Par briežu ķērpi to sauc viena vienīga iemesla dēļ- to uzturā lieto ziemeļbrieži. Taču pareizāk to būtu dēvēt par briežu kladīnu- saistībā ar tā latīnisko nosaukumu.
Briežu ķērpi, galvenokārt, izmanto pret dažādām elpceļu sistēmas
problēmām- augšējie elpceļi, tuberkuloze, astma, tas labi palīdzēs arī kuņģa
zarnu trakta problēmu un saaukstēšanās gadījumā. Ir gadījumi, kad to pielieto,
lai ārstētu varikozi paplašinātās vēnas un tromboflebītu.
Pagaidām vēl pilnībā nav noteiktas blakus parādības, kādas var
radīt šī ķērpja lietošana. Taču ir zināms, ka tas var radīt alerģisku reakciju uz kādu no tā
sastāvdaļām, ir iespējamas arī individuāla nepanesamība. Šo ķērpi nevajadzētu
lietot grūtniecēm un mātēm, kuras baro ar krūti. Ja Jums ir kāda
nedrošība tā lietošanā, tad vislabāk to nelietot vai konsultēties ar speciālistu.
Kā to atpazīt?
Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši
pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni.
Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā
virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka. Sedz zemsedzi!
Kosmetoloģija
Briežu ķērpis ir bagāts ar organiskām vielām, A vitamīnu un B
grupas vitamīniem. Tas der ādas tonusa atjaunošanai, tās stiprināšanai un
barošanai. Stabilizē aminoskābju apriti un palīdzēs atjaunot ādas slāņus.
Pateicoties tam, ka šis ķērpis satur, lielu daudzumu, unikālu Usnī skābi (tai
nav latvisks tulkojums 'Usnic acid'), tad šis ķērpis spēcīgi ietekmē šūnu reģenerēšanos,
samazina novecošanas procesus, uzlabo ādas struktūru un atjauno ādas elastību.
Ievākšana
Briežu ķērpi ievāc visas vasaras garumā pēc lietus
gāzēm un tad tas tiek žāvēts. Praktiski, jeb kuru ķērpi ir sarežģīti ievākt
sausā laikā, jo tas kļūst trausls un birstošs. Pareizi izžāvētu ķērpi var glabāt
neierobežotu laiku, jo tas īpaši nezaudē savas īpašības un nav tendēts uz
pūšanu un bojāšanos. Vajadzības gadījumos ķērpi var ievākt visa gada garumā- atšķirsies tā efektivitāte, taču iedarbību panākt būs iespējams tāpat!
Ķīmiskais sastāvs
Briežu ķērpis sastāv no 21% uztura šķiedrvielām, brīvām
taukvielām, triglicerīdiem, heksa alfa- hidroksiizovalerāta, ribitola;
ogļūdeņraža savienojumiem: n- alkāni, anteizo- alkāni, metilheptadekāni.Somi noteica,
ka Briežu ķērpja sastāvā ir 2-3,2% proteīnu, 6,4% šķiedrvielas, 1,4-3,3% tauku,
0,4-1,8% cukuru; Krievijā pārbaudot Briežu ķērpi noskaidroja, ka tajā ir vidēji
1,5% cukurs, 18,8% lihenīna, 59,7% hemicelluloze un 3,9% celuloze, I-usnīskābe
1,1%. Briežu ķērpis, tāpat kā citi ķērpji sevī sintizē specifiskus sekundāros
metabolītus, tā saucamās ķērpjvielas (visbiežāk sastopamā usnīskābe un citi
depsīdu un depsinoīdu klases), kuras pieskaitāmas fenolu savienojumiem.
Farmakoloģiskās īpašības
Briežu ķērpis ir uzskatāms par vērtīgu ārstniecības ķērpi, no
kura var iegūt usnīskābi. Usnīskābe ir efektīva pret lielāko daļu grampozitīvām
(G+) baktērijām, iekļaujot multirezistentus (stabilus) pret antibiotiski
noturīgo zelta stafilokokku, enterokokku un mikrobaktēriju (tuberkolozes
izraisītāju).
Usnīskābe, kura tiek iegūta no briežu ķērpja, efektīvi
iedarbojas pat pret mutējošām streptokoka formām, neradot blakus parādības,
negatīvi ietekmējot orālo saprofītu mikrofloru.
Briežu ķērpim ir spēcīga antibakteriāla un pretsēnīšu
iedarbība; preperātus, kuru sastāvā ir usnīskābe tiek plaši pielietoti cīņā
pret tuberkulozēs mikrobaktēriju, arī tām kuras ir noturīgas pret antibiotikām.
Tāpat usnīskābei tiek piedēvētas spēcīgas konservējošas un
ultra violetās gaismas ietekmes mazinošas īpašības.
Pielietojums tautas medicīnā
Tautas medicīnā brieža ķērpis tiek izmantots plaši,
pateicoties savām īpašībām un usnīskābes klātbūtnei. No tā tiek gatavots
novārījums, kad cilvēks ir apsaldējies vai mazliet atdzisis aukstumā. To izmanto, lai ārstētu tuberkulozi, ar tā novārījumiem mazgā nedzīstošas rētas un komprešu veidā liek uz apdegumiem.
Vienkāršākais veids, kā pagatavot brieža ķērpi:
- 2 tējkarotes žāvēta Brieža ķērpja,
- 2 glāzes auksta ūdens.
Aplej ķērpi ar ūdeni un liek vārīties uz lēnas uguns- līdz
mirkli, kad ūdens “uzsit” burbuli, uzreiz to arī nofiltrē un liek ievilkties
līdz iveidojas želejveidīgs dzēriens. (Brieža ķērpi izmantoja agrāk cietes vietā, lai vārītu ķīseļus). Šo ķīseļveidīgo masu lieto bieži un lielām
porcijām, atkarīgs no saslimšanas. Dienā jāizdzer vidēji 1-2 litri!
Ārstējot tuberkulozi šāds novārījums tiek lietots ilgu laiku
periodu, 3-4 litri dienā!
Nav ieteicams
Nav ieteicams brieža ķērpi lietot, ja pret to ir alerģija, jo
lai panāktu efektu nepieciešams liels daudzums novārījuma, kuru alerģisks
cilvēks neizturēs. Taču lietojot to minimālās devās būs jēga tikai ilglaicīgam kursam,
kā kopējo imūnsistēmu stimulējošu līdzekli, maisījumā ar citiem augiem.
Uzmanību! Briežu ķērpis ir plaši pieejams, taču tas ir ļoti
lēnaudzīgs, ievācot, lūdzu, nepostam audzi! Uz katru kvadrātmetru, ne vairāk kā
1/10 daļu ņemam, pārējo atstājam. Otrs, ņemam veselā saprāta robežās, ja šo
augu izžāvēsiet un pareizi uzglabāsiet, tas pietiks ilgam laikam un
nesabojāsies; pagaršojot to, pēc tā rūgtās garšas, Jūs to nelietosiet, kā
ikdienas tēju.