tāpat usnīskābei tiek piedēvētas spēcīgas konservējošas un ultra violetās gaismas ietekmes mazinošas īpašības.

Pielietojums tautas medicīnā

Tautas medicīnā brieža ķērpis tiek izmantots plaši, pateicoties savām īpašībām un usnīskābes klātbūtnei. No tā tiek gatavots novārījums, kad cilvēks ir apsaldējies vai mazliet atdzisis aukstumā. To izmanto, lai ārstētu tuberkulozi, ar tā novārījumiem mazgā nedzīstošas rētas  un komprešu veidā liek uz apdegumiem.

Vienkāršākais veids, kā pagatavot brieža ķērpi:

  • 2 tējkarotes žāvēta Brieža ķērpja,
  • 2 glāzes auksta ūdens.

Aplej ķērpi ar ūdeni un liek vārīties uz lēnas uguns- līdz mirkli, kad ūdens “uzsit” burbuli, uzreiz to arī nofiltrē un liek ievilkties līdz iveidojas želejveidīgs dzēriens. (Brieža ķērpi izmantoja agrāk krahmala vietā, lai vārītu ķīseļus). Šo ķīseļveidīgo masu lieto bieži un lielām porcijām, atkarīgs no saslimšanas. Dienā jāizdzer vidēji 1-2 litri!

Ārstējot tuberkulozi šāds novārījums tiek lietots ilgu laiku periodu, 3-4 litri dienā!

Nav ieteicams

Nav ieteicams brieža ķērpi lietot, ja pret to ir alerģija, jo lai panāktu efektu nepieciešams liels daudzums novārījuma, kuru alerģisks cilvēks neizturēs. Taču lietojot to minimālās devās būs jēga tikai ilglaicīgam kursam, kā kopējo imūnsistēmu stimulējošu līdzekli, maisījumā ar citiem augiem.

Uzmanību! Briežu ķērpis ir plaši pieejams, taču tas ir ļoti lēnaudzīgs, ievācot, lūdzu, nepostam audzi! Uz katru kvadrātmetru, ne vairāk kā 1/10 daļu ņemam, pārējo atstājam. Otrs, ņemam veselā saprāta robežās, ja šo augu izžāvēsiet un pareizi uzglabāsiet, tas pietiks ilgam laikam un nesabojāsies; pagaršojot to, pēc tā rūgtās garšas, Jūs to nelietosiet, kā ikdienas tēju.

Lasīt par Islandes cetrāriju ->

 .