Zilganā kazene
RUBUS CAESIUS

Zilganā kazene ir ložņājošs krūms ar guļošiem vai līdz pus otru metru pie paceltiem dzinumiem. Zilganai kazenei ir diva veida dzinumi- viengadīgie, kuri zāles tipa, kas pārklāti nelieliem dzelkšņiem un divgadīgie, kuri ir pārkoksnējušies un pārklāti cietiem dzelkšņiem. Ogas parādas tikai uz divgadīgajiem dzinumiem, pēc augļu atražošanas tie  atmirst. Dabīgos apstākļos, zilganās kazenes dzinumi, izveido necaurejamu un dzeloņainu paklāju.

Zilganās kazenes lapas dalās trīs daļās, iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Klātas ar nelieliem matiņiem, lapas malas robotas.

Ziedi ir divdzimuma, samērā lieli 2-3cm diametrā. Tie parādās samērā vēlu un izkaisīti (zied un nozied visa perioda garumā) no jūnija līdz augustam. Tiem ir noliektas zaļas ziedkājiņas ar baltām, retāk rozīgām ziedlapiņām.

Augļi sastāv no nelielas melnas vai melni- sarkanīgas kauleņu grupas, kura ir pārklāta ar zilganu aplikumu, ar palielām, plakanām sēklām. Pēc garšas augļi skābi- saldeni, sulīgi un aromātiski. Nogatavojas haotiski no jūlija līdz septembrim, tamdēļ tās ievācamas vairākas reizes sezonā.

Ārstnieciskos nolūkos izmanto visas auga daļas. Saknes rok agrā pavasarī vai vēlā rudenī, attīra no smiltīm, rūpīgi noskalo un griež nelielos gabalos ( ~15cm) un žāvē žāvētājā. Žāvētas saknes ir derīgas 3 gadus.

Lapas ir ievācamas un žāvējamas, visas vasaras garumā, ieteicams ziedēšanas laikā. Žāvēšanu var nodrošināt dažādi- labi vēdināmās telpās, ēnainā vietā vai žāvētājā, nepārsniedzot 50C temperatūru. Žāvētas lapas nedrīkst mainīt savu krāsu un būt ar brūniem plankumiem.

Ir variants arī agrā pavasarī lapas griezt kopā ar jaunajiem dzinumiem. Žāvēšanu nodrošina labi vēdināmās telpās un ēnainā vietā. Lapas savītina, tālāk izmīca un samitrina, tad ietin audumā. Pēc diennakts, kad lapas ir fermentējušās un ieguvušas patīkamu aromātu, tās ir ātri jāizžāvē un jāliek glabāties tumšā vietā. Glabāšanu nepieciešams realizēt noslēgtā traukā.

Augļus lieto svaigus vai žāvētus. Augļus žāvēšanai ievāc saulainas dienas rītā. Neievāc negatavus, pārgatavus vai bojātus augus, tāpēc tos šķiro un ieteicams arī atbrīvo no augļa ziedkājiņas. Augļus sākotnēji žāvē saulē, tālāk žāvē žāvētājā 70-75C temperatūrā sākumā un pabeidz žāvēšanu 45-50C temperatūrā. Kā alternatīvu var izmantot regulējamu cepeškrāsni, sākot žāvēšanu 30-40C temperatūrā un beidzot 60C temperatūrā. Žāvētu augļu un lapu derīguma termiņš ir viens gads.

Visu kazeņu ģints augļi ir ēdami. Tajos ir ievērojams vērtīgo vielu skaits. Kaloriju saturs uz 100gr ir 31-36kkal (atkarīgs no sugas). Kazenēs nav tauku, olbaltumvielas 1.5-2g, bet ogļhidrātu 4.4-7.4g. Kazene apmēram 88% sastāv no ūdens, tāpēc tā labi veldzē slāpes (noder esot mežā). Turklāt tajā ir līdz 10% cukuru (pamatā glikoze un fruktoze). Tāpat tajā ir arī organiskās skābes, šķiedrvielas un apmēram 0.7% sveķi.

Kazeņu augļi ir bagāti ar vitamīniem un makro un mikroelementiem. 100gr ogu ir 21mg nātrija, 30mg kalcija, 29mg magnija, 1mg dzelzs, 32mg fosfora un nelielos daudzumos mangāna, vara, hroma, niķeļa u.c.

100gr augļos atrasts līdz 2mg B vitamīna, 48mg C vitamīna, 0.1mg karotīna, 0.3mg E vitamīna un 0.5mg K vitamīna. Turklāt kazeņu ogas ir vērtīgs miecvielu avots.

Kazeņu lapas arī ir miecvielu bagātas (līdz 14%), inositola un C vitamīna. Tajās ir arī organiskās skābes, flavonoīdu un ēterisko eļļu. Saknēs ir ēteriskās eļļas, sveķvielas, tanīns, ciete un miecvielas. Kazeņu sēklās ir līdz 12% augu tauku.

Ārstnieciskā nozīme

Zilganai kazenei piemīt daudz vērtīgu īpašību, taču oficiālā medicīnā to neizmanto, pagaidām.

Taču tautas medicīnā visas kazenes daļas tiek pielietotas visnotaļ plaši. Kazeņu augļi rada organisma stiprinošu, temperatūras mazinošu un pretiekaisuma efektu. Tāpēc tautas medicīnā tās vienmēr iesaka lietot, lai mazinātu temperatūru dažādu saaukstēšanos slīmību, gripas un citu infekciju radītu iekaisuma slimību gadījumā.

Turklāt kazene ir lielisks urīna dzenošs un sviedrējošs līdzeklis, kamdēļ to bieži izmanto dažādu nieru un urīnvadu sistēmas slimību ārstēšanā.

Negataviem augļiem piemīt savelkošas īpašības; gataviem- viegls caurejas efekts. Tāpēc to var izmantot arī kuņģa un zarnu trakta regulēšanas nolūkam. Piemēram, gastrīta, kolīta un diarejas gadījumā, īpaši, kurš ir ar infekcijas pamatu, piemēram, dizentērija.

Kazeņu augļiem piemīt arī nomierinoša iedarbība. Uzlējumu no žāvētām ogām rekomendē lietot, stresa situācijās un pirms miega, kā arī klimaksa periodā.

Kazeņu augļu sula ir lietderīga dažādu slimību radītu atūdeņošanās gadījumā. Tāpat sula ir profilaktisks līdzeklis anēmijai, kuru pavada dzelzs deficīts, avitaminozes un imūnsistēmas nobīžu ārstēšanai.

Kazenes sakņu novārījums ir efektīvs aknu slimību ārstēšanai, kā arī ascīta un hemoroidālu asiņošanu ārstēšanai. Tāpat tas ir arī diurētisks un pretiekaisuma līdzeklis.

Kazeņu lapu uzlējums un novārījums ir ieteicams, lai normalizētu zarnu peristaltiku, kā arī gastrīta un helmintozes gadījumā. Ārīgi to var lietot, lai koptu nelielas brūces, čūlas, apdegumus un ekzēmas. Ar kazeņu novārījumu var skalot muti arī stomatīta, gingvinīta, faringīta, angīnas un citu mutes dobuma un kaklu slimību gadījumā.

Svaigu lapu sulu iesaka saaukstēšanās slimību gadījumā, lai mazinātu temperatūru un pastiprinātu svīšanu. Ārīgi ieteicams izmantot, kašķa, dermatīta un trofisko čūlu ārstēšanai. Protams, tā ir tikai pavisam neliela daļa no visām kazenes ārstnieciskajām īpašībā. Turklāt kazenes izmanto arī kā nomierinošu līdzekli, histēriju lēkmju laikā.

Nav ieteicams lietot

Nav ieteicams lietot, svaigas ogas,  kuņģa un tievo zarnu problēmu gadījumā. Šajā gadījumā labāk dzert sulu. Un ir jāņem vērā, ja ir paaugstināts kuņģa sulas saturs, tad nebūti ieteicams dzert vairāk par vienu glāzi dienā, zilgano kazeņu.

Ir cilvēkiem, kuriem zilganās kazenes izraisa alerģiju. Simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja un gļotādu tūska. Visi šie simptomi var parādīties ne pāris minūšu laikā, bet arī pēc vairākām dienām.

Lasīt par lāceni ->

 .